Kā Somijas valsts kontrolētā enerģētikas akciju sabiedrība “Fortum Oyj” tiek galā ar tautas alkām pēc lētākas elektrības, valsts vēlmēm pēc dividendēm un uzņēmuma vajadzības pelnīt un investēt attīstībā; vai Somijas pieredze energokompānijas daļas tirgot biržā ir pozitīva, un cik droša ir Skandināvijas un Baltijas enerģētika kara apstākļos – “nra.lv” saruna ar “Fortum Oyj” viceprezidenti Gintu Cimdiņu.
Elektroenerģijas biržā Latvijā piedzīvots straujš sadārdzinājums – aizvadītajā nedēļā vidējā cena sasniegusi 176,51 eiro par megavatstundu, kas ir par 91% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Tātad nedēļas vidējā biržas cena gandrīz dubultojusies, liecina “Latvenergo” apkopotā informācija.
AS “Rīgas siltums” ir iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai siltumenerģijas tarifa izmaiņu projektu. Tas paredz, ka no 2026. gada 1. decembra siltumenerģijas tarifs būs 96,33 EUR/MWh bez PVN – par 16 % augstāks nekā iepriekšējā apkures sezonā piemērotais tarifs un par 19 % augstāks nekā pašlaik spēkā esošais tarifs. Tādējādi siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā būs zemāks nekā iepriekš prognozēts, portāls "nra.lv" uzzināja Rīgas domē.
Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste 2026. gada 29. oktobrī paziņoja, ka turpmāk uzņēmuma vadošais zīmols būs "Elektrum" un eksporta tirgos Latvijas elektrību pārdos "Elektrum Group".
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas aizvadītajā nedēļā Ziemeļvalstu reģionā un Baltijas valstīs strauji pieauga zemākas atjaunīgo energoresursu izstrādes ietekmē, portāls "nra.lv" uzzināja AS "Latvenergo".
Ierobežotu piegāžu un zemu krājumu dēļ dabasgāzes cenas sasniedz augstāko līmeni gandrīz četru gadu laikā, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma tirdzniecības analītiķe Paula Kate Čākure.
Valsts iestādes un privātie uzņēmumi vismaz vārdos piekrīt, ka jāiegulda laiks, spēks un nauda, lai padarītu elektroapgādes, degvielas apgādes un sakaru sistēmas spējīgākas darboties dabas vai cilvēku iztaisītu katastrofu gadījumos.
Aiz logiem jau redzams rudens, un arī ziema vairs nav tālu – tuvojas apkures sezona. Sabiedrībā gana lielu satraukumu raisījušas ziņas, ka siltumenerģijas tarifs Rīgā no decembra varētu pieaugt par 20-30%, vēsta 360TV Ziņas. Ministru kabineta rīcības apspriedē diskutēja, kā gaidāmo sadārdzinājumu mazināt.
Latvijas iedzīvotājiem šogad uzkritusi laime nelaimē – dabasgāzes un aiz tās arī citu kurināmā veidu cenu celšanās notiek pirms Saeimas vēlēšanām, liekot valsts aparātam vairāk pievērsties 2026./2027. gada apkures sezonas problēmām.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodien ticies ar AS "Rīgas siltums" vadību, lai pārrunātu risinājumus un iespējamos scenārijus jaunās apkures sezonas tarifa pieauguma ierobežošanai.
Ņemot vērā salīdzinoši zemo dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeni Eiropā un ģeopolitisko nenoteiktību, pastāv liela varbūtība, ka dabasgāzes cenas saglabāsies augstākas nekā iepriekšējā apkures sezonā, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Portfeļa vadības daļas vadītāja Rodika Prohorova.
Klāt ikmēneša Elektroenerģijas Tirgus Apskats – aktuāla un praktiska informācija profesionāļiem, uzņēmējiem un ikvienam, kurš pieņem ar elektroenerģijas tirgu saistītus lēmumus.
Sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" no 2027. gada 1. janvāra ieviesīs jaunu tarifu struktūru un jaunu tarifu plānu "Jaudīgais", kas būs piemērots klientiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Jūlijā elektroenerģijas cenas lielākajā daļā Nord Pool tirdzniecības zonu ievērojami samazinājās, tostarp Baltijas valstīs. Vairākās cenu zonās tika sasniegta šī gada zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena, kā, piemēram, Somijā un Igaunijā.
Līdz 2027. gada sākumam Latvenergo pārvaldībā Baltijā būs jau vairāk kā 1000 MW jaunizbūvētu atjaunīgās enerģijas jaudu, un nozīmīgu vietu šī mērķa sasniegšanā ieņems Aizputes saules elektrostacija un Pienava Wind vēja parks. Abi projekti ne tikai būtiski palielinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu, bet arī veicinās Latvijas energoneatkarību, reģionu attīstību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.
Pirms 90 gadiem, 1936. gada 4. augustā, Ministru kabinets pieņēma un Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu par Ķeguma spēkstacijas celtniecību. Tas apstiprināja starp Latvijas valdību un Zviedrijas uzņēmumiem 1. augustā noslēgto līgumu par hidroelektrostacijas izbūvi Daugavā pie Ķeguma. Šis lēmums iededza zaļo gaismu pirmās lielās hidroelektrostacijas izbūvei un 4. augusts kļuva par nozīmīgu datumu Latvijai, atverot pilnīgi jaunu lappusi valsts attīstībā. Tika ielikti pamati atjaunojamās enerģijas ražošanai – jaunas iespējas Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības attīstībai.
Statistika rāda, ka Latvijā eksportējošo uzņēmumu mazākums (5–6 %) ienes valsts budžetā lauvas tiesu nodokļu (līdz pat 58 % no uzņēmējdarbībā samaksāto nodokļu apjoma)i. Starp tiem ir arī valsts kapitālsabiedrības, kas ne tikai pilda sociālo funkciju, bet arī rada būtisku pievienoto vērtību ekonomikai tieši ar eksportu. Tādēļ mēs turpinām pārliecināt lēmumu pieņēmējus par nepieciešamību radīt tādu regulējumu, kas motivētu ikvienu uzņēmumu, tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, nopietni raudzīties un rīkoties eksporta virzienā.
Birža "Nasdaq Riga" pieņēmusi lēmumu trešdien, 1. jūlijā, sākt AS "Latvenergo" Eiropas zaļo obligāciju kotēšanu Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā, teikt biržas paziņojumā.
AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pagājušajā gadā algā saņēmis 234 403 eiro, kas ir 5,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2025. gadu.