Jūlijā elektroenerģijas cenas lielākajā daļā Nord Pool tirdzniecības zonu ievērojami samazinājās, tostarp Baltijas valstīs. Vairākās cenu zonās tika sasniegta šī gada zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena, kā, piemēram, Somijā un Igaunijā.
Līdz 2027. gada sākumam Latvenergo pārvaldībā Baltijā būs jau vairāk kā 1000 MW jaunizbūvētu atjaunīgās enerģijas jaudu, un nozīmīgu vietu šī mērķa sasniegšanā ieņems Aizputes saules elektrostacija un Pienava Wind vēja parks. Abi projekti ne tikai būtiski palielinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu, bet arī veicinās Latvijas energoneatkarību, reģionu attīstību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.
Pirms 90 gadiem, 1936. gada 4. augustā, Ministru kabinets pieņēma un Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu par Ķeguma spēkstacijas celtniecību. Tas apstiprināja starp Latvijas valdību un Zviedrijas uzņēmumiem 1. augustā noslēgto līgumu par hidroelektrostacijas izbūvi Daugavā pie Ķeguma. Šis lēmums iededza zaļo gaismu pirmās lielās hidroelektrostacijas izbūvei un 4. augusts kļuva par nozīmīgu datumu Latvijai, atverot pilnīgi jaunu lappusi valsts attīstībā. Tika ielikti pamati atjaunojamās enerģijas ražošanai – jaunas iespējas Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības attīstībai.
Statistika rāda, ka Latvijā eksportējošo uzņēmumu mazākums (5–6 %) ienes valsts budžetā lauvas tiesu nodokļu (līdz pat 58 % no uzņēmējdarbībā samaksāto nodokļu apjoma)i. Starp tiem ir arī valsts kapitālsabiedrības, kas ne tikai pilda sociālo funkciju, bet arī rada būtisku pievienoto vērtību ekonomikai tieši ar eksportu. Tādēļ mēs turpinām pārliecināt lēmumu pieņēmējus par nepieciešamību radīt tādu regulējumu, kas motivētu ikvienu uzņēmumu, tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, nopietni raudzīties un rīkoties eksporta virzienā.
Birža "Nasdaq Riga" pieņēmusi lēmumu trešdien, 1. jūlijā, sākt AS "Latvenergo" Eiropas zaļo obligāciju kotēšanu Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā, teikt biržas paziņojumā.
AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pagājušajā gadā algā saņēmis 234 403 eiro, kas ir 5,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2025. gadu.
Mēs gandrīz jau droši zinām: zaļā enerģija ir lēta enerģija. Saulei un vējam nav degvielas rēķina, un katra jauna atjaunīgās enerģijas jauda it kā tuvina mūs zemākām elektrības cenām. Bet tomēr, izrādās, ir būtiskas nianses.
Turpinot AS “Latvenergo” sekmīgo darbību kapitāltirgū, realizēta otrā eiroobligāciju laidiena 300 miljonu EUR apmērā izvietošana ceturtās AS "Latvenergo" obligāciju programmas ietvaros, kas ir arī trešā obligāciju programma, kurā tiek emitētas zaļās obligācijas. 7 gadu finansējums ar 1.3% % fiksēto procentu likmi piesaistīts Eiropas zaļo obligāciju formātā, atbilstoši starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem. Kopējā investoru interese pirms galīgās cenas noteikšanas pārsniedza 2 miljardus EUR.
Dabasgāzes cena šajā apkures sezonā varētu būt augstāka nekā pagājušajā ziemā līdz apkures sezonas beigām, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo" pārstāvji.
To, ka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) nav runājis nepatiesību par “Latvenergo” tarifiem, tagad apstiprina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
AS “Latvenergo” rīcībā nav informācijas, uz kāda pamata Rīgas mērs publiski pauda apgalvojumus par uzņēmuma it kā plāniem paaugstināt TEC-1 un TEC-2 saražotā siltuma cenu Rīgai nākamajā gadā. Uzņēmums darbojas tirgus vidē un tarifa izmaiņas ir atkarīga no attiecīgā brīža dabasgāzes cenas, kuras izmaiņas prognozēt nav iespējams.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās 2,4 reizes un bija 35,81 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo".
Pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās par 60% un bija 85,89 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo".
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās par 22% un bija 53,62 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo".
“Mums noteikti jāgatavojas tam, ka nākamajā gadā Latvijā varētu būt būtiski augstākas izmaksas apkurei un, iespējams, varētu būt svārstības elektrības cenai, jo Inčukalns ir tāds diezgan patukšots ļoti aukstās ziemas dēļ …” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” sacīja ekonomists, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš.
Kataras valsts uzņēmuma "QatarEnergy" izsludinātie "force majeure" apstākļi patlaban tiešā veidā neietekmē situāciju dabasgāzes tirgū Baltijā un Eiropā, aģentūrai LETA norāda enerģētikas uzņēmuma "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.
Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.