Investoru interese par "Latvenergo" zaļajām obligācijām pāsniedz divus miljardus eiro

© Dmitrijs Suļžics / F64

Turpinot AS “Latvenergo” sekmīgo darbību kapitāltirgū, realizēta otrā eiroobligāciju laidiena 300 miljonu EUR apmērā izvietošana ceturtās AS "Latvenergo" obligāciju programmas ietvaros, kas ir arī trešā obligāciju programma, kurā tiek emitētas zaļās obligācijas. 7 gadu finansējums ar 1.3% % fiksēto procentu likmi piesaistīts Eiropas zaļo obligāciju formātā, atbilstoši starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem. Kopējā investoru interese pirms galīgās cenas noteikšanas pārsniedza 2 miljardus EUR.

AS "Latvenergo" izvietoja 7 gadu zaļās eiroobligācijas 300 miljonu EUR apmērā ar ienesīgumu 1.3%. Kopējā investoru interese pirms galīgās cenas noteikšanas pārsniedza 2 miljardus EUR, savukārt lielākais pieprasījums izvietošanas laikā bija vairāk nekā 3 miljardi EUR. Tādējādi sākotnējā uzcenojuma likme samazināta no 1.75% uz 1.3%, obligāciju gala ienesīgums un kupons - 4.162%.

Eiropas zaļo obligāciju emisijas ietvaros iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Latvenergo koncerna investīciju projektiem atjaunīgo energoresursu ģenerācijas jaudu attīstībai, kas stiprinās Latvijas enerģētisko drošību, samazinot elektroenerģijas importu un palielinot Latvenergo atjaunīgo resursu ģenerācijas portfeli. Latvenergo koncerns turpina aktīvi attīstīt atjaunīgās enerģijas avotu projektus visā Baltijā - apstiprināto jauno vēja un saules elektrostaciju kopējā jauda ir 1 140 MW, no kurām elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 828 MW uzsākušas elektroenerģijas ražošanu līdz 2026. gada marta beigām, savukārt līdz 2026. gada beigām ražojošo staciju jauda tiek prognozēta palielināmies jau līdz 1 000 MW, bet atlikušās elektrostacijas darbību uzsāks 2027. gadā. Papildus Latvenergo attīsta arī elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS) - kopumā būvniecības stadijā un jau izbūvētas ir 8 BESS ar kopējo jaudu 194 MW un ietilpību 463 MWh.

Saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju faktu lapu no obligācijām saņemto finansējumu var novirzīt šādām ekonomiskām aktivitātēm:

  • saules un vēja enerģijas ražošanas projekti;
  • hidroelektrostaciju modernizācija;
  • enerģijas uzkrāšanas risinājumi;
  • elektroenerģijas sadales infrastruktūras attīstība;
  • kā arī elektrotransporta uzlādes tīkla paplašināšana.

Kā jau ziņots, 2025. gada 30. oktobrī AS "Latvenergo" valde apstiprināja AS "Latvenergo" vidēja termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu, un to kā regulējumam atbilstošu ir apstiprinājusi Luksemburgas Lielhercogistes kompetentā iestāde Commission de Surveillance du Secteur Financier. Obligācijas tiek emitētas pēc nepieciešamības, kopā vairākos laidienos nepārsniedzot prospektā noteikto apjomu - līdz 1 000 000 000 eiro.

Pirmais šīs programmas laidiens - 400 miljonu eiro apjomā ar 5 gadu dzēšanas termiņu tika emitēts 2025. gada 13. novembrī, piedaloties vairāk nekā 140 investoriem, un kopējam pieprasījumam pirms galīgās cenas noteikšanas pārsniedzot mērķa apjomu 5,5 reizes, sasniedzot 2,2 miljardus eiro ar 3,612% kupona likmi. Vairāk nekā puse obligāciju tika piešķirtas investoriem, kas orientēti uz ilgtspēju.

Obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, un tas nozīmē, ka AS "Latvenergo" ir un paliks valstij pilnībā piederošs uzņēmums.

AS "Latvenergo" ir pilnvarojusi BNP PARIBAS un J.P. Morgan SE kā emisijas globālos koordinatorus un emisijas organizatorus, kā arī Skandinaviska Enskilda Banken AB (publ) un Luminor Bank AS kā emisijas organizatorus.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir apstiprinājusi AS "Latvenergo" kredītreitingu investīciju pakāpē "Baa2" līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Papildināts plkst. 13.33:

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir piešķīrusi 20 miljonus eiro Latvijas valsts enerģētikas uzņēmuma Latvenergo emitētajām zaļajām obligācijām. Ar EIB līdzdalību tiek atbalstīta jaunākā obligāciju emisija saskaņā ar Latvenergo Eiropas zaļo obligāciju programmu, palīdzot finansēt investīcijas atjaunīgajā enerģijā un ilgtspējīgā infrastruktūrā Latvijā.

Ar finansējumu tiks atbalstīti atjaunīgās enerģijas ražošanas projekti, tostarp sauszemes vēja enerģijas ražošana, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas, hidroelektrostaciju modernizācija un saules fotoelementu iekārtu uzstādīšana. Tas savukārt paātrinās Latvijas pāreju uz ilgtspējīgāku un drošāku enerģētikas sistēmu.

Ar šo jauno investīciju augstākās prioritātes zaļajā obligācijā Baltijas valstīs EIB vēl vairāk apliecina savu apņemšanos veicināt zaļo finansējumu un attīstīt kapitāla tirgus šajā reģionā. Baltijas enerģētikas sistēmas noturības stiprināšana un drošas un uzticamas elektroenerģijas piegādes nodrošināšana ir galvenās prioritātes šajā reģionā.

“Mēs palīdzam paātrināt pāreju uz tīro enerģiju Latvijā un visā Baltijas reģionā,” sacīja EIB viceprezidents Karls Nēhammers (Karl Nehammer). “Šis darījums parāda, kā kapitāla tirgi var piesaistīt liela apjoma investīcijas atjaunīgajā enerģijā un stiprināt Eiropas enerģētisko drošību.”

EIB ir apņēmusies investēt 300 miljonus eiro septiņu gadu obligācijās, kas emitētas saskaņā ar Latvenergo eiro vidēja termiņa vērtspapīru programmu un atbilst Eiropas zaļo obligāciju standartam, tādējādi nodrošinot augstu pārredzamību un spēcīgu uzticamību vides jomā.

Video