Kāpēc elektroenerģijas cenas Baltijā samazinās?
Jūlijā elektroenerģijas cenas lielākajā daļā Nord Pool tirdzniecības zonu ievērojami samazinājās, tostarp Baltijas valstīs. Vairākās cenu zonās tika sasniegta šī gada zemākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena, kā, piemēram, Somijā un Igaunijā.
Arī Nord Pool sistēmas cena noslīdēja līdz gada zemākajam līmenim, samazinoties par 21 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedzot 51,26 EUR/MWh. Latvijā un Lietuvā mēneša vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 19 % attiecīgi līdz 74,72 EUR/MWh un 75,63 EUR/MWh. Savukārt Igaunijā cenu kritums bija izteiktāks, vidējā cena samazinājās par 32 % līdz 43,93 EUR/MWh. Jūlijā 15 minūšu tirdzniecības intervālos elektroenerģijas cenas Baltijas tirgū svārstījās no -0,02 EUR/MWh līdz 256,57 EUR/MWh.
1.attēls Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)
Jūlijā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs samazinājās, ko galvenokārt veicināja augstāka vēja elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs un īpaši Baltijā. Papildu lejupvērstu ietekmi radīja atomelektrostaciju pieejamības uzlabošanās Ziemeļvalstīs, kas kopā ar straujo elektroenerģijas cenu kritumu Somijā veicināja importa pieaugumu uz Baltiju caur EstLink starpsavienojumiem, palielinot lētākas elektroenerģijas piedāvājumu reģionā. Šie faktori kompensēja gan elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Baltijā, gan zemāku saules un hidroelektrostaciju izstrādi.
Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm jūlijā pieauga par 7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Baltijas elektroenerģijas importa struktūrā turpināja pieaugt Somijas-Igaunijas starpsavienojumu nozīme, elektroenerģijas plūsmai caur EstLink-1 un EstLink-2 palielinoties trešo mēnesi pēc kārtas. Jūlijā imports no Somijas pieauga par 19 % līdz 552 GWh. Importa apjoma kāpumu veicināja straujš elektroenerģijas cenu kritums Somijā, kur jūlijā mēneša vidējā cena bija 15,37 EUR/MWh, kamēr Baltijā tā vidēji sasniedza 64,76 EUR/MWh.
Savukārt imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu caur NordBalt starpsavienojumu samazinājās par 18 % līdz 159 GWh, ko Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības zonā noteica cenu līmenis, kas bija augstāks nekā Lietuvā. Arī elektroenerģijas plūsma no Polijas uz Lietuvu pa LitPol starpsavienojumu samazinājās par 18 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 26 GWh.
Aizvadītajā mēnesī vēja elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs pieauga par 7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 6119 GWh. Baltijas valstīs pieaugums bija ievērojami straujāks, vēja izstrāde palielinājās par 52 % līdz 503 GWh. Arī saules elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs jūlijā pieauga par 2 % līdz 1619 GWh, taču Baltijā tā samazinājās par 16 % līdz 739 GWh.
Pozitīvu ietekmi uz Ziemeļvalstu kopējo elektroenerģijas izstrādi atstāja arī augstāka atomelektrostaciju pieejamība, kas jūlijā pieauga līdz 69 %, par 12 procentpunktiem pārsniedzot iepriekšējā mēneša līmeni un noslēdzoties sezonāliem apkopes darbiem. Zviedrijā kodolenerģijas izstrāde pieauga par 42 %, ko būtiski ietekmēja Oskarshamn-3 reaktora atgriešanās darbā jūlija pirmajā pusē pēc ieilgušās plānotās apkopes, savukārt Somijā kodolenerģijas izstrāde palielinājās par 13 %.
2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2026.gada jūlijā Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)
3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)
Baltijā pieaug elektroenerģijas patēriņš, bet samazinās izstrāde
Jūlijā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 2057 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā jūnijā un par 3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Latvijā patēriņš pieauga līdz 545 GWh jeb par 6 % mēneša griezumā un par 7 % gada griezumā. Lietuvā patēriņš bija 972 GWh, palielinoties par 3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 6 % pret pērnā gada jūliju. Savukārt Igaunijā patēriņš bija 540 GWh jeb par 4 % vairāk nekā jūnijā, bet par 7 % mazāk nekā pirms gada.
Baltijas valstu elektroenerģijas izstrāde jūlijā saglabājās tuvu iepriekšējā mēneša līmenim, samazinoties par mazāk nekā 1 % līdz 1628 GWh. Vienlaikus izstrādes apjoms bija par 22 % lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Latvijā ģenerācija saruka līdz 389 GWh, kas ir par 13 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 5 % mazāk nekā pērn. Tikmēr Lietuvā ražošana pieauga par 6 % līdz 915 GWh un bija par 44 % augstāka nekā pirms gada. Igaunijā elektroenerģijas izstrāde sasniedza 324 GWh, samazinoties par 2 % mēneša griezumā, bet pieaugot par 11 % gada griezumā.
4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)
Jūlijā Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 79 %. Latvijā šis īpatsvars bija 71 %, Lietuvā 94 %, bet Igaunijā 60 %.
Ūdens pietece Daugavā sezonālu apstākļu ietekmē samazinās, bet pārsniedz ilggadējo normu
Jūlijā ūdens pietece Daugavā pārsvarā svārstījās 200-300 m³/s diapazonā, taču mēneša ceturtajā nedēļā tā palielinājās virs 300 m³/s, 23. jūlijā sasniedzot mēneša augstāko līmeni 351 m³/s. Savukārt mēneša noslēdzošajās dienās pietece pakāpeniski samazinājās līdz 207 m³/s, kas bija zemākais rādītājs mēneša laikā. Rezultātā vidējā ūdens pietece Daugavā jūlijā bija 258 m³/s, kas ir par 29 % mazāk nekā jūnijā, bet par 5 % virs ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja 245 m³/s. Nedaudz augstāku pieteci par ilggadējo normu sekmēja ievērojami lielāks nokrišņu daudzums Latvijā, kas pēc LVĢMC datiem jūlijā bija par 63 % virs mēneša normas. Tomēr nokrišņi mēneša garumā lielākoties koncentrējās Kurzemē un Latvijas centrālajā daļā, tādēļ to ietekme uz Daugavas pieteci bija ļoti ierobežota.
5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)
Elektroenerģijas izstrāde jūlijā Latvenergo stacijās samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kopumā saražojot 180 GWh, ieskaitot vēja un saules elektrostaciju izstrādi. Lielāko daļu ģenerācijas joprojām nodrošināja hidroelektrostacijas, kurās tika saražotas 112 GWh elektroenerģijas. Zemākas Daugavas ūdens pieteces ietekmē izstrāde samazinājās par 27 % salīdzinājumā ar jūniju. Termoelektrostaciju izstrāde bija minimāla -0,66 GWh, jo TEC ražošana tirgū nebija pieprasīta. Tikmēr vēja elektrostaciju izstrāde pieauga līdz 22 GWh, kas ir par 66 % vairāk nekā jūnijā. Savukārt saules elektrostacijās saražotais elektroenerģijas apjoms samazinājās par 23 % un jūlijā sasniedza 45 GWh.
6.attēls AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms
Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas pieaug zemas hidrobilances un ģeopolitisko risku ietekmē
Jūlijā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena pieauga par 32 % līdz 62,02 EUR/MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena palielinājās par 7 % un sasniedza 51,46 EUR/MWh. Cenu kāpumu veicināja konflikta atjaunošanās Tuvajos Austrumos, kas ievērojami ierobežoja energoresursu plūsmas caur Hormuza šaurumu un no jauna pastiprināja nenoteiktību par turpmāko piegāžu drošību, izraisot strauju energoresursu cenu kāpumu. Papildu atbalstu elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu kāpumam sniedza zemā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, hidrobilances rādītājam esot 20,7 TWh zem ilgtermiņa normas, tādējādi ierobežojot hidroelektrostaciju izstrādes potenciālu.
Dabasgāzes cenas pieaug, ASV un Irānas konfliktam atgriežoties aktīvajā fāzē
Jūlijā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena pieauga par 18,28 % salīdzinājumā ar jūniju un bija 53,29 EUR/MWh. Cenu augšupvērsto tendenci mēneša gaitā noteica ģeopolitiskās situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos. Jūlija pirmajā pusē ASV un Irāna atsāka savstarpējus militārus triecienus, tādējādi faktiski pārtraucot iepriekšējā mēnesī noslēgto 60 dienu pamiera vienošanos. Konflikta eskalācija no jauna palielināja riskus dabasgāzes infrastruktūras drošībai Persijas līcī un kuģošanai caur Hormuza šaurumu, kur mēneša laikā LNG kuģu kustība bija būtiski ierobežota. Tā rezultātā TTF cena pieauga gandrīz visa mēneša garumā un īslaicīgi pārsniedza 60 EUR/MWh, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo četru mēnešu laikā.
Papildu atbalstu dabasgāzes cenu kāpumam sniedza kārtējais karstuma vilnis Eiropā, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu gaisa kondicionēšanai un dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Līdztekus augstā upju ūdens temperatūra ierobežoja atomelektrostaciju darbību Eiropā, īpaši Francijā, tādējādi samazinot kodolenerģijas pieejamību un arvien vairāk palielinot gāzes elektrostaciju lomu elektroenerģijas bilancē. Vienlaikus Āzijas dabasgāzes indeksa JKM cenas kāpums palielināja tās prēmiju par Eiropas TTF cenu, veicinot elastīgo SDG kravu novirzīšanu uz Āzijas tirgiem un samazinot Eiropai pieejamo piegāžu apjomu. Mēneša beigās pēc paziņojumiem par ASV un Irānas savstarpējo uzbrukumu pauzi cenas atkāpās no augstajiem līmeņiem, kas mazināja tūlītējo ģeopolitisko riska prēmiju. Tomēr situācija saglabājās īpaši neprognozējama, un ilgstošie kuģošanas traucējumi un drošības riski kavēja Kataras SDG ražošanas un eksporta atjaunošanu, saglabājot bažas par ierobežotām piegādēm arī turpmākajos mēnešos.
ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums jūlija beigās sasniedza 56,67 %, palielinoties par 8 procentpunktiem salīdzinājumā ar jūniju, taču saglabājās par 12 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāks krājumu līmenis un lēnais papildināšanas temps uztur augstu tirgus spriedzi un cenu jutīgumu pret ģeopolitiskās situācijas saasinājumiem, kā arī laikapstākļu izmaiņām, kas var ietekmēt dabasgāzes patēriņu.
Jēlnaftas cenas strauji pieaug, saasinoties piegāžu riskiem Tuvajos Austrumos
Jūlijā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena samazinājās par nepilnu 1 % salīdzinājumā ar jūniju un sasniedza 83,97 USD/bbl. Tomēr mēneša ietvaros cenu dinamika bija izteikti augšupvērsta, no aptuveni 72 USD/bbl līmeņa mēneša sākumā naftas cena līdz 23. jūlijam strauji pieauga un pārsniedza 100 USD/bbl līmeni, kopumā sadārdzinoties par aptuveni 40 %. Cenu kāpums sākās pēc tam, kad jūlija pirmajā pusē sabruka iepriekšējā mēnesī panāktais ASV un Irānas pagaidu pamiers, un abas puses atsāka triecienus militārajiem un ar enerģētiku saistītiem objektiem. Vienlaikus tika atjaunota Irānas ostu blokāde, ierobežojot arī tās naftas eksporta iespējas, bet kopējā tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā būtiski saruka, palielinot naftas piegāžu kavējumu, transportēšanas izmaksu un drošības riskus.
Spriedzi papildus palielināja Irānas atbalstītā Jemenas hutiešu grupējuma iesaistīšanās konfliktā. Grupējums paziņoja par Saūda Arābijas kuģu blokādi un veica uzbrukumus tankkuģiem un enerģētikas infrastruktūrai Sarkanās jūras reģionā, tādējādi apdraudot Saūda Arābijas naftas eksporta plūsmas caur Bābelmandeba šaurumu. Tomēr straujāku cenu kāpumu ierobežoja vājš naftas pieprasījums Ķīnā, kas mazināja spiedienu uz globālo naftas tirgu. Tikmēr atbalstu cenām sniedza zemie ASV kopējie komerciālie un stratēģiskie jēlnaftas krājumi, kuri jūlija sākumā bija sarukuši līdz 730,8 milj. barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 1984. gada.
Mēneša pēdējā nedēļā Brent naftas cena samazinājās pēc ASV un Irānas uzbrukumu īslaicīgas apturēšanas, kas uzlaboja tirgus noskaņojumu un pastiprināja gaidas par konflikta diplomātisku atrisināšanu. Sarunas ar starpnieku iesaisti turpinājās arī pēc tam, kad abas puses apmainījās ar jauniem militāriem triecieniem.
Emisiju kvotu cenas pieaug pēc ES ETS reformas priekšlikuma publiskošanas
Eiropas emisiju kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena jūlijā palielinājās par 3 %, vidēji sasniedzot 81 EUR/t. Mēneša pirmajā pusē cenas svārstījās ap 80 EUR/t, tirgum piesardzīgi gaidot 17. jūlijā publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu mērķētai ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (EU ETS) pārskatīšanai. Pēc priekšlikuma publiskošanas tirgus reaģēja pozitīvi, jo līdz 2030. gadam netika mainīts pašreizējais kvotu piedāvājuma samazināšanas temps, kas no 2028. gada ir 4,4 % gadā, savukārt 2031.-2035. gadam to rosināts samazināt līdz 3,7 % gadā. Tas bija stingrāks samazinājuma temps nekā tirgus bija gaidījis, jo iepriekš tika pieļauta palēnināšana līdz aptuveni 3 % gadā. Vienlaikus Komisija rosināja izveidot aptuveni 30 mljrd. EUR vērtu investīciju atbalsta mehānismu rūpniecības dekarbonizācijas projektiem, ko finansētu ar 400 milj. emisiju kvotu, taču šo kvotu nonākšana tirgū paredzēta pakāpeniski vairāku gadu laikā, nevis kā vienreizējs piedāvājuma pieaugums. Rezultātā Dec.26 EUA kontrakta cena pieauga līdz teju 87 EUR/t, sasniedzot augstāko līmeni kopš gada sākuma. Mēneša beigās cenas atkāpās un stabilizējās ap 82 EUR/t, ko veicināja peļņas fiksēšana pēc straujā kāpuma, tehniskā cenu pretestība un zemāka vasaras perioda tirgus likviditāte, savukārt karstais laiks un lielāks elektroenerģijas ražotāju pieprasījums pēc kvotām ierobežoja tālāku cenu kritumu.
9.attēls Energoproduktu cenas (avots: ICE)
