Tu esi vērsusie pie nepareizā avota, atskaites sniedz attiecīgas struktūras.
Nu, bet priekš idiotiem, kuri nemāk sameklēt informāciju, varu arī atkārtot:
Inčukalna pazemes gāzes krātuve pavasara beigās (kad apkures sezona beidzas) krājumi dažādos gados ir bijuši ļoti atšķirīgi. Zemāk ir aptuvena aina pēc operatora Conexus Baltic Grid datiem.
Krājumi pavasarī dažādos gados
(aptuveni sezonas beigās – marts/aprīlis)
Gads Gāze krātuvē (TWh) % no derīgās gāzes (~12–13 TWh)
2021 ~3–4 TWh ~25–30 %
2022 ~7–8 TWh ~55–60 %
2023 ~9 TWh ~70 %
2024 ~11.3 TWh ~85–90 %
2025 ~8.4 TWh ~65 %
2026 (šobrīd marts) ~5–5.5 TWh ~40–45 %
Ko tas nozīmē
2024 bija viens no vispilnākajiem pavasariem pēdējos gados (lieli LNG piegāžu krājumi).
2021 bija viens no zemākajiem līmeņiem.
2026 pagaidām ir vidēji zems līmenis, bet tas vēl var mainīties līdz sezonas beigām.
Svarīgi: Latvija ziemā patērē ap 6.6–7.8 TWh gāzes.
Šobrīd ,kad rakstu , Latvijas Teci tīklam pieslēgti tikai ar 6 MW .Saule šajā rīta stundā dod 348 MW , Hesi - 840 MW .vējš - 22 MW , saldo + 420 MW . Kā redzams ,Inčukalns jau kopš marta sākuma ir ticis noslogots minimāli . Krātuve ir vajadzīga intensīvai izmantošanai decembrī - martā . Iepriekšējos gados ir pieticis ar 6 gāzes kuģu kravu iepirkumu apmēram 6-7 TWH apjoma . Cenu komersanti nenosauc un ir jāpieņem ,ka iepērk par lētākajām biržas cenām . Šobrīd panikai nav iemesla ,jo Latvija nekad nav pirkusi gāzi kura jātransportē caur Hormuzas šaurumu , mums pietiek at Norvēģijas un ASV kontraktiem . Atzīmēsim ,ka biržas cenu īpatnība ir tāda ,ka šobrīd tuvo termiņu ,mums nevajadzīgie kontrakti ir ar augstu cenu , bet rudens kontrakti pat šobrīd ir ievērojami lētāki . Pareizi veidojot iepirkumu taktiku par gāzi nākošajai sezonai nepārmaksāsim .Jāatzīmē ,ka Irāna ir pretstāvē ar Rietumiem. 7 gāzes kuģi , vidēji katrs ar 1TWh kravu , ir izlaisti caur šaurumu uz Indiju ,1 uz Ķīnu . Uzpildē stāv vairāki šī virziena kuģi . Jāpieņem ,ka aprīlī karš Irānā beigsies un tirgus pakāpeniski stabilizēsies. Pasaules tirgus atrodas starpkrīzes stāvoklī ,jo biržas kontraktu tirdzniecības apjoms ir apmēram 20x lielāks par fizisko kravu tirdzniecības apjomu . Faktiski ekonomikā ir vērojama finanšu kapitāla interešu sadursme ar reālās ekonomikas vajadzībam .
Latvijā izmantojot gāzi elektrība tika ražota decembrī - 26,02 % no kopā saražotās , cena - 83,85 eiro/MWh , janvārī - 62,5% , cena - 153,43 eiro/MWh , februārī - 70,46% , cena - 155,43 eiro / MWh . martā cena - 74,95 eiro/MWh , procenti tiks paziņoti 17.04.26. Vēja enerģijas apjoms Latvijā ziemā ir nenozīmīgs , attiecīgi 4,8% ; 2,75% ; 2,44% . Saule deva - 1,39% ; 1,05% ; 1,23% . Hesi - 60,95% ; 25,32%; 17,95% . Tāda ir ūdens plūsma aukstā ziemā Daugavā . Parasti neviens neizsakās par elektrības ražošanu izmantojot biomasu un biogāzi , šo avotu devums 3 ziemas mēnešos bija 6,82 % ; 5,39% ; 5,32% . Ka redzams , janvārī - saule un vējš deva 3,8 % , biomasa un biogāze - 5,39% elektroenerģijas.
Mums pietiek ar Norvēģijas un ASV kontraktiem. No šī teikuma var secināt, ka ASV un Norvēģija ir Latvijai kaimiņos tuvākās valstis. Un piegādā lētāku gāzi, nekā aiz okeāna esošā Krievija. Interesanti kam tās sankcijas ir uzliktas?
Gāzi pārdod par biržas cenu , atšķirības ir tikai kontrakta apdrošinājuma apjoma likmes lielumā un kuģu frakts cenā . Eiropas rietumu valstis LNG gāzi pērk joprojām arī no Krievijas , gadā līdz 18% .Teorētiski var būt ,ka nopērkot kādu kuģa kravu no rietumnieku tirgotājiem var gadīties ,ka tā ir Krievijas sašķidrinātā gāze. ES cīnās par to lai šādas gāzes pirkumi tiktu pārtraukti pēc 2027.gada. Arī Latvija pirka šādu gāzi vagonos no Krievijas ,tikai janvāra beigās Rīgas ostā ienāca pirmais gāzes kuģis no ASV . Jāatzīmē ka runa te par dažādu avotu un sastāva gāzi .
Grūti no malas pateikt, cik ir tajā pazemē. Viena informācija gan bija ticama, ka gāze tur pieder arī citām firmām. No Lietuvas un arī Igaunijas. Stāstīa televīzijā un viņi arī nemācēja īsti pateikt, cik ir mūsu un cik svešas. Ka tā Katāras gāzes rūpnīca ir iznīcināta nav laba ziņa. Tomēr viņi tur ražoja 20% no visas pasaules šķidrās gāzes krājumiem. Cenas var pamatīgi pieaugt un sevišķi mūsu tirgos.
Komentāri: “Inčukalns mums tāds patukšots...” Ekonomists brīdina par iespējamu tālāku apkures izmaksu kāpumu
Atstrādā savu amatu.
Panikas cēlājs pilnmēness laikā.
Ungārijā var pastāstīt, kā viegli atrisināt šo problēmu un nopirkt lētu gāzi
valdi, lūdzu pierādi vēlreiz, ka Inčukalns ir praktiski pilns ar gāzi.
Tu esi vērsusie pie nepareizā avota, atskaites sniedz attiecīgas struktūras.
Nu, bet priekš idiotiem, kuri nemāk sameklēt informāciju, varu arī atkārtot:
Inčukalna pazemes gāzes krātuve pavasara beigās (kad apkures sezona beidzas) krājumi dažādos gados ir bijuši ļoti atšķirīgi. Zemāk ir aptuvena aina pēc operatora Conexus Baltic Grid datiem.
Krājumi pavasarī dažādos gados
(aptuveni sezonas beigās – marts/aprīlis)
Gads Gāze krātuvē (TWh) % no derīgās gāzes (~12–13 TWh)
2021 ~3–4 TWh ~25–30 %
2022 ~7–8 TWh ~55–60 %
2023 ~9 TWh ~70 %
2024 ~11.3 TWh ~85–90 %
2025 ~8.4 TWh ~65 %
2026 (šobrīd marts) ~5–5.5 TWh ~40–45 %
Ko tas nozīmē
2024 bija viens no vispilnākajiem pavasariem pēdējos gados (lieli LNG piegāžu krājumi).
2021 bija viens no zemākajiem līmeņiem.
2026 pagaidām ir vidēji zems līmenis, bet tas vēl var mainīties līdz sezonas beigām.
Svarīgi: Latvija ziemā patērē ap 6.6–7.8 TWh gāzes.
Tāpēc pat 5 TWh krājums martā vēl nav kritisks.
Šobrīd ,kad rakstu , Latvijas Teci tīklam pieslēgti tikai ar 6 MW .Saule šajā rīta stundā dod 348 MW , Hesi - 840 MW .vējš - 22 MW , saldo + 420 MW . Kā redzams ,Inčukalns jau kopš marta sākuma ir ticis noslogots minimāli . Krātuve ir vajadzīga intensīvai izmantošanai decembrī - martā . Iepriekšējos gados ir pieticis ar 6 gāzes kuģu kravu iepirkumu apmēram 6-7 TWH apjoma . Cenu komersanti nenosauc un ir jāpieņem ,ka iepērk par lētākajām biržas cenām . Šobrīd panikai nav iemesla ,jo Latvija nekad nav pirkusi gāzi kura jātransportē caur Hormuzas šaurumu , mums pietiek at Norvēģijas un ASV kontraktiem . Atzīmēsim ,ka biržas cenu īpatnība ir tāda ,ka šobrīd tuvo termiņu ,mums nevajadzīgie kontrakti ir ar augstu cenu , bet rudens kontrakti pat šobrīd ir ievērojami lētāki . Pareizi veidojot iepirkumu taktiku par gāzi nākošajai sezonai nepārmaksāsim .Jāatzīmē ,ka Irāna ir pretstāvē ar Rietumiem. 7 gāzes kuģi , vidēji katrs ar 1TWh kravu , ir izlaisti caur šaurumu uz Indiju ,1 uz Ķīnu . Uzpildē stāv vairāki šī virziena kuģi . Jāpieņem ,ka aprīlī karš Irānā beigsies un tirgus pakāpeniski stabilizēsies. Pasaules tirgus atrodas starpkrīzes stāvoklī ,jo biržas kontraktu tirdzniecības apjoms ir apmēram 20x lielāks par fizisko kravu tirdzniecības apjomu . Faktiski ekonomikā ir vērojama finanšu kapitāla interešu sadursme ar reālās ekonomikas vajadzībam .
Latvijā izmantojot gāzi elektrība tika ražota decembrī - 26,02 % no kopā saražotās , cena - 83,85 eiro/MWh , janvārī - 62,5% , cena - 153,43 eiro/MWh , februārī - 70,46% , cena - 155,43 eiro / MWh . martā cena - 74,95 eiro/MWh , procenti tiks paziņoti 17.04.26. Vēja enerģijas apjoms Latvijā ziemā ir nenozīmīgs , attiecīgi 4,8% ; 2,75% ; 2,44% . Saule deva - 1,39% ; 1,05% ; 1,23% . Hesi - 60,95% ; 25,32%; 17,95% . Tāda ir ūdens plūsma aukstā ziemā Daugavā . Parasti neviens neizsakās par elektrības ražošanu izmantojot biomasu un biogāzi , šo avotu devums 3 ziemas mēnešos bija 6,82 % ; 5,39% ; 5,32% . Ka redzams , janvārī - saule un vējš deva 3,8 % , biomasa un biogāze - 5,39% elektroenerģijas.
Mums pietiek ar Norvēģijas un ASV kontraktiem. No šī teikuma var secināt, ka ASV un Norvēģija ir Latvijai kaimiņos tuvākās valstis. Un piegādā lētāku gāzi, nekā aiz okeāna esošā Krievija. Interesanti kam tās sankcijas ir uzliktas?
Gāzi pārdod par biržas cenu , atšķirības ir tikai kontrakta apdrošinājuma apjoma likmes lielumā un kuģu frakts cenā . Eiropas rietumu valstis LNG gāzi pērk joprojām arī no Krievijas , gadā līdz 18% .Teorētiski var būt ,ka nopērkot kādu kuģa kravu no rietumnieku tirgotājiem var gadīties ,ka tā ir Krievijas sašķidrinātā gāze. ES cīnās par to lai šādas gāzes pirkumi tiktu pārtraukti pēc 2027.gada. Arī Latvija pirka šādu gāzi vagonos no Krievijas ,tikai janvāra beigās Rīgas ostā ienāca pirmais gāzes kuģis no ASV . Jāatzīmē ka runa te par dažādu avotu un sastāva gāzi .
Vai pastāv risks, ka kāds var mūsu kontraktu pārpirkt? Līdz Austrālijai, piemēram, nonāk nebūt ne visas viņu kontraktētās kravas.
Ekonomists, kurš nevienam nav vajadzīgs - brīdina!
Grūti no malas pateikt, cik ir tajā pazemē. Viena informācija gan bija ticama, ka gāze tur pieder arī citām firmām. No Lietuvas un arī Igaunijas. Stāstīa televīzijā un viņi arī nemācēja īsti pateikt, cik ir mūsu un cik svešas. Ka tā Katāras gāzes rūpnīca ir iznīcināta nav laba ziņa. Tomēr viņi tur ražoja 20% no visas pasaules šķidrās gāzes krājumiem. Cenas var pamatīgi pieaugt un sevišķi mūsu tirgos.
Komentēt