To, ka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) nav runājis nepatiesību par “Latvenergo” tarifiem, tagad apstiprina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
“Latvenergo” gatavojas paaugstināt maksu par TEC-1 un TEC-2 saražoto siltumenerģiju, kas tiek piegādāta Rīgai, pirmdien intervijā TV3 paziņoja V. Kleinbergs. Pēc viņa teiktā, šāds solis varētu ietekmēt uzņēmuma “Rīgas siltums” gala tarifu galvaspilsētas iedzīvotājiem. Mērs iespējamo situāciju vērtēja kā Ekonomikas ministrijas atbildību.
Jau pēc īsa brīža “Latvenergo” nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmuma rīcībā nav informācijas, kas ļautu secināt par plānotu siltumenerģijas tarifa paaugstināšanu.
Uzņēmuma preses dienests “nra.lv” skaidroja, ka siltumenerģijas tarifi ir atkarīgi no dabasgāzes cenām tirgū, kuru izmaiņas iepriekš prognozēt nav iespējams, un atgādināja, ka regulāri tiek publicēta informācija par spēkā esošajiem tarifiem.
Rīgas mēra izteikumi mulsina, jo rodas iespaids, ka viņš zina ko tādu, ko nezina pat “Latvenergo” pats, vai arī pašvaldības vadītājs runā par vienu lietu, bet enerģētikas uzņēmums par kaut ko citu. Un kur te vēl Ekonomikas ministrijas atbildība, lai arī kā to V. Kleinbergs vēlētos.
“Nra.lv” lūdza situāciju skaidrot “trešajai personai” - SPRK, kas uzrauga sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību, tirgus attīstību un rūpējas, lai pakalpojumu lietotāji saņemtu nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotu cenu.
Uz jautājumu, vai SPRK ir kāda informācija par to, ka “Latvenergo” gatavojas paaugstināt maksu par TEC-1 un TEC-2 saražoto siltumenerģiju, kas tiek piegādāta Rīgai, SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs atbildēja, ka SPRK rīcībā nav informācijas, ka “Latvenergo” grasītos iesniegt izvērtēšanai jaunu tarifu projektu, kurā pārskatītu visas izmaksu pozīcijas. Vienlaikus “Latvenergo” katru mēnesi aktualizē tarifu atbilstoši aktuālajai kurināmā (dabasgāzes) cenai. Aprīļa beigās “Latvenergo” paziņoja, kāds būs piemērojamais tarifs maijā, un arī jūnijā tarifs nemainīsies.
Paziņotais tarifs maijā TEC2 ir par 9,69 EUR/MWh jeb 13,9% lielāks nekā aprīlī - pieaug no 69,81 uz 79,50 EUR/MWh. Savukārt TEC1 tarifs aprīlī bija 65,87 EUR/MWh, bet maijā 75,14 EUR/MWh. Jūnijā tarifi, salīdzinot ar tarifiem maijā, nemainās.
“Līdz ar to “Latvenergo” tarifi pavasarī ir palielinājušies par teju 14%, taču tam šobrīd ir minimāla ietekme uz AS “Rīgas siltums” tarifos iekļaujamajām izmaksām, jo, apkures sezonai noslēdzoties, AS “Rīgas siltums” pilnībā nosedz savas vajadzības, iepērkot siltumu izsoles veidā. Nepieciešamība pēc “Latvenergo” tarificētā siltuma var rasties tikai vēlā rudenī. Šobrīd atturamies prognozēt, kādas būs reālās siltumenerģijas ražošanas izmaksas gada otrajā pusē,” sacīja Jānis Negribs.
“Vai SPRK ir saņēmis kādu jaunu tarifu projektu par nepieciešamību paaugstināt apkures gala tarifus Rīgā?” jautāja “nra.lv”.
SPRK amatpersona atbildēja, ka AS “Rīgas siltums” ir iesniegusi SPRK jaunu siltumenerģijas pakalpojuma tarifu projektu, taču pirms izvērtēšanas nevar komentēt iesniegto tarifu vērtības.
“Nra.lv” jautāja, vai SPRK pieļauj iespēju, ka pārskatāmā nākotnē (šogad vai nākamā gada pirmajā pusē) būs jāapstiprina jauni, paaugstināti siltumapgādes gala tarifi iedzīvotājiem Rīgā.
Jānis Negribs paskaidroja, ka siltumapgādes gala tarifu vērtības ir lielā mērā atkarīgas no vairākiem aspektiem, jo īpaši kurināmā cenām, kuras ģeopolitisko svārstību dēļ šobrīd nav prognozējamas. “Taču vienlaikus SPRK ir uzsākusi vairākus pasākumus, kas varētu atstāt labvēlīgu ietekmi uz tarifu. Jau pirmdien, 8. jūnijā SPRK padome lems par publisku konsultāciju kārtībai, kādā noteic cenu griestus siltumenerģijai, kas tiek iepirkta no neatkarīgajiem siltuma ražotājiem. Jūnijā plānots arī noslēgt darbu pie siltumapgādes tarifu aprēķināšanas metodikas, kas nodrošinās pilnīgāku jauno kurināmā tehnoloģiju izmaksu efektivitātes iekļaušanu tarifos,” sacīja SPRK Enerģētikas departamenta direktors.
28.maijā no rīta Saeimas deputāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) prezentēja gala ziņojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai par centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem Rīgā un enerģētiskās drošības riskiem. Andris Kulbergs bija šīs komisijas vadītājs. Tajā pašā 28. maijā pēcpusdienā viņš kļuva par Ministru prezidentu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka Rīgā ilgstoši izveidojusies absurda situācija - kamēr TEC ražotā lietderīgi izmantojamā siltumenerģija jeb atlikumsiltums netika izmantots un nonāca atmosfērā, vienlaikus tika iepirkts dārgāks siltums no citiem ražotājiem.
Vairāku gadu laikā šādi izšķērdēti aptuveni 62 līdz 79 miljoni eiro, norādīts komisijas gala ziņojumā.
"Vienas Liepājas pilsētas siltumapgādes apjoms tiek izpūsts gaisā. Tas nav tāds nedaudz, mazliet. Tā ir visaugstākā līmeņa izšķērdība. Resursu izšķērdība par to, ko ir samaksājis katrs no mums, elektrības rēķini par to, ko katrs no mums ir samaksājis CO2 kvotās. Tas tiek izpūsts sistemātiski, un gadiem tam netiek pievērsta uzmanība, un tā ir kopīgi izkopta sistēma. Tas nav tā nejauši neprofesionalitātes dēļ," no Saeimas tribīnes pauda Andris Kulbergs.
Lai gan viņš nesauca vārdā konkrētas atbildīgas Rīgas pašvaldības amatpersonas, skaidrs, ka ziņojuma saturs attiecas ne tikai uz agrāko laiku galvaspilsētas vadītājiem, bet arī uz pašreizējo domes sasaukumu un uz pašreizējo mēru.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija izšķērdēšanu un iespējamās krāpnieciskās darbības saredz kā būtiskus iemeslus tam, ka rīdzinieki par siltumu pārmaksā.
Izskatās, ka V. Kleinbergs kopā ar domubiedriem nekādi nevar izdomāt, kā radīt fonu, lai atbildību par “iespējamo situāciju” (augstākiem gala tarifiem Rīgas iedzīvotājiem) uzveltu uz politisko oponentu pārziņā esošo Ekonomikas ministriju.
