arrow_downwardMāris Krautmanis / Autori

Arī Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets uzsver: atbildīgais par valsts noslēpuma sargāšanu iestādē ir tās vadītājs, konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Iepriekš līdzīgu atbildi “Neatkarīgajai” sniedza Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija. Valsts drošības iestādes par notikušo saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumus ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts.

Ja Aizkraukles domes izsludinātais iepirkums ielu apgaismojumam turpināsies pēc pašvaldības pašreizējā plāna, Aizkraukles novada iedzīvotāji par zemas kvalitātes ielu apgaismojumu pārmaksās vismaz par 20% vairāk, nekā tirgū maksātu labas kvalitātes gaismekļi.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora “kapitālā remonta” apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu vadīs Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”), bet komisijas sekretārs būs Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība). Tā sēdē ceturtdien, 23. februārī, lēma Saeima. Par Vili Krištopanu balsoja arī Saeimas pozīcijā esošais “Apvienotais saraksts”, tā norādot savu ieinteresētību, lai izmeklēšanas komisijai nesanāk tukšs un lietu sabotējošs raksturs. Ja komisijas vadībā nonāktu kāds valdošās koalīcijas pārstāvis, tad, visticamāk, finanšu un kapitāla tirgus pārstrukturēšanas svarīgākie jautājumi tiktu “norakti” kā nebijuši. Par to, ko komisija vēlas noskaidrot un kādus mērķus sasniegt, īsa saruna ar V. Krištopanu.

Briesmīgā zemestrīce 6. februārī Turcijā un Sīrijā ir prasījusi vairāk kā 41 tūkstoti dzīvību. Vēl vairāk ir ievainoto. Tūkstošiem māju ir sagruvušas, un cilvēkiem nav kur dzīvot. Starptautiskā sabiedrība visiem spēkiem cenšas palīdzēt, jo daļā tā reģiona, kur bija zemestrīce laika apstākļi ir pat bargāki nekā pašlaik Latvijā – ir mīnus grādi.

Banku darbības sistēma Latvijā ir katastrofālā stāvoklī. Mazajā Igaunijā komercbanku aktīvi ir 30 miljardi eiro, bet Latvijā tikai 25; Saeimas deputāti no iedzīvotājiem saņem sūdzības par, viņuprāt, nepamatotu kontu slēgšanu, to neatvēršanu un citām pret iedzīvotājiem vērstām banku darbībām, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāj viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektoru iniciatoriem, Saeimas deputāts Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).

Portāls “nra.lv” šonedēļ piedāvā lasītājiem piedalīties balsojumā par tēmu “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?”.

Pēc Latvijas Bankas sniegtās informācijas, līdz 24. janvāra dienas beigām garantētās atlīdzības izmaksas veiktas 542 “Baltic International Bank” (BIB) klientiem – gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Kopējā garantētās atlīdzības izmaksu summa pašlaik ir 15,98 miljoni eiro.

Dzintars Zaļūksnis dzimis 1964. gada 17. septembrī, miris 2023. gada 21. janvārī.

Diskusija koalīcijas sadarbības padomē par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā nav noslēgusies. Viens no koalīcijas partneriem “Apvienotais saraksts” šajā amatā vēlas redzēt tādu vadītāju, kurš iestādi būs gatavs pārveidot tādu, kāda tā ir Igaunijā, proti, draudzīgu nodokļu maksātājiem, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

“Apvienotā saraksta” (AS) politiķu ķešā ir pagaidām neizpaužama informācija, kura viņiem ļauj uzstājīgi iebilst pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā – tā sarunā ar “Neatkarīgo” saka AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Klāt pareizticīgo Ziemassvētki. “Neatkarīgās” saruna ar virspriesteri Nikolaju Tihomirovu par svētku aktualitātēm.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš savā gadu mijas uzrunā televīzijā tā arī nepieminēja nevienu sabiedrību satraucošo jautājumu – nedz par elektroenerģijas pārvades tarifu gaidāmo lēcienu, nedz par gāzes cenu perspektīvām, nedz par mediķu un skolotāju algām, nedz par valsts kapitālsabiedrību turpmāko likteni.

Konflikts starp Liepājas universitātes (LiepU) Andra Grafa vadīto padomi un senātu LiepU neļauj tikt pie jauna rektora. Vienlaikus konflikts traucē pieņemt pareizos lēmumus saistībā ar vēlmēm LiepU iekļaut kādas lielākas augstskolas “ekosistēmā” – sīkāk par to intervijā “Neatkarīgajai” stāsta LiepU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa.

Juridisko zinātņu doktors Valdis Birkavs ir bijis gan premjers, gan ārlietu ministrs, gan tieslietu ministrs. Viņš seko līdzi norisēm Latvijā un pasaulē, cītīgi apgūst aizvien jaunas zināšanas, un viņam ir savs viedoklis par notikumiem. Par šābrīža aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar Valdi Birkavu.

14. Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ir ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju. Viņam ir bijuši priekšgājēji, no kuriem ņemt vai neņemt paraugu – bargā Ilga Kreituse, ne mazāk bargā Ināra Mūrniece, bet arī relaksēti mierīgais Jānis Straume. Par to, kādā veidā vadīs 14. Saeimu un kādas redz jaunās Saeimas prioritātes, “Neatkarīgās” intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.

Par pēdējā laika skandāliem, valsts budžetu un inflācijas trieciena mazināšanas pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī partijas “Jaunā Vienotība” faktisko atteikšanos viņu atkārtoti virzīt finanšu ministra amatam “Neatkarīgās” saruna ar Jāni Reiru.

Par noskaņojumu sabiedrībā, 14. Saeimas vēlēšanu gaidītajiem un negaidītajiem pārsteigumu rezultātiem, par to, kāpēc vēlēšanu rezultāti ir tādi, kādi ir, “Neatkarīgās” intervija ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Kaspars Ādams ir bioloģiskais lauksaimnieks, viens no organizācijas “Zemnieku saeima” (ZS) valdes locekļiem. Par to, vai tiešām visi zemkopji karsti vēlas gāzt zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, “Neatkarīgās” intervija ar Kasparu Ādamu.

13. Saeimas vēlēšanās bijušo KNAB izmeklētāju un caurkritušu politikāņu kopa startēja kā Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet vēlāk pārsaucās par partiju “Konservatīvie” (K).

13. Saeimas vēlēšanās partija “Jaunā Vienotība” ieguva tikai 6,69% vēlētāju balsu, stipri vien izzaudējot savas priekšteces – partijas “Vienotība” – ietekmi 12. Saeimā (“Vienotībai” bija 23 mandāti). Tomēr šis rezultāts partijai deva astoņu mandātus. Pēc tam, kad divi premjera amata kandidāti neguva Saeimas atbalstu (Aldis Gobzems un Jānis Bordāns), par premjeru izdevās kļūt Krišjānim Kariņam (JV). Apbrīnojamā kārtā Kariņam ir izdevies amatu saglabāt, vadot valsti visu 13. Saeimas sasaukuma laiku. Nav pat bijis arī kādas nopietnas politiskas šūpošanās, kas apdraudētu Kariņu, lai gan viņa premjerēšana iekrita valstij skarbā laikā – sērgas pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas agresija Ukrainā un vēl dziļāka energoresursu krīze un inflācija.

Kā Jelgava gatavojas ziemai, kādus taupības vai “zaļus” pasākumus pilsēta var atļauties enerģētikas krīzes un Krievijas agresijas laikā? Par to jautājumi Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam.