Trakāk nekā Martina Gausa laikos – ar mūsu nacionālā lepnuma AS “airBaltic” darbiniekiem tagadējā vadība nekomunicē, darbinieki tiek iebiedēti, ar nepaklausīgajiem izrēķinās, viņus atlaižot no darba, ikvienam darbiniekam jārēķinās ar pēkšņu atlaišanu – par šīm un citām plašākai sabiedrībai nezināmām lietām “airBaltic” iekšienē intervijā “nra.lv” stāsta Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
Ja māsai Latvijai būtu tikpat mazs parādiņš kā Igaunijai, tad būtu tik jauki. Tomēr Igaunijas Banka ir nobažījusies, ka valsts parāds nākotnē var pieaugt, ja valdība nerīkosies enerģiski. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauž, ka nekāda attiecību uzlabošanās ar Baltkrieviju nevar sanākt, kamēr pati Baltkrievija nevēlas attiecību uzlabošanos. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas mediju apskats.
Neraugoties uz milzīgo skandālu, kas kopš pagājušā gada decembra apvij “Raimonda Paula dziesmu svētku “Manai dzimtenei”” organizatorus, viņi ir apņēmības pilni šā gada vasarā Mežaparkā tomēr kaut kādu koncertu rīkot. Solītais lielkoncerts vairs gan nesanāk, pēc šmuces ar neatļautu Maestro vārda izmantošanu. Teju 7000 koristi ir atteikušies no dalības.
Starp advokatūru un likumdevēju ik pa brīdim notiek vārdu apmaiņa ar savstarpējiem pārmetumiem. Ko tas nozīmē – padziļinās nesaprašanās starp likumdevēju un tiesu varas atzaru, briest nopietns konflikts vai tā tomēr ir lai arī skarba, bet jēgpilna diskusija par to, kā pilnveidot tiesiskā valstī strādājošu tiesību aizsardzības sistēmu – par to, kur tiek stūrēts advokatūras lielais kuģis, “nra.lv” saruna ar Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Saulvedi Vārpiņu.
“Iespaids uz ekonomiku būs atkarīgs no tā, vai augstas cenas turēsies ilgu laiku vai arī pēc lēciena tās atkal kritīs. Protams, ka augstas degvielas cenas veicina inflāciju un samazina ekonomisko izaugsmi. Pašlaik nav iespējams prognozēt, kāds būs tās apjoms,” intervijā “nra.lv” saka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists un Latvijas Universitātes asociētais profesors Oļegs Krasnapjorovs.
Juriskonsults un aktīvs sabiedrības pārstāvis, interneta lapas “Jurista balss” izdevējs Gundars Ūdris intervijā “nra.lv” atklāja, ka tuvākajā laikā iesniegs tiesā pieteikumu pret Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” organizatoriem, prasot atpakaļ par biļetēm samaksāto naudu.
Kā risināt smagos finansiālos jautājumus saistībā ar mūsu degsmi īstenot zaļā kursa un klimatneitralitātes idejas; kā iziet no pagaidām neatrisināmās situācijas ar “Rail Baltica” būvniecību? Politiķiem jāpieņem konkrēti racionāli lēmumi, kādi tie būtu – “nra.lv” saruna ar ekonomistu Aivaru Strakšas.
Latvijā to tik spilgti neredz, bet Igaunijā ir pamanīts: 140 gadu laikā Baltijas jūras līmenis nav bijis tik zems kā pašlaik – 67,4 centimetrus zem parastās normas. To radījis anticiklons un neliels, bet gana pietiekams vējš no austrumiem, kas aiznesis milzīgas ūdens masas – aptuveni 275 kubikkilometrus – rietumu virzienā un caur Ērezundu uz Ziemeļjūru.
Polijas iekšpolitiskās kaislības ir novedušas pie tā, ka ir stipri sabremzējusies kriptovalūtas nozari regulējošu normatīvo aktu pieņemšana, un šajā jomā strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem rodas problēmas prognozēt sava biznesa nākotni Polijā. Izdevība Latvijai! Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau paguvis Polijas uzņēmējiem nodot vēstījumu: “Nāciet pie mums!”
Par latviešiem plašajā pasaulē ir bijis gana daudz pētījumu, privātu iniciatīvu un visa kā. Tā īsti tas joprojām nav sistematizēts. Bet būtu arī mums daudz ar ko palielīties. Kaimiņvalstī Lietuvā viens Seima deputāts ar ko tādu ir rūpīgi padarbojies.
Zema gaisa temperatūra, kas pieturas ilgi, sen Latvijā nav bijusi. Tāpēc ir radies brikešu, malkas un granulu deficīts – lielveikalos bieži vien nav vispār neviena no šiem kurināmā veidiem. Tas vedina uz bažām, vai kaut kas līdzīgs nedraud arī citos sektoros – gāze, šķelda un arī elektroenerģijas ražošana.
Pagājušās nedēļas laikā informatīvajā telpā parādījās divas it kā nesaistītas ziņas – viena par to, ka “RB Rail” vadošie darbinieki ir apdrošināti pret gadījumiem, ja viņu vainas dēļ rodas zaudējumi, arī viņu radinieki tiek apdrošināti. Otra ziņa – “Rīgas satiksmes” trolejbusa vadītājai jāmaksā gandrīz gada alga par to, ka darba laikā viņas trolejbuss apskādējies.
Igaunijas Iekšlietu ministrija ir aizliegusi ieceļot valstī Krievijas pilsoņiem, kuri piedalījušies karā pret Ukrainu. Varas iestādes uzsver, ka šīs personas ir naidīgas pret Eiropu. Kā rīkojas Latvija?
Izkaisīti pa visu pasauli, robežu un ierobežojumu šķirti, cilvēki
joprojām atrod kaut ko, kas viņus vieno — kaut ko tādu, ko nevar
atņemt - iespēju sarunāties vienam ar otru, stāstīt stāstus un lasīt.
Saskaņā ar "Reuters" sniegto informāciju, atsaucoties uz ASV
pētniekiem, kuri analizēja satelītattēlus, Krievija izvieto raķetes "Orešņik"
"ar darbības rādiusu līdz 5500 km bijušajā gaisa spēku bāzē
netālu no Baltkrievijas pilsētas Kričevas, raksta DW.
Pirms svētdien Floridā gaidāmās Donalda Trampa un Volodimira
Zelenska tikšanās laikraksts "Washington Post" publicējis viedokļrakstu, kurā kritizēja ideju par ASV drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, līdzīgu kā NATO hartas 5. pantā par kolektīvo aizsardzību.
Kamēr citās valstīs ceļu infrastruktūra kļūst par drošības un kvalitātes vizītkarti, Latvijā tā brīžiem atgādina nebeidzamu melno komēdiju. Ja “Latvijas valsts ceļu” iepirkumi būtu kino žanrs, tad Saulkrastu apvedceļa ielu apgaismojums būtu filmas kulminācija – spilgta, mirgojoša un absurda aina, kas liek domāt, ka scenāristi ir sajaukuši drāmu ar farsu.