Māris Krautmanis / Autori

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks ar milzīgu naudu un personīgu iesaistīšanos pauda vislojālāko atbalstu Republikāņu partijas līderim Donaldam Trampam. Taču tagad abi ir sagājuši matos – viņu attiecības ir neslēpti naidīgas, un viņi nebeidz uzbrukt viens otram sociālajos tīklos un publiskos politiskos paziņojumos.

Saskaņā ar Losandželosas policijas departamenta sniegto informāciju, trešdienas vakarā trīs aizdomās turamie ielauzās mājā Losfelizā caur priekšējo logu un "izlaupīja visu telpu", ziņo “BBC”.

“nra.lv” saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Rīgas domes deputāta kandidātu no “Latvija pirmajā vietā” saraksta Ringoldu Balodi.

“nra.lv” saruna ar Rīgas domes deputāta kandidātu Andri Ārgali (“Latvija pirmajā vietā”).

“nra.lv” saruna ar Rīgas domes deputāta kandidātu Emīlu Jakrinu (“Latvija pirmajā vietā”)

Kurp virzās Rīga un kurp tā jāvirza - nra.lv saruna ar ilggadējo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, tagad Rīgas domes deputāta amata kandidātu no partijas “Latvija pirmajā vietā” Leonīdu Loginovu.

Jauns, izskatīgs puisis izrullē gājēju priekšā sarkanu paklāju, kāda meitene stalti supermodeles gaitā nodefilē pa to; cits sižets - puisis piesēžas blakus sabiedriskajā transportā, novieto savā un viņas priekšā saliekamo galdiņu un uztaisa pārsteigumu - uzklāj uz tā baltu galdautu, noliek uz tā puķes, servē ēdienus -  šādiem un līdzīgiem sižetiem ar pozitīvo vēstījumu ir jau vairāk nekā 10 miljoni sekotāju un līdz ar to arī “Youtube” balva “Dimanta poga”. 

Dienā, kad Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, 7. jūnijā, būs vēl kādas vēlēšanas, kuras arī būs ļoti nozīmīgas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī visai valstij kopumā – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode balsos par jauno arhibīskapu.

Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

“Amerikāņi saka: jūs, eiropieši, esat vāji, esat lūzeri un paši esat pie tā vainīgi. Jūs esat militāri gandrīz bezvērtīgi, jo resursus ieguldāt nevis tehnoloģijās, drošībā un aizsardzībā, bet absurdās, no pirksta izzīstās idejās par daudzveidīgas sabiedrības priekšrocībām, klimata, dzimuma maiņas un citos bezjēdzīgos projektos, uzturat milzu birokrātiju, uzturat pret jums naidīgi noskaņotus citu valstu un importētus liekēžus. Jūs esat sevi padarījuši atkarīgus no lētiem importa resursiem, tajā skaitā no lēta darbaspēka. Turklāt jūs vēl vajājat tos, kas pret to visu iebilst. Kādēļ lai mēs jūs aizstāvētu, tērētu savus resursus, ja paši negribat to darīt? Eiropas izšķiršanās ir vienkārša – visu to mainīt mēnešu, bet ne gadu laikā, jo tik daudz laika vairs nav, vai arī Eiropa paliks tikai par ģeogrāfisku jēdzienu. Savukārt, ja Latvija turpinās būt par hronisku Eiropas lūzeri, tad mēs vispār nevienam, izņemot Krieviju, nebūsim vajadzīgi. Tad var iznākt, ka platsliežu dzelzceļš un krievu valodas zināšanas tomēr būs noderīgākas,” tiešsaistes vietnē “Facebook” ierakstījis ekonomists, kādreizējais finanšu ministrs (1993–1994) Uldis Osis. Arī mūsu saruna ir par Donaldu Trampu, ASV, Eiropu, Latviju un mūsu nākotnes attīstības scenārijiem.

Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.

Ko viņš darītu, ja būtu premjeres vietā, kā vajadzētu rīkoties, lai budžetā ienāk nauda aizsardzībai. Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru Māri Gaili.

Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.

Kāpēc ļoti atšķiras ministru un ierēdņu algas par janvāri; kurš tad īsti izlēma, ar kādiem privātiem specreisiem jālido Krišjānim Kariņam; par valdības “restartu” un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.

Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā, piemēram, dažreiz uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā – cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus klātienē. Par to tiek saņemtas sūdzības, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.

Ekonomikas ministrija pašlaik nodarbojas ar birokrātijas mazināšanu būvniecībā, intervijā nra.lv sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). “Panācām, ka privātmājām vairs nevajag veikt uzmērīšanu. Drīz to nevajadzēs veikt arī biznesa sektorā. No šīm lietām atskoties, no Valsts Zemes dienesta vispār var atteikties, to likvidējot. Neredzu jēgu šādai institūcijai.”

Par krievu valodu sabiedriskajos medijos, par Krievijas propagandas kanālu bloķēšanu, par cenzūru un žurnālistu iebiedēšanu “nra.lv” saruna ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa amata pienākumu pildīšana ir notikusi atbilstoši interešu konflikta novēršanas regulējuma normām. Taču Eiropas Komisijas projektu konsultants Ģirts Lapiņš ir diametrāli pretējās domās.

Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).