Vēlēšanās uzvarējušā “Apvienotā saraksta” (AS) līderim Andrim Kulbergam nāksies pasvīst, lai neatkārtotu daudzu savu vēsturisko priekšgājēju Pirra uzvaras. Jo bieži ir bijis tā, ka pēc spoža rezultāta vēlēšanās partija drīz vien liek vēlētājiem vilties, bet pēc tam visa ietekme un vara izčib kā nebijusi.
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
ASV, demokrātijas, brīvības un labklājības citadelē, prātam neaptverams gadījums – uz nāvi notiesātai personai sodu neizdodas izpildīt – notiesātā nemirst, bet tiek sakropļota.
Skarbā vēlētāju pātaga: par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 35 405 vēlētāji, kas ir 4,401% no nobalsojušo kopskaita, ar ko nepietiek, lai iekļūtu Saeimā un veidotu koalīciju vai no opozīcijas ložas noskatītos tās veidošanā.
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma AS "Air Baltic Corporation" (“airBaltic”) finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz noteikt īpašu kārtību valsts dalībai aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā.
Čehu “Škoda” no Latvijas ir saņēmusi simtiem miljonu eiro, bet nevienu ražošanas jaudu šeit nav radījusi. Beidzam māžoties – mēs paši varam saražot tramvajus, kādēļ tie jāpērk no ārzemniekiem – tā sarunā ar “nra.lv” pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdes Daugavpilī, daloties ar iespaidiem par spriesto un lemto, saka Daugavpils mērs un tagad arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents Andrejs Elksniņš.
Daugavpilī ir attīstīta metālapstrāde, tur var ražot vilcienu vagonus, tramvajus; to ignorēt ir absolūti nepareizi; šis jautājums jāceļ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes līmenī, lai Latvijā ražota mašīnbūvei būtu pasūtījumi – pēc Daugavpils uzņēmumu apmeklējuma secina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts").
Lai gan nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā saņem finansējumu no valsts budžeta caur Sabiedrības integrācijas fonda programmām, kā arī no dažādiem Eiropas Savienības fondiem, kā izrādās, valsts maksā arī par piedalīšanos katrā Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Atlīdzības apmērs par piedalīšanos vienā sēdē vienai personai svārstās no 61 eiro līdz 122 eiro.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš kolektīvās atlaišanas no uzņēmumiem “LDz Cargo”, "Concentrix" un Grīvas cietuma raksturo kā traģēdiju pilsētai un valsts politiku attiecībā pret Daugavpili – kā “makšķeru tīšanu” projām no Latgales.
Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas runas par 7 % aizsardzības budžetu nav tikai politisks triks, bet gan mēģinājums godīgāk parādīt, cik daudz valsts patiesībā iegulda drošībā. Tas piesaistījis ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanību NATO samitā.
Pēc sešu gadu pārtraukuma, iespējams, tiks atjaunota prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Tuvākajā laikā varētu tikt parakstīts savstarpējās saprašanās memorands starp Ekonomikas ministriju un “Tallink Grupp”, kas nostiprinās pušu apņemšanos turpināt darbu projekta īstenošanā. Arī Rīgas Brīvostas pārvalde apliecina, ka “šobrīd ir aktualizēts piedāvājums, sarunas notiek visos līmeņos”.
Musulmaņu tradīcijās miris cilvēks jāapbedī pēc iespējas ātrāk – ideālā gadījumā diennakts laikā kopš nāves. Taču, kā redzam, pastāv arī izņēmumi – Irānas garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji, kurš gāja bojā 28. februārī kopīgos ASV un Izraēlas gaisa triecienos, joprojām nav guldīts zemes klēpī.
Latvijas kavēšanās “Rail Baltica” projektā Igaunijai sankcijas neradīs. Igaunija joprojām plāno pabeigt savu maršruta posmu līdz 2030. gadam, apstiprināja Igaunijas Klimata ministrijas mobilitātes vicekanclers Sanders Salmu.
Vienkāršs, parasts latviešu cilvēks kuļas kā pa nātrēm. Taču arī pasaules lielākajiem bagātniekiem ir problēmas – nevajag domāt, ka viņiem dzīve viegla.
Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, ir 24,4%. Tātad par tām pašām precēm un pakalpojumiem, ko 2022. gadā varēja nopirkt par 100 eiro, šogad jāmaksā 124,40 eiro.
Rīdzinieku un Rīgas viesu skatus jau nepilnus desmit gadus priecē Daugavas kreisajā krastā mirdzošās divas augstceltnes “Zunda Towers”. Kas apdzīvo un kas apdzīvos šīs ekskluzīvās telpas, kāda nākotne paredzama šim augstceltņu projektam – skaidro “nra.lv”.
To, ka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) nav runājis nepatiesību par “Latvenergo” tarifiem, tagad apstiprina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).