Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš kolektīvās atlaišanas no uzņēmumiem “LDz Cargo”, "Concentrix" un Grīvas cietuma raksturo kā traģēdiju pilsētai un valsts politiku attiecībā pret Daugavpili – kā “makšķeru tīšanu” projām no Latgales.
Daugavpils pašvaldība ir saņēmusi informāciju, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmums "LDz Cargo" visā Latvijā plāno atlaist 300 darbinieku. Kolektīvo atlaišanas procesu plānots sākt 1. augustā, un trīs mēnešu laikā darbinieku skaitu plānots samazināt par 300.
“Šis uzņēmums pagaidām nav nosaucis, cik darbinieku plānots atlaist kurā konkrētā pilsētā, taču nojaušams, ka apmēram 150 atlaižamo būs no Daugavpils.
Kāpēc tik daudz atlaižamo ir no Daugavpils, jājautā uzņēmumam, taču, iespējams, tas ir tādēļ, ka Daugavpilī ir liels “LDZ Cargo” iecirknis, kas darbojas tranzīta kravu apkalpošanā,” intervijā “nra.lv” sacīja A. Elksniņš.
Viņš atsaucās uz uzņēmuma publisko paziņojumu, kurā teikts, ka lēmums par darbinieku skaita samazināšanu ir saistīts ar būtiskām izmaiņām dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Kravu pārvadājumu apmērus pēdējos gados ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, tirgus pieprasījuma kritums, kā arī no šā gada 1. jūnija paaugstinātie Krievijas dzelzceļa tarifi eksporta un tranzīta kravām virzienā uz Latviju. Tāpēc uzņēmumam jāpārskata darba organizācija un izmaksas, pielāgojot darbību faktiskajam kravu pārvadājumu apmēram.
Pilsēta zaudē gandrīz 700 darba vietu
Vienlaikus darbību Daugavpilī pārtrauks arī starptautiskais uzņēmums "Concentrix". Uzņēmums, kas pilsētā sāka strādāt 2021. gadā ar nosaukumu "Webhelp", apstiprinājis, ka filiāle tiks slēgta un darbu zaudēs vairāk nekā 100 darbinieku. Darbība Daugavpilī tiks izbeigta 1. oktobrī.
“Šā uzņēmuma darbinieki strādā kā satura moderatori. Tas ir ārzemju uzņēmums. Mums nav zināmi iemesli, kādēļ uzņēmums atlaiž darbiniekus - acīmredzot tas saistīts ar kādām izmaiņām uzņēmuma stratēģijā. Iemesli var būt ģeopolitika, varbūt tas, ka ārzemju uzņēmuma sniegtajos pakalpojumos samazinājies krievu valodas īpatsvars. Tie ir mani minējumi,” saka A. Elksniņš.
Un tad vēl arī Grīvas cietums
“Bet tas arī vēl nav viss!” norāda Daugavpils mērs. “Valsts ir paziņojusi, ka ir uzbūvēts jaunais Liepājas cietums, bet Grīvas cietums Daugavpilī tiek slēgts. Tur līdz šim ir strādājuši 400 darbinieku. Viņiem tiek piedāvāts pārcelties uz Liepāju, taču tas neizklausās nopietni - daudziem tas nebūs iespējams, jo tad jāpārceļas uz jaunu dzīvesvietu kopā ar bērniem, vecākiem, suņiem un kaķiem, kopā ar dzīvesbiedriem, kuriem varbūt ir labs darbs tepat Daugavpilī. Tā ir vesela gūzma problēmu.
Tātad “sausajā atlikumā” Daugavpilī šī gada laikā tiek zaudēts gandrīz 700 darba vietu! No tām 550 ir valsts. Tas nozīmē, ka valsts “tin makšķeres”.
Šāda milzīga atlaišana iepriekš nav bijusi. Šādā veidā valsts dod spalgu signālu, ka iet ārā no Daugavpils,” pauž A. Elksniņš.
Kur ir alternatīvi “enkurprojekti”?
“Kādus citus “enkurprojektus” valsts piedāvās kā alternatīvu?
Par to mēs esam nosūtījuši vēstules gan premjeram, gan citām augstākajām amatpersonām. Ko valsts piedāvā vietā?
Es saprotu, ka Liepājas cietums ir uzbūvēts drošības apsvērumu dēļ - lai tas būtu tālāk no robežas. Bet mums nav ne “airBaltic”, ne “Rail Baltica”.
“Žogs ir caurs”, un loģiski būtu pārvest šos 400 cilvēkus no Grīvas cietuma uz robežsardzi - lai tiktu stiprināta robeža. Vai plānot daļu no šiem 400 pārvest uz Valsts policiju, lai stiprinātu policiju.
Mēs tikai nupat esam nosūtījuši jautājumus, jo, tāpat kā visa sabiedrība, uzzinām jaunumus no mediju ziņām.
Savukārt par “LDz Cargo”, kas ir “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums, risinājumi varētu būt piedāvāt kādu “enkurprojektu”. Daugavpilī ir Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca. Labi, atlaidiet 150 cilvēkus no “LDz Cargo”, bet piedāvājiet kādu projektu, lai viņiem būtu darbs lokomotīvju rūpnīcā! Pieredze šim uzņēmumam ir.
Vai varbūt piedāvājiet, lai Daugavpilī tiek remontēti “Škoda” elektriskie vilcieni. Vai varbūt pasūtiet ražot vai remontēt tramvajus Rīgai?
Var atrunāties, ka jaunie “ViVi” vilcieni ir elektriskie, bet “līdz Daugavpilij nav elektrības”. Bet kāpēc nav? Kāpēc 2019. gadā tika atcelta Daugavpils un Rēzeknes virziena dzelzceļa elektrifikācija? Pie šā projekta jāatgriežas!
Ar tiem cilvēkiem, kas zaudē darbu IT uzņēmumā "Concentrix", mēs tiksim galā - mēs kā pašvaldība viņiem palīdzēsim. Mēs izdarīsim savu mājasdarbu, bet lai valsts izdara savu!
Neskatoties uz visiem skaistajiem politiķu solījumiem, valsts “tin makšķeres” projām no Latgales, un kafijas pirkšana šeit, kad ministrs atbrauc ciemos, ilgtermiņā reģionā ekonomiku nerada. Ekonomiku rada cilvēki, kuri šeit paliek. Un valdības rīcībai jābūt vērstai uz to, lai cilvēki šeit paliek! Latgale nav tikai viesu māja. Mēs esam viesmīlīgi, bet ekonomikā stratēģiski un ilgtermiņā Latgale ir mezgls gan smagajai rūpniecībai, gan tranzītam, gan dažādām jaunām tehnoloģijām. Tā ir mana pārliecība,” saka Daugavpils mērs.
“Kad mūsu ministri brauc uz Eiropu lūgt naudu, tiek rādītas Latgales bildes, bildes no robežas, un tiek stāstīts, cik daudz naudas vajag Latgalei. Taču tad, kad Eiropa naudu iedod un kad jāsāk to dalīt, tad Latgali apdala, un austrumu pierobeža ir visa Latvija. Tā ir nejēdzība, ka joprojām likuma par austrumu pierobežu, nav austrumu pierobežas fonda. Bet tā austrumu pierobežas programma, par kuru tiek kladzināts, ir tikai izkārtne - tur nekā jauna un papildus nav,” uzskata Daugavpils domes priekšsēdētājs.
Augstākais bezdarbs un zemākā alga
Latgales reģionā reģistrētā bezdarba līmenis ir augstākais Latvijā un sasniedz 9,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Lai gan šis rādītājs ir piedzīvojis mērenu kritumu, reģionā joprojām ir ierobežots vakanču skaits, un pieprasītākās profesijas ir nekvalificēti palīgstrādnieki, šuvēji un autovadītāji.
Atalgojuma līmenis Latgalē ir zemākais Latvijā, un vidējā bruto mēnešalga (pirms nodokļu nomaksas) ir aptuveni 1300 līdz 1350 eiro. Tas ir par aptuveni 30-35% mazāk nekā Rīgas reģionā, un vairāk nekā puse reģionā strādājošo pelna mazāk par 1286 eiro bruto mēnesī.
Šogad jau 21 uzņēmums iesniedzis kolektīvās atlaišanas paziņojumus
Nodarbinātības valsts dienesta (NVA) Stratēģiskās komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļa portālam “nra.lv” ir sniegusi informāciju, ka Latvijā kopumā kolektīvās atlaišanas paziņojumu līdz 7. jūnijam iesniedzis 21 uzņēmums un darbu zaudēs 1604 cilvēki.
Tas ir daudzās dažādās nozarēs - apstrādes rūpniecībā, informācijas pakalpojumos, transportā, uzglabāšanā, nekustamā īpašuma operācijās, izdevējdarbībā un apraidē, ūdensapgādē u.c.
Pēdējos piecos gados visvairāk kolektīvās atlaišanas paziņojumu bijis 2024. gadā - 46 - ar atbrīvojamo darbinieku skaitu 2279. Vismazāk šādu paziņojumu bijis 2023. gadā - 27 - ar atbrīvojamo darbinieku skaitu 1262.
Pagājušajā gadā kolektīvās atlaišanas paziņojumu skaits bija 30, atbrīvojamo darbinieku skaits - 1680.
Šis gads vēl nav beidzies, bet kolektīvās atlaišanas paziņojumu skaits jau ir 21, atbrīvojamo darbinieku skaits - 1604, no kuriem vismaz 650 ir Daugavpilī.
