Pēc sešu gadu pārtraukuma, iespējams, tiks atjaunota prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Tuvākajā laikā varētu tikt parakstīts savstarpējās saprašanās memorands starp Ekonomikas ministriju un “Tallink Grupp”, kas nostiprinās pušu apņemšanos turpināt darbu projekta īstenošanā. Arī Rīgas Brīvostas pārvalde apliecina, ka “šobrīd ir aktualizēts piedāvājums, sarunas notiek visos līmeņos”.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ar “Tallink Grupp” valdes priekšsēdētāju Pēpu Jalakasu ir vienojies turpināt darbu pie risinājumiem, kas ļautu atjaunot regulāru pasažieru un kravu prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, portālam “nra.lv” uzsvēra ekonomikas ministra padomniece Una Feidentāle. Viņa atklāja, ka tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinējā sadarbība un izvērtēti priekšnosacījumi prāmju līnijas atjaunošanai.
Sarunās panākta vienošanās par nākamajiem praktiskajiem soļiem, kas nepieciešami prāmju līnijas atjaunošanai. Abu pušu vērtējumā līdzšinējās pārrunas bijušas konstruktīvas, un panāktais progress ļauj virzīties uz nākamo sadarbības posmu, jau nākamnedēļ plānots parakstīt savstarpējās saprašanās memorandu (MoU), kas nostiprinās pušu apņemšanos turpināt darbu projekta īstenošanā.
"Pēdējo mēnešu laikā esam mērķtiecīgi strādājuši, lai atgrieztu prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Šobrīd varam teikt, ka sarunas ir devušas rezultātu, esam gatavi spert nākamo soli un jau tuvākajās dienās parakstīt sadarbības memorandu. Tas ir svarīgs signāls gan investoriem, gan uzņēmējiem, lai veicinātu Latvijas sasniedzamību un stiprinātu Baltijas jūras reģiona konkurētspēju," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Vistuvākajā laikā plānots parakstīt savstarpējās saprašanās memorandu, kas nostiprinās pušu apņemšanos turpināt darbu projekta īstenošanā.
Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola intervijā “nra.lv” apliecināja, ka darbs turpinās. “Šobrīd ir aktualizēts piedāvājums, sarunas notiek visos līmeņos, vērtējot gan sadarbības modeļus, gan to ekonomisko pamatotību. No “Tallink” puses biznesa pamatuzstādījums nav mainījies - prāmju kustības atjaunošanai ir jābūt rentablai un ekonomiski pamatotai.
Mūsdienīgai prāmja apkalpošanai nepieciešama modernizēta ostas infrastruktūra, tajā skaitā piestātne ar rampu. Rīgas brīvostas pārvalde turpina strādāt un meklēt risinājumus līdzfinansējuma, iespējamu ES fondu līdzekļu piesaistei, lai realizētu šādu projektu pēc iespējas drīzāk,” pauda Liene Ozola.
Regulāra prāmju satiksme no Rīgas nav notikusi jau kopš 2020. gada. Toreiz kuģu kustība tika slēgta Covid-19 pandēmijas dēļ. Pandēmija pārgāja, ceļošanas ierobežojumi tika atcelti, taču maršruts joprojām nav atjaunots.
“Tallink Grupp” tolaik cieta ievērojamus finansiālus zaudējumus un bija spiesta sašaurināt biznesu, koncentrējoties uz darbību Tallinas-Stokholmas-Helsinku trijstūrī. Domu par maršrutu atjaunošanu no Rīgas negatīvi ietekmēja arī Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā, jo izbeidzās tūristu straumes no Krievijas un Baltkrievijas.
Taču tagad atkal pastāv cerība, ka maršruts Rīga-Stokholma un perspektīvā arī Rīga-Helsinki varētu kļūt rentabls. Šādu maršrutu atjaunošanā ir ieinteresēta ne tikai tūrisma nozare, bet arī kravu autopārvadātāji.
“Tallink Grupp” veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus “Tallink” un “Silja Line”. Kompānija arī ir operators trim viesnīcām Tallinā un vienai Rīgā.
