Lai gan nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā saņem finansējumu no valsts budžeta caur Sabiedrības integrācijas fonda programmām, kā arī no dažādiem Eiropas Savienības fondiem, kā izrādās, valsts maksā arī par piedalīšanos katrā Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Atlīdzības apmērs par piedalīšanos vienā sēdē vienai personai svārstās no 61 eiro līdz 122 eiro.
Komentējot diskusijas par nevalstiskajām organizācijām un valsts finansējumu tām, premjers Andris Kulbergs (AS) atzina, ka viņam radušies jautājumi par pašreizējo kārtību. Viņš atsaucās uz nesen notikušu Memoranda padomes komisijas sēdi, kurā, pēc viņa teiktā, daļa organizāciju saņem atlīdzību par dalību sanāksmēs.
"Šīs nevalstiskās organizācijas saņem naudu par to, ka tās atnākušas un apsēdušās krēslā. Valsts kanceleja maksā par to, ka viņi atnāk. Piedošanu, bet mums ir skaidri jāizvērtē, kas vispār ir nevalstiskās organizācijas," TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Kulbergs.
Premjers uzsvēra, ka pats jēdziens "nevalstiska organizācija" paredz neatkarību no valsts, taču atsevišķos gadījumos organizācijas ir finansiāli atkarīgas no valsts finansējuma.
"Tas nav normāli, ka izsniedz rēķinu par to, ka atnāci parunāt. Te visam jābūt caurspīdīgam," uzsvēra valdības vadītājs.
Par šo tēmu viņš raksta arī savā publikācijā vietnē “X”, stāstot, ka pēc sēdes uzzinājis, ka Valsts kanceleja (VK) par katru šādu sēdes apmeklējumu dalībniekiem maksā atlīdzību par piedalīšanos. “Jā, tieši par piedalīšanos sēdē - nevis par konkrēta darba veikšanu vai valsts uzdevuma izpildi, bet par pašu dalību.”
Jāatzīmē, ka šīs pašas NVO saņem finansējumu no valsts budžeta caur Sabiedrības integrācijas fonda programmām, kā arī no dažādiem Eiropas Savienības fondiem. Tādā gadījumā šādas organizācijas vairs nav korekti saukt par NVO. Drīzāk tās būtu jānodēvē par VO - valsts organizācijām jeb faktiski valsts aģentūrām.
“Es pilnībā atbalstu patiesas nevalstiskās organizācijas, kas valsts uzdevumā spēj pildīt noteiktas funkcijas daudz efektīvāk, nekā to spētu izdarīt pati valsts. Taču man ir pilnīgi nepieņemami, ka no nodokļu maksātāju naudas tiek apmaksāta NVO pārstāvju ierašanās uz sēdēm. Tieši tāpat ir jāvērtē arī daudzu NVO finansēšanas lietderība kopumā. Tāpēc esmu uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO. Pietiek šķiest valsts naudu nelietderīgi!
Pēc manas uzstāšanās LAMPA festivālā mani pasauca parunāt viens no galvenajiem Pilsoniskās savienības pārstāvjiem Andris Gobiņš, cenšoties pārliecināt, cik gan tas ir normāli un pat obligāti - maksāt NVO par sēžu apmeklēšanu. Mūsu viedokļi pilnībā nesakrita, un Gobiņa kungs bija acīmredzami sašutis.
Manuprāt, NVO var saukties par nevalstiskām tikai tad, ja tās ir patiesi neatkarīgas - bez finansiālas atkarības no valsts, bez interešu konfliktiem un ar skaidru mērķi aizstāvēt savu biedru intereses.
Labs piemērs ir Tviterkonvojs - organizācija, kas bez jebkāda valsts finansējuma ir nogādājusi Ukrainai vairāk nekā 3000 automašīnas, ziedojumus, aprīkojumu un citu palīdzību, palīdzējusi atrisināt vairākus valstij svarīgus uzdevumus un ne reizi nav prasījusi naudu ne par dalību sēdēs, ne par savu darbu. Lūk, tā izskatās īsta nevalstiskā organizācija un patiesa pilsoniskā sabiedrība,” raksta Andris Kulbergs.
“Nra.lv” lūdza VK informāciju par to, kādas naudas summas saņem NVO pārstāvji par piedalīšanos sanāksmēs un uz kādu normatīvo aktu pamata tas notiek.
Atklājas, ka NVO pilnvarotajiem pārstāvjiem noteikta atlīdzība, kas ietver samaksu par sagatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā sēdē, kā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par dalību sēdē.
Atlīdzības apmēri saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 14 ir šādi:
padomes vadītāja vietniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim -122 eiro par vienu padomes sēdi; padomes loceklim vai viņa pilnvarotajam pārstāvim - 61 eiro par vienu padomes sēdi; padomes izveidotās darba grupas vadītājam - 152 eiro par vienu darba grupas sēdi; padomes izveidotās darba grupas loceklim - 61 eiro par vienu darba grupas sēdi; pārstāvim, ko padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, nosakāma stundas likme - 20 eiro. Atlīdzības kopējais apmērs nosakāms atbilstoši attiecīgo dalību apliecinošajam dokumentam.
Ir noteikti arī ierobežojumi - viena persona var vienlaikus saņemt atlīdzību ne vairāk kā par dalību trijos darbības veidos (padomē, padomes darba grupā, kā deleģētais pārstāvis konsultatīvajā vai uzraudzības padomē, komisijā, darba grupā), tādējādi nodrošinot, ka plašāks skaits nevalstisko organizāciju pārstāvju var saņemt atlīdzību par ieguldījumu Memoranda padomes darbībā.
NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Memoranda parakstīšana notika 2005. gada 15. jūnijā, tā teksts aktualizēts 2014. gadā. Šobrīd memorandu ir parakstījušas 578 organizācijas.
Pilsoniskā dialoga ieviešanu paredzēja Saeima, apstiprinot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam.
Politiskā apņemšanās pilsoniskā dialoga attīstīšanai bija iekļauta arī deklarācijā par Evikas Siliņas vadītās valdības iecerēto darbību un Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.-2025. gadam.
Ņemot vērā valdības un Saeimas lēmumus un ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” piešķirto papildu valsts budžeta finansējumu, 2024. gadā tika veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 14, lai nodrošinātu ietvaru Memoranda padomes kā pilsoniskā dialoga centrālās platformas darbības efektivitātes paaugstināšanai un nostiprināšanai.
Ar piešķirto finansējumu tika sākta Memoranda padomes reforma, kas ietverta 2018. gadā darba grupas izstrādātajā vīzijā par valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbību, lielāku lomu atvēlot NVO pusi pārstāvošo padomes locekļu darbības atbalstam, nodrošinot tiem plašākas iespējas sagatavot un paust pilsoniskās sabiedrības intereses valsts pārvaldē.
Atbalstot finansējuma piešķiršanu, tika noteikts, ka 2024., 2025. un 2026. gadā katru gadu notiks 11 Memoranda padomes sēdes (tajā skaitā viena paplašinātā sēde), katru gadu būs 18 darba grupu sēdes un viens forums par pilsoniskā dialoga aktuāliem jautājumiem.
VK sniedza informāciju portālam “nra.lv” arī par kopējiem izdevumiem NVO puses locekļu atlīdzībai.
2024. gadā atlīdzībām iztērēta salīdzinoši neliela summa - 854 eiro. Taču 2025. gadā pārstāvjiem no tādām NVO kā Latvijas Pilsoniskā alianse, nodibinājuma fonds “Plecs”, sabiedrība par atklātību “Delna”, biedrība “Alianse Pārresoriskai Ilgtspējīgai Attīstībai”, sabiedriskās politikas centrs “Providus”, biedrība “Baltijas mediju izcilības centrs” un citām par piedalīšanos Memoranda padomes sēdēs kopumā samaksāti 13 077,34 eiro. Vēl ir izdevumi par darba grupu sēdēm, kur NVO pārstāvjiem izmaksāti 8256,99 eiro. Tātad kopā par sanāksmēm un darba grupas sēdēm no valsts budžeta NVO izmaksāti 21 334,33 eiro.
Varētu būt kaut kur tā ap 100 miljoniem...
Lai pieliktu punktu valsts naudas nelietderīgai tērēšanai, premjers ir uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu un detalizētu analīzi par visu valsts piešķirto finansējumu nevalstiskajam sektoram. "Pietiek šķiest valsts naudu nelietderīgi!" rezumēja premjers.
Nu tur varētu būt cipari, kas ir daudz iespaidīgāki par “nieka” 21 334 eiro.
Finanšu ministrijas (FM) budžetā atvēlētais finansējums biedrībām un nodibinājumiem, kā arī fiziskām personām pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis piecas reizes, 2026. gadā šim mērķim atvēlēti vairāk nekā 88 miljoni eiro.
Bet vēl ir Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas atrodas Ministru prezidenta institucionālajā pārraudzībā, bet juridiski un saturiski SIF darbojas arī ciešā Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā, īpaši mediju politikas un integrācijas jomā. 2025. gadā nevaldības organizācijām SIF piešķīra būtisku atbalstu: kopējais fonda budžets sasniedza 35,4 miljonus eiro. NVO sektora stiprināšanai vien tika novirzīti 3,68 miljoni eiro, atbalstot vairāk nekā 200 projektu pieteikumus.
2026. gadā SIF kopējais budžets ir 32,4 miljoni eiro. No šīs summas aptuveni 9,9 miljonus eiro veido valsts budžeta finansējums, bet atlikušo daļu nodrošina citi avoti, piemēram, Eiropas Savienības fondu līdzekļi.
Ministri aptur dažus projektus
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) esot lauzis iepriekšējo ministru noslēgtos Iekšlietu ministrijas sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls", izriet no politiķa paziņojuma tviterī.
Viņš norāda, ka abas organizācijas caur valsts budžetu un Eiropas Savienības fondiem ir saņēmušas simtiem tūkstošu eiro, par ko patlaban notiek pārbaudes.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) ir apturējis biedrības “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības saistībā ar projekta “Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošanu.
Kultūras ministrija (KM) kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda deleģētā iestāde ir saņēmusi informāciju no Iekšlietu ministrijas (IeM) un Finanšu ministrijas (FM) par biedrības projektā veikto revīziju, kas liecina par vairākiem būtiskiem pārkāpumiem projekta īstenošanā un nosacījumu izpildē.
Projekta kopējā summa ir 249 000 eiro, no tiem jau apgūti 74 000 eiro, par finansējuma izlietojumu patlaban notiek pārbaudes.
