Krievijas paramilitārie grupējumi no Āfrikas korpusa, kas atbalsta Mali cīņā pret nemierniekiem, jūnijā gaisa triecienos nogalinājuši astoņus civiliedzīvotājus, tostarp trīs bērnus, piektdien paziņojumā paziņoja cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Human Rights Watch" (HRW).
Trešdienas pievakarē ar partiju “Progresīvie” saistītā jaunatnes organizācija “Protests” pie Brīvības pieminekļa rīkoja demonstrāciju/piketu “Rokas nost no pilsoniskās sabiedrības”. Pēc policijas aplēsēm pasākumā piedalījās ap 150–200 cilvēku, tajā skaitā vairāki “Progresīvo” (PRO) deputāti, kā arī NVO pārstāvji un pārstāvji no “Jaunās vienotības” (JV) saraksta.
Trešdienas vakarā Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstītāji. Aculiecinieki stāsta, ka atbalstītāju bijis maz, bet sajūta bijusi nepatīkama.
Pēc tam, kad pārsteidzoši ātri un salīdzinoši viegli Andrim Kulbergam izdevās izveidot solidāru 4x4 valdību, šķita, ka vismaz līdz vēlēšanām šī valdība nostrādās bez lieliem satricinājumiem kā tīri tehniska valdība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uzreiz tika panākta vienošanās: ideoloģiski sensitīvus jautājumus neaiztikt. Ar to primāri domājot tā sauktās Stambulas konvencijas denonsēšanu, kura reiz jau tika izmantota iepriekšējās, Evikas Siliņas valdības drupināšanai.
Iepriekšējos 17 gadus Latvijā valdījušie spēki ir manāmi satraukušies. Viņi jūt, ka laiki mainās un viņu vara sāk manāmi ļodzīties. Sākas ierastā histērija: mūs sit, mums dara pāri. Tas gan tiek darīts labākajās “augsim gudri” tradīcijās, dusmīgi izkliedzot lozungus par akadēmiskās brīvības ierobežošanu, par “pilsoniskās sabiedrības” vājināšanu un demokrātijas kā tādas apdraudējuma pieaugumu.
Nevalstiskajam sektoram piešķirtais valsts finansējums ir jāpārvērtē, šādu pozīciju turpina aizstāvēt premjers Andris Kulbergs (AS), neskatoties uz nevalstisko organizāciju (NVO) pausto kritiku, ka premjers īsti neizprot NVO darba specifiku un grauj uzticēšanos tām.
Pēc premjera Andra Kulberga publicētā ieraksta soctīklos par to, ka NVO pārstāvjiem par ierašanos uz sanāksmēm tiek maksāts atalgojums no valsts budžeta, soctīklos nerimstas kaislības - lielākā daļa komentētāju uzskata, ka NVO sistēmā ir jāveic nopietnas pārmaiņas, bet pirmām kārtām jāveic audits.
Vai nevalstiskās organizācijas gaida masveida satricinājums? Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis veikt analīzi par valsts piešķirto naudu šīm institūcijām, norādot, ka nevar turpināties pašreizējā situācija, kas atsevišķos gadījumos būtu traktējama arī kā naudas izšķēršana, vēsta 360TV Ziņas.
Lai gan nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā saņem finansējumu no valsts budžeta caur Sabiedrības integrācijas fonda programmām, kā arī no dažādiem Eiropas Savienības fondiem, kā izrādās, valsts maksā arī par piedalīšanos katrā Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Atlīdzības apmērs par piedalīšanos vienā sēdē vienai personai svārstās no 61 eiro līdz 122 eiro.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu nevalstiskajām organizācijām (NVO), premjers paziņojis tviterī.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ietvaros izsludinājis atklātu projektu pieteikumu konkursu nevaldības organizācijām “Atbalsts ģimeņu interešu pārstāvošo NVO pamatdarbības nodrošināšanai”, informē Sabīne Leingarde, Sabiedrības integrācijas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste.
Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs esot pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklājusi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65% nevalstisko organizāciju (NVO) saskārušās ar tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40% samazinājies finansējums. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to nupat Briselē sprieduši Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas aktīvisti. Tajā skaitā pārstāvji arī no Latvijas.
Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu, aģentūrai LETA atzina padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Saeimas vairākums ceturtdien neatbalstīja Jāņa Sikšņa iecelšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā, līdz ar to parlaments izbrāķēja jau otro no Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomes virzītajiem kandidātiem.
No 2027. gada 1. janvāra plānots apvienot Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru (JSPA), izveidojot jaunu valsts iestādi – Valsts izglītības un jaunatnes aģentūru (VIJA).
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludinājis atklātu konkursu uz vakantajām ekspertu vietām, kam no 2025. līdz 2027.gadam būs jāvērtē nevaldības organizāciju (NVO) iesniegtos projektu pieteikumus fonda administrēto programmu konkursos.
Latvijā par 440 000 eiro īstenos reģionālus pasākumus ģimenei draudzīgas vides veidošanai, aģentūru LETA informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Sabīne Leingarde-Jankovska.
Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) un Latvijas Pensionāru federācija (LPF) noslēgušas sadarbības līgumu, lai veicinātu senioru interešu un ar tām saistīto sociālo jautājumu pilnvērtīgāku risināšanu visā Latvijas teritorijā, aģentūru LETA informēja LSKA.