Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kas izpelnījās premjera Andra Kulberga slaveno repliku, tomēr ir daži skaitļi un fakti, kas iepriekš nebija tik spilgti izgaismojušies. Izrādās, ka no valsts budžeta veiktie maksājumi nevalstiskajām organizācijām (NVO) 2025. gadā ir bijuši 168,1 miljona eiro apmērā, tostarp arī pretrunīgi vērtētā ASV miljardiera, ASV prezidenta Donalda Trampa sīvākā oponenta Džordža Sorosa finansētajām organizācijām.
Vēl arī valsts kapitālsabiedrības 2025. gadā NVO ir pārskaitījušas 6,9 miljonus eiro, t.sk. 2,1 miljonu eiro ārvalstu NVO.
NVO saņem dotācijas un subsīdijas arī no Eiropas Savienības, Eiropas ekonomiskās zonas un citiem ārvalstu fondiem, līdz ar to kopējā summa, ko tās saņem, ir 201 miljons eiro. Kopējie NVO ieņēmumi 2025. gadā bijuši 792,8 miljoni eiro, jo ir biedrības un nodibinājumi, kas veic saimniecisko darbību, saņem ziedojumus, biedru naudas, mantojumus.
Pārskatā sacīts, ka Latvijā ir reģistrēts aptuveni 28 000 biedrību un nodibinājumu.
“NVO ir nozīmīgs sabiedrības partneris, kas palīdz risināt sociālus, kultūras, izglītības, vides un citus sabiedrībai svarīgus jautājumus. Publiskais finansējums jāpiešķir caurskatāmā veidā, balstoties uz skaidriem, iepriekš zināmiem kritērijiem un atklātu projektu izvērtēšanu. Finansējuma piešķiršanas un izlietojuma procesam jābūt sabiedrībai saprotamam un pārbaudāmam. Atklātība stiprina uzticēšanos gan NVO sektoram, gan valsts institūcijām,” sacīts FM sagatavotajā pārskatā.
Nevar noliegt, ka atklātība stiprina un veicina, tikai ir problēma, ka atklātības stipri vien pietrūkst. Tāpēc arī rodas visādi misēkļi un nesaprašanas.
Plašsaziņas līdzekļiem, kas ko grib noskaidrot par NVO, nākas iztikt ar dažādām informācijas driskām, kas ņemtas no Valsts kases datiem, no atsevišķām ministrijām, no pašu NVO pārskatiem. Nereti informācija ir novecojusi un neatspoguļo aktuālo situāciju.
27 884 biedrības un nodibinājumi ir milzīgi daudz - tās darbojas visās iespējamajās jomās - sociālā labklājība, veselība, vides aizsardzība, izglītība, zinātne, sports, kultūra, māksla, labdarība, cilvēktiesības un pilsoniskā sabiedrība.
Cik maksā kubikmetrs tukša gaisa?
Kas gan premjeram un ministriem varētu būt pret veselības vai kultūras organizācijām? Lielākā daļa NVO valsts naudu nemaz nesaņem un dzīvo no līdzpilsoņu saziedotajām naudām vai arī klīst pa Vecrīgu ar ubaga tarbu kaklā. No tām organizācijām, kas valsts naudu saņem, lielākās ir Latvijas Sarkanais krusts, Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds, Latvijas basketbola savienība.
NVO būtu jārisina tikai jautājumi, kas nav peļņas gūšanas vai komercdarbības fokusā, taču ir NVO, kas apgroza pamatīgas naudas summas, un to darbinieki nav trūkumcietēji. Virknei NVO ir tāds bizness - “apgūt” valsts naudu.
Patīkamākā starp šādām jomām ir pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas un visādas ilgtspējas veicināšana, jo tajā ir grūti kaut ko izmērīt un nosvērt - nu varbūt var rēķināt kubikmetrus tukša gaisa, ko šīs NVO rada, un pieņemt, ka pilsoniskā sabiedrība šogad ir kļuvusi par 5% pilsoniskāka nekā pērn un aizpērn.
Ir, piemēram, tāds fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, kas reģistrēts kā nodibinājums. Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS (fonda DOTS) tiešais priekštecis ir Sorosa fonds - Latvija, kas tika dibināts 1992. gadā un 2014. gada augustā nomainīja nosaukumu uz pašreizējo. Džordžam Sorosam tagad ir 95 gadi, ar viņa naudas lietām nodarbojas dēls. 2014. gadā Soross pārtrauca finansēt vairākas paša radītās organizācijas Latvijā un virknē citu valstu, uzskatot, ka turpmāk tām “jāmedī pašām”. DOTS to visnotaļ veiksmīgi dara, un tagad viens no tā naudas avotiem ir valsts budžets.
Šķiet, ikdienas steigā fondam DOTS ir piemirsies ievietot savas darbības gada pārskatus par 2024. un 2025. gadu, un pēdējais pārskats, kas tā mājaslapā ir atrodams, ir par 2023. gadu. Tur redzams, ka ailītē “dotācijas” ierakstīts 78 500 eiro. Lielākā daļa fonda ieņēmumu tomēr nāk no Eiropas Savienības, Eiropas ekonomiskās zonas un citiem ārzemju fondiem - kopā 564 494 eiro.
Valsts kase ir sagatavojusi pārskatu par valsts budžeta maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem 2024.-2026. gadā (2026. gads līdz 15. jūlijam). Fails publicēts Ministru kabineta sanāksmes materiālos. Šis gan ir neoficiāls pārlūks: organizācijas summētas pēc reģistrācijas numura, tāpēc skaitļi var atšķirties no citur publicētām tabulām. Spriežot pēc šīs informācijas, fonds DOTS no valsts 2024. gadā saņēmis 85 438 eiro, 2025. gadā - 94 562 eiro un 2026. gadā - 92 220 eiro. Kopā trijos gados tas ir 272 220 eiro.
No citiem publiski pieejamiem Valsts kases datiem redzams, ka mazliet dīvaina ir šo summu veidošanās struktūra - fonds DOTS 2024. un 2025. gadā no vairākām ministrijām ir kasījis kopā relatīvi nelielas summas - 7508 eiro no Finanšu ministrijas, 2117 eiro no Labklājības ministrijas un tādas pašas dažu tūkstošu summas arī no Aizsardzības, Iekšlietu, Ārlietu, Ekonomikas un citām ministrijām. Tikai Kultūras ministrija un tās pārraudzībā esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) atvēlējis pamatīgāku naudu - aptuveni 100 tūkstošus eiro trijos gados devusi Kultūras ministrija un apmēram 100 tūkstošus trijos gados SIF.
Fonda DOTS saņemtās valsts naudas uz pasaules revolūcijas fona nav nekas īpaši milzīgs. Ir arī redzams, kā nauda tiek lietota - DOTS ir ikgadējā sarunu festivāla “Lampa” dibinātājs un organizators. Tas ir visnotaļ jauks pasākums, taču ir viena bēda - visa līnija, kas tiek ieturēta šajā festivālā, pēc būtības ir “partijas līnija”... Nav tā, ka “Lampa” pavisam klaji aģitētu par “Jauno vienotību” un “Progresīvajiem”, taču “āža kāja” ir redzama. Lai gan Soross naudu vairs nedod, Sorosa idejas DOTS stumj uz priekšu arī pašlaik. Tās nekādā gadījumā nesakrīt ar nacionālkonservatīvām idejām vai to politiķu uzskatiem, kurus DOTS aprindas lamā par populistiem. Tiem, kuri ir studējuši Sorosa rakstu darbus, ir ļoti labi zināms, ka nacionāla valsts Sorosam ir kā dadzis acī. Lai šādas valstis izkasītu no pasaules politiskās kartes, jādara viss, lai sabiedrība globalizētos, tolerētos, nevairotos skaitliski, sajauktos ar cittautiešiem, godā un cieņā tiktu turēti migranti un migrācija. Tāpēc festivāla sarunas allaž tiek ievirzītas šīs ideoloģijas gultnē. Ja festivālā pie vārda tiek kāds no citas nometnes, viņu “noliek pie vietas” ar gandrīz tādām pašām metodēm kā kādreiz Krievijas televīzijas diskusiju šovos, kad tajos par peramajiem vēl aicināja amerikāņu vai ukraiņu pārstāvjus, kurus visādi apsmēja, pārbļāva un pazemoja. “Lampa” ir viena noteikta virziena politika. Kāpēc par šādu festivālu ar saviem nodokļiem būtu jāmaksā arī NA, AS, ZZS, LPV un citu partiju vēlētājiem?
Stiprina cilvēkresursu kapacitāti
Vēl ir tāda biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, kas trijos gados “apguvusi” 1 849 660 eiro.
Šai biedrībai mājaslapā ir 2025. gada pārskats, kurā redzams, ka tā gada laikā kā dotācijas saņēmusi 616 599 eiro. Pēc Valsts kases datiem, 2025. gadā šī alianse saņēmusi 867 920 eiro.
“Latvijas Pilsoniskajai aliansei” tik daudz naudas vajag tāpēc, ka tās darbības lauks ir ļoti plašs - viens no tās mērķiem ir “stiprināt LPA cilvēkresursu kapacitāti, stiprināt biedru līdzdalību un attīstīt reģionālo sadarbību, Latvijas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos politiskās dienas kārtības veidošanā, tādējādi veicinot pilsoniskās sabiedrības attīstību, piederības sajūtu LPA un Latvijai”. Šā mērķa sasniegšanai SIF biedrību ir pabalstījis ar 38 475 eiro. Tāpat kā DOTS, arī Pilsoniskā alianse iestājas par visu labo un ir pret visu slikto.
“Koruptantu nāve” “Delna” šobrīd pati pusmirusi
Fonds DOTS, kas kādreiz bija Sorosa fonds, laika gaitā ir izveidojis daudzu dažādu biedrību un nodibinājumu tīklojumu, kurā ir tā meitas, māsas un pusmāsas. Tāda ir arī sabiedrība par atklātību “Delna”. Šī organizācija no valsts budžeta trijos gados saņēmusi 581 907 eiro. Dāsna ir bijusi FM, kas ik gadu “Delnai” atvēl 80 708 eiro. Tāpat arī SIF sniedz “Delnai” palīdzīgu roku, trijos gados pārskaitot 178 tūkstošus eiro.
“Delnas” jājamzirdziņš ir korupcija. Šī NVO periodiski strādāja par kaut ko līdzīgu KNAB sabiedrisko attiecību izpalīgam. Pēdējos gados gan tā vairs nav tā spilgti trokšņainā “Delna”, kas kādreiz. Varbūt tāpēc, ka korupcijas valstī vairs nav, vai arī tāpēc, ka, izmeklējot korupciju, var nejauši iziet pati uz sevi?
Pastāv vēl arī sabiedriskās politikas centrs “Providus”, kurš tāpat ir par visu labo vienotā ideoloģijas pakotnē ar DOTS un “Delnu”. Trijos gados “Providus” ir saņēmis 745 938 eiro. Nu nav nemaz maza naudiņa. Katrā ziņā kancelejas precēm pietiek.
Kautiņš par naudu: kurš kuru?
Premjeram Andrim Kulbergam (AS), iekšlietu ministram Jānim Dombravam (NA), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) ir izdevies nobremzēt dažus visatbaidošākos naudas izķēzīšanas projektus, kur no budžeta tiktu finansētas migrantu ekskursijas, diskotēkas un brošūras krievu valodā. Taču tie ir daži simti tūkstošu eiro, ko tādā veidā izdodas ietaupīt. Grūti noticēt, ka kaut ko nopietni iespējams pasākt pret tādām organizācijām, kuras maisa politikas katlu un “apgūst” miljonus, un negrasās palikt bešā arī turpmāk. Un kuras 30 gadu laikā ir izveidojušas stabilu valsts naudas izpumpēšanas mehānismu, jo Soross naudu vairs nedod, tāpēc tā jāaizstāj ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Lūk, ja šīm organizācijām valdība ķertos klāt... Taču vai nebūs, kā krievi saka, “zarna par tievu”? Sabiedrībai ir radīts iespaids, ka Kulbergs, tiekoties ar NVO pārstāvjiem, bijis agresīvs, un par to liecina daži viņa trāpīgie izteicieni. Taču drīzāk bija tā, ka, redzot ap galdu sasēdušo alkatīgo naudgribju baru, premjers kļuva pielaidīgs, laipns un pat slavēja NVO dižo lomu latvju zemes plauksmē.
Laika Kulbergam nav daudz, bet vismaz kādu labu darbu līdz rudenim taču vēl var pagūt izdarīt? Būtu labi, ja valdība neapstātos pētīt NVO sistēmu un atrastu, kur vēl ir kāds “melnais caurums”, kurā valsts nauda pazūd bezjēdzīgi vai pat valstij kaitējot.
