Ar nevalstisko organizāciju (NVO) nosaukumu Latvijā darbojas pagrīdes miljardieri, kuri 2025. gadā pamanījušies nopelnīt 180,2 miljonus no savu īpašumu pārdošanas, vērtspapīru procentiem un valūtas kursu svārstībām.
NVO radījušas ziedošu ekonomikas sektoru, uz kura fona pārējā Latvijas tautsaimniecība izskatās pat ļoti nožēlojami. Lūk, kā auguši NVO kopējie ieņēmumi miljonos eiro pēdējo triju gadu laikā:
| 2023 | 2024 | 2025 | |
| Ieņēmumi kopā | 696,4 | 726,0 | 792,8 |
| Tajā skaitā "citi ieņēmumi" | 147,5 | 172,4 | 180,2 |
NVO ieņēmumu pieaugums norādītajā laika intervālā par 13,8% kopā un jo īpaši "citu ieņēmumu" pieaugums par 22,2% daudzkārt pārspēj Latvijas iekšzemes kopprodukta, valsts ieņēmumu un izdevumu pieaugumu tempu un nav izskaidrojams ar inflāciju, kuras temps Latvijā esot iegrožots 2-3% gadā. Ar šādu ieņēmumu pieaugumu NVO spēj ne vien paveikt savus labos darbus, kuru dēļ NVO izveidotas, bet - atšķirībā no Latvijas valsts - dzīvot ar naudas pārpalikumu. Pagājušajā gadā NVO kopējie ieņēmumi pārsnieguši kopējos izdevumus par 39,8 miljoniem eiro. Tāpēc būtu ļoti derīgi noskaidrot un izskaidrot NVO pieredzi naudas pelnīšanā, lai gan atsevišķās valsts iestādes un uzņēmumi, gan valsts kopumā varētu šo pieredzi pārņemt.
Pieredzes pārņemšana šķiet tik viegla, ka jautājums, kāpēc tā jau sen nav paveikta. Proti, NVO taču ir jāsniedz atskaites valstij par savu saimniecisko darbību. Šeit sniegtie skaitļi ir NVO atskaišu kopsavilkums, kādu Finanšu ministrija parādīja 2026. gada 6. augustā valdības mājā, kur Ministru prezidenta Andra Kulberga vadībā notika saruna starp valsts un NVO pārstāvjiem. Pasākums jau iegājis vēsturē ar A. Kulberga skarbo, bet pamatoto repliku, ka "šajos datos man nav nekādu iespēju izdarīt secinājumus. Tas ir kaut kāds virspusējs savārstījums no tā, ka nav pieejama informācija. Tas bija sūds, ko es redzēju" u.tml. Raugoties no pozitīvās puses, jau apkopotie dati dod iespēju vismaz uzdot jautājumus, kādus nebija iespējams uzdot pirms datu apkopošanas. Atbildes uz pirmajiem jautājumiem izraisa nākamos jautājumus un tā līdz skaidrībai, kas īsti ir NVO finanšu veiksmes pamatā un kā NVO varētu palīdzēt citiem tautsaimniecības sektoriem tuvoties šādai veiksmei.
Finanšu ministrija atbildēja uz "Neatkarīgās" jautājumu, kas veido NVO strauji augošos "citus ienākumus". Atbilde tika sniegta pēc formulas "pirmkārt - otrkārt - treškārt". Tagad palūkosimies, kāda nauda ienāk NVO "pirmkārt" un "otrkārt". Izrādās, ka tā ir nauda, kas tiekot nopelnīta akciju un īpašumu tirgos, neiekļaujot šeit NVO ieņēmumus no saimnieciskās darbības tajos virzienos, kādus katra NVO izvēlējusies: diezgan daudzas ārstē (par lielāko valsts finansējuma saņēmēju Finanšu ministrija uzrādīja Sarkanā krusta organizāciju), vēl citas izklaidē, konsultē un apmāca, kā arī būvē. Pēc skaita un naudas aprites pamanāmu NVO daudzumu dod mājokļu īpašnieku biedrības, kurām valsts palīdz ar naudu mājokļu siltināšanai un citiem uzlabojumiem. Šajā ieņēmumu sadaļā NVO kopumā klājas ne slikti, lai gan ieņēmumi svārstās, nevis strauji aug pēc "citu ieņēmumu" parauga:
| 2023 | 2024 | 2025 | |
| Ieņēmumi no saimnieciskās darbības miljonos eiro | 155,9 | 140,0 | 161,4 |
Izrādās, ka visizdevīgāk ir saņemt atdevi no jau veiktiem ieguldījumiem. Citējot Finanšu ministrijas skaidrojumu par "citu ieņēmumu" sadaļu NVO ieņēmumos, "pirmkārt, tajā uzrāda naudas ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kompensācijas, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas, kā arī citus naudas ieņēmumus no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti normatīvajos aktos. Piemēram, šeit var tikt uzrādīti procentu maksājumi no vērtspapīriem, ja tie nav attiecināmi uz saimniecisko darbību. Otrkārt, “Citos ieņēmumos” uzrāda noteiktas ārvalstu valūtas pārrēķina rezultātā radušās pozitīvās vai negatīvās starpības."
No vienas puses, jāapsveic NVO par veiksmīgu naudas gūšanu. No otras puses, jājautā, kurā brīdī valsts finansējums vai privātie ziedojumi NVO tika veikti tāpēc, lai NVO varētu uzpirkt īpašumus, tajā skaitā vērstpapīrus, no kuru cenas pieauguma procentiem NVO veidojas lieli, pie tam vienlaikus strauji un stabili augoši ieņēmumi. Tas gan jāsaka ar atrunu, ka Finanšu ministrija sniedz datus par ļoti īsu laika nogriezni. Taču NVO ieņēmumi šajā nogrieznī virpuļo uz augšu jeb vizuļo tik spilgti, ka pilnīgi pamatota ir uzmanība, ar kādu NVO pievērsies A. Kulbergs.
Lietas būtība tāda, ka gandrīz divu simtu miljonu eiro nopelnīšanas gada laikā prasa pārvaldīt aktīvus miljardu eiro vērtībā. NVO īpašumu pārdošana nekādi neizskatās pēc izpārdošanas NVO likvidēšanas gadījumā. Nē, NVO sektors Latvijā zeļ un plaukst. Tātad NVO uzkrāti miljardi, kas nekādi neatbilst NVO tēlam par labdariem, kuri atdos pēdējo maizes gabalu, ja vien satiks kādu, kas vēl vairāk izsalcis par NVO sirdsšķīstajiem locekļiem. Reāli tomēr NVO pratušas no naudas, ko saņēmušas bāreņu, atraitņu, invalīdu, pamestu dzīvnieku u.tml. grūtdieņu barošanai, ārstēšanai vai izmitināšanai, atlicināt naudiņu, par ko nopirkta kustamā un nekustamā manta un veikti ieguldījumi finanšu instrumentos.
Tiesiskā pēctecībā un paļāvībā NVO Latvijā var rosīties jau gadus četrdesmit, jo šāda rosība sākās pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un bija viens no neatkarības atjaunošanas nosacījumiem. Latvijas NVO vēsturē ar zelta burtiem ierakstītā trijotne ir Tautas fronte, Kultūras fonds un Vides aizsardzības klubs. No tiem pāri palikusi slava uz visu Latvijas Republikai atvēlēto laiku, bet izrādās, ka ir bijuši kanāli daudz taustāmāku ieguvumu mantošanai un izmantošanai, tajā skaitā tagadējai konvertācijai uz eiro.
Viens no izskaidrojumiem NVO bagātībām varētu būt tāds, ka uz nosacīto bāreņu rēķina NVO ietaupījušas tikai pašu mazumiņu, pilnīgi nejauši un ļoti sen, kad pagājušā gadsimta 90. gados no NVO neatkarīgu apstākļu dēļ neizdevās iztērēt visu labdarībai savākto naudu. Tālāk seko stāsts par procentiem, kas nes procentus utt., ilgā laika periodā pārvēršot mazu ieguldījumu milzīgā kapitālā.
Tāda, lūk, ir Latvijas valsts oficiālā mācība finanšu pratībā par spīti vismaz diviem apstākļiem, kas atņem tai ticamību. Pirmā, ka Latvijas komercbankas kopš 2008. gada pasaules ekonomiskās krīzes pārtraukušas maksāt depozītprocentus (reālos depozītprocentus, kad šie procenti ir lielāki par kontu apkalpošanas tarifiem) ar pamatojumu, ka ne Latvijā, ne pasaulē neesot iespējams atrast uzņēmējus, kur kreditēšana nestu peļņu pēc visiem izdevumiem un riskiem, kādus rada kredītu izsniegšana. Otrā, ka Latvijas pensiju fondi atskaitās par mainīgu, bet kopumā niecīgu ienesīgumu, kas būtiski atpaliek no inflācijas un par spīti "procentu procentu" rēķināšanai pārvērš ieguldījumus šajos fondos par neko, ja salīdzina iemaksātās un izmaksātās naudas pirktspēju.
Ja nav ticības NVO finanšu spējām, kuru dēļ būtu jānokaunas Latvijas baņķieriem un viņu meitām, t.i., pensiju fondiem kā banku meitas uzņēmumiem, tad lieti noder tas, ko Finanšu ministrija uzrāda "treškārt" kā NVO "citu ieņēmumu" avotu: "Treškārt, noteikumu 64.3. apakšpunkts paredz “Citos ieņēmumos” uzrādīt arī pārskata gadā saņemto finansējumu no valsts un pašvaldības, citām organizācijām, juridiskām un fiziskām personām, kas nav norādīts iepriekš."
Te skaidri un gaiši apliecinātas NVO tiesības pēc savas izvēles vai nu uzrādīt, vai neuzrādīt, cik daudz tās saņēmušas no valsts. Lai gan no cilvēku ikdienas viedokļa nav lielas starpības starp diviem un astoņiem simtiem miljonu eiro, jo tās visas ir ikdienā neietilpināmas summas, NVO aktīvisti tomēr ļoti cenšas, lai viņiem šobrīd būtu jāatskaitās par valsts finansējuma izlietošanu divu simtu miljonu apmērā un ne par vienu eirocentu vairāk.
Ja tomēr NVO (kas nav viena organizācija, pret kuru vērst pretenzijas) tiktu piespiestas atbildēt uz jautājumiem, kā tās tikušas pie īpašumiem, no kuriem tagad gūst milzīgus ienākumus, tad droši vien atklātos, ka ne milzīgu īpašumu, ne finanšu ģēniju pazīmju NVO nav. Toties ir daudz plašāka pieeja valsts naudai, nekā NVO līdz šim uzrādījušas publiskajā telpā (miljonos eiro):
| 2023 | 2024 | 2025 | |
| Biedru naudas u.tml. | 73,9 | 76,6 | 80,7 |
| Dotācijas un subsīdijas | 146,1 | 171,0 | 205,1 |
| No ES u.c. ārvalstu fondiem | 68,3 | 52,8 | 61,0 |
Runa nav par to, ka NVO pērngad tomēr tikušas pāri 200 miljonu eiro valsts finansējuma saņemšanā. Īstenībā šī robeža pārsniegta sen. Lai gan pērn par esošām atzīto 27 884 NVO skaits paredz arī kuplu individuālo biedru skaitu, ļoti grūti iedomāties, ka lauvas tiesu no 80,7 miljoniem eiro devuši fizisko personu, nevis valsts un pašvaldību iestāžu maksājumi. Tāpat valsts finansējumam jāpielīdzina Eiropas Savienības, Norvēģijas un Šveices piešķirtā nauda, jo lielākā daļa no tās piešķirta Latvijai un tiek novirzīta Latvijas valsts iestāžu norādītiem saņēmējiem. Nav jānoliedz, ka ir entuziasti iemaksāt NVO vai kā savādāk iztērēt cēliem mērķiem savu naudu un ir NVO, kas izcīna finansējumu ES projektu konkursos bez sākotnējas adresācijas valstīm, taču NVO ir tik cieši piesaistītas Latvijas valsts naudai, ka to dēvēšana par nevalstiskām organizācijām ir vēsturiski izveidojusies dīvainība.
