Arnis Kluinis / Autori

Rīgas pašvaldības un Latvijas valsts kopuzņēmums “Rīgas siltums” (RS) uz nākamo apkures sezonu pieteicis siltumenerģijas cenu palielināšanu par aptuveni 22% (par 1/5 daļu un vēl mazliet).

Padomijas komunistu vadonis Leonīds Brežņevs (1906-1982, amatā 1964-1982) perfsonificē tādu sociālo un valsts iekārtu, kas seksuālo partneru maiņu no izņēmuma Jāņos u.tml. svētkos pārvērta par ikdienu.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sarunā ar “nra.lv” norāda, ka deputāti aizvadītajā sesijā krietni pastrādājuši. 

Vakar ar Saeimas balsojumu no “tiesībsarga” amata atlaistais Juris Jansons bija 14 gadus nodarbojies ar to, lai padarītu valsts aparātu kopumā tieši tādu kā viņa birojs, kur, viņa paša vārdiem runājot, “pie labām algām, pie labiem darba apstākļiem... cilvēki aizmirstās.”

Par Ukrainas lēmumu izbeigt norēķināšanos par Latvijas valsts uzņēmumam piederošā ritošā sastāva izmantošanu Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka saka, ka "Ukraina ir karā.  Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu. Diskusijas... nav pats svarīgākais."

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".

Par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vienīgo reālo aktīvu kļūst tā cieņpilnais nosaukums izmantošanai tam, lai aizsegtu eiro miljardu ierakšanu zemē “Rail Baltica” trasē. 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un Latvijas Alus darītāju savienības  valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš stāsta par to, kad un cik lielā mērā pārtikas cenas varētu ietekmēt  27. maijā parakstītais pārtikas izejvielu un pārtikas produktu ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu.

Latvijas Bankas (LB) iekoptajā ekspertu sarunu formātā spriežot par to, "kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?”, neauglības ārstēšanā specializējies ginekologs Egīls Gasiņš ierosināja izveidot Latvijā valsts mēroga “startapu olšūnu uzkrāšanai”. 

Pensiju otrā līmeņa pārvaldnieki cenšas atpirkties no fondu likvidācijas ar rakstiskiem un  publiskiem solījumiem kaut daļu no viņiem iedotās nodokļu naudas ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai projektos.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks stāstīja, kā Latvijas ekonomika augšot pa dažiem procentiem vai procenta desmitdaļām, bet nesolīja šo procentu pārvēršanos naudā, par kuru pirkt ieročus, būvēt “Rai Baltica”, glābt “airBaltic”, indeksēt uz bērnu radīšanu vērstos pabalstus un veikt vēl nepārskatāmu daudzumu citu ieguldījumu.

Kā “airBaltic” faktiskās izputēšanas cēloni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija atrada pārāk zemu atalgotos Satiksmes ministrijas ierēdņus, kuri spiesti strādāt par ubagu grašiem - pat par 40 tūkstošiem eiro gadā.

"Runājot ar draugiem, kas nav saistīti ar teātri, vispozitīvākās atsauksmes esmu saņēmusi tieši par tiem darbiem, kas piedāvā vienkāršus, saprotamus stāstus un spēj sniegt dzīvas, nepastarpinātas emocijas,” par saviem aizvadāmās teātru sezonas iestudējumiem un nākamās sezonas iecerēm stāsta dramaturģe Justīne Kļava.

Ar ko atšķiras Latvijas Republikas ievēlēšana par Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgo locekli šā gada 3. jūnijā no Latvijas Republikas ievēlēšanas par Tautu Savienības padomes nepastāvīgo locekli 1936. gada 8. oktobrī?

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē tika kalts plāns, kā vispār izbeigt cilvēku un preču kustību pāri Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju: “Mēs vispār valstiski kādā brīdī nonāksim pie tā, ka robeža tiks faktiski slēgta, atstājot tikai atsevišķus gadījumus [robežas šķērsošanai],” teica Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.

Jebkurš mūsdienu cilvēks ir ne tikai lasītājs, bet arī rakstītājs, lai gan nav rakstnieks. Daudziem cilvēkiem pietiek ar lasīšanu un rakstīšanu sociālajos tīklos, kur teikums ar vienu vārdu ir normāls un ar diviem vārdiem - optimāls, bet trīs vārdi ar komatu jau ir par daudz, jau ir pārāk sarežģīti.

Par Starptautisko bērnu aizsardzības dienu iezīmētajā 1. jūnijā palūkosimies uz tādiem laikiem Latvijā, kad “¼ noslepkavoto - jaunpiedzimušie bērni”.

Tagadējā spraudziņa kļūs par vērā ņemamu caurumu tad, kad Latvija piedzīvos to pašu, ko aprīļa beigās piedzīvoja Spānija un Portugāle. Ļoti ļaunas mēles saka, ka tur saules un vēja elektrība sadedzināja elektropārvades tīklu.

Valsts kontrole un valsts kontrolieris Edgars Korčagins personīgi ceturtdien nāca klajā ar apgalvojumiem, ka valsts Satiksmes ministrijas personā nav uzraudzījusi valstij piederošās akciju sabiedrības "airBaltic" rīkošanos ar naudu, ko valsts ieguldīja kā atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārdzīvošanai: "Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbinieku atalgojums, kapitālieguldījumi) utt. Vēl citiem vārdiem sakot, valsts nav panākusi, lai "airBaltic" akcijas birža tiktu pārdotas savlaicīgi. Tagad esam nonākuši situācijā, kad akciju pārdošana, ja tā patiešām notiktu, nevis ļautu valstij atgūt uzņēmumā ieguldīto naudu, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," kā sacīja P. Korčagins. Un tas pašā labākajā gadījumā atšķirībā no sliktākā gadījuma, kad naudu uzņēmuma uzturēšanai būs spiesta dot valsts.

Šonedēļ notikusī aizsardzības inovāciju parāde un to pavadošais pasākumu kopums “Drone Summit 2025” nostiprināja Latvijas vadošos vietu Ukrainas atbalstam izveidotajā Dronu koalīcijā.

Domnīcas “LaSER” pētījuma “Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība” secinājums ir glābties no izmiršanas pēc Skandināvijas valstu parauga, nodrošinot ieceļotāju uzņemšanu un izkliedēšanu pa mazpilsētām.

Šogad Livonijas balvas uzņēmumiem “Ausma Media” (bērnu raidījuma "Tutas lietas" producentu grupa, Latvija) un “Bolt Technology” (Igaunija) pasniedza Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo Igaunijas vēstniecībā, kur šim pasākumam tika pieskaņota arī lentītes griešana - Igaunijas Biznesa centra Rīgā oficiālā atklāšana.