Arnis Kluinis

Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pārskats, kurā februāra cenas ir vissvaigākās, laikam gan ieies vietējā vēsturē kā pēdējais vairāk par desmit gadiem ilgušam periodam, kad cenas ir kāpušas vai svārstījušās kopumā tomēr augšupejošā virzienā.

Ar Covid-19 palīdzību Latvija varbūt paveiks to, ko nespēja paveikt nepilnos septiņos gados – praktiski nespēja pat iesākt Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzētajai dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai atvēlēto 534 miljonu eiro tērēšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pavisam nesen kala plānus, kā uzlikt vispārējo nodokļu slogu kopā 250 tūkstošiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, autoratlīdzību saņēmēju, pašnodarbināto u. tml. veidos no šā sloga izlocījušos cilvēku, bet Covid-19 krīzē cietušo uzņēmēju un nodarbināto atbalsta grupas vadītājs Jānis Reirs konstatējis, ka dīkstāves pabalstu pietiek izmaksāt 12 000 pašnodarbināto un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Marts kļuvis par pirmo mēnesi pēc daudziem gadiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) spējis ievākt mazāku naudas summu nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums Senergo nācis klajā ar aicinājumu atcelt maksu par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu ārkārtējās situācijas laikā, bet atbildīgās iestādes norāda uz elektrības lietotāju tiesībām individuāli vienoties par maksas samazināšanu.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks nosaucis nākamo iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājuma ciparu, ar noturēšanos kura tuvumā noturēties pie varas un valsts siles cer tie, kas no šīs siles tagad pārtiek.

Šā gada pirmos divus mēnešus Krišjāņa Kariņa valdība turpināja tērēt Māra Kučinska valdības mantojumu – nodokļu reformas dotās iespējas izspiest aizvien lielākas naudas summas no darbaspēka, kas marta otrajā pusē ņēma un pazuda.

Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāts apstiprina, ka «Latvijas meža zemju platība, ieskaitot mežus un pārejas perioda meža zemi, 2000.–2018. gadā ir bijusi gandrīz nemainīga: apmēram 3,46 miljoni hektāru un 53,7% no zemes platības».

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) nākusi klājā ar galīgo lēmumu pārtraukt pagaidām vēl plānošanas stadijā esošo dzelzceļa līniju Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga elektrifikāciju.

Ak, cik žēl, ka Ziemeļatlantijas līgums tika noslēgts 1949. gada 4. aprīlī, kad ešeloni ar laikā no 25. līdz 27. martam Latvijā un visā Baltijā saķertajiem cilvēkiem atradās vēl ne Sibīrijā, bet tomēr jau tālu no mājām.

Jaundzimušo skaits februārī brīdina, ka varētu būt beidzies dzimstības pieaugums, kas turpinājās kopš pagājuša gada vidus.

Līdz ar koronavīrusa parādīšanos vairs nav iespējams neatzīt, ka Eiropa tik tiešām atgriežas viduslaikos jeb viduslaiki atgriežas Eiropā.

Pagaidām paliek spēkā nosacījumi, pēc kuriem Latvijai nedos praktiski neko no triljona eiro, cik Eiropas Centrālā banka (ECB) apņēmusies nodrukāt un izdalīt bagātajām ES dalībvalstīm kā pabalstu koronaslimības pārciešanai.

Sakarā ar autobusu pasažieru skaita samazināšanos pārvadātāji un Autotransporta direkcija saskaņojuši reģionālo maršrutu autobusu reisu daļēju slēgšanu.

Bankas Citadele ekonomista un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa 16. marta paredzējumam, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pazemināsies par 3% «labākajā gadījumā», seko bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa teiktais 18. martā, ka IKP šogad zaudēšot «apmēram 5%».

Bankas Citadele paredzējums par 2020. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos par aptuveni 3% «labākajā gadījumā» sasaucas ar 2008. gada 9. decembrī latviskoto Pasaules Bankas (PB) aprēķinu, ka Latvijas IKP 2009. gadā samazināšoties par 3,5%.

Atlaistais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzskata, ka viens no iemesliem atlaišanai bijis viņa nodoms atslepenot valsts darījumus ar Parex banku un tās mantojumu.

Ministru prezidents, Latvijas Bankas (LB) prezidents un finanšu ministrs pagājušajā piektdienā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, ka valsts var atļauties koronavīrusa epidēmijas dēļ palielināt savus izdevumus par vienu miljardu eiro.

Ja koronavīruss atņem 90% ieņēmumu tūrisma nozarei, tad paldies šim pašam vīrusam par naudu, kas paliek ceļojumos doties gribošo, bet nevarošo vai nedrīkstošo cilvēku makos un banku kontos.

Valdība šonedēļ apņēmās izpildīt no Briseles saņemtu rīkojumu, ka pilnībā jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.

Būvniecības nozares galvenā problēma Latvijā 2020. gada pavasarī ir tāda, ka pamest būvlaukumu ir daudz dārgāk un grūtāk nekā slēgt masāžas salonu.

Apņemšanās samazināt CO2 emisiju varētu kļūt par morālu un finansiālu dzenuli, lai atgrieztos pie koka ēku celtniecības Latvijā.