Arnis Kluinis

Par Rīgas un Ventspils brīvostu pārņemšanu pilnīgā valsts kontrolē Saeima ceturtdien izlēma līdzīgā stilā kā par 2020. gada budžetu.

Šodien Saeimai vajadzētu grozīt likumu Par ostām ar mērķi padzīt no Rīgas un Ventspils ostu valdēm attiecīgo pašvaldību deleģētos locekļus.

Katra sevi cienoša ASV iestāde ir jau pacentusies vai vēl pacentīsies sacerēt apgalvojumu par Latvijas komercbanku saistību ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmas finansēšanu.

Uzceltās, bet ekspluatācijā nenodotās augstceltnes Z-Towers saimnieki pagājušajā piektdienā publiski apgalvoja, ka Rīgas Būvvalde mēģinot no viņiem izspiest kukuli par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Briselē sacerētā un uz Latviju tikai tagad rakstveidā atsūtītā prasība «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu», liek domāt tā, ka Latvija ir kārtējo reizi pārsteigusies pēc pirmā svilpiena izpildīt tādas prasības, kādas citas valstis līdz šim ignorējušas.

Ar brīvpusdienu likvidēšanu 1. līdz 4. klašu skolēniem aizņemtā Krišjāņa Kariņa valdība nupat kā saņēmusi 28. novembra Neatkarīgajā jau atzīmētu uzbrēcienu no Briseles – prasību pilnībā atteikties pat no tiem niecīgajiem ienākumiem, kādi Latvijai vēl atlikuši no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirgošanas.

Pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi turpina sūtīt autobusus valsts noteiktajos un daļēji apmaksātajos reisos ar cerību, ka valsts tuvākajā laikā veiks pēc līguma jau 10. novembrī vajadzīgo avansa maksājumu par pārvadājumiem šajā mēnesī.

Krustpilī darbu uzsācis jauns uzņēmums, kas bērza klučus pārvērš par finiera plāksnēm.

Ar lēmumu līdz nākamā gada vidum izdomāt daudzus jaunus nodokļus vai augstākas esošo nodokļu likmes beigusies «spraiga diskusija» par koalīcijā ietilpstošā grupējuma Attīstībai/Par! (AP) aicinājumu aizņemties 60 miljonus eiro mediķu algu celšanai.

Oktobris kļuvis par jau trešo mēnesi šogad un tieši gada otrajā pusē, kas ar 1576 jaundzimušajiem pārspēj jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada.

Latvijas ceļu būves nozarei nākamgad būs jāturpina pielāgoties no Eiropas Savienības nākušā finansējuma izsīkumam.

Viena no statistiķu (Centrālās statistikas pārvaldes, CSP) dāvanām Latvijas valstij uz 101. jubileju ir apliecinājums par rekordzemu bezdarba līmeni šā gada 3. ceturksnī.

Par astroloģiju un tās attīstību Latvijā ir maz ziņu, tomēr vēstures avotos un presē iespējams atrast interesantas liecības.

Maksātnespējīgās PNB bankas administrators Vigo Krastiņš lūdzis Maksātnespējas kontroles dienestam segt izdevumus par bankas darbinieku atlaišanu.

Vairākums no tiem, kuri Latvijā spējīgi rakstiski apcerēt ar demogrāfiju saistītus jautājumus, apvienojuši spēkus un grāmatā Tautas ataudze Latvijā vēlreiz paraustījuši sabiedrību aiz sāpīgā valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās kupra.

Saeima šoreiz Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara vadībā apņēmusies panākt, lai par galveno alkohola pirkšanas vietu Latvijas iedzīvotājiem kļūtu Igaunijas galvaspilsētas Tallinas osta.

Budžeta likuma projekts atklāj dažas tādas lietas, ko valsts aparāts parasti patur tikai savai zināšanai. Jebkurš interesents tagad drīkst pētīt budžeta likuma taisīšanas rakstisko atspoguļojumu Saeimas mājaslapā.

Protesta gājieni uz Latvijas Republikas Saeimu pēc 2020. gada valsts budžetā ierakstītas naudas apliecina, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nav izdevies nomierināt budžeta iestāžu darbiniekus ar faktu par valsts kopējiem izdevumiem virs 10 miljardiem eiro pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē. Latvijas iedzīvotāji ir spiesti konstatēt to pašu, ko Neatkarīgā, toreiz zem nosaukuma Neatkarīgā Cīņa, pateica jau 1992. gada 4. novembrī, ka «valsts kase pildās, ar naudu trūcīgi».

Ziņa par laikraksta Dienas Bizness pēdējā numura iznākšanu pagājušajā piektdienā nav sēru ziņa, jo jau rīt Dienas Biznesam jāiznāk kā nedēļas žurnālam ar tādu nosaukumu.

Latvijas tēlam būtiskajam kosmētikas ražotājam Dzintars nāksies pazemināt savu rīcībspēju no tiesiskās aizsardzības statusa uz maksātnespējas statusu.

Ekonomikas ministrija (EM) apvienojusi spēkus ar sabiedrisko organizāciju Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, lai pārvērstu formāli jau ieviesto būvniecības procesa dalībnieku civiltiesisko atbildības apdrošināšanu par «efektīvu» un tādā gadījumā neizbēgami dārgu apdrošināšanu.

Latvijas valdībai jāspēj radīt ārzemēs tādu iespaidu, ka nākamajam gadam atļautos 10 miljardus eiro valdība iztērēs tā, lai nepieļautu tehniskas vai sociālas katastrofas, kas diskreditētu Eiropas Savienību un kavētu valstij maksāt procentus par saviem parādiem.