\\Autori
Arnis Kluinis
20.aug
Vienu un to pašu par dzīvokļu cenām Rīgā parāda gan Arco Real Estate un Ober Haus izmērītais cenu pieaugums, gan Latio cenu lidināšanās augstu virs iepriekš nosaukto firmu iezīmētā cenu līmeņa.
20.aug
Naudas ieplūdināšana Latvijas ekonomikā modificē gan strādājošo, gan darbu meklējošo cilvēku skaita samazināšanos atbilstoši valsts iedzīvotāju kopskaita sarukumam un novecošanai.
16.aug
Pēc Neatkarīgās 14. augusta publikācijas Bordānisti ieplānojuši daudzmiljonu afēru Uzņēmumu reģistrā zibenīgi pārstrādāts šīs afēras noformējums grozījumos likumam Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
14.aug
Ne tieši Latvijā, bet ne pārāk tālajā Dānijā bankas sākušas piemaksāt saviem klientiem par aizņemšanos vismaz hipotekāro kredītu segmentā.
14.aug
Valdības rīcības programmā kopumā un tās sadaļā LATVIJAS CILVĒKI. Demogrāfija grūti pamanīt kaut ko tādu, kas tiešām spētu novērst dzimstības kritumu Latvijā.
13.aug
Pusvārdā aprauts Latvijas veiksmes stāsts par eksportu kā ekonomiskās attīstības dzinējspēku.
9.aug
Par dzimstības veicināšanu atbildīgais Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks sola meklēt resursus, lai ģimenēm ar bērniem būtu lielākas iespējas tikt pie mājokļa, bērnudārza pakalpojumiem un naudas.
8.aug
Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valsts uzdevumā jāsmīdina uzņēmēji ar aicinājumiem maksāt valstij par tiesībām savest kārtībā valstij piederošās ēkas Rīgas centrā.
7.aug
Nevajag smīnēt par plašākā sabiedrībā visiem pazīstamā vārda lietošanu nepazīstamā nozīmē, bet steigties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un pieteikties uz vietu biznesa inkubatoros.
7.aug
Jo labāk PNB bankas auditētais 2018. gada pārskats izskaidro, kāpēc no bankas vaļā tikuši tās vecie īpašnieki un prezidents, jo lielāks brīnums par nostāstiem, ka bankai uzradušies jauni īpašnieki.
7.aug
Dažādu valstu statistiķi apliecina, ka dzimstības veicināšanas pasākumi viņu zemēs dod tikpat mazus rezultātus kā Latvijā.
6.aug
Valsts budžetā iezīmētie izdevumi dzimstības veicināšanai pieauguši no 106,2 miljoniem 2016. gadā līdz 148,7 miljoniem šā gada budžeta likumā, bet jaundzimušo skaits samazināsies no 21 968 līdz aptuveni 17,4 tūkstošiem atbilstoši tam, kāda bijusi dzimstība šā gada pirmajā pusē.
5.aug
Latvijas teritoriālās reformas 2019. gada vasaras hronikā savu ierakstu ir izdarījis arī Alsungas novads ar domes deputātu kolektīvu iziešanu no telpas, kurā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aģitēja par Alsungas un Skrundas novadu pievienošanu Kuldīgai.
31.jūl
Par stabilitāti ostā, jauniem projektiem brīvostas teritorijas rūpniecības zonā un dzīvi pilsētā saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.
30.jūl
VEF zīmols nav pazudis kopā ar miljoniem tranzistoru un telefoniem, uz kuriem VEF firmas zīme tika likta miljoniem reižu gadā.
24.jūl
Dzīvokļi Rīgas blokmājās nav pirmās nepieciešamības prece, bet eiro drukāšanas sekas izpaužas arī šajā tirdzniecības segmentā.
24.jūl
Augstskolas RISEBA noorganizētā diskusija par Rīgas attīstības virzieniem izprovocēja variantus, kā izmantot valsts organizēto kampaņu par pašvaldību reformu, lai apgādātu Latvijas galvaspilsētu ar vēl diviem pašvaldību līmeņiem un īpašu valsts ministriju piedevām.
23.jūl
Autotransporta direkcija izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam ar ļoti grūti izpildāmiem noteikumiem.
22.jūl
Jaundzimušo skaits šā gada jūnijā un gada pirmajā pusē kopumā ir tik mazs, cik vien mazs tas varēja būt apstākļos, kad Latvijai nav uzmesta atombumba.
18.jūl
Latvijas amatpersonas izdomājušas uzlabot valsts tēlu iespējamo investoru acīs ar speciālas tiesas izveidošanu uzņēmēju strīdu un ekonomisko noziegumu izskatīšanai.
17.jūl
Valdība vakar uzklausīja aģitāciju par jauna cietuma nepieciešamību Latvijā un ieprotokolēja savu apņemšanos visu dzirdēto un arī redzēto «izskatīt likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un likumprojekta Par valsts budžetu 2020. gadam sagatavošanas procesā».
15.jūl
Valsts ieņēmumu dienests (VID) palielinājis naudas ievākšanu no 4,65 miljardiem eiro 2018. gada pirmajā pusē līdz 4,77 miljardiem eiro šā gada pirmajā pusē.
