Arnis Kluinis / Autori

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē tika kalts plāns, kā vispār izbeigt cilvēku un preču kustību pāri Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju: “Mēs vispār valstiski kādā brīdī nonāksim pie tā, ka robeža tiks faktiski slēgta, atstājot tikai atsevišķus gadījumus [robežas šķērsošanai],” teica Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.

Jebkurš mūsdienu cilvēks ir ne tikai lasītājs, bet arī rakstītājs, lai gan nav rakstnieks. Daudziem cilvēkiem pietiek ar lasīšanu un rakstīšanu sociālajos tīklos, kur teikums ar vienu vārdu ir normāls un ar diviem vārdiem - optimāls, bet trīs vārdi ar komatu jau ir par daudz, jau ir pārāk sarežģīti.

Par Starptautisko bērnu aizsardzības dienu iezīmētajā 1. jūnijā palūkosimies uz tādiem laikiem Latvijā, kad “¼ noslepkavoto - jaunpiedzimušie bērni”.

Tagadējā spraudziņa kļūs par vērā ņemamu caurumu tad, kad Latvija piedzīvos to pašu, ko aprīļa beigās piedzīvoja Spānija un Portugāle. Ļoti ļaunas mēles saka, ka tur saules un vēja elektrība sadedzināja elektropārvades tīklu.

Valsts kontrole un valsts kontrolieris Edgars Korčagins personīgi ceturtdien nāca klajā ar apgalvojumiem, ka valsts Satiksmes ministrijas personā nav uzraudzījusi valstij piederošās akciju sabiedrības "airBaltic" rīkošanos ar naudu, ko valsts ieguldīja kā atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārdzīvošanai: "Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbinieku atalgojums, kapitālieguldījumi) utt. Vēl citiem vārdiem sakot, valsts nav panākusi, lai "airBaltic" akcijas birža tiktu pārdotas savlaicīgi. Tagad esam nonākuši situācijā, kad akciju pārdošana, ja tā patiešām notiktu, nevis ļautu valstij atgūt uzņēmumā ieguldīto naudu, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," kā sacīja P. Korčagins. Un tas pašā labākajā gadījumā atšķirībā no sliktākā gadījuma, kad naudu uzņēmuma uzturēšanai būs spiesta dot valsts.

Šonedēļ notikusī aizsardzības inovāciju parāde un to pavadošais pasākumu kopums “Drone Summit 2025” nostiprināja Latvijas vadošos vietu Ukrainas atbalstam izveidotajā Dronu koalīcijā.

Domnīcas “LaSER” pētījuma “Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība” secinājums ir glābties no izmiršanas pēc Skandināvijas valstu parauga, nodrošinot ieceļotāju uzņemšanu un izkliedēšanu pa mazpilsētām.

Šogad Livonijas balvas uzņēmumiem “Ausma Media” (bērnu raidījuma "Tutas lietas" producentu grupa, Latvija) un “Bolt Technology” (Igaunija) pasniedza Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo Igaunijas vēstniecībā, kur šim pasākumam tika pieskaņota arī lentītes griešana - Igaunijas Biznesa centra Rīgā oficiālā atklāšana.

Pirms 80 gadiem notikusī Kurzemes katla teritorijas pāriešana no vācu okupācijas padomju okupācijā notika bez kaujām, bet tik un tā aizņēma laiku, ko aizpildīja padomju represijas ar to kroņa numuru – filtrāciju.

Pamatakmens (īstenībā laika kapsulas) iebetonēšana valsts a/s “Latvenergo” vēja parkam “Laflora Energy” 2025. gada 22. maijā sakrita ar 88. gadadienu pamatakmens likšanai Ķeguma spēkstacijai un kaismīgām debatēm Saeimā par to, cik vēja parki Latvijai ir labi vai kaitīgi.

Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārās sekretāres Lienes Gāteres un valsts sekretāra vietnieka Uģa Norīša vadītā delegācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nespēja atbildēt uz komisijas priekšsēdētājas Andas Čakšas jautājumu, kādās mērvienībās izsakāms Latvijas armijas kaujasspēju pieaugums atbilstoši armijai piešķirtās naudas daudzuma pieaugumam.

4,28 miljoni eiro ir valsts nodokļu ieņēmumi no 160 firmām, kas kārtojušas pērn 26 341 Latvijā nomiruša cilvēka apbedīšanu.

Ne šādu tādu, bet treknu punktu 2024./2025. gada sezonas jauniestudējumu virknei Jaunais Rīgas teātris nodrošināja ar lugu, par kuru Latvijā viedoklis, ka to “nemaz nevar slikti iestudēt un slikti nospēlēt” un kura tāpēc “vairākkārt uzvesta gandrīz visas pasaules teātros": Tenesija Viljamsa “Stikla zvērnīca".

Tūrisma un viesmīlības nozarei gads iesācies ar mērenu pieaugumu pret pagājušo gadu un sāpīgām atmiņām par labajiem laikiem pirms Covid-19.

Kravu zudums Latvijas ostās atbrīvo ostu zemi privatizācijai un saglabā labi atalgotus amatus ostu pārvaldē, par kuras kārtējo pārtaisīšanu valdībā pārstāvētās partijas nav spējušas vienoties.

Uz Saeimas Budžeta komisijas sēdi kuplā skaitā sanākušie pensiju otrā līmeņa fondu pārvaldnieki apliecināja, ka ir mieru saņemt mazāku atlīdzību par fondu pārvaldīšanu, ja vien tas palīdzētu saglabāt fondus tagadējā veidā.

Pagājušajā nedēļā Saeima ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam līdzšinējo pildīšanu premjeres un finanšu ministra partija “Jaunā vienotība” deleģēja savas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Raimondu Čudaru pateikt, ka “tuvākajos gados būs jāmeklē risinājumi, kā kompensēt zemākas iekšzemes kopprodukta izaugsmes radīto nodokļu plūsmas samazinājumu".  

Tieši šajās dienās pirms 80 gadiem Kurzemē notikusī okupācijas varu nomaiņa norisinājās kā Kurzemes katlā iesprostoto cilvēku kolektīvā sodīšana par Padomijas nespēju iztēlot Latvijas un visas Baltijas ieņemšanu kā ierašanos saņemt atbrīvotājiem veltītos apsveikumus un  pateicības.   

Ekonomikas ministrs norāda, ka aizvadītajā gadā trīskāršots to darbinieku skaits, kuri strādā ar investīcijām. Galvenokārt domāts par jaunu nekustamo īpašumu attīstīšanu un arī ar to saistītās birokrātijas mazināšanu.

Evikas Siliņas valdība beidzot tomēr atradusi pielietojumu daudzus gadus atpakaļ izteiktajai idejai pārtaisīt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas. Tagad tās dalīs sastāvdaļās izpārdošanai.   

Edvarda Kušnera atrašanās Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatā padara saprotamu veidu, kādā viņš brīdina par nepatikšanām, ja Latvija 2030. gadā nespēs atskaitīties Eiropas Komisijai par oglekļa dioksīda (CO2) emisijas samazināšanu atbilstoši saistībām, kādas Eiropas Savienība Latvijai uzlikusi un Latvija uzņēmusies.

Atzīmējot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu, ir vērts pakavēties tā dēvētajā “Benjamiņu namā” kā pirmajā šīs valsts valdības pajumtē. Mazliet pirms 4. maija Benjamiņu namā par tieši turpat 1988.-1989. gadā notikušo stāstīja tajos laikos Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Komponistu savienības valdes sekretārs un neilgu laiku LTF valdes priekšsēdētājs Arnolds Klotiņš un Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Hānbergs.