ZZS šoreiz politisko ambīciju dēļ ir iebraucis dziļi grāvī. Jebkuram ekonomistam ar izpratni ir skaidrs, ka aizdevumus var atdot vienīgi no peļņas. ZZS uzstādījums par skaidru plānu naudas atdošanai nav nopietns. Ir faktiskie pārskatu dati, kur redzams, ka Air Baltic peļņa praktiski nekad nav bijusi. Šī sabiedrību ir gadu gadiem finansiālās problēmās un nav konkurētspējīga aviopārvadājumos. Var likt jebkuru ministru - aizdevumu neatdos. Izņēmums ir citas finansiālās manipulācijas - aktīvu pārdošana, citi aizdevumi utml. Izskatās, ka ZZS to "nevēlas saprast" politisko ambīciju vārdā. Taču vēlētāji nav muļķi un par ZZS tāpat kā par "progresīvajiem" nebalsos ...
Latvija gatavo aviācijas speciālistus ,tomēr aviācijas ekonomikas izpratējus un biznesa vadītājus sagatavojusi nav .Saeimas un partiju politiķi šo biznesu nepārzina pat skolnieka līmenī . Visapkārt skan tikai populistiskas sevi cildinošas un nepareizu ambīciju paudošas idejas. Rakstā tabulā uzskaitīti 573,8 miljonu eiro dažādu gadu kopējie zaudējumi . Netiek teikts cik gadā izmaksā lidmašīnu līzinga maksājumi , cik miljoni gadā jāmaksā procentu maksājumos obligācijas pirkušajiem investoriem . Procents ir turpat 15% gadā ,kad Valsts kases obligāciju procents svārstās ap 3,5% ... Dīvains bizness , kur atsevišķu politiķu un cilvēku iegribas tiek uzturētas uz visas tautas rēķina , proti nodokļu maksātāju iemaksām , daļēji par ārzemnieku vizināšanu ,jo ne jau Latvijas pilsoņi spēj veidot 5,2 miljonus gada pasažieru skaitu , kuri tad izveido šo 573 miljonu zaudējumu summu . Veselības problēmu dēļ es personīgi neesmu lidojis jau 23 gadus . Kāpēc mani maksātie nodokļi tiek izlietoti lai apmaksātu ne tikai air Baltic ,bet ievēlētu cilvēku maksājumus , kuri ne tikai lido , ņemot līdzi bērnus , bet ārzemēs tērējas pat VIP zālēs !
Neprofesionāla dīvainība skan it visos tekstos ,kad Latvijā runā par degvielas cenām gan DUS tirdzniecībā ,gan aviācijas degvielas jomā . Te runā tikai par Brent crude oil cenām , kas ir dažādu tipu nafta ,sarakstā ap 130 nosaukumu . Bet Latvijā naftu netirgo ,tirgo degvielu . Reālo degvielu cenu Eiropā nosaka S@P Global Platts , pie kam pārsvarā atspoguļojot pieprasījuma un piedāvājuma darījumus fiziskajā tirgū Amsterdam - Rotterdam - Antwerpen reģionā . Neanalizējot Platts cenas Latvijā tiek veidots nepareizs priekštats par cenu svārstībām DUS ,kas faktisko cenu gandrīz neietekmē ,jo šejienes DUS peļņa ir 1-2% , vai ap 3 centi litrā neraugoties uz cenu tablo lielumiem . Naftas un degvielu tirgus situācija var būt tāda ,ka naftas cena krīt par 20% ,bet Platts cena par pieaug ,jo netiek ņemta vērā cenu kustību laika novirze starp naftas ieguvi ,transportu ,pārstrādi un Platts tirgus situāciju . Otrs faktors no kura apspriešanas politiķi izvairās ir Latvijas cenu struktūra . DUS cenā naftas cena veido ap 30% , seko Platts cena un tad vismaz pusi veido Latvijas akcīze un PVN , tad 3 centi rezervju glabāšanas izmaksas un 3 centi bankām par pircēju norēķinu karšu lietošanu ! Valaiņa kunga izteikumi par "solidaritātes maksājumiem "ir neprofesionālas analīzes rezultāts kur DUS peļņu ierauga nevis veidotu no degvielas ,bet gan kafijas un citām tirgotajām precēm un pakalpojumiem .Tagad DUS nāksies palielināt savus izdevumus ,veidojot klientu 2 kašu apkalpošanas principu ,lai atdalītu degvielu no visa pārējā .
Eiropas situācija . ES importē ap 97% jēlnaftas . Pērn pašapgāde -15,5 miljoni tonnu , 3-4% , imports 435 miljoni tonnu . Naftu ES iepērk no ASV - -15% ap 65 miljoni tonnu , Kazahstāna- 12% , Norvēģija ap 11% , Lībija - 9% , Saūda Arābija - 6-7% , Nigērija - 5% , Azerbaidžāna - 4% , Krievija - 2 % . Problēma ! ES importē 97% naftas ,bet pati pārstrādā tikai pusi .Dīzeļa imports ir vislielākais , 20% no patēriņa . 45% dīzeļa nāk no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas . Janvārī sankcijas Krievijas naftai pārtrauca dīzeļa importu no Indijas , kur Krievijas jēlnaftu pārstrādā . Šim produktam ES elastības nav un cenas "staigā " neatkarīgi no naftas tirgus. Tirgū situācija ,kad nafta var būt lēta ,bet dīzelis dārgs , pelna nevis DUS ,bet gan tie kur rafinērijas jaudas. Cenu NOSAKA nevis naftas cena , bet gan rafinēšanas jauda + produktu tirgi ( Platts) + akcīzes un PVN nodokļi + papildus maksājumi par rezervju glabāšanu un banku karšu pakalpojumiem . Kas un kad Latvijā sabiedrībai izskaidros šo principā vienkāršo formulu ?
Komentāri: “airBaltic” brauc grāvī, taranē koalīciju, bet katastrofa tā vēl neesot
ZZS šoreiz politisko ambīciju dēļ ir iebraucis dziļi grāvī. Jebkuram ekonomistam ar izpratni ir skaidrs, ka aizdevumus var atdot vienīgi no peļņas. ZZS uzstādījums par skaidru plānu naudas atdošanai nav nopietns. Ir faktiskie pārskatu dati, kur redzams, ka Air Baltic peļņa praktiski nekad nav bijusi. Šī sabiedrību ir gadu gadiem finansiālās problēmās un nav konkurētspējīga aviopārvadājumos. Var likt jebkuru ministru - aizdevumu neatdos. Izņēmums ir citas finansiālās manipulācijas - aktīvu pārdošana, citi aizdevumi utml. Izskatās, ka ZZS to "nevēlas saprast" politisko ambīciju vārdā. Taču vēlētāji nav muļķi un par ZZS tāpat kā par "progresīvajiem" nebalsos ...
Latvija gatavo aviācijas speciālistus ,tomēr aviācijas ekonomikas izpratējus un biznesa vadītājus sagatavojusi nav .Saeimas un partiju politiķi šo biznesu nepārzina pat skolnieka līmenī . Visapkārt skan tikai populistiskas sevi cildinošas un nepareizu ambīciju paudošas idejas. Rakstā tabulā uzskaitīti 573,8 miljonu eiro dažādu gadu kopējie zaudējumi . Netiek teikts cik gadā izmaksā lidmašīnu līzinga maksājumi , cik miljoni gadā jāmaksā procentu maksājumos obligācijas pirkušajiem investoriem . Procents ir turpat 15% gadā ,kad Valsts kases obligāciju procents svārstās ap 3,5% ... Dīvains bizness , kur atsevišķu politiķu un cilvēku iegribas tiek uzturētas uz visas tautas rēķina , proti nodokļu maksātāju iemaksām , daļēji par ārzemnieku vizināšanu ,jo ne jau Latvijas pilsoņi spēj veidot 5,2 miljonus gada pasažieru skaitu , kuri tad izveido šo 573 miljonu zaudējumu summu . Veselības problēmu dēļ es personīgi neesmu lidojis jau 23 gadus . Kāpēc mani maksātie nodokļi tiek izlietoti lai apmaksātu ne tikai air Baltic ,bet ievēlētu cilvēku maksājumus , kuri ne tikai lido , ņemot līdzi bērnus , bet ārzemēs tērējas pat VIP zālēs !
Neprofesionāla dīvainība skan it visos tekstos ,kad Latvijā runā par degvielas cenām gan DUS tirdzniecībā ,gan aviācijas degvielas jomā . Te runā tikai par Brent crude oil cenām , kas ir dažādu tipu nafta ,sarakstā ap 130 nosaukumu . Bet Latvijā naftu netirgo ,tirgo degvielu . Reālo degvielu cenu Eiropā nosaka S@P Global Platts , pie kam pārsvarā atspoguļojot pieprasījuma un piedāvājuma darījumus fiziskajā tirgū Amsterdam - Rotterdam - Antwerpen reģionā . Neanalizējot Platts cenas Latvijā tiek veidots nepareizs priekštats par cenu svārstībām DUS ,kas faktisko cenu gandrīz neietekmē ,jo šejienes DUS peļņa ir 1-2% , vai ap 3 centi litrā neraugoties uz cenu tablo lielumiem . Naftas un degvielu tirgus situācija var būt tāda ,ka naftas cena krīt par 20% ,bet Platts cena par pieaug ,jo netiek ņemta vērā cenu kustību laika novirze starp naftas ieguvi ,transportu ,pārstrādi un Platts tirgus situāciju . Otrs faktors no kura apspriešanas politiķi izvairās ir Latvijas cenu struktūra . DUS cenā naftas cena veido ap 30% , seko Platts cena un tad vismaz pusi veido Latvijas akcīze un PVN , tad 3 centi rezervju glabāšanas izmaksas un 3 centi bankām par pircēju norēķinu karšu lietošanu ! Valaiņa kunga izteikumi par "solidaritātes maksājumiem "ir neprofesionālas analīzes rezultāts kur DUS peļņu ierauga nevis veidotu no degvielas ,bet gan kafijas un citām tirgotajām precēm un pakalpojumiem .Tagad DUS nāksies palielināt savus izdevumus ,veidojot klientu 2 kašu apkalpošanas principu ,lai atdalītu degvielu no visa pārējā .
Eiropas situācija . ES importē ap 97% jēlnaftas . Pērn pašapgāde -15,5 miljoni tonnu , 3-4% , imports 435 miljoni tonnu . Naftu ES iepērk no ASV - -15% ap 65 miljoni tonnu , Kazahstāna- 12% , Norvēģija ap 11% , Lībija - 9% , Saūda Arābija - 6-7% , Nigērija - 5% , Azerbaidžāna - 4% , Krievija - 2 % . Problēma ! ES importē 97% naftas ,bet pati pārstrādā tikai pusi .Dīzeļa imports ir vislielākais , 20% no patēriņa . 45% dīzeļa nāk no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas . Janvārī sankcijas Krievijas naftai pārtrauca dīzeļa importu no Indijas , kur Krievijas jēlnaftu pārstrādā . Šim produktam ES elastības nav un cenas "staigā " neatkarīgi no naftas tirgus. Tirgū situācija ,kad nafta var būt lēta ,bet dīzelis dārgs , pelna nevis DUS ,bet gan tie kur rafinērijas jaudas. Cenu NOSAKA nevis naftas cena , bet gan rafinēšanas jauda + produktu tirgi ( Platts) + akcīzes un PVN nodokļi + papildus maksājumi par rezervju glabāšanu un banku karšu pakalpojumiem . Kas un kad Latvijā sabiedrībai izskaidros šo principā vienkāršo formulu ?
Komentēt