Neapskaužamā situācijā nonākusi Satiksmes ministrija un ministrs Atis Švinka, pie kura Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija vērusies ar prasību par steidzamu tikšanos, bet biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) ar paziņojumu, ka “ceļu un tiltu būvniecības sezona un plānoto darbu izpilde šogad ir apdraudēta".
Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā uztur “Rail Baltica” būvēšanu par desmitiem miljardu eiro un “airBaltic” lidināšanos par miljardu eiro, taču ikdienišķāku vajadzību apmierināšanai trūkst mazāku naudas summu. Tagad priekšplānā jautājums, vai cilvēki vairs var rēķināties ar sabiedrisko autobusu reisiem. Pirms Maija svētku seriāla par šo reisu pasūtīšanu atbildīgais valsts uzņēmums “Autotransporta direkcija” (ATD) nāca klajā ar aprēķinu, ka autobusu pasažieru pārvadāšanas līgumu izpildei no valsts jāpiemaksā 24,6 miljoni eiro uzreiz un pēc tam mazāk, bet regulāri. Šāda publiska atzīšanās pēc liegšanās, ka pārvadātājiem tikai pašiem jāuzņemas atbildība par nespēju veikt pārvadājumus pēc līgumiem, kādus viņi izcīnījuši konkursa kārtībā, uz mazu mirkli noderēja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā (LPPA) apvienoto un arī citu nozares uzņēmumu nomierināšanai. Neapmierinātību publiski izteica ceļu būves uzņēmumu organizācija, kas jutās piekrāpta tādējādi, ka A. Švinka nebija spējis izpildīt solījumu, ko bija devis šīs nozares uzņēmumu vadītāju konferencē 22. aprīlī. Proti, ka 28. aprīlī valdība lemšot par ceļu būves sadārdzinājumu kompensāciju. Ar publisko “fui” nepietika, lai iedabūtu ceļu jautājumu arī 5. maija valdības sēdes darba kārtībā. Kamēr ceļinieki vēl domā, ko nu darīt, 6. maijā par sevi atgādināja pārvadātāji ar prasību par “steidzamu tikšanos ar satiksmes ministru par nozares finanšu stabilitāti".
Pasažieru pārvadātāju problēmas jāliek priekšplānā tāpēc, ka pasažieru autobusu neizbraukšana reisos rada cilvēkiem milzīgas neērtības uzreiz, kamēr ceļu stāvokļa pasliktināšanās notiek pakāpeniski. Pa īstam tā pieteiktu sevi ar to, ka cilvēki ielidotu upē kopā ar sabrukušu tiltu. Kamēr tā nav noticis, pat slikts ceļš skaitās lietojams.
LPPA prezidenta Ivo Ošenieka izplatītajā paziņojumā ietverti arī labi vārdi par ATD par apstiprinājumu tam, ka par autobusu kustības uzturēšanu valstij nāksies piemaksāt, taču šādam apstiprinājumam nav nekādu seku, jo ATD nav naudas, ko piemaksāt. Pārvadātāji norāda, ka ATD atzinumu tālāka virzība atkarīga no politiskiem lēmumiem un Satiksmes ministrijas. Ceļu būves nozarei vajadzīgo lēmumu virzības, t.i., nevirzīšanas precedents liecina, ka īstenībā no Satiksmes ministrijas maz kas atkarīgs.
Autobusu satiksmes finansēšanas problēmai ir divas daļas.
Pirmā daļa nāk mantojumā no iepriekšējās Saeimas un tās laika valdības, kurā Jaunā Konservatīvā partija ar satiksmes ministra amatā ieliktā Tāla Linkaita vārdu mēģināja un lielā mērā paveica vērienīgu dotēto pārvadājumu tirgus pārdalīšanu, izvirzot pārvadātājiem nosacījumus, kuru izpildi uzņēmās blēži un blefotāji. Šīs nejēdzības “Neatkarīga” ir atmaskojusi jau kopš 2019. gada 23. jūlija publikācijas “Brauksim apzeltītos autobusos" ar paskaidrojumu, ka “solīts tiek pārāk daudz, lai tas būtu ticami”. Visi tajā reizē paredzētie draudi ir piepildījušies. Tagadējai un vēl turpmākajām valdībām būs jāmaksā par valsts vārdā sastrādāto nejēdzību labošanu, lai autobusu pasažieru pārvadājumi Latvijā spētu turpināties.
Problēmu otrā daļa laba vismaz ar to, ka Latvijā neviens par tām nav vainīgs. Te atliek vien skaitīt dienas, nedēļas un tagad jau mēnešus, kopš ASV prezidents Donalds Tramps 28. februārī sāka karu Tuvo Austrumu naftas laukos un naftas ostās, kas būtiskā ietekmē, t.i., paaugstina energoresursu cenas. Pat ja tās tikai svārstās tagadējā līmenī, nevis pieaug dienu no dienas, tās pasliktina pasažieru pārvadātāju ekonomisko stabilitāti un, kā formulēts I. Ošenieka paziņojumā, “dzīvotspēju”. Tāpēc asociācija aicina steidzami risināt jautājumu par neprognozējamo zaudējumu segšanu visā līgumu izpildes laikā. Asociācija kārtējo reizi uzsver, ka esošā situācija prasa tūlītēju rīcību, jo prognozes par energoresursu cenu attīstību joprojām ir nelabvēlīgas.
Visticamāk, ka pēc pāris dienām ceļu būvētāji atkārtos būtībā to pašu, ko aprīļa beigās, jo uzņēmumiem taču jāzina, kādus no šā gada būvdarbu sezonai pasūtītajiem darbiem sākt, bet kādus - nesākt. Uzņēmējiem un tāpat valstij jāizvairās no strīdiem (tiesāšanās) par to, kurš maksās par sagatavošanas darbiem - par cilvēku pieņemšanu darbā, par tehnikas pirkšanu vai nomāšanu, par aizvešanu līdz ieplānotajai būvdarbu vietai u.tml., ja pēc tā visa ceļu būve būs jāpārtrauc jau pirms tās sākšanas.
LCB politkorekti uzsver, ka Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumu karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apmēra būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu. Pašlaik izskaitļotais sadārdzinājums tāds, ka uz šo gadu noslēgtajos līgumos starp ceļu būves uzņēmumiem un valsti SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) personā ielikti tādi izejmateriālu un darbu izcenojumi, kas izejvielu cenu pieauguma dēļ padara darbus neizpildāmus. Piemēram, bitumena cena vidēji ir paaugstinājusies par 42%, degvielas cena ir kāpusi aptuveni par 25-30%, savukārt dabasgāzes cena, salīdzinot ar 2025. gadu, ir pieaugusi par aptuveni 40%.
LCB uzskaitīja, ka biedrība kopš šī gada marta vairākkārt ir vērsusies pie LVC, pie atbildīgajām ministrijām un premjeres ar lūgumu izskatīt radušos situāciju valdībā, tomēr atbildes biedrība nav saņēmusi. LCB ar bijušo Ministru prezidentu Andri Bērziņu priekšgalā pauž, ka divos mēnešos kopš kara sākuma Tuvajos Austrumos bija iespējams sagatavot un Ministru kabinetā izskatīt jebkuru jautājumu.
Ja nenotiek vēl kaut kādi pavērsieni karā Tuvajos Austrumos un vispār pasaulē, tad valdībai vai nu jāpalielina ceļu būves budžets par 1/3 daļu no 184 miljoniem eiro, kāda bija uz šo gadu paredzētā ceļu būves kopējā tāme, vai arī jāsamazina pasūtījumu apjoms par 1/3 daļu. Abi risinājumi vienlīdz sāpīgi jeb nepopulāri, tāpēc valdība pie tiem neķeras. Valdība turpina cerēt uz brīnumiem, ka naftas krīze kaut kā atrisināsies.
Jāņem vērā, ka lēmumi jāpieņem nesaraujamā kopsakarā ne vien starp Satiksmes ministrijas uzņēmumiem, kādi ir LVC un ATD, bet starp visiem pieprasījumiem uzturēt valsts iestādes un funkcijas laikā, kad to nav iespējams izdarīt ar to naudas daudzumu, kāds ierakstīts valsts 2026. gada budžeta likumā. Piemēram, ne Satiksmes, bet Veselības ministrijas pārziņā esošais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izrēķinājis, ka šī dienesta autotransporta kustībai šim gadam atvēlētie 2,24 miljoni eiro par tagadējām degvielas cenām nodrošina ātrās palīdzības mašīnu braukāšanu līdz rudens sākumam, bet līdz gada beigām vajadzīgi vēl 1,07 miljoni eiro klāt. Tātad arī tas par 1/3 daļu vairāk. Līdzīgam jābūt policijas automašīnu braukāšanas sadārdzinājumam un tālāk apkures sezonas apmaksu pieaugumam visās valsts, tajā skaitā pašvaldību iestādēs un uzņēmumos.
Rezultātā valsts iestādes kopumā un Satiksmes ministrija jo īpaši izskatās kā paralizētas. Lūk, kā Satiksmes ministrija 6. maija pēcpusdienā atbildēja “Neatkarīgajai” uz jautājumu, ko tā iesāks ar nozarēm, kuras šobrīd visskaļāk prasa naudu un skaidrību par savu tālāko likteni: “Satiksmes ministrija uzdevusi kapitālsabiedrībām, kuru kompetencē ir autoceļu būvniecība [LVC] un reģionālie sabiedriskie autobusu pārvadājumi [ATD], individuāli izvērtēt noslēgtos līgumus, pārskatot izmaksu pozīcijas, kuras ir sadārdzinājušās Tuvo Austrumu konflikta ietekmē. No kapitālsabiedrībām tiek sagaidīti konkrēti priekšlikumi noslēgto līgumu izpildei, tostarp līgumu indeksācija, ņemot vērā šim gadam paredzēto valsts budžeta finansējumu.”
