Brauksim apzeltītos autobusos

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Autotransporta direkcija izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam ar ļoti grūti izpildāmiem noteikumiem.

Konkursa noteikumi sola pasažieriem paradīzi zemes virsū - braucienus praktiski jaunos autobusos vismaz dažviet bez maksas. «Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijas mērķis ir pārsēdināt iedzīvotājus no privātā automobiļa uz konkurētspējīgu, kvalitatīvu, pieejamu, ērtu un drošu sabiedrisko transportu,» konkursa oficiālo versiju formulē Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Solīts tiek pārāk daudz, lai tas būtu ticami. Solītie labumi ir sasniedzami ar braucienu izmaksu sadārdzināšanu nevis par dažiem vai dažiem desmitiem procentu, bet par dažām reizēm. Šo sadārdzinājumu kompensēšana varētu notikt, pirmkārt, ļoti būtiski samazinot pārvadātāju skaitu un, otrkārt un galvenokārt, vēl jo būtiskāk saīsinot maršrutu tīklu. Proti, ar sabiedriskā transporta likvidēšanas metodi piespiežot cilvēku pārcelties no laukiem uz pilsētām un tad tikai starp pilsētām braukāt tā, kā K. Godiņš sola.

Konkurss tika izsludināts 17. jūlijā. Kopš tā brīža pašreizējie pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi pēta konkursa noteikumus un domā, vai viņiem ir jēga pieteikties konkursā. Līdz lēmumiem piedalīties vai nepiedalīties konkursā uzņēmumi vēl nav nonākuši, bet pirmos iespaidus par konkursa noteikumiem Neatkarīgajai pauda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.

Konkursā ir izsludināta cīņa par tiesībām pārvadāt pasažierus 16 Latvijas apgabalos (lotēs), bet pašreiz pārvadājumus veic 26 uzņēmumi. Apmēram 10 - 12 no tiem ir tādi, kas principā spētu piedāvāt savus pakalpojumus vienā vai pat vairākos apgabalos, bet pārējiem pat formāla atbilstība konkursa noteikumiem sasniedzama ar apvienošanos. Tādējādi vairāk nekā pusei uzņēmumu draud pašlikvidēšanās, ja tie neatradīs sev kompanjonus.

Lietas būtība nav uzņēmumu īpašnieku un vadītāju spītība un nesaticība, bet nepieciešamība izpelnīties banku uzticību, lai aizņemtos naudu konkursā prasīto superautobusu pirkšanai. Arī bankām nevar būt noslēpums, ka valsts ATD personā negrib šajā nozarē ne 26 un ne 16, bet 6 vai vēl mazāk uzņēmumu. Kreditēt pārējos bankām nozīmē drīzu pievēršanos lietotu autobusu piespiedu izpārdošanai, kas peļņu nesola. Jautājums, vai bankas pagūs sašķirot uzņēmumus uzturamos un likvidējamos līdz 9. septembrim, kad beidzas konkursa pieteikumu iesniegšana.

ATD ir atradusi trīs veidus pārvadājumu sadārdzināšanai.

Pirmkārt, netiek prasīti tiešā tekstā pilnīgi jauni, bet pēc iespējas jaunāki autobusi. Reāli lietoto autobusu tirgū netiek laisti gadu, divus vai trīs ekspluatēti autobusi. Izvēle ir starp pilnīgi jauniem un gadus desmit lietotiem autobusiem, ar kādiem konkursā nebūtu vēlams startēt.

Otrkārt, pa laukiem kursējošajos autobusos jābūt vietām diviem invalīdiem ratiņkrēslos, bet tādu (jāuzsver, ka ne pilsētu autobusu) tirgū nav vai gandrīz nav. Lai cik skaisti skan vārdi par invalīdu tiesībām, realitātē tie nozīmē desmitiem miljonu eiro tēriņus gadā par tukša gaisa pārvadāšanu 99,9% gadījumu. Tās ir pārāk lielas izmaksas, lai valsts tās tiešām veltītu invalīdiem. Invalīdi šeit ir tikai piesegs, lai izmestu no tirgus vairumu tajā strādājošo uzņēmumu.

Treškārt, uzņēmējiem tiek piedāvāts uzņemties risku par visiem pārvadājumu sadārdzinājumiem, ieskaitot dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa celšanu, par ko vakar runāja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Valdības darba kārtībā ir daudzu citu nodokļu, nodevu un obligāto maksājumu paaugstināšana. Izmaksu indeksāciju konkursa noteikumi principā paredz, bet - sākot no 2024. gada. Uzņēmumiem tagad ir jāievērtē ļoti daudzu izmaksu posteņu pieauguma riski 4-5 gadu garumā, kas summēsies atbilstoši augstā pārvadājumu cenā. Valstij tas varbūt būs iegansts konkursu slēgt un pāriet uz pārvadājumu tiesību dalīšanu bez konkursa. Tikpat labi var iedomāties, ka valsts ļaus uzņēmumiem sākt darbu par augstu cenu, bet pēc tam vēl augstāk pacels nodokļu likmes, lai uzņēmumi izputētu un mērķis - pārvadājumu izbeigšana laukos - tiktu sasniegts nevis ar valsts iestāžu lēmumiem, bet ar pārvadātāju izputēšanu.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!