Saeimas budžeta komisija nokārtojusi, lai jau šodien Saeima varētu pieņemt likumu par valsts aizsardzības budžeta palielināšanu no 3% līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nozīmē pārējo valsts izdevumu samazināšanu miljardu eiro mērogā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša atklāja komisijas 24. marta sēdi ar vārdiem, ka “mums šodien domājamā sēde, bet ir arī likumprojekts, un mēs apzināti likām to kopā”. Proti, salika kopā Finanšu ministrijas apsvērumus par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību ar grozījumiem Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, lai valsts budžetu varētu vadīt uz naudas pārdalīšanu aizsardzības finansēšanai. Lūk, kādu militāro izdevumu pieaugumu aprēķinājusi Finanšu ministrija sakarā ar likumprojektu, ko paredzēts pieņemt šodien:
| Gads | 2027 | 2028 | 2029 | 2030 |
| Izdevumu pieaugums eiro | 92 146 108 | 181 106 528 | 258 000 205 | 1 121 040 582 |
Jāuzsver vēlreiz, ka tas būs militāro izdevumu pieaugums, nevis militārie izdevumi.
Piedāvātajiem grozījumiem Valsts aizsardzības finansēšanas likumā garantēts čempiona tituls visā Latvijas Republikas likumdošanas vēsturē kopš 1918. gada nominācijā pēc grozījumu īsuma. Proti, jānomaina tikai viens cipars vai pat vēl mazāk - vārda burtiskā nozīmē jāpagroza virziens pāris sīkām strīpiņām, lai skaitlis “3” kļūtu par skaitli “5”. Lūk, kāds izskatās likumprojekta pieteikums oriģinālā:
Kā pirmais acīs krīt fakts, ka likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Saeimas zīmogs uz iesnieguma iepriekšējās lapas liecina, ka likumprojekts saņemts 27. februārī. Saeimas Prezidijs likumprojektu Budžeta komisijai nodeva 2. martā. 24. martā komisija atdeva likumprojektu Prezidijam ar lūgumu iekļaut to Saeimas 26. marta sēdes darba kārtībā, izskatīt kā steidzamu un tajā pašā sēdē pieņemt galīgajā lasījumā. Pagaidām nekas neliecina par nemieriem Saeimā un jo īpaši koalīcijā, kas varētu apturēt likumprojekta pieņemšanas gaitu.
Valsts aizsardzības finansēšanas likums tika uzrakstīts un pasludināts 2001. gadā kā garantija, ka Latvija 2003. gadā piešķirs aizsardzībai 2% no IKP, lai Latviju uzņemtu NATO, kā tas 2004. gadā tiešām notika. Taču citas NATO dalībvalstis šo NATO normu traktēja daudz vaļīgāk. Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvā atrodama norāde uz NATO dalībvalstu vadītāju apspriedi 2014. gada 4. un 5. septembrī Velsā, kur “NATO sabiedrotie demonstrēja izpratni, ka Krievijas agresijai Ukrainā ir ilgtermiņa sekas uz Eiropas drošību un ir nepieciešams spert soļus” - “vienojās par nepieciešamību strādāt pie nacionālo aizsardzības budžetu palielināšanas, nākamo 10 gadu laikā sasniedzot 2% no IKP aizsardzības vajadzībām”.
Krievija nedeva NATO pilnus desmit gadus 2014. gada vienošanās izpildei un atkārtoti sāka karu pret Ukrainu 2022. gada februārī. NATO uz to reaģēja pēc trijiem gadiem. Kā formulēts Ārlietu ministrijas ziņu arhīva turpinājumā, NATO valstu un valdību vadītāju apspriedē 2025. gada 24.-25. jūnijā Hāgā “tika panākta sabiedroto vienošanās par ambiciozu aizsardzības izdevumu plānu (...) sasniegt 5 % no IKP izdevumus aizsardzībai laikā līdz 2035. gadam. Vienošanās ietver apņemšanos nodrošināt vismaz 3,5 % no IKP tiešiem aizsardzības izdevumiem un apņemšanos piešķirt līdz 1,5 % no IKP aizsardzības spējas un noturību atbalstošām jomām.” “Taču tikai trīs [valstis] šobrīd atvēl aizsardzībai 3,5% no IKP, par ko tika panākta vienošanās jūnijā Hāgas NATO samitā. Polija šobrīd armijai atvēl 4,48% no IKP, Lietuva - 4%, bet Latvija - 3,73%,” informē Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas portāls “Sargs.lv".
Latvija šodien ierakstīs likumā atdot aizsardzībai tik lielu īpatsvaru no IKP, kāds civilizētās valstīs vēl nesen šķita fantastika.
Tam var ticēt un var arī neticēt, ka šodien pieņemtais likums tiks pildīts. Vēl jo vairāk variantu tam, uz kā rēķina tiks palielināti aizsardzības izdevumi. Varbūt viss notiks kā parasti, ka šodienas izdevumus sedz uz nākotnes rēķina, kā mēdz sacīt par aizņēmumiem. Latvijas budžets jau pirms kārtējā aizsardzības izdevumu pieauguma sastādīts ar maksimālo deficītu, cik vien Eiropas Savienības (ES) normas atļauj, bet, no otras puses, tā pati ES ir gādājusi par pārejas periodu, kura laikā aizņēmumi aizsardzībai netiks ieskaitīti kopējā valsts parādā, uz ko attiecas ES ierobežojumi. Varbūt pēc viena pārejas perioda sekos nākamais pārejas periods izejai no tagadējā perioda utt.; varbūt, ja runa par militāro budžetu, mēs kaut ko iekarosim un segsim militāros izdevumus ar kara laupījumu, bet varbūt mūs iekaros. Visu šo iespējamību galā jautājums, vai 2027. gada budžeta sastādīšanas gaitā tiks reāli samazināti valsts iestāžu izdevumi.
Tiek darīts viss nepieciešamais, lai par 2027. gada valsts budžeta projektu atbildīgie ierēdņi ķertos pie aizsardzības budžeta pieaugumam nepieciešamās naudas meklēšanas jau pirms šā gada vasaras atvaļinājumu sezonas. Likumprojektu Saeimā iesniedza Valsts prezidents, nevis valdība, lai likumprojekts nebūtu jāsaskaņo starp ministrijām, kuru ierēdņiem daudz iespēju novilcināt draudus, ka likuma izpilde tiks segta uz viņu rēķina. Saeimā likumprojekts tiek virzīts bez neviena skaļi ieteikta iebilduma. Lai gan pašsaprotami, ka likumprojekts izriet no Krievijas uzbrukuma Ukrainai, nav ne jautājumu, ne atbilžu par to, kas pēkšņi atklājies piektajā kara gadā. Latvijas valdošas aprindas it kā uzzinājušas kaut ko tādu, ar ko vēl varēja nerēķināties ceturtajā kara gadā un kas būs nokavēts sestajā vai desmitajā kara gadā. Formāli arī tad vēl nebūs beidzies termiņš Hāgas 2025. gada lēmuma izpildei par militāro budžetu 5% robežlīnijas sasniegšanu.
Militārā budžeta palielināšana uz citu izdevumu posteņu rēķina jāveic - jāieraksta nākamā gada budžeta projektā tajā laikā, kad jācīnās par Saeimas vēlētāju balsīm. Atbilstoši ierastajai praksei, tas būtu nepaveicams uzdevums. Valdošas partijas taču tieši tāpēc turas koalīcijā, pārvarot savstarpējo naidu, lai varētu piesaistīt sev vēlētājus ar paziņojumiem, ka panākušas finansējuma pieaugumu nozarēm, t.i., ministrijām, kas iedalītas katrai koalīcijas partijai. Visas ministrijas apgādājušās ar padotības iestādēm un iestādes - ar pasūtījumu izpildītājiem, kopā veidojot plašu cilvēku loku, kam jājūtas pateicīgiem ministriem un viņu partijām, ka šo cilvēku ienākumi pieaug un turpinās pieaugt. Vai tiešām ir iespējams mainīt vairāk nekā 30 gados nostabilizējušos sistēmu?
Saeimas budžeta komisija pētīja, kādi likumi jāgroza, lai veiktu vērienīgu valsts izdevumu samazināšanu vieniem un palielināšanu otriem. Visticamāk, ka būs jāgroza Likums par budžetu un finanšu vadību. Pagaidām konkrētu priekšlikumu šī likuma grozīšanai nav, bet deputāti uzklausīja Finanšu ministrijas skaidrojumu, kā likums savā tagadējā veidā traucē būtiskai naudas pārdalīšanai. Ministrijas vārdā runāja galvenokārt Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners (attēlā):
-Izsūtīsim ministrijām matricu, kurā ministrijām būs jādefinē svarīgums, sniegums un finanšu ietilpība [savām budžeta programmām]. Izejot no šīm matricām, plānojam sākt maija beigās tradicionālās sarunas ar ministrijām, ko tieši no tā, ko viņi paši parādījuši, var apturēt, uzlikt uz pauzes. Attiecībā uz izpratni ir tā, ka no izdevumu pārskatīšanas pieredzes kopš 2019. gada tikai Naukšēnu skola bija tāds izdevums, ko var pārskatīt, bet visu pārējo valsts pārvalde uzskata par turpināmu, kam jāpiešķir papildu līdzekļi. Šī tendence vēl nav pārlauzta, jo tajā pasaulē, kurā dzīvo valsts iestādes, joprojām tiek turpināts piešķirt līdzekļus. Turpinās darbs pie finanšu līdzekļu meklējumiem, par kuriem Finanšu ministrija tradicionāli sniedz savu negatīvo atzinumu, bet ministrijas tradicionāli turpina darbu tajā pašā virzienā. (...) Ne Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centrs - tagad departaments, ne Finanšu ministrija valsts pārvaldes hierarhijā nav nekādā veidā izdalīti. Grozot Likumu par budžetu un finanšu vadību, no tā lēnā garā pazuda finanšu ministra lielās tiesības. (...) Tas, ar ko mēs saskaramies - un sakaramies regulāri - ir tas, ka mēs norādām, ka rādītājs neatspoguļo naudas un citus ieguldījumus, bet nozaru ministriju stratēģijas departamenti mums atbild, ka šis rādītājs ietilpst viņu stratēģijā un viņi turpinās to izmantot.
K. Ketnera pieredzē unikālais gadījums bija atkratīšanās no valsts izdevumiem un ierēdņu atbildības par iestādi, kurā līdz kriminālatbildības vecuma sasniegšanai tika turēti bērni ar vardarbīgām tieksmēm. Iestādi likvidēja 2022. gada 1. oktobrī, bet 2024. gada 10. janvārī šīs iestādes potenciālie klienti apmēram 10 gadu vecumā, kuri bija izmitināti Jūrmalas bērnunamā, piedzērās un nogalināja kādu uz ielas sastaptu bērnu. Tas brīdinājumam, ka valsts izdevumu samazināšanas kampaņas aizsegā valsts atteiksies nevis no liekajiem, bet no grūtajiem darbiem, kuru izbeigšana draud ar tikpat traģiskām sekām kā reālajā piemērā.
