Baltijas jūras krastā karš, bet Rīgas līcim jādod miera osta visas pasaules tūristiem

NATO dalībvalstīm Somijai un Igaunijai jāspēj nodalīt Somu līcis kā piefrontes zona Krievijas karā ar Ukrainu no pārējās Baltijas jūras, lai Rīga varētu pārdot drošību un omulību kruīzu reisu pasažieriem.

Piektajā gadā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā frontes līnija aizvirzījusies ne Ukrainas, bet Krievijas iekšienē arī līdz Sanktpēterburgai pie Baltijas jūras Somu līča. Kaujas līdzekļu sprādzieni un ugunsgrēki pārņēmuši šā līča piekrasti Krievijas pusē.

Ekrānšāviņš

Tā atkal jauna, cita normalitāte pēc tās normalitātes, kāda izveidojās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai: “Protams, kuģi ir, bet mazāk nekā bija, jo pasažieru kļuvis mazāk. Kuģi sekojuši pasažieriem uz citiem tūristu un atpūtnieku maršrutiem, kas izkonkurējuši Baltiju. Daļai potenciālo pasažieru nebija intereses par šo jūru, ja pa to nevar aizbraukt līdz Sanktpēterburgai, citiem šķiet, ka šajā jūrā jau notiek vai var notikt karš,” “Neatkarīgā” 2023. gada 24. aprīlī atzīmēja togad pirmā kruīza kuģa ienākšanu Rīgas ostā. Varējām pasmīnēt par Rietumu cilvēku bailīgumu un pasaules ainu, kurā Sanktpēterburga ir pilsēta ja ne Ukrainā, tad turpat blakus Ukrainai. Tagad esam nonākuši pie tā, ka šiem cilvēkiem taisnība. Taču tas nav nobremzējis kuģu un cilvēku ceļu uz Rīgu. Tieši otrādi! Paziņojumu par šā gada kruīzu sezonas sākumu Rīgas brīvosta pārvalde palaida zem virsraksta “Rīgas ostā šogad pieteiktas par 21% vairāk kruīza kuģu vizīšu". Ļoti iespaidīgi, ka kruīza kuģu ienākšanas reižu skaitam jātiek pāri 100 ienākšanas robežlīnijai kaut ar 103 reizēm. No tām jau izpildītas divas reizes. Sezonu atklāja Vācijas pieraksta kuģi “Hamburg” un “AIDA Cruises" 3. maijā un 4. maijā.

Karš pavērsis kuģu ceļus uz Rīgu

Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, kad tā gada kruīzu maršruti jau bija saplānoti. Krievijas atsāktā kara dēļ tos nācās pārplānot, izslēdzot no kruīza maršrutiem Sanktpēterburgu. Ceļotājiem pārplānot savas brīvdienas bija vieglāk nekā kuģošanas kompānijām grozīt kuģu ceļus. Uz 2022. gadu Baltijas jūrai nolīgtie kuģi šeit palika, lai gan ar mazāku piepildījumu un īsākos maršrutos, nekā sākumā bija ieplānots. Rīgas līcis ar Rīgu aizvietoja Somu līci ar Sanktpēterburgu. Uz 2022. gada sezonu Rīgai tika pieteikti 120 kuģu ienācieni, bet uz ātru roku stādītie plāni izrādījās visai aptuveni. Sezonas beigās Rīgas brīvosta ziņoja par 99 kruīza kuģu ienācieniem.

Uz nākamajām sezonām daļa kuģu un ceļotāji aizpeldēja pa citām jūrām. Taču pamazām palēnām kuģi un cilvēki atgriezās Baltijas jūrā un atkal pamato cerības, ka 100 kuģu ienākšanas reizes Rīgā 2026. gadā tik tiešām tiks pārsniegtas.

Latvija nav tikai Rīga, bet vēl divas ostas pilsētas, kas pieņem kruīza kuģus. Ja uzskaitām pilsētas, tad precīzāk sacīt, ka tās uzņem nevis kuģus, bet cilvēkus (tūristus, pasažierus):

Liepāja šogad plāno pamanāmi vairāk kruīza kuģu un ceļotāju uzņemšanu. Proti, plānota septiņu kruīza kuģu viesošanās, sākot no 16. jūnija. Liepājas nopelni jūras ceļojumu veicināšanā ir arī tādi, ka Liepājas Jahtu osta Latvijas krastos vienīgā, kurai vides un pieejamības ekosertifikāts ļauj pacelt “Zilo karogu”. Burāšanas sakarā jāatgādina, ka Krievijai ir pieeja Baltijas jūrai ne vien pie Somu līča, bet arī ar Kaļingradas apgabalu, no kura normāli burātāji turas tālāk.

Arī Ventspils apņēmusies dot savu daļu uzņemošā tūrisma industrijā ar triju kruīza kuģu uzņemšanu.

Latvija un Rīga vainīgas, ka prāmji uz Rīgu nepeld

Kapitālistiskajā sacensībā starp Latvijas lielajām ostām pasažierus pārvadā arī prāmji, kādu Rīgai nav, bet Latvijas rietumu krasta pilsētām ir. Šo transporta veidu Latvijai uztur Zviedrijas kuģniecība “Stena Line”. Prāmji kursē starp Liepāju un Travemindi, kur Baltijas jūrā ietek Vācijas upe Trave, kuras krastā augstāk pilsēta Lībeka, un starp Ventspili un Nīneshamnu, kas traktējama par priekšostu Zviedrijas galvaspilsētai Stokholmai līdzīgi kā Traveminde - Lībekai.

Vācija no Latvijas ir viegli sasniedzama arī pa sauszemes ceļiem, bet braukt uz Zviedriju (Skandināviju) pa sauszemi cauri Krievijai tagad praktiski nereāli. Tāpēc ceļotāju skaits starp Latviju uz Zviedriju gandrīz trīskārt liekāks nekā starp Latviju un Vāciju. Prāmju satiksmes īpatnība arī tāda, ka cilvēki mēdz pirkt biļetes braucieniem vienā virzienā. Stāstā par tūrismu uzrādīts Latvijā ar prāmjiem iebraukušo cilvēku skaits:

Aizbraucēju no Latvijas katrā virzienā sakrājas pa pāris tūkstošiem gadā vairāk nekā iebraucēju.

Latvijas galvaspilsētas nespēja nonākt pasažieru prāmju maršrutu tīklā ir pliķis gan Latvijas valstij un valdībai, gan Rīgas pašvaldībai un brīvostas administrācijai. Visu par transportu, ekonomiku un tūrismu atbildīgo valsts un pašvaldības amatpersonu repertuārā ir stāsti par to, ar kādu entuziasmu šīs amatpersonas risina prāmju piesaistīšanas uzdevumu, kas būšot atrisināts līdz nākamajai vasaras ceļojumu sezonai. Un tā gadu no gada, šoreiz varbūt līdz 2027. gada sezonai.

Amatpersonas labprātāk runā par ģeopolitiku nekā par faktu, ka Rīgas brīvostai nav piestātnes pasažieru prāmjiem, kuru piepildīšanai ar cilvēkiem un kravām ir nepieciešama ostas ēka. Un tādas Rīgā nav! Tā ēka, kas tika uzcelta un daudzus gadu desmitus kalpoja jūras pasažieru uzņemšanai, tagad ar savu pastāvēšanu maldina cilvēkus. Tagadējais satiksmes ministrs Atis Švinka spēj vienīgi lauzīt rokas un mēli, norādot uz saviem priekštečiem Latvijas valdībā, kuri 2007. gadā atdevuši Andrejostu privātīpašniekiem. Par to smagi pārmetumi no politikas malā nolīdušajām tā laika premjeram Aigaram Kalvītim un viņa satiksmes ministram Aināram Šleseram, kurš pieteicies atgriezties valdībā pēc brīnumiem, ko viņš tur sastrādājis.

Privātīpašnieki tagad demonstrē savas īpašumtiesības, bet valsts un pašvaldība rāda viena uz otru, ka vajadzētu taču kaut ko darīt jūras pasažieru ostas atjaunošanai Rīgā. Tas nozīmē gan dziļūdens darbus, gan sabiedriskā transporta (tramvaja?) līniju pievilkšanu topošajai pasažieru ostai teritorijā, kas zināma kā Eksportosta. Par šādu darbu paveikšanas izredzēm un termiņiem labāk neizteikties.