Ar kruīzu kuģa “Hamburg” ienākšanu Rīgā 22. aprīlī atklāta kārtējā jūras tūrisma sezona, kas turpina pērn aizsākto zem diviem lozungiem: Rīga bez prāmjiem un Baltijas jūra bez Pēterburgas.
Gadu desmitos Baltijas jūrā bija izveidojusies kruīza kuģu ceļš uz Sanktpēterburgu ar iegriešanos ceļa malā esošajās ostās, lai aizpildītu ceļojumiem nolīgto dienu skaitu un tīri tehniski nodrošinātu kuģu iepeldēšanu Sanktpēterburgas ostā precīzi ieplānotajā laikā. Covid-19 dēļ kruīzi tika vispār atcelti 2020. gadā un tikai taustīšanās režīmā atsākās 2001. gadā. 2022. gada kruīzu sezona jau bija atgriešanās normalitātē, bet - jaunā normalitātē pēc Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai.
Skaitļu valodā šis pārmaiņas izsaka kruīza pasažieru skaita izmaiņas no 69,2 tūkstošiem 2019. gadā līdz nullei 2020. gadā. Tālāk sekoja pāris tūkstošu ceļotāju atgriešanās Rīgā 2021. gadā un caurmēra līmeņa atgūšana ar 75,7 tūkstošiem jūras tūristu pagājušajā gadā. Šis rezultāts sasniegts, atrodot Rīgai vietu pilnīgi no jauna izveidotos Baltijas kruīzu kuģu maršrutos. Sanktpēterburga no tiem ir izslēgta. Tādējādi visu pārējo Baltijas jūras valstu ostām pavērušās daudz lielākas iespējas piesaistīt kruīza kuģus, ja šādi kuģi būtu. Protams, kuģi ir, bet mazāk nekā bija, jo pasažieru kļuvis mazāk. Kuģi sekojuši pasažieriem uz citiem tūristu un atpūtnieku maršrutiem, kas izkonkurējuši Baltiju. Daļai potenciālo pasažieru nebija intereses par šo jūru, ja pa to nevar aizbraukt līdz Sanktpēterburgai, citiem šķiet, ka šajā jūrā jau notiek vai var notikt karš.
Krievija uzbruka Ukrainai tad, kad 2022. gada ceļojumi jau pamatā bija saplānoti. Cilvēkiem šo plānus grozīt bija vieglāk nekā kuģu kompānijām. Tāpēc Baltijas jūrai ieplānotie kuģi šeit arī grozījās mazāk piepildīti un īsākos maršrutos, nekā sākumā bija domāts. Izsvītrojot no maršrutiem ceļu pa Somu jūras līci līdz Sanktpēterburgai un atpakaļ līdz jūrai, nolīgtie ceļojumu ilgumi tika ievēroti, veicot īsākus pārbraucienus starp vairāk ostām. Pagājušā gada aprīlī Rīgas osta rēķinājās ar 120 kruīza kuģu ienākšanām, no kurām 99 tiešām notika. Ar to pietika, lai tiktu sasniegts ostas visu laiku rekords pēc ienākušo kuģu skaita, bet iebraukušo pasažieru skaits viduvējs.
Šogad vairākas kruīzu kuģu kompānijas savus kuģus no Baltijas jeb Baltijas jūras austrumiem pārvietojušas uz citiem maršrutiem. Tāpēc kuģu ienākšanas reižu skaits arī Rīgā būs mazāks. Pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Atliek cerēt, ka situācija ir nostabilizējusies. Ja tā ir un ja nekādi jauni draudi neparādīsies, tad reāli ienākušo kuģu skaitam būtu jābūt ļoti tuvam tagadējo pieteikumu skaitam un kuģu piepildījumam ar pasažieriem jābūt lielākam nekā pērn. Rīgas osta un tūristu apkalpošanā iesaistītie uzņēmumi un to darbinieki var cerēt uz lielāku tūristu un viņu naudas daudzumu.
Par jūras tūrisma nozares bēgšanu no Baltijas austrumiem runāt nav pamata. Vienas kruīza kuģu kompānijas dodas meklēt laimi un peļņu citās pasaules daļās, bet no citas tikai tagad ierodas. Savu kuģu iebraukšanu Rīgā pieteikušas 22 dažādas kompānijas, tai skaitā “Ambassador Cruise Line” no Lielbritānijas un “Vantage Travel” no ASV kuģi šeit parādīsies pirmo reizi. Kopā seši kuģi būs tādi, kas nekad agrāk Rīgā nav iegriezušies. 14 gadījumos kuģi paliks Rīgā pa nakti, dodot lielākas iespējas Rīgas tūrisma un viesmīlības nozarei viņus apkalpot.
Liepāja uztur prāmju līniju ar Vāciju (Trāvemindi) un pieliek pūles, lai prāmju pasažieru skaitu papildinātu ar kruīzu pasažieriem. Pērn tādu bijis mazliet virs diviem tūkstošiem. Ventspilī 554 kruīzu ceļotāji pa visu tūrisma sezonu šķiet kā iemaldījušies.
