“Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas groza 2026. gada cenas atgriešanās 2024. gada līmenī pārsteidz, bet nesniedz garantijas turpmākai cenu stabilitātei.
Cenām vajadzētu augt, augt un augt, jo kaut kādā veidā taču jāizpumpē iedzīvotāju un uzņēmumu nauda gan “zaļā kursa", gan aizsardzības izdevumu segšanai Eiropā kopumā un Latvijā jo īpaši. Latvija nespēj atteikties ne no “Rail Baltica” būvēšanas, ne no “airBaltic” uzturēšanas, ne no ierēdņu skaita palielināšanas, ne no zaudējumus nesošās naudas grozīšanas pensiju otrajā līmenī. Un tas viss valstī, kuras robeža ar Krieviju un Baltkrieviju gandrīz slēgta saimnieciskai darbībai, kurā strauji sarūk iedzīvotāju kopskaits un vēl straujāk sarūk darba spējīgo skaits, bet vienīgais, ar ko politiķi spēj izpatikt vēlētājiem, ir brēkšana, ka viņi nepieļaušot viesstrādnieku palikšanu Latvijā. Šādā ekonomikā cenām jāaug tā, kā bija iesākts ar inflācijas oficiālo 12 mēnešu radītāju virs 20% tad, kad attīstītajās jeb bagātajās valstīs skandalēja par inflāciju zem 10% gadā; sekoja pārtikas groza sadārdzināšanās par apmēram 20% tad, kad statistiķi prata savās atskaitēs iegrozīt inflāciju tuvu pie Eiropas Centrālajai bankai tīkamajiem 2%. Tādā veidā piecos gados divkāršojās cena pārtikas grozam, kas kopš 2004. gada Lieldienām (kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, ko noformēja norādītā gada pavasarī) tiek piepildīts ar iespējami vienādām precēm vienā un tajā pašā veikalā. Tomēr īstenībā cenu lēcienam priekšpēdējā pārskata periodā ir sekojis cenu kritiens pēdējā periodā:
| Gads | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 |
| Cena eiro | 10,91 | 14,01 | 16,36 | 17,14 | 20,29 | 17,31 |
Pārtikas cenas pēc 2025. gada Lieldienām savu augšupeju turpināja, līdz atdūrās pret kaut ko, kas pavērsa cenu izmaiņas lejupejošā virzienā. Latvijas politiķi un ierēdņi var uzskatīt un visiem stāstīt, ka cenas atdūrušās pret viņu aizliegumu ražotājiem un bodniekiem turpināt cenu paaugstināšanu. Tieši līdz aizliegumam lieta nenonāca, bet runu jeb brīdinājumu par to bija daudz un uzņēmējiem nācās ņemt šīs runas nopietni. Citā versijā cenu kāpums apstājies tad, kad pasaulē kopumā šajās cenās bija ierēķināts viss konvertējamo valūtu daudzuma pieaugums, kādu šīs valūtas emitējošas bankas bija palaidušas apgrozībā pēckovida pasaulē. Kovida laikā un tieši ar kovida pamatojumu šī nauda jau tika drukāta, taču tās aprites ierobežojumi izpaudās arī kā “Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas groza palētināšanās no 12,84 eiro 2020. gadā līdz jau norādītajam 10,91 eiro 2021. gadā. Taču pēc tam cenu kāpums atguva un daudzkārt pārspēja nokavēto jeb zaudēto, rādot uztraucošu precedentu jau tuvākajai nākotnei.
Šādu vai tādu iemeslu dēļ notikušais cenu izmaiņu pavērsiens uz samazinājumu nav pēdējā laika sensācija. “Neatkarīgā” pārbaudīja runas par cenu pazeminājumu, fiksējot pārtikas groza cenas pašā šā gada sākumā. Čeks apliecina, ka 9. janvārī pārtikas groza preču cena bijusi 18,75 eiro. Tātad cenu pazeminājums apliecina sevi kā tendence, nevis kā Lieldienu atlaižu sakritība vienā veikalā (veikalu ķēdē).
Diez vai daudzi pircēji uzdrošinās cerēt, ka cenu lejupslīde turpināsies tagad jau līdz 2023. gada līmenim utt. Vēlēšanos piepildījums būtu tāds, lai cenu izmaiņas nemaina virzienu tikpat strauji uz augšu, kā tagad uz leju. Citiem vārdiem sakot, pieņemsim 2025. gada Lieldienu cenas par kazu no anekdotes, kas pamāca ieviest dzīvoklī kazu, lai pēc tam varētu saprast, cik lieliska dzīve šajā dzīvoklī ir bez kazas. Ak, cik jauki, ka tagad varam baudīt pārtiku bez cenām, kādas bija 2025. gada pavasarī un vasarā! Nekāda bauda nesanāktu, ja mēs nezinātu, ka tādas cenas Latvijā vispār ir iespējamas.
Neticību tam, ka pērno cenu kaza aizvesta un droši piesieta, parāda aizrautība, ar kādu sociālajos tīklos tiek pārsūtīta Latvijas TV producētā intervija ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju Ingūnu Gulbi. Tās moto: “Kāršu namiņš, kuru mēs cēlām, ir sabrucis.” Proti, visdrīzākajā laikā atklāsies, cik bezpalīdzīgi pret globālajām cenu izmaiņām ir vietējie cenu izpētes, salīdzināšanas un regulēšanas rīki, ar kuru aktuālo vai potenciālo izmantošanu šodien vēl ir izskaidrojama pārtikas cenu pazemināšanās. Šīs izmaiņas seko karam, ko ASV un Izraēla 27. februārī sākušas pret Irānu, kura, savukārt, pārnesusi apmaiņu ar raķešu un bumbu triecieniem arī uz apkārtējo valstu naftas un gāzes laukiem, t.i., uz iekārtām, kas padara parastu lauku par energoresursu ieguves vietu. Bēdu stāsts prasa papildinājumu, ka no naftas iegūst ne vien autodegvielu, bet arī plastmasu, un no dabas gāzes - slāpekļa minerālmēslus, kuru iztrūkums fiziskas vai finansiālas nepieejamības veidā pielīdzināms lavīnai, kas spējīga aizraut sev līdzi visu pasaules ekonomiku.
Tie, kuri spējīgi izraisīt globālas katastrofas, nešķiet ieinteresēti to darīt, jo šādas katastrofas apdraud arī viņus. Katastrofa tieši tāpēc ir katastrofa, ka nerēķinās ar cilvēku amatiem vai bagātībām. Līdz ar to tagad ik pārdienas jauns stāsts, kāpēc karam Persijas (atbilstoši senajam Irānas nosaukumam) jūras līča krastos jābeidzas visdrīzākajā laikā. Bet ko tad, ja šie stāsti nepiepildās un nepiepildās? Tad jānervozē līdz nākamajam stāstam jeb solījumam.
Solījumu un to nepiepildīšanās diagrammu vissmalkākajā veidā ar precizitāti līdz punkta simtdaļai parāda “Dow Joness” indekss kā pasaules saimniecības karogs. Ņujorkas fondu birža uz Lieldienām tika slēgta 2. aprīlī ar indeksa vērtību 46 504 punkti (izlaidīsim punktu desmitdaļas un simtdaļas), kas zemāk nekā dienu iepriekš, bet augstāk nekā pagājušās nedēļas sākumā. Biržas spekulanti bija sākuši nedēļu ar ticību labajam - ticību pazīmēm par kara beigām ap Persijas līci, bet darba nedēļas beigās viņiem nācās atzīt, ka tādu pazīmju nav.
“Dow Jones” u.tml. indeksu trīcēšana ir pamats bažām, ka tādas manieres nemierīgos laikos var pārmesties arī uz veikaliem. Jā, ir piedzīvots pasaulē un arī Latvijā, ka cenas veikalos maina trīs reizes dienā. Rietumeiropā jau manīts, ka tā notiek benzīntankos, kas ļoti uztrauc cilvēkus, ja viņi, izbraucot no mājām, nezina naudas summu, kādu nāksies iztērēt par degvielu, lai tiktu līdz mājām atpakaļ. Valstis gatavas izpalīdzēt iedzīvotājiem un degvielas cenu mainīšanas biežumu ierobežot, bet šādi ierobežojumi nav garantijas ne pret degvielas cenām virs daudzu pircēju maksātspējas, ne galu galā pret deficītu, kas apdraud pat tos, kam pieeja naudai neierobežota.
Norāde uz nepārvaramām varām šajā gadījumā atbrīvo no nākamo Lieldienu groza preču cenas paredzēšanas. Ja cenas būs mainījušas ne plašākā koridorā kā +10/-10 eiro no 17,31 eiro, tad tā būs zīme, ka ja ne visiem, tad pārtikas pircēju vairākumam gads bijis paciešams.
