Zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas Dienesta pārbaudes komisijas locekļi apliecināja šīs ministrijas iepriekšējo lēmumu un rīcības pamatotību pretēji Ministru kabineta izveidotās Dienesta pārbaudes komisijas secinājumiem.
Secinājumi: valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” (LVM) bija galvenais informācijas sniedzējs par grūtībām nozarē; LVM iesniedza ministrijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuriem radušās grūtības dēļ 2021. gadā LVM ieviestās jaunās cenošanas metodes; valdības izveidotajai komisijai sniegta nepatiesa informācija par to, ka LVM nav bijusi lietas kursā par izskatīšanai valdībā gatavoto lēmumu; valdība ar savu lēmumu laboja LVM pieļauto kļūdu, mainot cenošanas mehānismu; valdībā par lēmumu atzinumus sniedza arī citas ministrijas un lēmuma projektu caurlūkoja visi valdības locekļi - iebildumi neradās; pateicoties valdības lēmumam, valsts no LVM saņēma par 52 miljoniem eiro vairāk nekā bija plānots, nevis cieta hipotētiskus zaudējumus; jāvērtē amatpersonu atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu; jāizvērtē, kādēļ 2021. gadā LVM mainīja cenošanas metodi.
Kāda loma bija LVM?
Lietas būtība ir cenas, par kādām valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” (LVM) pārdevis tiesības cirst kokus valsts mežos. Tiesības pārdotas izsoļu kārtībā 2021. gadā kovida jeb eiro drukāšanas maksimuma laikā, kas uzdzina šīs cenas ļoti augstu, toties ciršanas līgumu izpilde sākās apmēram vienā laikā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kas kļuva par cēloni (vai varbūt par ieganstu, vai varbūt par sekām - konkrētajā gadījumā tas nav svarīgi) saimnieciskās darbības apsīkumam. Pirmām kārtām tas attiecās uz celtniecību, kas ļoti cieši saistīta ar koksnes patēriņu un tādējādi ar koksnes cenām. Koksnes ieguvi par augstām cenām nosolījušie uzņēmumi atdūrās pret neiespējamību koksni par šādām cenām eksportēt un lūdza cenu atlaides, ko LVM liedzās dot, bet Evijas Siliņas valdība iedeva. Tagad daudzajos konfliktos, kādos šī valdība jeb valdošā koalīcija sapinusies, uzpeldējuši “progresīvo” apgalvojumi, ka Zemkopības ministrija (ZM) un konkrēti Armands Krauze panākuši valdības lēmumu, iesniedzot valdībā informatīvo ziņojumu ar maldinošiem datiem par koku cirtēju un eksportētāju izputēšanu, ja valsts nedos atlaides koksnes cenām.
Pēc preses konferencē no ZM atbildīgo amatpersonu un ministra teiktā, izriet, ka pašreizējā skandāla pirmsākumi meklējami tālajā 2021. gadā, kad konkrētas LVM amatpersonas izdomāja izstādāt jaunu cenošanas metodi un to nomainīt ar pirms tam divdesmit gadus labi strādājušo cenošanas metodi. Jautājums, kāpēc toreiz to vajadzēja darīt, ir atklāts un, kā varēja noprast no runātā preses konferencē, arī šie aspekti būs jāvērtē disciplinārlietu komisijai. Ieviesto cenošanas metodi vērtējusi auditorkompānija KPMG. Tā secinājusi, ka “līdz MK protokollēmumu piemērošanai, ilgāka termiņa piegādes līgumu vidējā svērtā cena bija būtiski virs īstermiņa izsoļu vidējās svērtās cenas, kā arī virs monitoringa un CSP apkopotās vidējās cenas”.
“Neatkarīgā” uzklausīja A. Krauzes skaidrojumu par notiekošo.
Valdība atzīstas, ka pati savus lēmumus nezina un nesaprot
Koksnes cenu skandāls velkas no pagājušā gada beigām aizvien pieaugošā skaļumā. “Progresīvie” panāca, ka pagājušā gada 16. decembrī E. Siliņas valdība noteica izveidot Dienesta pārbaudes komisiju, lai tā pārbauda, cik pamatoti bijuši Zemkopības ministrijas valdībai iesniegtie ziņojumi par situāciju kokrūpniecībā. 2023. gada 19. decembrī valdība lēma par cenu atlaidēm, pamatojoties uz ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu”, un 2024. gada 25. Jūnijā apsveica pati sevi ar panākumiem - “Par koksnes tirgus stabilizācijai VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) piegādes ieviesto cenu korekciju rezultātu”. Tagad E. Siliņa un lielākā daļa viņas ministru ir publiski apliecinājuši, ka valdības sēdes dokumentus viņi nav lasījuši, nav neko sapratuši un viņiem nav ne jausmas, ko viņi paši nolēmuši. Tā tiešām ir patiesība jeb valdības darba parastā prakse, toties šādas prakses atzīšana nenotiek bieži. Ministri paļaujas uz to, ka katrā ministrijā tomēr ir divi cilvēki, kuri valdības lēmumu projektus izlasa. Viens, kurš pārbauda, vai šādi lēmumi neradīs nepatīkamas sekas pašas ministrijas un ap to aplipušo iestāžu un uzņēmumu birokrātiskajam aparātam. Otrs, kurš novērtē lēmumprojektus, vai tie nepiešķir papildu labumus citām ministrijām un tādējādi partijām, kurām šīs ministrijas atdotas apsaimniekošanā. Ja tādu labumu gūšana tiek pamanīta, tad pārējās koalīcijas partijas sarosās un prasa līdzvērtīgus labumus arī caur savām ministrijām. E. Siliņa nav spējusi nodrošināt, lai viņas vadītās koalīcijas partijas šādus jautājumus nokārto mierīgi un klusi.
“Progresīvie” panāk, lai izmeklēšanas darbības aug aritmētiskā progresijā
“Progresīvie” cenšas, lai visi pamanītu viņus kā trača cēlājus. Par 16. decembra komisijas priekšsēdētāju tika noteikts šīs partijas ministram atdotās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš. Lai gan tiek sludināta pienākumu dalīšana, ka partijisks ir ministra un viņa parlamentārā sekretāra pārītis pretstatā bezpartijiskajam valsts sekretāram, pietiekami daudz piemēru liecina, ka arī valsts sekretāram ir jādara tas, ko liek ministrs.
Tāpēc šķiet pašsaprotams 16. decembra komisijas šā gada 30. janvāra atzinums par to, ka ZM it kā esot iesniegusi valdībai nepatiesus datus, uz ko, savukārt, ZM izveidotās komisijas ierēdņi savā izvērtējumā norāda, ka valdības izveidotā komisija 2026. gadā atsaucās uz tādiem Centrālās statistikas pārvaldes un Uzņēmumu reģistra datiem, kādu 2023. gada beigās vēl vispār nebija.
Par šķīrējtiesnešiem starp ierēdņiem piesaistīti atkal nākamie ierēdņi no Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras. Kopš pērnā gada 20. novembra Ģenerālprokuratūra veic prokurora pārbaudi, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. 25. martā tas pats tika pateikts vēl bargākā - kriminālprocesa - toņkārtā. Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēšanu “par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus LVM”.
ZM šai izmeklēšanas kaskādei nolēmusi pievienot savu artavu. ZM komisija ieteikusi un ministrs solīja ierosināt disciplinārlietas pret vairākiem ZM un LVM ierēdņiem, kuri esot snieguši nepatiesu informāciju 16. decembra komisijai.
Preses konferencē žurnālisti vairākkārt vaicāja ministram atklāt tieši pret kurām amatpersonām varētu tikt uzsākta procedūra.
Izskanēja aptuvenie amati, cita starpā, LVM atbildīgā par Mežsaimniecību un koksnes piegādēm amats. Lai arī konkrēti uzvārdi netika minēti, zīmīga ir kāda 2025. gada decembra publikācija izdevumā “Dienas Bizness “ ar nosaukumu “Stiga RM jaunajiem darbiniekiem varētu būt interešu konflikti”. Tur minēts sekojošais: “Šī gada sākumā ilggadējs AS Latvijas Valsts meži (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns nomainīja darbu. Meirāna kunga amats bija atbildīgs, viņš izstrādāja izsoļu un cenošanas noteikumus un nolikumus, faktiski noteica ko, kam, par cik un uz kādiem noteikumiem LVM pārdos un piegādās koksni, vēsta inc-baltics.com
Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots - viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.
Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādējādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.”
Mežu ciršanai jānotiek pēc plāna
Ticamākais rezultāts visiem izmeklēšanas darbiem ir beigšanās ne ar ko, jo valsts taču ļoti cieši piesaistīta naudas plūsmām no dažiem pelnošajiem valsts uzņēmumiem, starp kuriem LVM tūlīt aiz “Latvenergo”. Protams, ka valdība grib, lai LVM pārdod koksni ārkārtīgi dārgi, taču valsts nevar diktēt ārzemju pircējiem, par kādu cenu viņiem jāpērk Latvijas koksne. Ja ārzemēs koksnes cenas krīt, tad Latvijai nākas pieskaņoties šim tirgus cenām.
Pretarguments tāds, ka koksne ir ilgi saglabājama pretēji elektrībai (kuras glabāšana ārkārtīgi dārga) un ka koksnes ieguves apjomus mainīt daudz vieglāk nekā naftas vai gāzes ieguves apjomus. Taču arī koku mūžs nav bezgalīgs un arī koksnes ciršanu nevar vienā mirklī atsākt. Citiem vārdiem sakot, Latvija ne finansiāli, ne tehniski nevar atļauties sadārdzināt savu pārdodamo koksni, uzturot liekas meža ciršanas jaudas - meža cirtējus un ciršanas, transportēšanas un apstrādes tehniku, kas ilgu laiku dīkstāvē, bet toties pagūst nocirst vajadzīgo koksnes apjomu tikai brīžos, kad tirgus cenas visaugstākās. Turklāt tieši tajā brīdī koksnes ciršanu var apturēt “zaļo” protesti, tiesāšanās par īpašumtiesībām vai dabas spēki. Var uznākt lietavas un ziemā neuznākt sals, padarot koksni nepieejamu; kokus var izgāzt vētra vai sagrauzt astoņzobu mizgrauži utt. Tāpēc mežu ciršanu nākas uzturēt daudz maz vienmērīgu un ilglaicīgi paredzamu. ZM norāda uz to, ka spējusi starp visiem šiem apstākļiem izlavierēt tā, lai LVM dividenžu maksājumi valsts budžetā nevis samazinātos, bet 2024. gadā pieaugtu par 52 miljoniem eiro.
