Valsts kontrole gandrīz astoņus mēnešus meklējusi un tagad atradusi atbildi uz “Neatkarīgās” pērnā gada 27. septembra jautājumu par Rīgas siltumtarifiem, uz kuru jau bija piedāvāti divi atbilžu varianti: samērīgi un saprātīgi vai sū*s?
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš iepazīstināja ar aprēķiniem, atbilstoši kuriem 2024./2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro. Tas nozīmē 8 000 000 /595 000=13,5 eiro no katra Rīgā palikušā iedzīvotāja jeb 13,5x1,98=26,73 eiro no vienas mājsaimniecības ar nepilniem diviem cilvēkiem, cik daudz statistiķi nosauc par vidējais mājsaimniecības locekļu skaitu Rīgā. Maksājuši ne tikai tie, kuru mājokļi pieslēgti centralizētās siltumapgādes tīklam. Savus izdevumus par siltumu veikali ieliek preču cenās un valsts iestādes vai nu savu maksas pakalpojumu cenās, vai kopējā nodokļu slogā, uz kura rēķina šīs iestādes pastāv. Vēl jo vairāk piemaksājuši tie, kam savas granulu, šķeldas vai malkas krāsnis, jo kurināmās koksnes cenas uz augšu rāvis mākslīgi radīts pieprasījums pēc šīs koksnes. Gāzes elektrostacijās izkūpināta gaisā siltumenerģija 270 334 megavatstundu (MWh) apjomā, kamēr tāds pats siltuma daudzums iegūts, dedzinot koksni katlumājās, no kurām siltumagādes uzņēmums “Rīgas siltums” (RS) šo siltumu pircis, lai pārdotu tālāk patērētājiem. Kopējais gaisā izkūpinātais siltuma daudzums vēl divreiz lielāks, bet puse no izkūpinātā siltuma iegūta kā elektrības ražošanas blakusprodukts, kas pārvērsts par atkritumu un utilizēts tāpēc, ka mazajā Rīgā nav patērētāju tādam siltuma daudzumam, kāds rodas Rīgas termoelektrostacijās tajos brīžos, kad šīm elektrostacijām jānosedz Baltijas pieprasījums gan pēc elektrības daudzuma, gan pēc kvalitātes noteiktā maiņstrāvas frekvencē.
Valsts kontrole izanalizējusi datus par siltuma ražošanu un patēriņu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. Tādējādi revīzijas uzrādītajos skaitļos vēl neparādās dati par joprojām nepabeigto 2025./2026. gada apkures sezonu, kuras sākumam bija pakārtota “Neatkarīgās” 27. septembra publikācija. Tomēr iepriekšējā un tagadējā apkures sezona pēc būtības neatšķiras. Joprojām tiek izpūsts gaisā siltums, ko “Latvenergo” iegūst elektrības ražošanas procesā un kuram būtu noiets Rīgā, ja šis siltums netiktu aizvietots ar speciāli ražotu siltumu no šķeldas katlumājām.
No vienas puses, tagadējā sezona sākās ar amatpersonu solījumiem darīt kaut ko, lai gaisā izpūšamā siltuma apjomu samazinātu. No otras puses, uz tagadējo sezonu tika pieteikts siltuma tarifa palielinājums no 74,14 eiro par MWh līdz 90,15 eiro par MWh. Par to, lūk, notika “Neatkarīgajā” atspoguļotā amatpersonu publiskā diskusija ar asu un skaļu vārdu lietošanu. Konkrēti tika citēta par Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāju ievēlētā Nacionālās apvienības pārstāve Elīna Treija, ka tarifu paaugstināšanai esot jaunajai, pēc domes pārvēlēšanas pērnajā vasarā izveidotajai koalīcijai uzmests sūds. Tajā koalīcijā “nacionālie” ir pagūlušies zem “progresīvajiem”. Tie, savukārt, pārstāvēti arī Latvijas valdībā, kur visos iespējamos veidos kašķējas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Tajā laikā šie strīdi vēl nebija aizgājuši tik tālu kā tagad, neilgi pirms Saeimas vēlēšanām, bet politisko spēļu dalībnieki varēja domāt un runāt, ka ZZS izmantojot savus ministrus Ekonomikas ministrijā un Klimata un enerģētikas ministrijā, lai palūgtu “Latvenergo” pūst gaisā vēl vairāk siltuma. Ja tādējādi tiktu palielināti rīdzinieku un lielākā siltuma daudzuma patērētājas - Rīgas pašvaldības izdevumi, pilsētniekiem būtu jāsaprot, ka Rīgas domes jaunā vara nevienam neko labu nedod.
ZZS ekonomikas ministrs Viktors Valainis pagājušajā vasarā pateica to pašu, ko E. Treija, bet pilnīgi citā stilā ar vārdiem “RS tarifa paaugstināšanai nav pamata”. Tas arī skaļi teikts, jo pēc tam tomēr atradās kaut kāds pamatiņš pacelt tarifus no 74,14 eiro nevis līdz pieteiktajiem 90,15, bet tikai līdz 83,01 eiro par MWh.
Saistībā ar Valsts kontroles revīzijas rezultātu paziņošanu V. Valainis atzīmēja savus pērnā rudens nopelnus tarifu pieauguma bremzēšanā un solīja, ka “arī turpmāk Ekonomikas ministrija cieši uzraudzīs situāciju un nepieciešamības gadījumā rīkosies proaktīvi, lai aizsargātu iedzīvotāju intereses un mazinātu izmaksu slogu mājsaimniecībām”.
Lai gan Valsts kontrole pie Rīgas siltumapgādes lietderības revīzijas ķērās, reaģējot uz pērnajiem tračiem, daudz lielāku svaru revīzijas rezultātiem dod jaunā situācija pēc ASV sāktā kara Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos, ostās un uz kuģu ceļiem. Ir strauji cēlušās energoresursu cenas un radušās bažas, ka pirms nākamās apkures sezonas dabasgāzes cenas var atkārt tādu lēcienu kā 2022. gada rudenī. Rīgas siltumapgādē šī situācija izraisījusi dilemmu, kurai atrisinājumu neuzrāda arī Valsts kontroles revīzija.
Ja seko tikai Valsts kontroles ziņojuma loģikai, tad šķiet pašsaprotami, ka jābeidz pūst gaisā siltums, kura cena lēcienveidīgi pieaug proporcionāli gāzes cenām. Neizpūstā siltuma cena kļūtu aizvien lielāka un šī siltuma iedabūšana RS caurulēs aritmētiski dotu lielu - varbūt milzīgu - naudas summu, ko atskaitīt no siltuma tarifiem, kompensējot tarifu pieaugumu gāzes cenu celšanās dēļ. Tādā skatījumā gaisā izpūstais siltums būtu kā kaza no anekdotes, ka šīs kazas izvešana no mājokļa liks visiem mājoklī palikušajiem justies labāk, bet tikai ar nosacījumu, ka viņi daudz cietuši no kazas, t.i., mākslīgi paaugstināto RS tarifu dēļ.
Taču tikpat pārliecinoši skan pretējie apgalvojumi, ka visas problēmas atrisināšot dabasgāzes nomaiņa ar šķeldu. Lai nu kam, bet karam Tuvajos Austrumos jānodrošina uzvara šādam viedoklim, jo tagad taču skaidrs, ka uz gāzi paļauties nevar un nedrīkst. Šie apgalvojumi neskan gaisā, bet iemiesojušies RS meitas uzņēmuma “Rīgas bioenerģija” katlumājā un ar OIK stimulu uzceltās vairākas privātas šķeldas katlumājās. Vēl viena šķeldas katlumāja ir būvniecības sākuma stadijā. Vēl citas katlumājas būs jāuzceļ tad, kad Getliņu atkritumu kalns reāli gāzīsies cilvēkiem uz galvām un apklusinās muļķīgos iebildumus pret atkritumu dedzināšanu.
Valsts kontroles ziņojums izraisīja lavīnu ar solījumiem dilemmu atrisināt. Šajā sakarā jau tika citēts ekonomikas ministrs V. Valainis. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola publiski apņēmās aicināt RS meklēt iespējas vēl palielināt konkurējošo jaudas apmēru un mainīt siltuma iepirkuma kārtību. RS valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš apliecināja vēlēšanos “turpināt virzību uz pilnīgu tirgus atvēršanu, kas saskan arī ar Valsts kontroles redzējumu”. Konkrētības tajā visā tikpat daudz (maz) kā pirms pāris dienām dzirdētajos solījumos uzrakstīt tādu biznesa plānu “airBaltic”, pēc kura sākšot pelnīt uzņēmums, kas to nekad nav darījis.
