2025. gada marts Latvijā paiet ar bažām, vai tagadējiem valsts iedzīvotājiem revanšēties par 1940. gada 17. jūniju nenāksies ar ieročiem, nevis ar karogiem un ziediem 16., 17. un 25. marta piemiņas pasākumos.
Pagājušajā gadā nopelnītajām algām un citiem atalgojuma veidiem par darbu jākļūst par pēdējiem, par kuriem tikai gada beigās kļūst skaidrs, pēc kādas likmes par tiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un kurš kuram – valsts vai darbinieks – palicis parādā ar šī nodokļa priekšapmaksu.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sākusi iepazīstināt ar Latvijas Enerģētikas stratēģijas projektu 34,4 miljardu eiro vērtībā, ar kuriem jau 2030. gadā padarīt Latviju no elektrību importējošas par elektrību eksportējošu valsti un palētināt elektrību no 80 līdz 60 eiro par megavatstundu (MWh).
Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis stājās izpalīdzēt “Latvijas Zaļajam punktam” (Zaļajam punktam), lai pārliecinātu cilvēkus šķirot atkritumus.
Otrā pasaules kara beigas 1945. gada pavasarī atstājušas vairākus paraugus, kā interesenti var pieteikties uz valsts varas pārņemšanu Latvijas teritorijā.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa pērnā gada pieteikums valsts aparātam strādāt ar mērķi dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP) 10 gados tagad precizēts kā uzdevums attīstīt militāro rūpniecību kā pašu galveno Latvijā.
Ar latviešu valodas mācīšanos apgrūtinātie Krievijas pilsoņi uzrakstīja sūdzību Latvijas Satversmes tiesai par to, ka Latvijas varas iestādes nerīko valodas prasmes pārbaudes vēl citai Krievijas pilsoņu grupai un “jebkuras nedemokrātiskas valsts pilsoņiem", kas nepārprotama norāde uz Baltkrievijas valstpiederīgajiem.
Tagad tā vairs nav milzīga ķecerība runāt, ka vajadzētu kaut kā pagrozīt Eiropas Savienības (ES) “zaļo kursu” uz CO2 emisijas un piesaistīšanas līdzsvaru 2050. gadā. Pat ES augstākie politiķi un ierēdņi pretendē uz publikas atzinību, ja kaut ko tādu pasaka. Bet vai runām sekos atbilstoši darbi? Par to “Neatkarīgās” saruna ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.
Lai cik tas bija sagaidāmi un saprotami, bet tomēr jocīgi ieraudzīt Latvijas 2025. gada janvāra jaundzimušo skaitu ne vairs virs vai zem tūkstoša, bet zem deviņiem simtiem: 881.
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss vakar kārtējo reizi veica neiespējamo misiju - piedāvāja pirkt tāda uzņēmuma akcijas, kas pagājušajā gadā strādājis ar 118 miljonu eiro zaudējumiem, sasniedzis negatīvu pašu kapitālu 166 miljonu eiro apmērā un uzkrājis īstermiņa parādus, kas par 213 miljoniem eiro lielāki nekā īstermiņa aktīvi; kas skaitās nopircis 50 lidmašīnas un apņēmies nopirkt vēl 50 lidmašīnas ar dzinējiem, kuri jau saražošanas brīdī ir brāķi.
Centrālās statistikas pārvaldes vakar atzītās 12 mēnešu inflācijas 3,7% neatbilst ne Eiropas Centrālās bankas solītajiem 2%, ne reālajai inflācijai, kas reizes divas vai pat vairāk augstāka nekā oficiālā.
Elektrības biržas NordPool dati parāda elektrības cenas celšanos Latvijā no
vidēji 74,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2024. gada februārī līdz vidēji
151,78 eiro/MWh šā gada februārī.
Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšana pie dzīvības kļūst gandrīz tikpat dārga kā cita valstij piederoša uzņēmuma “airBaltic” uzturēšana pie dzīvības.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju viesošanās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā izkliedēja vieniem bažas un citiem cerības, ka fonda likvidācija varētu kļūt par piemēru un apliecinājumu valsts izdevumu ierobežošanai un novirzīšanai aizsardzības vajadzībām.
Saeima sagatavojusies pieņemt Mākslīgā intelekta (MI) attīstības likumu, kura saprotamākais rezultāts būs jau līdz marta beigām izveidota jauna valsts iestāde - Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs (Centrs) ar visu, kas vajadzīgs treknai ierēdņu dzīvei: ar deviņām vietām Centra padomē un Valsts digitālās attīstības aģentūru par Centra sekretariātu.
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024. gadu uzrāda -0,4% pret 2023. gadu, bet Saeimas debatēs par šā gada budžetu ik pa laikam izskanēja tik patiess izmisums par valsts aparāta barības bāzes samazināšanos, ka tas vairāk atbilstu IKP samazinājumam vismaz par 4%.
Jaunajā Rīgas teātrī trešo reizi Latvijā ar trešo nosaukuma latviskojumu “Mazās lapsas” iestudētā amerikāņu dramaturģes Lilianas Helmanes luga “The Little Foxes” prasa arī Latvijā par “Meža noslēpumu” nodēvētā “Another Part of the Forest" aktualizāciju.
Eiropas Savienības (ES) prasība pasludināt 30% savienības dalībvalstu platības par aizsargājamu dabas teritoriju nav nekādi savienojama ne ar ES prasību par oglekļa dioksīda un skābekļa emisiju līdzsvaru, ne ar imigrantu piesaistīšanas politiku Rietumeiropā, ne ar valstu aizsardzības budžetu palielināšanu un arī ne ar “Rail Baltica” būvēšanu.