Par atbilstošiem referenduma ierosināšanai atzītie Pensiju likuma grozījumi nekalpo galvenajam, kāpēc šis likums vispār jāgroza, - tie neatbrīvo Latviju no pienākuma atdot starptautiskajiem finanšu spekulantiem miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas bez nekādām saistībām.
Centrālā vēlēšanu komisija 2026. gada 6. maijā nolēma nodot likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” grozīšanai ne Saeimai, bet tautai atbilstoši parakstu vākšanas un tālāk referenduma rezultātiem. Tas ir pagājušās nedēļas galvenais notikums par spīti tam, ka piedāvātie likuma grozījumi vairāk pakārtoti 15. Saeimas vēlēšanu cīņām nekā topošo pensionāru reālajām vajadzībām. Nekas, iztiksim pagaidām ar pensiju sistēmai veltīto diskusiju apjoma paplašināšanu, intensitātes kāpināšanu un juridiskā statusa paaugstināšanu. Lai nu tas palīdz nonākt līdz vienīgajam pareizajam lēmumam oficiāli un demonstratīvi, ar fanfarām un salūtiem likvidēt pensiju otro līmeni, pievienojot to pirmajam līmenim.
Šajā brīdī Latvijā izteiktais piedāvājums velk uz pensiju otrā līmeņa pievienošanu trešajam līmenim, bet tā ir pusloka lēkšana, kas lielu labumu nedos. Šiem abiem līmeņiem viena vaina, ka pensiju uzkrājumu pārvaldniekiem nav nekādas atbildības par pensionāru izdzīvošanu arī tad, ja no šiem uzkrājumiem izmaksātās naudas vērtība kļūst mazāka par vērtību papīram, uz kā uzdrukātas naudas zīmes. Tāda nauda pagātnē ir bijusi, bet nākotnē pensijas var izrādīties mazākas nekā cena, ko bankas iekasēs par pensiju naudas pārskaitīšanu pensionāru kontos jeb digitālajos makos. Tāpēc pensiju uzkrājumi jāatdod tikai un vienīgi valstij, kas pensiju piramīdu izdomājusi principā ir spējīga to noturēt.
Lai nu kādas valstis pasaulē manītas, tās tomēr cenšas nepieļaut, ka riņķī apkārt mētājas badā un salā mirušo cilvēku līķi. Lai cik slikti tagad dzīvo cilvēki tajā Ukrainas daļā, ko Krievija okupēja līdz ar 2022. gada iebrukumu Ukrainā, kur daudzviet notika smagas kaujas ar cilvēku mājokļu u.c. normālas dzīves nosacījumu izpostīšanu, Krievija kaut kā novērš šo cilvēku nomiršanu badā, salā vai sērgās. Valstīm šādas nāves rīvētu godam kantis. Tas apdraud valsti, ja cilvēki pārtrauks uz valsti paļauties.
Turpretī privātkantoriem vieglāk par vieglu nomainīt sakompromitētu izkārtni pret nākamo izkārtni vai nu vecajā vietā, vai otrā pasaules malā, uz kurieni likvidētā kantora vadītāji aizmukuši ar kantora naudas atlikumu. Nav pārliecinošu piemēru, kā viņus atdabūt atpakaļ un palūgt, lai arī nauda tiek atlikta vietā. Bet galvenais ir tas, ka pat atgūts naudas atlikums būtu tikai atlikums, ar ko nav iespējams segt uzņēmuma saistības.
Pensiju fondi ir pēc definīcijas būvēti tā, lai pasargātu fondu pārvaldniekus no jebkādas atbildības par ieguldījumu pārvaldīšanas rezultātiem. Skaitās, ka cilvēki viņus paši izvēlējušies, uzņemoties atbildību par savām izvēlēm. Pensiju trešā līmeņa gadījumā tā arī ir, taču otrā līmeņa uzkrājumi veidojas parastā - obligātā - nodokļu iekasēšanas kārtībā. Fiziskā izpildījumā tas būtu tā, ka nodokļu piedzinēji paņem no cilvēka maka naudu un pieved viņu pie trijām vai 33 bedrēm ar jautājumu, kurā no šīm bedrēm iemest naudu. Skaitās, ka tad pēc 30-40-50 gadiem katras bedres vietā būšot izaudzis milzīgs naudas koks. Cilvēkam nav tiesību paņemt atpakaļ savu naudu un neiesaistīties minēšanā par to, kas notiks pēc daudziem gadu desmitiem. Nauda cilvēkam ir atņemta un kādā no bedrēm tiks iemesta. Ja cilvēks bedri neuzrāda, ierēdņi iemet viņa naudu jebkurā bedrē nejaušības kārtībā. Pēc tam cilvēki atbildīgi par to, cik liels, mazs vai vispār nekāds naudas koks no viņu naudas izaugs, jo viņi ar savu darbību vai bezdarbību noteikuši naudas nonākšanu tieši tajā bedrē. Ja nekāda naudas koka bedres vietā nebūs, tad cilvēks vainīgs, ka metis naudu nepareizā bedrē. Tas jau nekas, ka nevienā no trijām vai 33 bedrēm nekas nebūs izaudzis tieši tāpat, kā nekas dižs nav izaudzis 25 gados kopš brīža, kad sākās Latvijas iedzīvotāju naudas mešana pensiju otrā līmeņa fondos.
Pensiju fondi Latvijā darbojas pietiekami ilgi, lai to pelnītspējas solījumus par to, kā procenti no procentiem pārvērtīšot mērenus ieguldījumus par lielu pensiju kapitālu, jau varētu apstiprināt vai apgāzt ar naudas summām, kādas pensiju fondi izmaksā pensionāriem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iepazīstināja “Neatkarīgo” ar datiem par 7 912 personām, kas vecuma pensiju noformēšanas procesā nonākušas laikā no 2025. gada janvāra līdz jūnijam. Tā ir pietiekami liela cilvēku grupa, lai pārliecinoši parādītu pensiju otrā līmeņa vārdā izdarīto ieguldījumu atdevi:
Rezultātā iegūti reprezentatīvi dati, ka pensiju otrajā līmenī uzkrātās naudas pārāk maz, lai tā ietekmētu cilvēku izdzīvošanu. Šā brīža aktualitāte ir nepatiesie apgalvojumi, ka pensiju uzkrājumu izlietošana tagad uzkraušot papildu slogu valstij vēlāk, lai uzturētu pie dzīvības tos izšķērdīgos cilvēkus, kuru pensijās nebūs otrā līmeņa sastāvdaļas. Patiesība ir tāda, ka valstij nāksies uzturēt pie dzīvības visus pensionārus, indeksējot normālās jeb pirmā līmeņa pensijas, kā arī paplašinot šo indeksāciju ar bāzes pensijām, apkures taloniem vai zupas virtuvēm.
Iespēja tagad izvākt naudu no pensiju fondiem būtu kā pēdējā iespēja paglābt vismaz daļu mantības no tādām briesmām, kādas var iedomāties gan kā plūdus, gan kā ugunsgrēku. Tātad paglābt no vismaz tādām briesmām, kādas pavisam nesen piedzīvojām ar 12 mēnešu inflāciju virs 20%.
Ja bailēm lielas acis, tad varam palūkoties mazliet tālākā pagātnē līdz Padomijas kraham, ko šā vai tā pārdzīvojuši lielākā daļa no tagadējā Latvijas iedzīvotāju kopuma. Visu, tajā skaitā pensiju uzkrājumu iznīcināšana tad tika izdarīta ar gada inflāciju ap 1 000% un noformēta ar divkāršu valūtu nomaiņu no padomju rubļa uz Latvijas rubli un no Latvijas rubļa uz latu. Rezultātā padomju laiku sapņu pensijas ap 100 rubļiem mēnesī pārvērtās par 50 santīmu pensijām. Pensiju uzkrājumi ne par mata tiesu neatšķīrās no visiem citiem uzkrājumiem, kādi izsakāmi naudā. 1 000 rubļi Krājkasē vai pagultē pārvērtās par 5 latiem.
Lai cik skeptiski vērtējamas mūsu spējas paredzēt nākotni, nevar tomēr ignorēt intensitāti, ar kādu tagad tiek paredzēta šaušalīga nākotne. Ja ļauno paredzējumu intensitāte tiešam konvertētos nākotnē, tad mūsu nākotne iezīmēta kā kaut kas līdzīgs Padomijas sabrukumam. Kaut virsrakstu līmenī pārlūkosim nra.lv ziņas no 1. maija līdz 8. maijam. Kroni šīm ziņām uzliek 5. maija virsraksts “Eksperti: Eiropa virzās uz krīzi, kāda sen nav pieredzēta”. Krīze jāsaprot tā, ka cilvēki vispirms netiks pie precēm un pakalpojumiem par cilvēku vairākumam nepieejamām cenām un pēc tam tāpēc, ka preču un pakalpojumu nebūs vispār.
Par cenām vēl citas 5. maija publikācijas brīdināja, ka “Inflācijas prognoze Latvijai būtiski palielinājusies”, “Ekonomists nosauc laiku, kad Latvijā pa īstam izjutīsim cenu kāpumu" un “Dīzeļdegvielas cena Latvijā sasniegusi līdz šim augstāko līmeni; gada laikā kāpums +35%!” Turpinājums 6. maijā, ka “Drīz tiks sasniegts naftas krājumu kritiskais punkts, lielākais cenu pieaugums vēl tikai priekšā”. Tajā paša datumā brīdināts, ka “Būtiski pieaugs cenas populāriem higiēnas līdzekļiem, kas ir teju katrā mājā” un brīdināts par brīdinājumu: “Ekonomists: Latvijai tuvojas pārtikas cenu kāpums".
7. maijā aprakstīta “Sēja 2026: sausums, dārgi minerālmēsli, cīņa par izdzīvošanu". 8. maijā stafeti no “ekonomista” bija pārņēmis “Eksperts: inflācijas riski saglabā spriedzi ekonomikā".
No tā, ko var dabūt tagad, bet nevarēs dabūt vēlāk, 1.-8. maija intervālā tika uzskaitīts, ka “Apdraudētas aviopasažieru tiesības saņemt kompensācijas", “No veikalu plauktiem varētu pazust apelsīni” un “Laši var kļūt deficīta preci".
Šie virsraksti savākti ar stingru atlasi, atstājot malā to, kādu iemeslu dēļ mums vairs nebūšot pieejamas viesnīcas Turcijā. Tad paliek cerība, ka viesnīcas Grieķijā paliks pieejamas, bet ar apelsīniem nevar būt tā, ka vienā veikalā tos pārdos un citos - nepārdos. Tāpēc apelsīni jāsaēdas tagad. Šādam mērķim nemaz nav žēl izmantot pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, kas vairumam cilvēku tikai tik lieli, ka neko daudz vairāk kā pieēsties apelsīnus par tagadējām cenām viņi nevar. Ciktāl taisnība korim, kas apdzied (apraud!) cenu celšanos, tiktāl nekādus apelsīnus cilvēki vēlāk atļauties nevarēs.
15. Saeimas vēlēšanu kontekstā daudz vieglāk runāt par pensiju otrā līmeņa iztukšošanu nekā par pensiju pirmā līmeņa piepildīšanu. Šis pirmais līmenis jāsaprot visplašākajā nozīmē, lai valstij vispār būtu nauda un fiziskas iespējas, ar ko nodrošināt kaut vispieticīgāko izdzīvošanu cilvēkiem, kas piederīgi šai valstij. Ja nauda būs, tad mehānismi tās transportēšanai uz pensiju budžetu atradīsies.
Pensiju otrā līmeņa uzkrājumu novērtējums šā gada 8. maijā izteikts ar 10 642 542 802 eiro jeb vienkārši ar 10,64 miljardiem eiro. Ticēsim pensiju fondu grāmatvežiem, lai gan no Lietuvas, kur pensiju uzkrājumu tukšošana jau sākusies, nāk ziņas, kas liek saausīties. Pensiju fondi mēdzot izmaksāt fondu dalībniekiem mazāk, nekā nupat uzrādījuši par viņu ieguldījumu vērtību, jo fondu aktīvu pārdošanas darījumu cena varot izrādīties mazāka nekā uzskaites cena. Atšķirības starp novērtējuma un darījuma cenām varot sniegties līdz vairākiem simtiem eiro katram, kurš nolēmis izņemt no fonda naudu.
Lai nu kā, uzkrātā summa Latvijas iedzīvotājiem izsakāma miljardos eiro. Par uzkrājumu sadalījuma nevienmērību jau liecināja atšķirības starp 11 un 193 eiro mēnesī, cik lielas izrādījušās mazākā un lielākā ikmēneša izmaksa no pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem. Vidēji aritmētiskā uzkrājumu summa vienam krājējam pagājuša gada beigās sasniegusi 7 871 eiro. VSAA sniedz datus arī par uzkrājuma pieaugumu un sadalījumu starp to, cik daudz fondos iemaksāts no fondu dalībnieku algām un cik daudz fondi nopelnījuši:
| 2023 | 2024 | 2025 | |
| Iemaksu summa eiro | 5 156 | 5 826 | 6 724 |
| Uzkrājuma summa eiro | 5 361 | 6 575 | 7 871 |
| Iegūtā peļņa eiro | 205 | 749 | 1 147 |
| Iegūtā peļņa procentos | 4,0 | 12,9 | 17,1 |
Pirmajā acu uzmetienā fondu darbošanās šķiet izcila, jo kur gan vēl var nopelnīt 17% gadā. Taču tad jautājums, kā iespējams iegūt tik lielu peļņu no pasaules ekonomikas, kādu raksturo iepriekš eksponētā briesmu ziņu virkne? Visas šīs ziņas producētas pēc tam, kad 28. februārī sākās karš Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos. Karu sākušais ASV prezidents Donalds Tramps šķiet kā izkāpis no latviešu superklasiskā romāna “Ceplis", kurā “jauns virsnieks nolaidis dibenā plaukstošu uzņēmumu”. Nekas nesargā ieguldītājus pensiju fondos no tām pašām nelaimēm, kādas piemeklēja ieguldītājus a/s “Ceplis”.
