Dienu pirms Valsts prezidenta noliktajām sarunām ar partijām par nākamo Latvijas valdību Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) publiski apliecināja Viktora Valaiņa virzīšanu par Latvijas Republikas nākamo Ministru prezidentu.
Viktora Valaiņa pieteikšana nav sensācija, bet viņa pozīciju stiprināšana sarunās par Latvijas nākamo valdību. Šā brīža fāze būs sarunas par to, kuram cilvēkam uzticēt tāda nākamās valdības sastāva savākšanu, par kādu būtu gatavs balsot Saeimas deputātu vairākums. V. Valaini Ministru prezidenta amatam virza otra lielākā Saeimas frakcija ar 16 deputātiem. Valdības veidotāju pienākums ZZS un V. Valainim loģiski pienāktos pēc tam, kad lielāko frakciju 14. Saeimā ieguvusī “Jaunā Vienotība” (JV) jau divas reizes šīs Saeimas laikā ir ja ne gāzusi, tad izprovocējusi savas valdības gāšanu. Pret šādu loģiku ir aritmētika, ka valdības apstiprināšanai jāsavāc trīsreiz vairāk deputātu balsu, nekā var dot ZZS deputātu frakcija un vēl divi ārpus frakcijām nonākuši deputāti, kuri apsolījušies balsot kopā ar ZZS.
Tāpēc par tiesībām uz valdības veidošanu jānotiek politiskajai cīņai, kuras ievadā ZZS atgādināja par sava kongresa lēmumu virzīt par Ministru prezidentu V. Valaini. Kongress notika marta beigās, kad Evikas Siliņas jeb JV valdības izjukšana un atkāpšanās vēl nebija nobriedusi un droši paredzama. Kongresā runa bija par to, kam jānotiek pēc 15. Saeimas ievēlēšanas šā gada oktobrī. Tāpēc nebija lieki precizēt ZZS lēmumu startēt cīņā par valdības veidošanu jau maijā. V. Valainis stāstīja, ko viņš uzskata par saviem galvenajiem uzdevumiem, ciktāl no viņa atkarīgs, ko paveiks valdība, kurai jānomaina E. Siliņas valdība.
Saeimas sadalījuma aritmētika tāda, ka vairākuma tajā nav arī trijām partijām, kas ne tikai publiskajā retorikā, bet arī ar kopīgiem balsojumiem apliecinājušas viedokļu saskaņu daudzos jautājumos. Idejiska tuvība iezīmējusies starp ZZS, “Apvienoto sarakstu” (AS) ar 13 deputātiem un Nacionālo apvienību (NA) ar 12 deputātiem. Kopā tas dotu (16+2)+13+12=43 balsis.
Ietilpšana nākamās valdības idejiskajā kodolā nebūt nenozīmē, ka ZZS tur automātiski pienākas Ministru prezidenta vieta kā lielākajai partijai šā kodola ietvaros. Pirmā un pašpieteikusies uz šo amatu ir NA līdere Ilze Indriksone, jo viņa kā opozīcijas pārstāve varēja atļauties to, ko koalīcijas biedre ZZS pirms E. Siliņas paziņojuma par atkāpšanos vēl nevarēja atļauties. Gan jau ZZS piemēram tagad sekos AS, kur īsta līdera vieta pagaisusi līdz ar Uldi Pīlēnu, kurš savulaik spēja apvienot no dažādām partijām atšķēlušos opozicionārus. AS būtu tūlīt pat jāņem piemērs no ZZS un jāpaziņo, ko gan tā piedāvā par Ministru prezidentu: vai skaļākās balss īpašnieku Andri Kulbergu, vai premjera amatā jau bijušo Māri Kučinski, vai sevi apliecināt alkstošo Edvardu Smiltēnu, vai kādu mazāk iedomājamu kandidātu.
ZZS un V. Valainim jāspēj atrast risinājums, kā piesaistīt koalīcijai ceturto partneri. Tas nebūtu viegls uzdevums nevienam neatkarīgi no tā, kurai no trim saliedēšanos izrādījušajām partijām Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs dos - ja dos - pirmo roku nākamās valdības sastādīšanā:
-25 deputātu partijai JV tagad izdevīgi pieņemt apvainotās un nodotās tēlu,
-ar 9 balsis pārvaldošajiem “Progresīvajiem" ZZS valdībā un NA publicistikā ir nopietni sastrīdējušās,
-mesties kopā ar Ainara Šlesera “Latvija pirmajā vietā” (LPV) arī būtu riskanti.
Ļoti pārliecinošam vēlētāju (Latvijas pilsoņu) vairākumam LPV šķiet aizdomīgi naidīga. To apliecina fakti, ka LPV ir mazākā frakcija ar 8 deputātiem Saeimā un ka arī Rīgā pēc pērnā gada pašvaldību vēlēšanām LPV tika atstāta opozīcijā.
Vajadzīgs vēl tāds precizējums, ka ZZS kaut pa jokam var nosaukt nevis par otro, bet trešo partiju pēc deputātu skaita Saeimā, kur 17 deputāti ārpus frakcijām. Viņu vidū gan principiāli balsotāji pilnīgi pret visu, gan tādi, kas iespējamām koalīcijām pieslietos ar tik daudziem nosacījumiem, ka nodarboties ar viņu piesaistīšanu diez vai atmaksājas.
ZZS, AS un NA konkurencē ZZS un V. Valainis personīgi var izvirzīties priekšplānā ar atsaukšanos uz relatīvi labu sadarbību ar JV gan partiju, gan personāliju līmenī. Tomēr JV tagad ir izvēle vai nu palikt ārpus valdības un doties uz 15. Saeimas vēlēšanām kā opozicionāriem, kas apsola vēlētāju labklājībai ne miljonus, bet miljardus eiro, vai arī palikt līdz rudenim kā E. Siliņas valdībai, ja opozīcija bez JV nespēs pārveidoties par vairākuma koalīciju. Tādā gadījumā V. Valainim būtu jāturpina pildīt ekonomikas ministra pienākumi kaut līdz oktobrim, kaut līdz nākamajam gadam, ja 15. Saeima novicinātu uzticības došanu savai valdībai. Turklāt sagadījies tā, ka mirkli pirms atkāpšanās E. Siliņa iecēlusi V. Valaini par zemkopības ministra pienākumu pildītāju.
V. Valainim jāaizvieto Armands Krauze, kuru E. Siliņa atlaida no valdības, jo nespējot “tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem”. No nākamās valdības veidošanas viedokļa tā ir vēl viena jautājuma zīme par JV iesaistīšanos koalīcijā. E. Siliņa šauj uz diviem zaķiem uzreiz. Pirmkārt, noliek aizdomu ēnā ZZS, kur A. Krauze valdes priekšsēdētājs. Otrkārt, uzkrauj V. Valainim divu ministru darba nastas, ar kādām grūti tikt E. Siliņas vietā.
Par aizdomu ēnu izcelsmi “Neatkarīgā” ir rakstījusi 9. aprīlī. Proti, ka 2023. gada 19. decembrī E. Siliņas valdība lēma par valsts uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” pārdotās koksnes cenu atlaidēm un 2024. gada 25. jūnijā apsveica pati sevi ar panākumiem “Par koksnes tirgus stabilizācijai VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) piegādes ieviesto cenu korekciju rezultātu”, taču pērnā gada beigās pieslējās viedoklim, ka izdarījusi kaut ko aplamu. Proti, pieļāvusi, ka Zemkopības ministrija apgādā valdību ar nepareiziem datiem: “E. Siliņa un lielākā daļa viņas ministru ir publiski apliecinājuši, ka valdības sēdes dokumentus viņi nav lasījuši, nav neko sapratuši un viņiem nav ne jausmas, ko viņi paši nolēmuši. Tā tiešām ir patiesība jeb valdības darba parastā prakse, toties šādas prakses atzīšana nenotiek bieži.”
Valdība E. Siliņas personā nodeva savu lēmumu pamatotības pārbaudīšanu gan Valsts kontrolei, gan Ģenerālprokuratūrai, kas katra savā veidā nonākušas līdz apliecinājumiem, ka kaut kas ar valdības lēmumiem nav labi, taču līdz gala slēdzieniem vēl tāls ceļš ejams. Ģenerālprokuratūra uzskatīja, ka ceļš ejams kriminālprocesa kārtībā ar “procesuālo darbību” kontrolpunktiem. Tieši vakar, 14. maijā tika sasniegts kontrolpunkts ar nosaukumu “kratīšana” aizdomās turēto personu dzīves un darba vietā. Desmit cilvēkiem paziņots, ka viņi ir šīs personas. Prominentākās no tām A. Krauze un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Valdības atkāpšanās gaidīšanu vakar no rīta kuplināja baumas par šo un citu cilvēku aizturēšanu, bet ap pusdienlaiku A. Krauze tika ar lielu publisku interesi sagaidīts (sk. attēlu iepriekš) ceļā uz ZZS pasākumu par V. Valaiņa virzīšanu uz Ministru prezidenta amatu.
Pēcpusdienā ģenerālprokurors Armīns Meisters sarīkoja preses konferenci un skaidroja (attēlā), ka aizturēšana no desmit cilvēkiem attiecas tikai uz R. Kronbergu un ilgšot tikai līdz vakardienas beigām, kad tikšot pabeigtas procesuālās darbības, kurām R. Kronbergs mēģinājis traucēt.
Neviens cits neko traucējis neesot. Iesaistītās valsts un privātuzņēmuma “Pata” amatpersonas sniegušas savus paskaidrojumus izmeklētājiem un devušās ikdienas gaitās. Ģenerālprokurora goda vārds, ka neesot nekādas saistības starp E. Siliņas valdības atkāpšanos un procesuālajām darbībām, kurās kratīšana vakar ieplānota divas nedēļas iepriekš, kamēr prokuratūrā nebija ne ziņas, ne miņas par valdības krīzi.
