“Es vēlējos iziet no sava kabineta, jo man bija bail atrasties vienā telpā ar Andreju Judinu,” savā iesniegumā Saeimas administrācijai un Valsts policijai raksta Saeimas darbiniece, kura pēc “atrašanās vienā telpā ar Andreju Judinu” bija spiesta izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.
Runājot par iespējamām koalīcijām, bieži izskan doma, ka jaunajai Andra Kulberga valdībai būšot jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, tāpēc nepieciešama pēc iespējas plašāka koalīcija ar stabilāku balsu vairākumu. Kādi būs šie “nepopulārie” lēmumi, parasti netiek konkretizēts, bet nojaušams, ka tas saistīts ar zināmiem taupības pasākumiem.
Aizejošās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kārtējo reizi noraidīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu algu valsts pārvaldē” tieši tāpēc, ka iesniegums uzrāda labāko vai pat vienīgo veidu, kā nepieļaut valsts naudas izblēdīšanu algās par fiktīvu darbu.
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
Kaspars Gorkšs, pašreizējais konkursā atlasītais kandidāts paša augstākā ierēdņa, Valsts kancelejas direktora, amatam, savulaik bija spožs futbolists. Viņš ir spēlējis Latvijas izlasē un varenos Anglijas klubos – “Blackpool”, “Queens Park Rangers”, “Reading”. Lai gan viņa galvenais uzdevums bija spēlēt aizsardzībā, reizēm viņš mēdza gūt skaistus vārtus, izšķirt spēles likteni par labu savējiem.
Kamēr Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušais “Apvienotais saraksts” (AS) ar premjerministru Andri Kulbergu priekšgalā mēģina aptvert to milzīgās atbildības slogu, kas tagad viņiem būs jānes, un domā, kā arī pēc jaunās valdības izveidošanas to sadalīt uz vairākām galvām, lai tas vienlaikus neizskatītos pēc bēgšanas no šīs atbildības, ir laiks padomāt par to ekonomisko politiku, kuru realizēsim tuvākajos gados.
Vēlēšanās uzvarējušā “Apvienotā saraksta” (AS) līderim Andrim Kulbergam nāksies pasvīst, lai neatkārtotu daudzu savu vēsturisko priekšgājēju Pirra uzvaras. Jo bieži ir bijis tā, ka pēc spoža rezultāta vēlēšanās partija drīz vien liek vēlētājiem vilties, bet pēc tam visa ietekme un vara izčib kā nebijusi.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa intervijā publiski paudusi, ka Latvijā būtu jāizvērtē atdeve no iepriekš īstenotās kapitāla pieauguma nodokļa likmes palielināšanas.
Partija “Mēs mainām noteikumus” (MMN) šā brīža Latvijā nevarēja neizveidoties. Vienalga ar kādu nosaukumu, vienalga ar kādiem līderiem, bet politisko procesu loģika lika šādam spēkam ar tā galveno vēstījumu – par pārmaiņām – parādīties zem Latvijas politiskā debess juma.
Ārlietu ministres Baibas Bražes paziņojums, ka viņa esot uzsākusi “procesu par vēl viena Krievijas pilsoņa ielikšanu Latvijas “persona non grata” sarakstā”, it kā noslēdza to dīvaino “futbola” spēli, kuru īsi pirms Saeimas vēlēšanām bija uzsākuši iekšlietu ministrs Jānis Dombrava ar ārlietu ministri Baibu Braži.
Kaut arī esmu rakstījis, ka pēc tik pārliecinošas “Apvienotā saraksta” (AS) uzvaras 15. Saeimas vēlēšanās koalīcijas veidošana kļūst otršķirīga, tai tomēr ir zināma politiska nozīmē. Īpaši ilgtermiņā, jo nekad nevar zināt, kā pavērsīsies notikumi nākotnē.
Skarbā vēlētāju pātaga: par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 35 405 vēlētāji, kas ir 4,401% no nobalsojušo kopskaita, ar ko nepietiek, lai iekļūtu Saeimā un veidotu koalīciju vai no opozīcijas ložas noskatītos tās veidošanā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaidāmi un pašsaprotami valdības sastādīšanu (tieši šāds darbības vārds tiek minēts Satversmē) uzticējis jau esošajam premjerministram, Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušā politiskā spēka “Apvienotais saraksts” (AS) līderim Andrim Kulbergam.
Pirms dažām dienām sleju, kurā aicināju visus iet balsot, iesāku ar vārdiem: “Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes.” Ņemu savus vārdus atpakaļ. 3. oktobra balsojums izrādījās patiešām vēsturisks. Tam ir visas iespējas radikāli mainīt Latvijas politisko kultūru, politisko vidi un līdz ar to arī valsts attīstības vektoru.
Kad 3. oktobrī 20.00 tika paziņoti 15. Saeimas vēlēšanu pirmie āraptauju rezultāti, biju “Apvienotā saraksta” vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas vietā restorānā/pasākumu zālē “Whitehouse”.
Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes. Vienkārši šodien ir jāapzinās, ka esi Latvijas pilsonis un tev ir dota šī iespēja aiziet un brīvās Saeimas vēlēšanās nobalsot par sev tuvāko sarakstu.
Kādreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers ar vāji slēptu nožēlu norādījis, ka šajā priekšvēlēšanu kampaņā trūkstot kaislību. Patiesi: neviens nav arestēts un turēts “septītajās debesīs”, kā tas bija pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad tika apcietināti “KPV LV” līderi Artuss Kaimiņš un Atis Zakatistovs. Nav nekādu “skrejlapu” skandālu kā 2002. gadā, kad dažas dienas pirms vēlēšanām policija veica kratīšanu “Latvijas ceļa” birojā. Nav arī nekādu citu negaidītu notikumu, kas varētu kļūt par šīs vēlēšanu kampaņas “naglu”.
Sabiedriskās domas pētījumu aģentūru “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas liecina: septembrī 42% no aptaujātajiem pieļauj, ka līdz 3. oktobrim varētu savu izvēli mainīt. Tas, ka respondenti uz jautājumu, par kādu politisko partiju viņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien, atbild, nosaucot konkrētu partiju, vēl nenozīmē, ka viņi par to arī nobalsos vēlēšanu iecirknī.
Pētījumu kompāniju “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas rezultāti uzrāda, ka tauta premjera amatā vislabprātāk redzētu Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”). Nebūtu ne vainas arī Viktoram Valainim (ZZS) un Aināram Šleseram (“Latvija pirmajā vietā”).
Jaunākā, septembrī veiktā “Latvijas faktu” un “Faktu loga” aptauja rāda: Saeimā tiek septiņi politiskie spēki pārliecinošā “Apvienotā saraksta” (AS) vadībā. Aptaujāti personiskās uzrunās (nevis internetā) 1018 Latvijas pilsoņu.
Svētdien notikušās vēlēšanas Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā mums ir nozīmīgas divos aspektos. Vienā konkrētā – kā šīs vēlēšanas ietekmēs Vācijas kanclera Frīdriha Merca politisko likteni un līdz ar to visas Eiropas politisko ainavu, un otrā – abstraktā – kādas politiskās tendences parāda šie vēlēšanu rezultāti, un kādas mācības varam gūt gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā.
Mazāk nekā mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām viena no “Apvienotā saraksta” (AS) nozīmīgākajām partijām “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA) sasauca kongresu. Tajā vairākkārt tika uzsvērts, ka “esam pārliecinoši reitingu līderi” un šo iespēju nedrīkst izniekot.
