Politika

Latgales vēlēšanu apgabala “Progresīvo” (PRO) deputātu kandidātu saraksta pirmā numura – Leilas Rasimas – sapīšanās skaidrojumos par saviem nekustamajiem īpašumiem un saņemtajām kompensācijām zīmīgas ar to šķietamo vientiesību, kāda raksturīga paštaisniem cilvēkiem, kuri ir nesatricināmi pārliecināti par savu godaprātu, labajiem nodomiem un pašiedomāto nimbu virs galvas. Tāpēc, viņuprāt, viss, ko viņi dara, ir taisnīgs un apgarots, bet visi, kas viņiem kaut ko pārmet – nekrietni nelieši, ļaundari, kas pasaulei (tas ir, viņiem) novēl tikai sliktu.

Spriežot pēc plašsaziņā publicētajiem SKDS partiju reitingiem, pārliecinoši pirmajā vietā ir partija “Nezinu”, kurā iestājusies gandrīz vai ceturtā daļa balsstiesīgo vēlētāju. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Nepiedalīšos vēlēšanās” (aptuveni 12%).

Jaunākie SKDS reitingi apstiprina jau iepriekšējo reitingu tendenci un visai skaidri iezīmē galveno pēcvēlēšanu jautājumu, kas varētu arī būt viens no centrālajiem priekšvēlēšanu jautājumiem – ko ņemt koalīcijā?

Jāsaka, kā ir: šogad priekšvēlēšanu periods solās būt fundamentāli atšķirīgs no daudziem citiem iepriekšējiem. Pirmām kārtām ar to, ka vēlēšanas jau it kā ir notikušas. Pareizāk sakot, tā valdības maiņa, kura tika gaidīta pēc vēlēšanām, notika priekšlaicīgi, vēl pirms pašām vēlēšanām.

Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas runas par 7 % aizsardzības budžetu nav tikai politisks triks, bet gan mēģinājums godīgāk parādīt, cik daudz valsts patiesībā iegulda drošībā. Tas piesaistījis ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanību NATO samitā.

Kādreiz pazīstamais sabiedriskais darbinieks Dzintris Kolāts ar tādu viltīgu smīniņu mēdza teikt: “Man patīk vērot, kā jauni politiķi nonāk sistēmā un pamazām tur sāk bojāties.”

Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.

Vakar Mārupes novads tika pie jauna izpilddirektora. Šī persona tika ievēlēta vai iecelta (kā katram labāk patīk šo procedūru dēvēt) ar pārliecinošu balsu vairākumu – 18 par, viens – pret. Par šo gadījumu varētu arī nerunāt, ja vien tajā kā ūdens pilē neizkristalizētos visas mūsu valsts un pašvaldību personāla atlases, teiksim maigi, īpatnības.

Ikviens, kurš tic un cer, ka kaut kas šajā pasaulē var mainīties uz labo pusi, ik pa brīdim ir spiests klausīties pārmetumus: kur gan tu savā vecumā tik naivs. Visi šie stāsti par “jaunajiem laikiem”, kuros viss būšot citādi, jau ne reizi vien esot dzirdēti. Bet nepaiet ne pārāk ilgs laiks, un viss aiziet tajā pašā vecajā gultnē. Tā viss atkārtojas pa riņķi vien. Arī šoreiz būšot tieši tāpat.

Pēdējās dienās uz Latvijas politiskās skatuves dēļiem parādījušās sen zināmas, bet kādu laiku mazāk redzamas figūras.  Ja dona Arigo Toro (bijušā Alda Gobzema) atgriešanās vērtējama kā zināms pārsteigums, tad bijušā valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska iesaistīšanās politiskajā cīņā bija sagaidāma. Viņa gadījumā galvenais jautājums bija cits – no kuras partijas viņš startēs?

Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.

Andris Kulbergs savas jaunās valdības pirmajā, svinīgajā sēdē paziņoja, ka drīzumā rīkošot speciālu Latgales drošības problēmām veltītu valdības izbraukuma sēdi. Pagaidām vēl nav noteikts konkrēts datums un vieta, bet tam arī nav nozīmes. Tāpat skaidrs, ka tas būs simbolisks pasākums ar domu: mīļie latgalieši, mēs par jums domājam un rūpējamies. Padomājiet un parūpējieties arī jūs par mums. Kaut vienu reizi gadā. 3. oktobrī.

Vakar Saeimā tika apstiprināta jaunā Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, tai ir visas iespējas sevi parādīt un sevi apliecināt. Pirmām kārtām ar to, ka tās darbi neatšķiras no vārdiem, kas ir mūsu valdību (plašākā izpratnē visas politiskās šķiras) nelaime. Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.

Šodien Saeimā tiks apstiprināta jaunā, Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, to gaida ļoti nopietni un sabiedrībā ilgi gaidīti darbi. Pirmām kārtām konceptuālie. Budžeta optimizācija (taupības pasākumu ieviešana praksē) un lielāka skaidrība par abiem “baltikiem” – “Rail Baltica” un “airBaltic”. Visnotaļ aptuvenā frāze “lielāka skaidrība” jau dod ieskatu, ka nekāda konkrēta skaidrība, visticamāk, nebūs. Un varbūt labi, ka tā, jo ir situācijas, kad steiga un pārlieka izlēmība var nodarīt lielāku kaitējumu nekā lēnas nogaidīšanas taktika.

Pagaidām visnotaļ raitā Andra Kulberga jaunās valdības veidošana liecina, ka izšķirošās priekšvēlēšanu politiskās cīņas pārnestas uz laiku, kad valdība jau strādās.

Lai arī mēdz teikt: nesaki “hop”, pirms grāvis nav pārlēkts, visas pazīmes liecina, ka Andrim Kulbergam, par spīti dažādām skeptiskām prognozēm, tomēr būs izdevies izveidot rīcībspējīgu koalīciju un valdību. Viņa paša vārdiem runājot, valsts netiks atstāta “bez pieskatīšanas”.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien deva Andrim Kulbergam desmit dienas laika, lai parādītu sabiedrībai un pašiem politiskā procesa dalībniekiem taustāmus pierādījumus viņa vadītas jaunas valdības iespējamībai. Šis prezidenta uzstādījums tika sabiedrībā kopumā uztverts cerīgi, jo cilvēki ir noguruši no pēdējā laika politiskajām spēlītēm un vēlas ātrāk redzēt jaunu, rīcībspējīgu valdību.

Dažādu Saeimas frakciju politiķi ar dziļu interesi gaida, kādu biznesa plānu maija beigās vai jūnija sākumā parādīs nacionālā aviokompānija “airBaltic”.

Sestdien pēc visu Saeimā pārstāvēto spēku atkārtotas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pēdējais uzdeva valdības sastādīšanu “Apvienotā saraksta” (AS) izvirzītajam premjerministra kandidātam – Andrim Kulbergam.

Vakar visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku (frakciju) pārstāvji devās pie valsts prezidenta, lai ar valsts galvu saskaņotu un precizētu turpmākās darbības politiskās krīzes drīzākai pārvarēšanai. Jau dienu iepriekš, ceturtdien, trīs spēki – ZZS, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” – vienojās par ciešāku sadarbību. Var pat teikt, vienota bloka izveidi, ar galveno domu – iegrožot “Jaunās vienotības” (JV) ietekmi Latvijas politikā.

Dienu pirms Valsts prezidenta noliktajām sarunām ar partijām par nākamo Latvijas valdību Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) publiski apliecināja Viktora Valaiņa virzīšanu par Latvijas Republikas nākamo Ministru prezidentu.

Trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu “Progresīvie” paziņoja, ka Siliņas valdību vairs neatbalsta un aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu. Tas faktiski nozīmē Siliņas valdības krišanu, pat ja formāli tā vēl “elpo”.