Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.
Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.
Valsts 2025. gada budžeta pieņemšanas reālais rezultāts ir pussabrukšanas un pirmssabrukšanas stadijā esošo valsts funkciju un arī konkrētu ēku saraksta aktualizācija. Evikas Siliņas valdība samierinājusies ar pastnieka lomu nodot šo no iepriekšējām valdībām mantoto sarakstu nākamajai valdībai.
Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.
Jaunākie partiju reitingi rāda, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, arvien populārāki kļūst radikālie spēki. Sabiedrība polarizējas, radikalizējas un pieprasa izlēmīgāku politiku. Peldēšana pa straumi, izšķirošo lēmumu atlikšana uz vēlāku laiku, mērenība, pasteļtoņi un centieni būt labiem pret visiem iziet no modes.
Pilnīga taisnība Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju deputātiem, ka valdošās koalīcijas piedāvātais valsts 2025. gada budžeta projekta saturs neatbilst lozungiem un raksturojumiem, ar kādiem koalīcija to apkarinājusi, bet toties opozīciju prasību saturs neatbilst pats sev, jo šīs prasības ir pretrunā viena ar otru.
Latvijas politiskā šķira, kuru iemieso tā dēvētās simt gudrās galvas, šķiet, ir tik “gudra”, ka no apkārt notiekošā neko nemācās. Kamēr vēlētāji neiedod kārtīgi ar bomi pa pieri. Līdzīgi kā ASV Vašingtonas “isteblišments” pirms mēneša dabūja no Trampa. Vai kā Kariņš dabūja par saviem lidojumiem. Pareizāk sakot, nevis par pašiem lidojumiem, bet “muļķa ieslēgšanu”, kad viņam par to aizrādīja. Par ko? Es neko. Visi lido. Ko jūs man piesienaties?
Nākamgad ministriem algas pieaugs par 195 eiro, Saeimas deputātiem – par 110 eiro, savukārt valsts augstāko amatpersonu mēnešalga pieaugs par 219 eiro. Tauta gavilē, jo tautas kalpiem nu nevajadzēs badoties un skaitīt kapeikas: viņi varēs strādāt iedzīvotāju labā vēl intensīvāk nekā līdz šim. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” norāda – algu jautājums ir Saeimas rokās, bet bijušais premjers Einars Repše uzskata, ka alga jāpaaugstina tikai par labu darbu, pretējā gadījumā tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana.
Uz gluži vai orvelisko jautājumu – Vai jūs gribat, lai atgriežas Jānis Urbanovičs? – partijas “Saskaņa” kongress sestdien atbildēja ar vienprātīgu – jā! Ko tas nozīmē?
Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.
Nākamā nedēļa paies valsts budžeta apspriešanas un pieņemšanas zīmē. Lai arī runas būs garas, diez vai tur notiks kas negaidīts. Visas koalīcijas partijas sevi pozicionē kā nopietnas, atbildīgas un Saeimā nekādu cirku Gobzema stilā rīkot netaisās. Līdz ar to budžeta dēļ valdībai briesmas nedraud. Taču tai draud briesmas no citas puses.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.
Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās devusi papildu iedvesmu viņa “faniem” arī citur pasaulē, tajā skaitā pie mums. Latvijā vietējie trampisti jūt spēku pieplūdumu un manāmi uzpūšas. Nu tik būs, jūs tūliņ visi velnu redzēsiet. “Vienotība”, bailēs trīciet, cietuma nāras pēc jums jau ilgojas, viņi draud.
Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.
Šobrīd jau visai skaidri iezīmējas, ka pārmaiņas Evikas Siliņas valdībā būs. Ja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas 4. septembrī izteiktās pretenzijas pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu būtu palikušas bez turpinājuma, tad politiskās augšas varētu abu augsto amatpersonu smagos vārdus aizmirst un izlikties, ka nekas nav noticis, taču jautājumi par ministru atbilstību augstajiem amatiem no darba kārtības nepazūd.
Tieši pirms Ziemassvētku brīvdienām, šā gada 21. decembrī, beigsies pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras. Esošais prezidents Mārtiņš Kazāks ir publiski izteicis gatavību darbu turpināt arī nākamajā termiņā, taču politiskajā vidē vienprātības par viņa vēlamību šajā amatā nav.
Lai ko mēs katrs teiktu un domātu par partiju “Progresīvie”, tā šobrīd ir viena no trim valdošās koalīcijas partijām. Viena no varas partijām. Tās pārraudzībā ir divas finansiāli ietilpīgās ministrijas – Satiksmes un Aizsardzības ministrija – un viena – Kultūras ministrija –, kurai budžets varbūt nav tik liels, toties kurā šo naudu var elastīgi virzīt ideoloģiski vajadzīgajā virzienā.
Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.
Politiskā krīze Vācijā mūs var ieinteresēt galvenokārt ar to, ka turienes politiskais izkārtojums ir ļoti līdzīgs situācijai Latvijā. Vācijā, tāpat kā Latvijā, koalīcijā ir trīs partijas. Divas vienas politiskas orientācijas, bet viena – citas. Divas “kreisas”, viena – “labēja”.
Valsts budžeta pieņemšana skaitās gada pats nozīmīgākais Saeimas politiskais lēmums. Ne velti negatīvs Saeimas balsojums par budžeta apstiprināšanu nozīmē valdības krišanu. Taču kāpēc jālieto vārds – “skaitās”? Vai tad tā nav?
Sīki meli parasti sakrājas, paliekot par konkrētas politkopas raksturojošu lielumu. Tā, šķiet, ir sanācis ar “Progresīvajiem”, kuri kārtējo reizi izcēlušies, šoreiz – stāstot pasakas par nevēlēšanos Saeimas frakcijai, proti, “Apvienotajam sarakstam” (AS), skaidrot savu nostāju dažādos ar drošību un aizsardzību saistītos jautājumos.
