Nebūt ne sakāpinātu augstprātību un izvēlību, bet bezizeju apliecina 15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāja Andra Kulberga vārdi, ka gandrīz mēnesi kopš sākuma sarunām par viņa vadītas valdības izveidošanu "jaunās valdības modelim joprojām ir iespējami visi varianti".
Vakar Rīgas domes (RD) ārkārtas sēdē komitejās ievēlēja tos jaunos RD deputātus, kuri ieguva mandātus pēc tam, kad daļa RD deputātu kļuva par 15. Saeimas deputātiem. Tā kā pārsvarā tie ir opozīcijas deputāti no partijām “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (SV/J), tad šo izmaiņu politiskā nozīme varbūt nav tik liela, bet tā ļauj runāt plašāk gan par politisko izkārtojumu RD, gan par tiem uzdevumiem, kuri RD būs jārisina jau tuvākajā nākotnē.
Lai arī gandrīz visas pirmsvēlēšanu aptaujas uzrādīja ASV Republikāņu partijai nelabvēlīgus vidustermiņa vēlēšanu rezultātus, reālie rezultāti pārsteidza pat zvērīgākos ASV prezidenta Donalda Trampa nīdējus. Vienā vārdā: republikāņi piedzīvoja graujošu sagrāvi. Zaudēts ir vairākums ne tikai Pārstāvju palātā, kas tika visai droši prognozēts, bet arī pārliecinoši zaudēts vairākums Senātā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, uzrunājot 15. Saeimas deputātus, deva viņiem savu valsts vadītāja uzdevumu: “Jūsu uzdevums ir panākt, lai realitāte būtu tik skaista, ka par to varētu nemulstot stāstīt.” Atcerēsimies līdzīgu prezidenta uzrunu pirms četriem gadiem. Toreizējais prezidents Egils Levits 14. Saeimas pirmajā sēdē teica: “Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai.”
Šodien sāk darbu 15. Saeima. Gribētos novēlēt tai patiesus panākumus, kļūšanu par sekmīgāko un drosmīgāko parlamenta sasaukumu Latvijas līdzšinējā vēsturē, bet objektīvie nosacījumi šiem novēlējumiem nebūt nav labvēlīgi. Lai gan, kā mēdz teikt, viss ir pašu rokās.
Nedēļas nogale Polijā bija vētraina. Piektdienas pēcpusdienā Polijas premjerministrs Donalds Tusks centās atrisināt ieilgušo Konstitucionālā tribunāla (tiesas) krīzi, kura savā dziļākajā būtībā iezīmē ne tik daudz Polijas tiesu varas krīzi, cik Polijas sabiedrības dziļo sašķeltību. Divu Poliju esamību, kuras ne tikai viena otru nesaprot, bet pat aktīvi cīnās viena pret otru.
Trešdien beidzot sākās ilgi gaidītās valdības veidošanas sarunas. Kā var nojaust pēc visai piesardzīgi uz āru dotās informācijas, sarunās ticis iztaustīts vispārējais noskaņojums un iespējamie sadarbības modeļi. Gan “Apvienotā saraksta” (AS) pārstāvji, gan premjera Andra Kulberga birojs, gan viņš pats uzsver vienu: kurss palicis nemainīgs – taupība, budžeta izdevumu samazināšana, valsts finanšu sakārtošana.
Šodien 14. Saeima aizvada savu pēdējo sēdi. Laiks izvērtēt šī Saeimas sasaukuma darba rezultātus. To var darīt divējādi. Vai nu caurskatot pieņemtos likumus un lēmumus, izvērtējot to ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ekonomiskajiem rādītājiem un citiem parametriem, vai arī daudz vienkāršāk, bet, iespējams, precīzāk. Proti, pēc nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Apskatīsim abus variantus, bet sāksim ar pēdējo.
Šodien Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Pirmās kopš 2023. gada 7. oktobra šaušalīgā “Hamās” veiktā terora akta. Situācija Izraēlā ir nokaitēta, sabiedrība sašķelta un valsts nākotne pavisam neskaidra.
Svētdien Serbijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcija – “Studentu saraksts”. Var jau šķist, ka “labie un gaišie” beidzot uzvarējuši “tumšo un ļauno” Aleksandaru Vučiču. Taču ir pamats uzskatīt, ka jaunie uzvarētāji var izrādīties nepieradināti dzīvnieciņi, kuri Eiropas Savienībai sāpīgi iekodīs pirkstos.
Gandrīz ceturtā daļa vēlētāju Eiropā pašlaik atbalsta galēji labējās partijas, rakstīja “The Guardian” šā gada jūnijā. Kas ir šīs partijas, ko tās grib un dara? Par to šis “nra.lv” galēji labējo partiju apskats. Vairāk nekā 150 politologu veikta analīze liecina, ka to vēlētāju īpatsvars, kuri atbalsta šādas partijas, kopš 1995. gada ir pieaudzis gandrīz piecas reizes.
Andra Kulberga lēmums atlikt tikšanos ar potenciālajām koalīcijas partijām uz vēl vienu nedēļu izraisījis dažādus minējumus. Pats Kulbergs šo vilcināšanos skaidro ar lielo aizņemtību, ko, no vienas puses, var uzskatīt par attaisnojošu iemeslu, bet no otras – vai tad valdības veidošana nav tik nopietns iemesls, ka tā dēļ citas lietas varētu pabīdīt sāņus?
“Es vēlējos iziet no sava kabineta, jo man bija bail atrasties vienā telpā ar Andreju Judinu,” savā iesniegumā Saeimas administrācijai un Valsts policijai raksta Saeimas darbiniece, kura pēc “atrašanās vienā telpā ar Andreju Judinu” bija spiesta izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.
Runājot par iespējamām koalīcijām, bieži izskan doma, ka jaunajai Andra Kulberga valdībai būšot jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, tāpēc nepieciešama pēc iespējas plašāka koalīcija ar stabilāku balsu vairākumu. Kādi būs šie “nepopulārie” lēmumi, parasti netiek konkretizēts, bet nojaušams, ka tas saistīts ar zināmiem taupības pasākumiem.
Aizejošās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kārtējo reizi noraidīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu algu valsts pārvaldē” tieši tāpēc, ka iesniegums uzrāda labāko vai pat vienīgo veidu, kā nepieļaut valsts naudas izblēdīšanu algās par fiktīvu darbu.
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
Kaspars Gorkšs, pašreizējais konkursā atlasītais kandidāts paša augstākā ierēdņa, Valsts kancelejas direktora, amatam, savulaik bija spožs futbolists. Viņš ir spēlējis Latvijas izlasē un varenos Anglijas klubos – “Blackpool”, “Queens Park Rangers”, “Reading”. Lai gan viņa galvenais uzdevums bija spēlēt aizsardzībā, reizēm viņš mēdza gūt skaistus vārtus, izšķirt spēles likteni par labu savējiem.
Kamēr Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušais “Apvienotais saraksts” (AS) ar premjerministru Andri Kulbergu priekšgalā mēģina aptvert to milzīgās atbildības slogu, kas tagad viņiem būs jānes, un domā, kā arī pēc jaunās valdības izveidošanas to sadalīt uz vairākām galvām, lai tas vienlaikus neizskatītos pēc bēgšanas no šīs atbildības, ir laiks padomāt par to ekonomisko politiku, kuru realizēsim tuvākajos gados.
Vēlēšanās uzvarējušā “Apvienotā saraksta” (AS) līderim Andrim Kulbergam nāksies pasvīst, lai neatkārtotu daudzu savu vēsturisko priekšgājēju Pirra uzvaras. Jo bieži ir bijis tā, ka pēc spoža rezultāta vēlēšanās partija drīz vien liek vēlētājiem vilties, bet pēc tam visa ietekme un vara izčib kā nebijusi.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa intervijā publiski paudusi, ka Latvijā būtu jāizvērtē atdeve no iepriekš īstenotās kapitāla pieauguma nodokļa likmes palielināšanas.
Partija “Mēs mainām noteikumus” (MMN) šā brīža Latvijā nevarēja neizveidoties. Vienalga ar kādu nosaukumu, vienalga ar kādiem līderiem, bet politisko procesu loģika lika šādam spēkam ar tā galveno vēstījumu – par pārmaiņām – parādīties zem Latvijas politiskā debess juma.
Ārlietu ministres Baibas Bražes paziņojums, ka viņa esot uzsākusi “procesu par vēl viena Krievijas pilsoņa ielikšanu Latvijas “persona non grata” sarakstā”, it kā noslēdza to dīvaino “futbola” spēli, kuru īsi pirms Saeimas vēlēšanām bija uzsākuši iekšlietu ministrs Jānis Dombrava ar ārlietu ministri Baibu Braži.
