Partijas “Latvija pirmajā vietā” ierosinātie grozījumi Satversmē, kas paredzētu noteikt valsts pamatlikumā normu, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi, gluži negaidīti izraisīja gandrīz vai valdības krīzi. Varbūt nelielu, bet tomēr koalīcijas sašūpošanos.
Aināra Šlesera organizētā svētdienas akcija pie Brīvības pieminekļa liecina, ka Evikas Siliņas valdībai parādījusies papildu stute. Tāpat kā savulaik Aldis Gobzems ar savām bezmērķīgajām izdarībām un draudiem objektīvi tikai balstīja Krišjāņa Kariņa valdību, tā tagad līdzīgas funkcijas pilda Šlesera tukšie draudi: dodu Siliņas valdībai divas nedēļas. Ja viņa neatkāpsies, tad...
Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās situācija ir daudzmaz skaidra. Zināmas neskaidrības vērojamas Jelgavā, bet šoreiz ne par to. Par Rīgu, kur nomināli uzvarējusi Aināra Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”, bet šis spēks no koalīcijas veidošanas sarunu galda ir atstumts. Tagad Šlesers tēlo apvainojušos un mēģina rīkot kaut kādus protestus. Lai jau cenšas. Demokrātiskā sistēmā tas nav aizliegts.
Jaunievēlētais Rīgas domes deputāts, partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers stingri seko principam – nav ko lieki domāt, jārīkojas. Vēl nav nožuvusi tinte no nupat notikušo pašvaldību vēlēšanu protokoliem, kad viņš jau aicinājis tautu “iziet ielās” un protestēt pret vēlēšanu “nozagšanu”.
Kā Rīgas domes topošā koalīcija spēs pārvarēt ideoloģiskās pretrunas par praidu un mošeju celtniecību Rīgas centrā, ko iesākt ar kokiem kastēs un stabiņiem Rīgas ielās – par šiem un citiem jautājumiem Rīgas domē ievēlētais “Progresīvo” (PRO) deputāts Mārtiņš Kossovičs piekrita atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem tikai rakstiskā veidā.
Vēlēšanu nakts tehniskās ķibeles ar balsu skaitīšanu, tēlaini salīdzinot, atgādina neseno gadījumu Ziemeļkorejā, kur 21. maijā diktatora Kima Čenuna un plašas publikas acu priekšā ūdenī pompozi tika ielaists jauns, milzīgs karakuģis, taču atgadījās ķibele – kuģis apgāzās un nogrima. Kims Čenuns noskuma, vairākas atbildīgās amatpersonas arestēja, un prieks atgriezās.
“nra.lv” saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Rīgas domes deputāta kandidātu no “Latvija pirmajā vietā” saraksta Ringoldu Balodi.
Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un var sākties nākamais posms: krēslu dalīšana, kas parasti tiek kautri dēvēta par “darāmo darbu” apspriešanu. Uzreiz gribu noraidīt pārmetumus cinismā vai politiskā ideālisma noliegumā. Vienkārši politikā, tāpat kā sportā vai karā, galvenais ir rezultāts, nevis kurš smukāk spēlējis vai godīgāk karojis.
Galvenā šo pašvaldības vēlēšanu intriga Latvijā bija par to, kas turpmākos četrus gadus valdīs Rīgas domē (RD). Pastāvēja varbūtība, ka pie noteikta spēku salikuma par Rīgas mēru varētu kļūt pretrunīgi vērtētais Ainārs Šlesers (spekulācijas par “pielaidi” atstāsim iekavās).
Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.
Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova ceturtdienas izlēciens, no Saeimas tribīnes izsakot atsevišķas ar Satversmi un Saeimas deputāta svinīgo solījumu nesavietojamas frāzes krievu valodā un tās vēl pavadot ar rupju žestu, ir pelnījis nopietnu izvērtējumu. Tas nav tikai priekšvēlēšanu gājiens sava elektorāta mobilizācijai. Tas ir kaut kas vairāk.
Latvijai jāizdara visi ar robežas nocietināšanu saistītie mājasdarbi, jo arī Ukrainas pieredze rāda, ka tikai nocietināti punkti un laba “ierakšanās” ir panākumu ķīla, uzskata politiķis un politisko procesu vērotājs Edvīns Inkēns.
Ir ārkārtīgi populārs, lai neteiktu banāls, sauklis: kā novēlēsim, tā arī dzīvosim. Šā saukļa jēga ir vienkārša – tikai no mums pašiem (vēlētājiem) būs atkarīga dzīve turpmākos attiecīgā vēlēšanu cikla gadus.
Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”
Man ir jautājuši, kāpēc savos rakstos lietoju tādu apzīmējumu kā “politiskā šķira”. Ko es ar to domāju? Īsā atbilde: tādā veidā latviskoju populāro anglicismu “isteblišments”. Izvērstāka atbilde būtu: tas ir sabiedrības slānis, kurš saņem visdažādākās valsts privilēģijas saistībā ar tuvību valsts pārvaldes sistēmai.
Pavirši raugoties, varētu šķist, ka priekšvēlēšanu kampaņa Rīgā cirkulē ap pašpasludinātā (bet ļoti mazticamā) “nākamā mēra” Aināra Šlesera cīņu ar pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Buldozers ar lāpstu nostumj malā ķirsi. Lai gan, visticamāk, ne viens, ne otrs nebūs nākamais Rīgas mērs. Tiesa, atšķirīgu iemeslu dēļ.
