Andris Kulbergs savas jaunās valdības pirmajā, svinīgajā sēdē paziņoja, ka drīzumā rīkošot speciālu Latgales drošības problēmām veltītu valdības izbraukuma sēdi. Pagaidām vēl nav noteikts konkrēts datums un vieta, bet tam arī nav nozīmes. Tāpat skaidrs, ka tas būs simbolisks pasākums ar domu: mīļie latgalieši, mēs par jums domājam un rūpējamies. Padomājiet un parūpējieties arī jūs par mums. Kaut vienu reizi gadā. 3. oktobrī.
Vakar Saeimā tika apstiprināta jaunā Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, tai ir visas iespējas sevi parādīt un sevi apliecināt. Pirmām kārtām ar to, ka tās darbi neatšķiras no vārdiem, kas ir mūsu valdību (plašākā izpratnē visas politiskās šķiras) nelaime. Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.
Šodien Saeimā tiks apstiprināta jaunā, Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, to gaida ļoti nopietni un sabiedrībā ilgi gaidīti darbi. Pirmām kārtām konceptuālie. Budžeta optimizācija (taupības pasākumu ieviešana praksē) un lielāka skaidrība par abiem “baltikiem” – “Rail Baltica” un “airBaltic”. Visnotaļ aptuvenā frāze “lielāka skaidrība” jau dod ieskatu, ka nekāda konkrēta skaidrība, visticamāk, nebūs. Un varbūt labi, ka tā, jo ir situācijas, kad steiga un pārlieka izlēmība var nodarīt lielāku kaitējumu nekā lēnas nogaidīšanas taktika.
Pagaidām visnotaļ raitā Andra Kulberga jaunās valdības veidošana liecina, ka izšķirošās priekšvēlēšanu politiskās cīņas pārnestas uz laiku, kad valdība jau strādās.
Lai arī mēdz teikt: nesaki “hop”, pirms grāvis nav pārlēkts, visas pazīmes liecina, ka Andrim Kulbergam, par spīti dažādām skeptiskām prognozēm, tomēr būs izdevies izveidot rīcībspējīgu koalīciju un valdību. Viņa paša vārdiem runājot, valsts netiks atstāta “bez pieskatīšanas”.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien deva Andrim Kulbergam desmit dienas laika, lai parādītu sabiedrībai un pašiem politiskā procesa dalībniekiem taustāmus pierādījumus viņa vadītas jaunas valdības iespējamībai. Šis prezidenta uzstādījums tika sabiedrībā kopumā uztverts cerīgi, jo cilvēki ir noguruši no pēdējā laika politiskajām spēlītēm un vēlas ātrāk redzēt jaunu, rīcībspējīgu valdību.
Dažādu Saeimas frakciju politiķi ar dziļu interesi gaida, kādu biznesa plānu maija beigās vai jūnija sākumā parādīs nacionālā aviokompānija “airBaltic”.
Sestdien pēc visu Saeimā pārstāvēto spēku atkārtotas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pēdējais uzdeva valdības sastādīšanu “Apvienotā saraksta” (AS) izvirzītajam premjerministra kandidātam – Andrim Kulbergam.
Vakar visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku (frakciju) pārstāvji devās pie valsts prezidenta, lai ar valsts galvu saskaņotu un precizētu turpmākās darbības politiskās krīzes drīzākai pārvarēšanai. Jau dienu iepriekš, ceturtdien, trīs spēki – ZZS, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” – vienojās par ciešāku sadarbību. Var pat teikt, vienota bloka izveidi, ar galveno domu – iegrožot “Jaunās vienotības” (JV) ietekmi Latvijas politikā.
Dienu pirms Valsts prezidenta noliktajām sarunām ar partijām par nākamo Latvijas valdību Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) publiski apliecināja Viktora Valaiņa virzīšanu par Latvijas Republikas nākamo Ministru prezidentu.
Trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu “Progresīvie” paziņoja, ka Siliņas valdību vairs neatbalsta un aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu. Tas faktiski nozīmē Siliņas valdības krišanu, pat ja formāli tā vēl “elpo”.
Priekšvēlēšanu gaisotnē uzliesmojusī politiskā krīze izvērtusies divās paralēlās plaknēs. Vienā – vai saglabāsies esošā valdība vai arī būs jauna. Otrā – kā šī pašradītā valdības krīze ietekmēs politisko spēku izredzes gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī.
Lai arī “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs pirmdien preses konferencē aicināja premjerministri Eviku Siliņu trešdien uz “Progresīvo” frakcijas sēdi skaidrot pēdējo dienu notikumus un rīcību, kas viņa ieskatā esot klaji koalīcijas līguma pārkāpumi, jau tagad gandrīz droši var teikt, ka Siliņas valdība de facto ir pārstājusi darboties.
Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Kā norādīja NA premjerministra amata kandidāte gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Ilze Indriksone, aizsardzības ministrs esot publiski solījis stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto dronu sienu un attīstīt dronu atklāšanas spējas, taču ar šiem uzdevumiem neesot ticis galā. Situācija kļūstot aizvien satraucošāka, tāpēc ministram amats jāatstāj.
Lai arī vēl nesen otrā pensiju līmeņa izņemšanas/neizņemšanas jautājums Latvijas politiskajā telpā nebija centrālais, tam ir visas iespējas līdz vēlēšanām par tādu kļūt. Kaut vai tāpēc, ka jautājumi, kuros parādās ikvienam cilvēkam konkrētas un taustāmas finanšu intereses, vēlētājiem vienmēr ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Trešdien politisko baumu tirgus placī izplatījās “droša ziņa”, ka jau esot pieņemts lēmums gāzt valdību. Tā vairs nevarot turpināt. Tiesa, šādas “ziņas” Saeimas kuluāros un Vecrīgas kafejnīcās parādās ik pa pāris mēnešiem. Pie tām jau visi pieraduši un īpaši neņem vērā.
Kā jau varēja gaidīt, bijušā valsts galvenā ierēdņa Jāņa Citskovska nozīmēšana par galveno grēkāzi “Kariņa lidojumu” lietā valdošajai politiskajai šķirai neko labu nesola. Citskovskis nedomā klusēt un bikli kā jēriņš iet uz upurvietu. Viņš atklāj arvien jaunus un jaunus nesmukumus. Tieši pirms politiskā cikla galvenajām – Saeimas – vēlēšanām.
Ziņa, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” par premjerministra amata kandidātu nominējuši savu partijas līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu, izraisīja pretrunīgu reakciju. Daudzi ar vāji slēptu ironiju jautāja: nopietni?
Ilggadējā Ungārijas premjera Viktora Orbāna partijas “Fidesz” graujošais zaudējums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās būtiski maina politisko ainavu Eiropā. Šo vēlēšanu rezultāti noteikti ietekmēs arī nākamās ES valstu parlamenta vēlēšanas: 24. maijā Kiprā, 13. septembrī Zviedrijā un 3. oktobrī Latvijā.
Partiju apvienības ZZS centrālās partijas – Latvijas Zemnieku savienības (LZS) – kongresam bija divi galvenie uzdevumi. Viens formālais – ZZS premjerministra kandidatūras un katra vēlēšanu apgabala sarakstu līderu apstiprināšana. Otrs būtiskais – ZZS politiskās identitātes iezīmēšana, jo, kā atzīmēja vairāki kongresa delegāti, politiskā konkurence ir krietni augusi.
Dažādi ministru demisijas pieprasījumi, valdības un tās vadītājas uzticības balsojumi pēdējā laikā kļuvuši tik ikdienišķi, ka rada sajūtu: tādā veidā īstā darba starplaikos Saeimas deputāti izklaidējas. Kad var brīvi izpausties, sacensties asprātībā, atgādināt par sevi, palamāt valdību un paspodrināt paša spalvas uz kritizējamo fona.
