Kādreiz pazīstamais sabiedriskais darbinieks Dzintris Kolāts ar tādu viltīgu smīniņu mēdza teikt: “Man patīk vērot, kā jauni politiķi nonāk sistēmā un pamazām tur sāk bojāties.”
Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.
Vakar Mārupes novads tika pie jauna izpilddirektora. Šī persona tika ievēlēta vai iecelta (kā katram labāk patīk šo procedūru dēvēt) ar pārliecinošu balsu vairākumu – 18 par, viens – pret. Par šo gadījumu varētu arī nerunāt, ja vien tajā kā ūdens pilē neizkristalizētos visas mūsu valsts un pašvaldību personāla atlases, teiksim maigi, īpatnības.
Ikviens, kurš tic un cer, ka kaut kas šajā pasaulē var mainīties uz labo pusi, ik pa brīdim ir spiests klausīties pārmetumus: kur gan tu savā vecumā tik naivs. Visi šie stāsti par “jaunajiem laikiem”, kuros viss būšot citādi, jau ne reizi vien esot dzirdēti. Bet nepaiet ne pārāk ilgs laiks, un viss aiziet tajā pašā vecajā gultnē. Tā viss atkārtojas pa riņķi vien. Arī šoreiz būšot tieši tāpat.
Pēdējās dienās uz Latvijas politiskās skatuves dēļiem parādījušās sen zināmas, bet kādu laiku mazāk redzamas figūras. Ja dona Arigo Toro (bijušā Alda Gobzema) atgriešanās vērtējama kā zināms pārsteigums, tad bijušā valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska iesaistīšanās politiskajā cīņā bija sagaidāma. Viņa gadījumā galvenais jautājums bija cits – no kuras partijas viņš startēs?
Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.
Andris Kulbergs savas jaunās valdības pirmajā, svinīgajā sēdē paziņoja, ka drīzumā rīkošot speciālu Latgales drošības problēmām veltītu valdības izbraukuma sēdi. Pagaidām vēl nav noteikts konkrēts datums un vieta, bet tam arī nav nozīmes. Tāpat skaidrs, ka tas būs simbolisks pasākums ar domu: mīļie latgalieši, mēs par jums domājam un rūpējamies. Padomājiet un parūpējieties arī jūs par mums. Kaut vienu reizi gadā. 3. oktobrī.
Vakar Saeimā tika apstiprināta jaunā Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, tai ir visas iespējas sevi parādīt un sevi apliecināt. Pirmām kārtām ar to, ka tās darbi neatšķiras no vārdiem, kas ir mūsu valdību (plašākā izpratnē visas politiskās šķiras) nelaime. Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.
Šodien Saeimā tiks apstiprināta jaunā, Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, to gaida ļoti nopietni un sabiedrībā ilgi gaidīti darbi. Pirmām kārtām konceptuālie. Budžeta optimizācija (taupības pasākumu ieviešana praksē) un lielāka skaidrība par abiem “baltikiem” – “Rail Baltica” un “airBaltic”. Visnotaļ aptuvenā frāze “lielāka skaidrība” jau dod ieskatu, ka nekāda konkrēta skaidrība, visticamāk, nebūs. Un varbūt labi, ka tā, jo ir situācijas, kad steiga un pārlieka izlēmība var nodarīt lielāku kaitējumu nekā lēnas nogaidīšanas taktika.
Pagaidām visnotaļ raitā Andra Kulberga jaunās valdības veidošana liecina, ka izšķirošās priekšvēlēšanu politiskās cīņas pārnestas uz laiku, kad valdība jau strādās.
Lai arī mēdz teikt: nesaki “hop”, pirms grāvis nav pārlēkts, visas pazīmes liecina, ka Andrim Kulbergam, par spīti dažādām skeptiskām prognozēm, tomēr būs izdevies izveidot rīcībspējīgu koalīciju un valdību. Viņa paša vārdiem runājot, valsts netiks atstāta “bez pieskatīšanas”.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien deva Andrim Kulbergam desmit dienas laika, lai parādītu sabiedrībai un pašiem politiskā procesa dalībniekiem taustāmus pierādījumus viņa vadītas jaunas valdības iespējamībai. Šis prezidenta uzstādījums tika sabiedrībā kopumā uztverts cerīgi, jo cilvēki ir noguruši no pēdējā laika politiskajām spēlītēm un vēlas ātrāk redzēt jaunu, rīcībspējīgu valdību.
Dažādu Saeimas frakciju politiķi ar dziļu interesi gaida, kādu biznesa plānu maija beigās vai jūnija sākumā parādīs nacionālā aviokompānija “airBaltic”.
Sestdien pēc visu Saeimā pārstāvēto spēku atkārtotas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pēdējais uzdeva valdības sastādīšanu “Apvienotā saraksta” (AS) izvirzītajam premjerministra kandidātam – Andrim Kulbergam.
Vakar visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku (frakciju) pārstāvji devās pie valsts prezidenta, lai ar valsts galvu saskaņotu un precizētu turpmākās darbības politiskās krīzes drīzākai pārvarēšanai. Jau dienu iepriekš, ceturtdien, trīs spēki – ZZS, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” – vienojās par ciešāku sadarbību. Var pat teikt, vienota bloka izveidi, ar galveno domu – iegrožot “Jaunās vienotības” (JV) ietekmi Latvijas politikā.
Dienu pirms Valsts prezidenta noliktajām sarunām ar partijām par nākamo Latvijas valdību Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) publiski apliecināja Viktora Valaiņa virzīšanu par Latvijas Republikas nākamo Ministru prezidentu.
Trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu “Progresīvie” paziņoja, ka Siliņas valdību vairs neatbalsta un aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu. Tas faktiski nozīmē Siliņas valdības krišanu, pat ja formāli tā vēl “elpo”.
Priekšvēlēšanu gaisotnē uzliesmojusī politiskā krīze izvērtusies divās paralēlās plaknēs. Vienā – vai saglabāsies esošā valdība vai arī būs jauna. Otrā – kā šī pašradītā valdības krīze ietekmēs politisko spēku izredzes gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī.
Lai arī “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs pirmdien preses konferencē aicināja premjerministri Eviku Siliņu trešdien uz “Progresīvo” frakcijas sēdi skaidrot pēdējo dienu notikumus un rīcību, kas viņa ieskatā esot klaji koalīcijas līguma pārkāpumi, jau tagad gandrīz droši var teikt, ka Siliņas valdība de facto ir pārstājusi darboties.
Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Kā norādīja NA premjerministra amata kandidāte gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Ilze Indriksone, aizsardzības ministrs esot publiski solījis stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto dronu sienu un attīstīt dronu atklāšanas spējas, taču ar šiem uzdevumiem neesot ticis galā. Situācija kļūstot aizvien satraucošāka, tāpēc ministram amats jāatstāj.
Lai arī vēl nesen otrā pensiju līmeņa izņemšanas/neizņemšanas jautājums Latvijas politiskajā telpā nebija centrālais, tam ir visas iespējas līdz vēlēšanām par tādu kļūt. Kaut vai tāpēc, ka jautājumi, kuros parādās ikvienam cilvēkam konkrētas un taustāmas finanšu intereses, vēlētājiem vienmēr ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Trešdien politisko baumu tirgus placī izplatījās “droša ziņa”, ka jau esot pieņemts lēmums gāzt valdību. Tā vairs nevarot turpināt. Tiesa, šādas “ziņas” Saeimas kuluāros un Vecrīgas kafejnīcās parādās ik pa pāris mēnešiem. Pie tām jau visi pieraduši un īpaši neņem vērā.
