Lai arī bijušā premjerministra un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa politiskā karjera formāli noslēdzās vakar ar Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, viņš bija ja ne politisks līķis, tad smags invalīds jau kopš Eiroparlamenta vēlēšanām šā gada 8. jūnijā.
Jau tas vien, ka premjerministre Evika Siliņa piekrita iet uz tiešraides interviju LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, jāvērtē kā drosmīgs solis, jo viņas priekšgājējs Krišjānis Kariņš uz to tā arī nesadūšojās. Viņš tam izrādījās par gļēvu.
Latvijas Bankas prezidenta algu 161 947,21 eiro 2023. gadā (13 495,60 mēnesī) saņēmušais Mārtiņš Kazāks uz valdības sēdi, kurā izskatīja valsts budžeta pamatnostādnes nākamajam un turpmākajiem trijiem gadiem, neuzskatīja par vajadzīgu ierasties. Ministru kabinetu viņš uzrunāja attālināti.
Nemainīgi skaists un aizraujošs ir mūsu valdības darba teātris. Vakar sākās epizode ar nosaukumu “Valsts budžets”. Lai negarlaikotu aktīvākos sekotājus, pieķersimies, mūsuprāt, atraktīvākajiem kadriem (Ministru kabineta sēdi varēja vērot tiešraidē) un zīmīgākajiem vārdiem, jo – beigu beigās – “pirmā patiesi kreisi centriskā valdība”, kā to pērn nodēvēja progresistu deputāts Andris Šuvajevs, proletāriski un taisnīgi pievērsās tautas pamatvajadzībām. Jāteic gan, ar dažiem ieklupieniem.
Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.
Šodien valdībā sāk skatīt 2025. gada valsts budžetu. Pagaidām tikai tiks “iztaustīti” ministriju pieprasījumi, ekonomiskās attīstības prognozes un izslavētā “fiskālā telpa”. Kopējā bilde iezīmējas biedējoša. Naudu vajag visiem un visam, prognozes ir sliktākas, nekā agrāk plānots, bet fiskālā telpa – negatīva.
Par ko īsti ir tiesīgs lemt Eiropas Parlaments (EP); kāda būs EP reakcija uz Ukrainas ofensīvu Krievijas teritorijā; kāda ir eiroparlamentāriešu attieksme pret Ungārijas premjeru Orbānu; pie kā ”prasījās” Krištopans un kur Staķis varētu būt “noderīgs” – par to un par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervija ar EP viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
Evikas Siliņas valdība tuvojas sava pirmā gada darbības izvērtējumam. Viena no šīs valdības iezīmēm ir tās šķietamā dzelzsbetona stabilitāte. Pat šīs valdības ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls vai nedienas ar “Rail Baltica” būtiski neiedragāja Siliņas valdības kopējo reitingu un koalīcijas iekšējo stabilitāti.
Lielākā daļa no Saeimas deputātiem uztver darbu parlamentā kā savu vienīgo, tomēr ir atsevišķi indivīdi, kas saņem papildu naudu no publiskā un pat privātā sektora. Viņu darbības ne reizi nav tikušas saskaņotas un tām nav izsniegtas atļaujas, izriet no Saeimas Juridiskā biroja atbildes.
Vai koalīcija saplēsīsies un ierēdņiem atkal paaugstinās algas? Vai Edgars Rinkēvičs kļuvis par tautas prezidentu? Vai Krievija pārvērtusies par orku valsti? Vai mūsu sabiedrība ir atvērta kolaborācijai? Par to un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar politologu Filipu Rajevski.
Par to, kā veidojas nākamā gada budžets, par to, vajag vai nevajag celt nodokļus, kam jābūt prioritātei budžeta izdevumos, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Saruna ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu par NATO Vašingtonas jubilejas samita rezultātiem, secinājumiem, par Putina pasaules kārtības izmainīšanas plāniem, Rietumu ilūzijām, acu atvēršanos un NATO stratēģisko plānu, kā izbeigt karu Ukrainā.
Krievijā propagandisti tik ļoti sapriecājās par iepriekš droši prognozējamo Džo Baidena izstāšanos no priekšvēlēšanu kampaņas, ka neko labāku neattapa kā notikušo pamatot ar prokremliskā mūziķa, skatuves vārdā “Šaman”, koncertu pie ASV vēstniecības ēkas Maskavā. Tā, protams, var ironizēt, bet Krievijā ironijai ir dziļi zemteksti.
Latvijā kopš nullto gadu otrās puses ir izkristalizējusies izteikta valdošā politiskā šķira, kuru iemieso “Vienotība” tās plašākajā izpratnē. Vecrīgas kafejnīcu “valdību stādītāji” var zīmēt visdažādākās kombinācijas, bet realitātē nevienu valdību bez “Vienotības” izveidot nevar. Kā tai izdevies uzbūvēt tik dzelžainu, savu komfortablo vietu uz politiskās skatuves nodrošinošu konstrukciju?
Par neskaidrībām ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, par to, kāpēc mums nav jābūt pasaules čempioniem svarcelšanā, par nelegālajiem migrantiem un par to, kas jālemj pašām dalībvalstīm – tā vietā, lai gaidītu, ko teiks Brisele, – “Neatkarīgās” intervija ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA):
Piektdien pēcpusdienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izplatīja informāciju, ka nav apstiprinājusies aplokšņu algu maksāšana partijas "Vienotība" birojā, par ko bija 11 personu iesniegumi. Tāpat nav konstatētas nelikumības saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu.
Pensilvānijā sestdien kāds jauns vīrietis sašāva prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Pārdrošnieks “vairākas reizes šāva uz skatuves pusi no paaugstinātas pozīcijas ārpus mītiņa norises vietas”, teikts ASV drošībnieku ziņojumā. Vieni to uzskata par teātri, citi – par nopietnu brīdinājumu. Trešie ir pārliecināti, ka atentāta mēģinājums palīdzēs Trampam uzvarēt vēlēšanās. Ikoniskais foto ar ievainoto Trampu, kurš izsauc kareivīgus saukļus, un ASV karogu fonā – tas vien jau ir ko vērts.
Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls nebeidz rimties. Tas turpina atsegt arvien jaunas, arvien neglītākas birokrātiskās varas mašinērijas šķautnes un tagad jau draud mest tumšu ēnu arī uz Evikas Siliņas valdību.
Joprojām nav zināms, vai un kad tiks apmaksāti jau paveiktie “Rail Baltica” trases būvdarbi Rīgā. Un izskatās, ka amatpersonas patiesi nesaprot, ka, nesamaksājot par paveikto, būs grūti atrast izpildītājus būvdarbu uzsākšanai pārējā Latvijas teritorijā.
Lai arī smags britu konservatīvo zaudējums 4. jūlija Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās tika prognozēts, šo vēlēšanu rezultāti torijiem izrādījās vēl katastrofālāki, nekā tika solīts ļaunākajās prognozēs. Leiboristi ieguva 412 vietas parlamenta apakšpalātā (326 vietas vairākums), kamēr konservatīvie – 121 vietu.
Tagad jau Maskavas labumus baudošais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns negaidīti izvēlējās Kijivu par pirmo ārvalstu vizītes galamērķi pēc tam, kad Ungārija kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Šī bija viņa pirmā ierašanās Ukrainā kopš Krievijas agresijas sākuma.
Turpinājums sarunai ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru un partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu.
