Politika

Saeima ceturtdien otrajā lasījuma pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuru galvenais punkts – turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās būs reģistrēti vismaz 1000 biedru līdzšinējo 500 vietā. Tāpat vairākkārt palielināts drošības naudas apmērs, kas jāmaksā, lai tiktu reģistrēts kandidātu saraksts.

Par aktuālo politikā diskutē Elita Veidemane un Bens Latkovskis

*

Vai tuvojošās pašvaldību vēlēšanas ir izgaismojušas līderus – cilvēkus, kuri parādījuši savas prasmes sabiedrības un procesu vadīšanā, cilvēkus, kuriem var uzticēties, tātad – arī balsot par viņiem? Ir līderi – menedžeri, viņi vada uzņēmumus vai projektus. Ir līderi kā morālie paraugi: cilvēki, kuru viedokli ņems vērā, jo viņi ar savu nevainojamo darbību ir nodrošinājuši panākumus. Ir līderi, kuri kaut kādā jomā atzīti par labākajiem, viņiem pat nav jāvada komanda, toties daudzi viņiem centīsies līdzināties. Par līderiem runā politikas analītiķis Mārcis Bendiks, sociologs Aigars Freimanis un politologs Andis Kudors.

Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.

Kas notiek Rīgā; kad tā kļūs par Eiropas centru un pārsteigs mūs ar modernu infrastruktūru un cilvēkiem pārpildītām kultūras un izklaides vietām; kas jādara, lai Rīga un rīdzinieki kļūtu turīgi; kā pelnīt naudu; kāda loma ir pasažieru prāmju satiksmei ar Stokholmu; kādu labumus pilsētai nesīs dzelzceļa savienojums ar lidostu; ko nozīmē būt Rīgas mēram un kāds ir viņa ikdienas pamatdarbs; kādi spēki traucētu Vilnim Ķirsim un Ainarām Šleseram strādāt Rīgas labā vienotā koalīcijā – par to visu spraiga TV diskusija nra.lv starp bijušo mēru tagad Eiroparlameta deputātu Nilu Ušakovu (Saskaņa), Rīgas mēru un nākamo Rīgas mēra kandidātu Vilni ķirsi (Jaunā vienotība) un bijušo Rīgas vicemēru Rīgas mēra kandidātu Aināru Šleseru ( Latvija Pirmajā vietā)

Partiju priekšvēlēšanu programmas reti kurš lasa, paļaujoties uz emocijām un uzticību vai noliegumu pret konkrētiem personāžiem sarakstos. Un pat ne visi kandidāti ir rūpīgi izlasījuši, ko viņi paši īsti sola...

Jaunākie vispārnacionālie partiju reitingi iezīmē to pašu tendenci, kuru vērojam gandrīz visā pasaulē – tā dēvēto labējo pavērsienu. Abas pirmās vietas ieņem izteikti konservatīvi, labēji spēki – “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālā apvienība.

Pagājušajā nedēļā tika publicēti SKDS partiju reitingi Rīgā. Daži komentētāji jau izteikuši šaubas par to precizitāti. Aptaujāti tikai 555 respondenti, starp kuriem gandrīz trešdaļa nezināja, par ko balsos.

Rīgas domes vēlēšanās arvien spilgtāk iezīmējas jauns balsu zvejošanas lauks – autostāvvietas un viss, kas saistīts ar autobraucēju ērtībām un neērtībām. Šķietamām un patiesām.

Turcijas prezidenta Redžeps Tajips Erdogans Antālijā notiekošajā diplomātijas forumā kārtējo reizi atgādināja, ka situācijā, kad ASV pārstāj būt Eiropas drošības garants, Eiropa varot paļauties uz Turciju.

Kad 2023. gada vasarā krita Krišjāņa Kariņa otrā valdība un tika uzsākta jaunas valdības veidošana, tad politikas kuluāros par tās bīstamāko zemūdens akmeni tika nosaukta gaidāmā “Rail Baltica” krīze. “Tad, kad sabiedrība beidzot uzzinās, cik dziļās auzās ar to projektu esam iebraukuši, cik miljardu tur izniekoti un cik vēl trūkst, valdībai klāsies plāni,” brīdināja politiskās dzīves zinātāji.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šā gada 31. martā nosūtījis Saeimas prezidijam likumprojektu “Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, kas paredz atvieglot prasības, kuras nepieciešamas, lai vēlētājiem būtu iespēja iesniegt pašu sagatavotus likumprojektus. Uzreiz jānorāda, ka prezidenta ierosinājumi neskar pašu referendumu sarīkošanas kārtību.

Vakar noslēdzās partiju sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā 8. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Pārlasot šo sarakstu programmas, aina zīmējas bēdīga. Pat neskatoties uz Trampa “jaunajiem laikiem”, pie mums viss saglabājies pa vecam. Partiju piedāvājums vēlētājiem ir ārkārtīgi izplūdis, vispārīgs, ar minimālu konkrētību.

“Viena no manām prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstība,” aprīļa sākumā izplatītajā preses relīzē pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Tāpēc, lai stiprinātu šo jomu, Aizsardzības ministrijas (AM) centienus nu balstīs četri jauni padomnieki “aizsardzības industrijas attīstības jautājumos”, kuriem ar nosaukto industriju ir visai attāla sakarība. Bet tas netraucē ministram pieņemt darbā indivīdus, kuru priekšrocība ir ideoloģiskā tuvība, nevis profesionālā atbilstība.

Ikgadējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē 27. martā tika prezentēts uzņēmēju viedoklis par visiem Latvijas ministriem. LTRK biedriem balsojumā bija jāatbild uz jautājumu – kurus no valdības sastāva vērtējat vispozitīvāk?

Sestdien Jelgavā notikušajā Latvijas Zemnieku savienības kongresā iezīmējās vairākas tendences. Pirmkārt, partija ir stabili atgriezusies uz “lielās skatuves” kā pastāvīgs un vērā ņemams spēlētājs. Atgādināsim, ka pēc 2018. gada vēlēšanām ZZS (LZS ir tās lielākā sastāvdaļa) tika pasludināta par “nepieskaramo” politisko spēku, kam nav vietas starp “solīdajām” partijām. Tagad šī “stigma” ir pilnībā noņemta.

Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".

Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.

Ceturtdien Saeimas sēdē jauno Evikas Siliņas valdības ministru apstiprināšana notika bez mazākās aizķeršanās. Kā tas tika jau iepriekš prognozēts. Īstenojās tas scenārijs, kurš paredz esošās koalīcijas turpmāku darbu tajā pašā ritmā un kapacitātē, lai ko teiktu dažādi oponenti.

Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

Pēc Evikas Siliņas (JV) lūguma atkāpties trīs valdības ministriem partijas cerēja uz sarunām ar premjeri, taču premjere sasirga, un cerības par valdības “uzrāvienu” iekārās gaisā. Briest vēl viena problēma: “Progresīvie” premjeres izbrāķētā Kaspara Briškena vietā sliecas virzīt nozari nepārzinošo Ati Švinku.