Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdienas pievakarē atgrieza Saeimai otrreizējai caurskatīšanai likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Tā kā šī pati Saeima un pat šī pati koalīcija pirms diviem gadiem šo konvenciju ratificēja, prezidents aicināja atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu, kura tiks ievēlēta nākamā gada 3. oktobrī.
Stambulas konvencijas denonsēšanas sāga ar 30. oktobra balsojumu Saeimā nebeigsies. Gan “Progresīvo” līderi (Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence), gan “Vienotības” deputāti (Edmunds Jurevics, Gatis Liepiņš) sola turpināt cīņu. “Cīņa vēl tikai sākas,” viņi korī atkārto.
Baltkrievijas kontrabanda spiež slēgt robežu; Igaunijas pašvaldībās top jaunas koalīcijas, bet Somijā milzu skandāls par niekiem – vēsta notikumu apkopojums tuvajās kaimiņvalstīs.
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Irma Kalniņa nosūtījusi pašas pārstāvētajai komisijai priekšlikumu likumprojektam “Par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.
Valdības atbildes uz Saeimas pieprasījumu “par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” izraisīto debašu saprātīgākā daļa attiecās uz Latvijas valsts tikai pēc tam uz latviešu valodas vajadzību imigrantiem tagadējā Latvijas teritorijā.
Lietuvā Ruģiniene guvusi virsroku pār Šakalieni, bet paliek problēmas ar huligānpartiju “Nemunas ausma”. Tikmēr Igaunijā pēc pašvaldību vēlēšanām partijas un politiķi uzsākuši izmisīgu cīņu par amatu krēsliem un varu.
Pirmdienas “valdības krīzes novēršanas” sarunas starp premjerministri Eviku Siliņu un ZZS pārstāvjiem iesākās ar publisku rezolūcijas nodošanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam un beidzās ar visu koalīcijas partiju kopēju sēdi par tēmu: kā dzīvosim tālāk? Īsāk sakot, Siliņas valdības krišana, par kuru pagājušo ceturtdien jau bija sasapņojusies opozīcija, tiek atlikta. Valstiskās atbildības un budžeta pieņemšanas vārdā. Uz cik ilgu laiku, tas jau ir cits jautājums.
Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība pastāv nu jau vairāk nekā divus gadus. To veido triju partiju koalīcija. Kā šo partiju pārstāvjiem sekmējies šajā laikā, ko viņi iecerējuši vēl paveikt – par to viņi portālam “nra.lv” stāsta paši.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinātais likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) atkal uzjundījis runas par iespējamo valdības krišanu.
Ko šobrīd perina politiķi un kas patiesībā notiek mūsu valsts iekšpolitikā? Kādas politikās spēles tiek izspēlētas, kas strīdos ņems virsroku - ekonomiskie apsvērumi un vajadzības vai ideoloģiskie uzstādījumi? Vai par ekonomiskiem jautājumiem politiķi spēs vienoties un kā atrisināsies ideoloģisko uzstādījumu sadursmes koalīcijā?
Nupat publiskotie SKDS veiktie amatpersonu reitingu mērījumi liecina: lai arī Evikas Siliņas valdības ministru sabiedrības vērtējums joprojām ir negatīvs, gandrīz visiem ministriem tas ir augstāks nekā šā gada sākumā. Par ko tas liecina?
Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.
Lai arī 2026. gada valsts budžeta tālāka virzīšana ir nedaudz iepauzēta (vakar iepriekš plānotā budžeta konceptuāla pieņemšana valdībā un tālāka virzīšana uz Saeimas komisijām tika atcelta), politiskajā vidē nav šaubu, ka budžets tiks pieņemts bez lielas aizķeršanās. Notiks tradicionālās virves vilkšanas sacensība, bet vairāk izskatam, nevis pēc būtības. Kaut vai tāpēc, ka “īstā” budžeta pieņemšana notiek nevis rampas gaismā publiskajā telpā, bet gan šaurā lokā, bez nevēlamu liecinieku klātbūtnes.
Latvijā valsts nākamā gada budžeta skatīšana sākusies ar pamatīgām kaislībām un koalīcijas partiju interešu sadursmi, bet Eiropas Parlamentā ES daudzgadu budžeta skatīšanā miers un harmonija. Uz ko varam cerēt nākamā ES budžetā un ar ko nāksies samierināties – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputātu Nilu Ušakovu.
Aizvadītajā nedēļā atkal no jauna uzliesmoja domstarpības starp ZZS un “Progresīvajiem”. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām jau bija šo partiju saķeršanās saistībā ar partijas “Latvija pirmajā vietā” rosinātajiem grozījumiem Satversmē par to, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi. Šoreiz ZZS vadītā Zemkopības ministrija rosināja grozījumus Meža likumā, bet “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut. Pagaidām pušu pozīcijas izskatās nelokāmas. Vai tas var novest pie dziļākas krīzes valdībā?
Laikā, kad pirms septembra nogalē paredzamā kongresa saasinājusies cīņa par varu Latvijas galvenās varas partijas “Vienotība” iekšienē, ir vērts parunāt arī par pašu šīs partijas nākotni.
No drošības jautājumiem un krīžu risināšanas metodēm līdz modernākajiem digitālajiem risinājumiem, “Rail Baltica”, “airBaltic" un pat cūku mēra apkarošanai – šādā plašā spektrā Latvijas un Igaunijas valdības kopējā sēdē lēma par konkrētiem sadarbības soļiem 27. augustā Tartu universitātes muzeja telpās.
Kauliņi mesti – šis vasaras izskaņā valdībai jāizvēlas, kam uzticēt vadīt Konkurences padomi – ierēdnim ar stāžu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, ekonomikā vai tomēr tam, kuram ir pieredze uzņēmējdarbībā, sapratne par to, ko nozīmē pelnīt naudu un ko nozīmē to darīt godīgas konkurences apstākļos.
