Baltkrievijas kontrabanda spiež slēgt robežu; Igaunijas pašvaldībās top jaunas koalīcijas, bet Somijā milzu skandāls par niekiem – vēsta notikumu apkopojums tuvajās kaimiņvalstīs.
Tuvās un tālās kaimiņvalstīs rit kūsājoša politiskā dzīve. Vācu dziedātāja Nena pirms vairāk nekā 40 gadiem dziedāja “99 Luftballons”. Mīlīga dziesma, ko daudz atceras šobaltdien.
Taču pašlaik par baloniem ir citāda dziesma... To izpilda cigarešu kontrabandisti ar pašpasludinātā prezidenta varas uzurpatora Lukašenko svētību. Svētdien no Baltkrievijas teritorijas Lietuvā ielidoja 66 gaisa baloni. Lietuviešiem tas riebjas, tas ir apdraudējums, tāpēc robeža ar Baltkrieviju tika slēgta.
Igaunijā pēc vēlēšanām palēnām top jaunas pašvaldību koalīcijas. Tallinā tas notiek pārāk lēni, uzskata pilsētas mērs Jevgeņijs Osinovskis.
Somija ir laimīgākā valsts pasaulē, tāpēc var atļauties skaldīt matus ar sīkiem skandāliem.
Polijas mediji priecājas par jaunāko tiesiskuma indeksu, bet Baltijas valstīm šis rādītājs ir daudz labāks.
Reaģējot uz atkārtotiem kontrabandas balonu iebrukumiem, ko amatpersonas sauc par Minskas režīma hibrīduzbrukumu, Lietuva ir slēgusi divus pēdējos robežkontroles punktus ar Baltkrieviju, ziņo “Ltr.lt”. "Mēs to uzskatām par hibrīduzbrukumu," žurnālistiem sacīja premjerministre Inga Ruģiniene, piebilstot, ka viņi Minskas bezdarbību balonu palaišanas apturēšanā uzskata par režīma iesaistes zīmi. Viņas paziņojums sekoja pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Lietuvas lidostas četras reizes tika slēgtas no Baltkrievijas palaistu meteoroloģisko balonu dēļ, kas paredzēti kontrabandas cigarešu pārvadāšanai, traucējot vairāk nekā 140 lidojumus un ietekmējot vairāk nekā 20 000 pasažieru. Divi atlikušie Lietuvas robežkontroles punkti ar Baltkrieviju Medininkos un Šalčininkos tagad ir slēgti, un valdība vēl lemj, uz cik ilgu laiku. "Mēs jau esam gatavi apstiprināt lēmumu slēgt robežu ar Baltkrieviju uz nenoteiktu laiku, ar dažiem izņēmumiem," pirmdien pēc Nacionālās drošības komisijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ruģiniene. Saskaņā ar amatpersonu teikto, ierobežojumi neattieksies uz diplomātiem vai diplomātisko pastu un Lietuvas un ES pilsoņiem, arī personām ar Lietuvas uzturēšanās atļauju joprojām būs atļauts ieceļot no Baltkrievijas. “Visa pārējā kustība tiks apturēta. Tas sūta skaidru signālu Baltkrievijai, ka šeit netiks pieļauts hibrīduzbrukums un mēs veiksim visstingrākos iespējamos pasākumus, lai apturētu šādas darbības,” viņa teica. Slēgšana ietekmēs arī kravas, kas tiek pārvadātas pa autoceļiem uz Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu Baltijas jūras piekrastē. Tomēr tiem, kas tranzītā brauc uz un no Kaļiņingradas, joprojām būs atļauts šķērsot robežu. “Ja mēs runājam par tranzītu caur Baltkrievijas robežu (uz Kaļiņingradu) - es domāju kravas automašīnas - robeža tagad tiks slēgta uz nenoteiktu laiku,” sacīja premjerministre.
Tomēr Valsts robežsardzes dienests (VSAT) vēlāk paziņoja, ka kravas automašīnām ar tranzīta atbrīvojumiem būs atļauts šķērsot robežu.
Lietuvas amatpersonas nepateica, vai robežu slēgšana ietekmēs dzelzceļa savienojumu ar Baltkrieviju. Ruģiniene piebilda, ka, sākot ar pirmdienu, Lietuvas bruņotie spēki veiks “kinētiskus pasākumus”, lai notriektu balonus.
Politologs Marjuss Laurinavičs piekrīt, ka masveida kontrabandas balonu reidi ir tikai daļa no Lukašenko režīma hibrīdkara pret Lietuvu. "Ir ne tikai iespējams, bet arī nepieciešams saukt lietas īstajos vārdos: šis ir Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukums, kas maskēts kā cigarešu kontrabanda. To organizē Lukašenko režīms, nevis "daži kontrabandisti"," uzskata politologs.
Kā pastāstīja Nacionālā krīzes vadības centra (NVSC) vadītājs Vilmants Vitkausks, svētdienas vakarā no Baltkrievijas Lietuvas virzienā palaists vairāk balonu ar kontrabandas cigaretēm nekā iepriekšējā dienā. Lietuvas gaisa telpas uzraudzībai izmantotie radari ir fiksējuši 66 objektus.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien paziņoja, ka Lietuvas robežas slēgšana ar Baltkrieviju ir "neprātīga krāpšana", un apsūdzēja Viļņu hibrīdkara uzsākšanā, kas apdraud Ķīnas ekonomiku.
“Koalīcijas sarunas Tallinā vairs nevar atlikt, tām jāsākas šonedēļ, pretējā gadījumā nenoteiktība sāks ietekmēt pilsētas pārvaldību un attīstību,” sacīja Tallinas mērs Jevgeņijs Osinovskis (Sociāldemokrātiskā partija). "Man nav jākonsultē “Isamaa” (Tēvzeme”), bet pirmā pilsētas domes sēde notiks 15. novembrī, kurā tiks ievēlēts priekšsēdētājs,” raksta sabiedriskā medija portāls ERR. “Pēc tam būs jāapstiprina pilsētas vadība, un dažu nedēļu laikā domes līmenī būs jāpieņem nākamā gada pilsētas budžets. Un Tallinas budžets nav tāds kā Roņu salas pagasta budžets, kur pāris dienu laikā var pārskatīt desmit budžeta pozīcijas. Tas ir apjomīgāks darbs. Tāpēc koalīcijas sarunas jāsāk šonedēļ. Pretējā gadījumā tas sāks ietekmēt pilsētas pārvaldību un attīstību," Osinovskis sacīja Igaunijas televīzijas ETV raidījumā "Terevīzija". Sociāldemokrāti tiksies ar “Tēvzemes” pārstāvjiem 28. oktobrī, taču Osinovskis lēš, ka tas, visticamāk, nevienai no partijām vēl nedos neko jaunu. "Mēs pilsētu pārvaldām kopā jau pusotru gadu, bet, ja kolēģi vēlas tikties, mēs tiksimies. Taču es šaubos, vai tas (koalīcijas sarunu sākums) būs atkarīgs no šīm tikšanās reizēm. Ja paskatās uz jautājumiem “Tēvzemei”, kas nosūtīti arī citām partijām, tajos ir atsevišķi jautājumi par dažādām tēmām. Tās ir pilnīgi leģitīmas tēmas koalīcijas sarunām, taču es nedomāju, ka ir tādas, kas, ja vienai partijai nepatīk atbilde, novedīs pie melnbaltas izvēles - vai atgriezt Centra partiju pie varas Tallinā vai turpināt darboties kā četru partiju koalīcijas sastāvdaļai. Es domāju, ka “Tēvzemei”, izdarot šo vērtību izvēli, ir pilnīgi citi apsvērumi." Pēc viņa teiktā, partiju koalīcijas ar atšķirīgiem uzskatiem, kur kreisās un labējās partijas sadarbojas gan valsts, gan pašvaldību līmenī, ir izplatīta prakse Igaunijas politiskajā kultūrā. "Neskatoties uz viedokļu atšķirībām, partijas spēj panākt vienošanos un kopīgi pārvaldīt pilsētu. Un, kad četras partijas atbild uz programmatiskiem jautājumiem, tām, protams, ir atšķirīgas vīzijas un nostājas. Taču svarīgi ir tas, ka, ja četras partijas vēlas kopīgi pārvaldīt pilsētu, tām ir jāpanāk kompromisi, jāpanāk vienošanās un pat pilnībā jāatsakās no dažu jautājumu apspriešanas. To visu var panākt tikai pie kopīga galda, nevis sarakstoties." Atbildot uz raidījuma vadītāja jautājumu par to, vai partija "Pro Patria", kas Tallinas pašvaldību vēlēšanās ieguva trešo vietu aiz Centra partijas un sociāldemokrātiem, varētu ilgstošu sarunu ceļā panākt mēra amatu, Osinovskis sacīja, ka viņš tā nedomā.
Igaunijā 19. oktobrī notika pašvaldību vēlēšanas, kurās daudzviet uzvarēja valdībai opozīcijā esoši spēki un vietējās vēlēšanu alianses. Daudzās pašvaldībās nākamās koalīcijas jau ir izveidotas.
Igaunijas prezidents Alars Kariss paziņoja, ka Eiropai ir jāuztver Krievijas agresija kā "cita veida karš" un jābūt gatavai jaunām hibrīddraudu formām, ziņo ERR. Valsts vadītājs par to runāja intervijā amerikāņu izdevumam “Newsweek” savas nesenās vizītes laikā ASV. "Krievija rada trauksmi visur. Viņu droni jau parādās Dānijā un citās valstīs, tāpēc mums visiem ir jābūt gataviem cita veida karam," uzsvēra Kariss. Pēc viņa teiktā, Krievijas rīcība pārsniedz tradicionālo militāro konfrontāciju. "Putins pastāvīgi pārbauda robežas. Mēs redzam viņa dronus Polijā, Rumānijā un Dānijā. Mums bija incidents ar iznīcinātāju Igaunijā. Tas ir hibrīdkarš. Ir arī GPS traucēšana un citas metodes. To dara
Krievija," atzīmēja Igaunijas prezidents. Kariss uzsvēra, ka, neskatoties uz tiešu militāru draudu neesamību NATO valstīm, Eiropai ir jābūt gatavai atturēt iespējamās provokācijas. "Es neticu, ka Krievija plāno uzbrukt kādai NATO valstij vai citai Eiropas valstij, taču mums ir jābūt gataviem atturēt Krieviju no riska aktivizēt NATO 5. pantu," viņš teica. Prezidents arī atgādināja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir izaicinājums visiem Rietumiem un Rietumu pasaulei. Runājot par miera perspektīvām, valsts vadītājs pauda šaubas, ka Kremlis ir ieinteresēts kara izbeigšanā. "Mēs pazīstam Putinu jau ilgu laiku - viņš nevēlas mieru, tas ir skaidrs. Ukraina vēlas mieru, mēs gribam mieru, visi vēlas mieru, izņemot Putinu," uzsvēra Igaunijas prezidents.
Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās politika ir ieguvusi politisku impulsu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kandidāti un dalībvalstis 4. novembrī tiksies Briselē debatēs, ko organizēs un vadīs aģentūra “Euronews”. Jauna aptauja liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu atbalsta šo procesu. Precīzāk sakot, 56% pilsoņu atbalsta Eiropas projekta atvēršanu citām valstīm. Saskaņā ar Eirobarometra aptauju, visatbalstošākās dalībvalstis ir Zviedrija (79%), Dānija (75%) un Lietuva (74%). Savukārt Austrija (45%), Čehijas Republika (43%) un Francija (43%) ir vismazāk atsaucīgas. Īpaši jaunie eiropieši atbalsta paplašināšanos. 67% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem to atbalsta. Kopumā aptauja liecina, ka divas trešdaļas eiropiešu atbalsta šo atvēršanu. "Atbalstu lielā mērā sniedz jaunieši un izglītoti cilvēki," sacīja Eiropas Politikas centra asociētā direktore Korina Stratulata.
Jūlijā Ankara un Londona parakstīja provizorisku līgumu par “Eurofighter” lidmašīnām, kuras ražo konsorcijs, kurā ietilpst Apvienotā Karaliste, Vācija, Itālija un Spānija un kuru vada Lielbritānijas uzņēmums “BAE Systems”. Pirmdien Turcija un Apvienotā Karaliste parakstīja astoņus miljardus mārciņu (aptuveni deviņi miljardi eiro) vērtu līgumu par 20 “Eurofighter Typhoon” lidmašīnām. Nolīgums par Turcijas gaisa spēku spēju uzlabošanu tika parakstīts Ankarā Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera pirmās vizītes laikā valstī, un tas ir pirmais jaunais Lielbritānijas “Typhoon” lidmašīnu pasūtījums kopš 2017. gada. "Mūsu valstis var atrasties Eiropas abos galos, bet mēs esam spēcīgi partneri, kas tagad sadarbojas ciešāk nekā jebkad agrāk," Stārmers sacīja parakstīšanas ceremonijā kopā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. "Tas stiprinās drošību visā NATO, padziļinās mūsu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā un veicinās ekonomikas izaugsmi šeit un Apvienotajā Karalistē, nodrošinot 20 000 darba vietu Lielbritānijā," piebilda Stārmers. "Es lepojos, ka Lielbritānijas “taifūni” daudzus gadus būs būtiska Turcijas gaisa spēku sastāvdaļa." Erdogans nosauca vienošanos par "jaunu stratēģisko attiecību simbolu starp mums kā diviem ciešiem sabiedrotajiem".
Saskaņā ar trešdien publicēto ANO ziņojumu par pasaules laimīgākajām valstīm, Lietuva ieņem 19. vietu, Igaunija - 34. vietu un Latvija - 46. vietu. Jau astoto gadu pēc kārtas par vislaimīgāko zemi pasaulē tiek nosaukta Somija. Laikam tāpēc, ka somiem nav smagāku problēmu, ap kurām ņemties, plašsaziņas līdzekļos centrālā vieta pašlaik atvēlēta ziņai, ka sociālo lietu un veselības ministre Kaisa Jūso ir nomainījusi savu parlamentāro palīgu. “Iltalehti” un sabiedriskais medijs “Yle” ziņo, ka viņas pašas dēls Ville Rajainmeki ir pieņemts darbā par viņas parlamentāro palīgu. Ministre apstiprināja laikrakstam “Helsingin Sanomat”, ka tas ir viņas dēls. 25 gadus vecais Rajainmeki sāka strādāt par Jūso palīgu 8. septembrī. Jūso parlamentārais palīgs iepriekš bija Miko Talso, kurš pavasarī sociālo pabalstu gaidītājus nosauca par "zaudētājiem". Vēlāk viņš atvainojās par savu komentāru. Parlamenta administratīvais direktors Perti Rauhio norāda, ka tuva radinieka iecelšana par parlamentāro palīgu nepārkāpj nekādus parlamentāros noteikumus vai vadlīnijas. “Tas pilnībā atbilst noteikumiem. Kādā brīdī mūsu asistentu sistēmā pastāvēja aizliegums pieņemt darbā tuvus radiniekus, taču kopš šī aizlieguma atcelšanas ir pagājis ilgs laiks,” saka Rauhio.
Arī Latvijā savulaik bija šādi trači. 2027. gadā KNAB apsūdzēja vairākus Saeimas deputātus par interešu konflikta likuma pārkāpšanu. Viņi tika kaunināti kā visbaismīgākie noziedznieki. 2010. gadā KNAB panāca, ka izdod administratīvai sodīšanai godājamo nacionālkonservatīvo politiķi Visvaldi Lāci, kuram par palīdzi strādāja viņa meita. Lācis, kurš nu jau piecus gadus ir miris, toreiz pateica, ka meitu no darba neatlaidīs, un ierosināja grozījumus likumā, lai radinieku nodarbināšana par palīgiem būtu atļauta. Taču Saeima bija tā pārbijusies, ka likumu negrozīja.
Saskaņā ar pašreizējo regulējumu likums neaizliedz radiniekiem strādāt vienā iestādē. Bet ir svarīgi, lai, pildot amata pienākumus, radinieki nenonāktu interešu konfliktā un valsts amatpersona nesagatavotu vai neizdotu administratīvos aktus, neveiktu uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, neslēgtu līgumus vai neveiktu citas darbības, kurās attiecīgā valsts amatpersona un tās radinieki ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Polija priecājas, ka negrimst tiesiskuma recesijā Globālā tiesiskuma recesija paātrinās, taču Polija ir viena no retajām valstīm, kas ir uzlabojusi savu pozīciju, liecina otrdien publicētais Pasaules Tiesiskuma projekta (WJP) jaunākais tiesiskuma indekss.
Jaunākais WJP ziņojums rada satraucošu priekšstatu par tiesiskumu jeb, pareizāk sakot, beztiesiskumu globālā mērogā. Saskaņā ar datiem, satriecoši 68% aptaujāto valstu ir piedzīvojušas tiesiskuma līmeņa pazemināšanos, kas ir ievērojama pasliktināšanās salīdzinājumā ar 57% iepriekšējā gadā. Eksperti to pat sauc par "tiesiskuma recesiju", ko veicina "pieaugošas autoritāras tendences" un "vājināta kontrole pār līdzsvaru".
Venecuēla joprojām ir valsts ar "viszemāko tiesiskuma līmeni", apsteidzot Afganistānu, Kambodžu, Haiti un Nikaragvu. Augstākos rādītājus (vislabāko tiesiskuma līmeni) ir ieguvušas Skandināvijas valstis un Jaunzēlande, kas gadiem ilgi ir ieņēmušas augstāko vietu. Lielāko kritumu indeksa vēsturē šogad reģistrēja Krievija, kas, kā norāda autori, "vada globālo tiesiskuma krīzi". Valsts nokritās no 113. uz 119. vietu.
Salīdzinot ar citām valstīm, Polija šķiet "pozitīvs izņēmums", raksta laikraksts “Rzeczpospolita”. Šī gada WJP reitingā Polija ir pakāpusies par nepilnu procentu, ieņemot 32. vietu no 143 pasaules valstīm. Reģionā, kas aptver Eiropas Savienību, EFTA valstis un Ziemeļameriku, Polija ieņem 24. vietu no 31. “Lai gan šis pieaugums nav iespaidīgs, Polija ir viena no valstīm, kas 2025. gadā nepadziļinās savu tiesiskuma krīzi. Tā arī ieņēma 32. vietu no 51 starp valstīm ar augstiem ienākumiem,” norāda “Rzeczpospolita”. Interesanti, ka Amerikas Savienotās Valstis, kas Donalda Trampa otrās prezidentūras pirmajā gadā indeksā zaudēja divus punktus, ieņem zemāku vietu (27. vieta) nekā Ķīna (24. vieta). Ziņojums liecina, ka Eiropa nav imūna pret globālo tiesiskuma krīzi. No 31 reģiona valsts (ES, EBTA un Ziemeļamerika) 22 valstīs šī gada indekss ir pasliktinājies. Turklāt 16 no tām zaudēja punktus otro gadu pēc kārtas. Dānija, kas arī ir atzīta par globālo līderi, reģionā uzrādīja labākos rezultātus, apsteidzot Norvēģiju un Somiju. Grieķija, Bulgārija un Ungārija bija reģionālo reitingu apakšā.
“nra.lv” lasītājus, saprotams, visvairāk interesē Latvijas vieta un panākumi. Te īsti nevar saprast, priecāties vai raudāt. Latvija ir 21. vietā starp 143 valstīm, kas ir labāks rādītājs nekā ASV un stipri labāks nekā Polijai. Un tas nav pasliktinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Bet Igaunija šajā reitingā ir daudz augstākā - 10. vietā, un apsteidz un ir 18. vietā. Tātad pasaulē Latvija izskatās ļoti labi, pat izcili, zinot, ka tiesiskuma problēmu pie mums joprojām ir gana daudz. Bet tajā pašā laikā ir vēl kur tiekties, jo “Baltijas čempionātā” Latvijai ir tikai “bronzas medaļa” triju valstu konkurencē.
