Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.
Tallinas dibināšanas 777. gadadienai veltītajā uzrunā jūs esat īpaši uzsvēris drošības tēmu. Kāpēc tā ir tik svarīga?
To pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nosaka ģeopolitiskā situācija. Ir, ja tā var izteikties, paaugstinājusies sabiedriskā temperatūra - cilvēki uztraucas, jūt līdzi, baidās. Ir lietas, kas ir pilnīgi pamatotas un tik tiešām attiecas uz drošību, bet ir arī tāda parādība kā “sekjuritizācija”, kad jebkuru problēmu cenšas pārvirzīt uz drošības jomu. Tam ir savi riski, tas nereti noved pie iekšējo ienaidnieku meklēšanas. Latvijā un Igaunijā tas attiecas uz krievu valodā runājošo sabiedrības daļu.
Pēc manām domām, šajā procesā, kur mēs nodarbojamies ar reālām drošības problēmām, un kas tiešām ir īstas, un mēs investējam līdzekļus aizsardzībā, ir jāprot rīkoties tā, lai visas sabiedrības daļas justos droši, lai noskaņojums sabiedrībā veicinātu sadarbību un kārtību.
Rīgā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika demontēti padomju laika pieminekļi, tostarp aizvākts piemineklis Aleksandram Puškinam un Barklajam de Tolli, ir pārdēvētas daudzas ielas, kas bija sauktas PSRS vai Krievijas impērijas personāžu vārdos. Vai kaut kas līdzīgs notiek arī Tallinā?
Neņemos spriest, kādi diskursi diskusijās ir bijuši Rīgā, bet kaut kas līdzīgs ir bijis. Uz divām administratīvajām ēkām Tallinā bija PSRS laika simboli, kurus esam noņēmuši. Mūsdienās uz lietām, kas saistās ar padomju laiku, sabiedrība skatās citādi nekā agrāk. Un tas ir saprotami.
Jānodala divas dažādas lietas - viena ir attieksme pret Putina režīmu, kas neapšaubāmi ir nosodoša, un otra lieta - attieksme pret krievu valodā runājošiem iedzīvotājiem, kas ir mūsu cilvēki un ar kuriem dzīvojam vienā sabiedrībā. Protams, simboliem ir nozīme un tiem ir emocionāls raksturs, taču svarīgi ir nodarboties ar reālām problēmām. Nereti tiek kultivēta tāda attieksme pret krievvalodīgajiem, ka viņi ir drauds Igaunijas drošībai. Es tā neuzskatu. Tieši otrādi - vairāk jāiesaista krievvalodīgie Igaunijas sabiedrības dzīvē un diskusijās.
Jūs esat paudis domu, ka, ja cilvēki dzīvo bailēs, tad ar viņiem ir viegli manipulēt. Vai tiešām bailes ir tik lielas un tas ir tik bīstami?
Latvijā, iespējams, ir citāda situācija, bet Igaunijas ziemeļaustrumos, Narvā, un arī Tallinā ir tā, ka cilvēki dzīvo dažādās segregētās telpās. Igauņi mācās igauņu skolās, krievi - krievu skolās un cits ar citu nesatiekas. Tādā veidā rodas arī darba tirgū segregēti uzņēmumi. Ja kādam igaunim jautā, kāda ir viņa attieksme pret krievvalodīgo tallinieti, kuru viņš personīgi pazīst, tad atbilde visbiežāk ir pozitīva. Taču, ja vaicā par krievvalodīgajiem kā tādiem, jaušama neuzticība. Tas nav tikai tagad kopš 2022. gada, tas sākās jau 2014. gadā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un 2008. gadā, kad Krievija karoja Gruzijā. Redzam, ka tajos brīžos, kad Krievija uzvedas agresīvi, igauņi pauž bažīgāku, negatīvāku attieksmi pret krievvalodīgajiem. Galvenais iemesls te, manuprāt, ir kontaktu trūkums starp abām sabiedrības grupām. Tāpēc kontakti ir jāveicina - ir nepieciešamas kopīgas skolas.
Bērnudārzos tas jau ir ieviests, bet skolās pagaidām vēl ne līdz galam. Mēs skubinām sporta klubus, lai tiktu veidotas bērnu un jauniešu sporta spēļu komandas gan no igauņu, gan krievu bērniem. Tāpat arī lai interešu izglītības grupas netiktu veidotas krievu un igauņu bērniem atsevišķi. Tādā veidā būs aizvien vairāk kvalitatīvu kontaktu un savstarpējās neuzticības līmenis pazemināsies.
Kas pašlaik ir galvenais Tallinas pašvaldības ienākumu avots?
Igaunijas likumi ir saveidoti tā, ka gandrīz 90% budžeta ieņēmumu nāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - pašvaldība ir atkarīga no iedzīvotāju skaita un viņu algām.
Tallina nevar žēloties, Tallina plaukst, svin savas dibināšanas 777. gadadienu, Tallinā ir “zelta laiki”. Pirms 20 gadiem Tallinā bija 400 tūkstoši iedzīvotāju, bet tagad ir 460 tūkstoši. Tiek prognozēts, ka pēc 10 gadiem būs vairāk nekā 500 tūkstoši iedzīvotāju.
Kamēr Igaunijā kopumā attīstība ir sabremzējusies, Tallinā atsevišķi uzņēmējdarbība paplašinās, darba tirgus palielinās, investīcijas tiek piesaistītas.
Kas ir Tallinas “magnēts”? Kāpēc Tallinā iedzīvotāju skaits palielinās, bet Rīgā nē? Ļoti interesanti, kāpēc Tallinai tā veicas?
Jāatzīst, ka, no vienas puses, tas saistīts ar ne visai veiksmīgu valsts reģionālo politiku - daudzās citās pilsētās un laukos var novērot iedzīvotāju novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos.
No otras puses, Tallina prot atvilināt pie sevis uzņēmīgus cilvēkus un talantus. Uz Tallinu dodas arī cilvēki no citām valstīm, kas ir augsta līmeņa speciālisti. Mums ir labi attīstīta jauno tehnoloģiju ekosistēma, un tādā veidā Tallina pievelk starptautiskus talantus.
Arī Igaunijā ir smagas demogrāfijas problēmas, tomēr pie mums ir mazliet labāka situācija ar reemigrāciju - diezgan daudz cilvēku, kas bija devušies strādāt un dzīvot uz ārzemēm, tagad atgriežas. Te ir arī tāda Igaunijas specifiskā iezīme, ka liela daļa bija emigrējuši uz Somiju, kas neatrodas tālu, un visu laiku šie cilvēki uzturēja ciešus sakarus ar savu valsti. Tagad, kad Igaunijā algas kļūst lielākas un dzīves līmenis kļūst augstāks, uz Somiju aizbraukušajiem igauņiem ir vieglāk atgriezties nekā latviešiem un lietuviešiem no Īrijas un Lielbritānijas.
Cik gadiem vēl jāpaiet, lai Igaunijas un Somijas dzīves līmenis kļūtu vienāds?
Tas atkarīgs, kā mūsu valstis turpinās attīstīties. Protams, iedzīvotāju ienākumi Igaunijā ļoti atpaliek no Somijas. Izlīdzināšanās nav tuvāko gadu jautājums, bet jāpaiet būs varbūt vēl desmitiem gadu.
Kas nodarbojas ar pasaules “gaišo galvu” vilināšanu uz Tallinu - valsts vai pašvaldība?
Galvenokārt to dara valsts institūcijas, bet arī Tallina piedalās ar saviem piedāvājumiem. Mums darbojas biznesa inkubators, mums ir programma “Test in Tallin”, kas ļauj pārbaudīt, pilotēt savas biznesa idejas attiecībā pret Tallinas piedāvātajām iespējām. Bet es negribu pārspīlēt atsevišķu programmu nozīmi. Galvenais ir biznesa ekosistēma - mūsu IKT nozare pievelk aizvien vairāk jaunu uzņēmumu no ārzemēm, veicina jaunu uzņēmumu rašanos. Mūsu panākumus veido arī pagātnes sasniegumi - tādi pazīstami, Igaunijā izstrādāti zīmoli kā “Skype”, “Bolt” un “TransferWise”. Tie palīdz radīt Igaunijas un Tallinas pozitīvo tēlu.
Somijā būs liels interneta platformas “TikTok” centrs. Vai igauņu uzņēmīgajiem puišiem no tā tiks kāds labums?
Par šo konkrēto projektu nevaru pateikt, bet ir tā, ka pilsētas savā starpā konkurē, kura spēs piedāvāt atbraukušajiem talantiem augstāku dzīves kvalitāti. Šajā gadījumā Helsinkiem ir izdevies piesaistīt šo megauzņēmumu. Bet Tallina turpina strādāt pie šā jautājuma un konkurē ar Helsinkiem un Stokholmu - cenšamies radīt ērtu, pievilcīgu pilsētvidi.
Vai Rīga ir konkurente Tallinai?
Protams, Baltijas valstis un to galvaspilsētas konkurē savā starpā. Viennozīmīgi, konkurē pilsētvides infrastruktūras kvalitātes ziņā, darba algu ziņā utt. Tas ir absolūti dabiski un normāli, ja galvaspilsētas konkurē.
Kad apmeklēju Tallinu, tās centrā vienmēr ir ļoti daudz cilvēku. Vai ir kādi mārketinga noslēpumi, kāpēc tā?
Pirmkārt, ir paveicies, ka Tallinai vairāku gadu simtu gaitā tādā apjomā un kārtībā ir saglabājusies vecpilsēta. Tallina viduslaikos ir bijusi bagāta tirgotāju pilsēta. Bet, otrkārt, ir pieticis prāta pēdējos 30 gados to visu neizpostīt. Ja atceramies pagājušā gadsimta deviņdesmitos gadus, kad būvniecības atļaujas tika dalītas pa labi un pa kreisi un tādējādi bija iespējas nodarīt kaitējumu mūsu vienotajai vecpilsētai. Neslēpšu, uzskatu, ka pašlaik Tallina ir viena no skaistākajām vecpilsētām Eiropā. Tas, protams, tūrisma un tūrisma mārketinga ziņā strādā ļoti labi.
Pilsēta tūrismā arī investē, piemēram, ir pazīstama mūsu programma "Visit Tallin". Reklamējam sevi, tāpat kā to dara Rīga, Viļņa un citas pilsētas. Neteikšu, ka Tallina pati par sevi būtu ļoti ģeniāla un tāpēc mums ir ļoti daudz tūristu. Šeit mums nostrādā Somijas tuvums. Daudzi tūristi, protams, ir no Helsinkiem.
Vai Tallinas domi, pašvaldību bieži apmeklē Latvijas uzņēmēji ar mērķi investēt Tallinā?
Tas, ka ir kontakti starp Latviju un Igauniju, pirmkārt, ir Eiropas Savienības nopelns. Kontakti ar pašvaldībām biznesa, kultūras un citās jomās ir vajadzīgi, un Latvijas uzņēmēji prot strādāt arī šajā robežas pusē un dara to bez īpašas nepieciešamības pēc palīdzības. Protams, ja kāds ir ieinteresēts konkrētos projektos, kas prasa plānošanu, tad viņi vēršas pašvaldībā, bet mums šobrīd nav atsevišķas pieejas ārvalstu investoriem. Tiekoties Tallinā ar dažādu valstu vēstniekiem, tostarp arī Latvijas, nav novērota šāda nepieciešamība pēc īpašas pieejas uzņēmējiem vai ka būtu kādas īpašas problēmas arī Latvijas uzņēmējiem.
Tallinā sabiedriskais transports talliniešiem ir bez maksas. Kā jums izdodas sabalansēt pilsētas budžetu?
Viss sabiedriskais transports Tallinā pilsētai izmaksā 120 miljonus eiro gadā, kas ir aptuveni 10 procenti no mūsu budžeta. Tallinas budžets ir vairāk nekā viens miljards eiro. Teorētiski, ja mēs atkal ieviestu braukšanas biļetes, mēs papildus nopelnītu 15-20 miljonus eiro, kas nav pat puse, bet tikai 10-15 procenti no visiem izdevumiem. Tas kardināli neizmainītu finanšu situāciju. Sabiedriskais transports tiek nopietni dotēts un tika dotēts arī tad, kad vēl pastāvēja biļetes, un tiks dotēts arī nākotnē. Galvenās sabiedriskā transporta problēmas nav biļetēs, bet citos jautājumos, piemēram, kā piedāvāt maksimāli ātrus un ērtus savienojumus, lai pilsētas iedzīvotājiem sabiedriskais transports būtu kā alternatīva personīgajam autotransportam.
Tāpēc es uzskatu, ka bezmaksas transports pilsētas iedzīvotājiem ir ļoti pozitīvs risinājums. Bezmaksas biļete no pašvaldības puses dod signālu - jā, mēs piedāvājam ērtu bezmaksas alternatīvu visiem iedzīvotājiem, tā kā pilsētā, kas aug, jauni ceļi klāt nenāks, jo tiem vienkārši nav vietas. Sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras attīstībai nav nekādu alternatīvu, un tas nav ideoloģisks moments, vai mēs mīlam velosipēdus, autobusus vai automobiļus. Vienkārši ģeogrāfija mums ir tāda, ka papildu vietas nav.
Kādā virzienā skatāties, attīstot sabiedrisko transportu - tramvaju sliežu, jaunu autobusu līniju virzienā? Kāds transporta veids dominēs?
Attīstāmies visos virzienos. Tuvāko gadu laikā šajā jomā investēsim vairāk nekā 100 miljonus eiro. Ir pasūtīti pilnīgi jauni trolejbusi, kurus saņemsim nākamajā gadā. Trolejbusu līnijām ir ļoti labs nākotnes potenciāls, tā kā jau tagad trolejbusiem ir autonomā uzlāde un tie 25 kilometrus var nobraukt bez kontaktlīnijas. Tāpēc mēs plānojam vēl vairāk paplašināt trolejbusu līnijas. Tas ir viens aspekts.
Otrs - būvējam divus jaunus tramvaja līniju atzarus. Vienu līniju, kas savienos ostu un lidostu, atklājām pagājušajā gadā. Tā, starp citu, tika finansēta projekta "Rail Baltica" gaitā. Tagad papildu divas tramvaja līnijas tiks izbūvētas līdz 2029. gadam, kā arī pašlaik iepērkam jaunus tramvajus. Iepērkam arī jaunus autobusus. Attīstāmies visos virzienos.
Kad uzbūvēs dzelzceļa līniju "Rail Baltica", vai tas ienesīs kādas būtiskas izmaiņas Tallinā?
Attiecībā uz pilsētvidi viennozīmīgi. Tiek būvēts lielais terminālis Villemistē, un tas būs sabiedriskā transporta pārsēšanās punkts, kas pilsētai, no vienas puses, ir ļoti svarīgs. No otras puses, ātri savienojumi vispirms ar Pērnavu, pēc tam ar Rīgu jebkurā gadījumā palielinās mūsu pilsētas atraktivitāti.
Varu tikai teikt paldies Dievam, ka šo projektu nefinansējam no pilsētas budžeta, jo tas, protams, ir kolosāli dārgs. Bet no pilsētas viedokļa ātri savienojumi ar citām pilsētām, citām valstīm jebkurā gadījumā ir pluss.
Vai Tallinas nakts dzīve sagādā galvassāpes pilsētas pašvaldībai?
Šeit ir jautājums par līdzsvara atrašanu. Tallinā jau četrus gadus strādā nakts mērs, kas ir īpaša pozīcija, lai meklētu šo līdzsvaru. No vienas puses, tā ir kultūras dzīve, kultūras dzīves daudzveidība, kas lielā pilsētā ir vajadzīga gan pašu iedzīvotājiem, gan pilsētas apmeklētājiem. No otras puses, tas ir jautājums par nakts mieru un drošību, jo pilsētas iedzīvotājiem ir konstitucionālas tiesības uz nakts mieru, un pilsētai tas ir jānodrošina.
Mēs vecpilsētā aktīvi strādājam šajā virzienā, jo redzam, ka pēdējos gados iedzīvotāju skaits vecpilsētā samazinās, kas rada bažas, ka Tallinas vecpilsēta var pārvērsties par Venēciju, kas ir pilsēta - muzejs, kurā ir daudz apmeklētāju, bet nebūs vietējo iedzīvotāju. Mēs negribam izvērst šādu tendenci, kas, protams, nozīmē attiecīgas mierīgas dzīves vides radīšanu.
Kopš pavasara notiek aktīvs darbs šajā virzienā. Mēs sodām naktsklubus, kas traucē nakts mieru, gatavojam tiem priekšrakstus, un tas turpināsies tik ilgi, kamēr vecpilsētā neatjaunosies normāla dzīve un netiks nodrošināts nakts miers. Bet varu pateikt, ka 90 procenti visu izklaidējošo iestāžu ievēro kārtību, likumus, ciena vietējos iedzīvotājus un sadarbojas ar viņiem.
Tātad, ja kādam kaut kas nepatīk, piemēram, iedzērušie, viņš var iet un sūdzēties Tallinas nakts mēram?
Nakts mērs šos jautājumus koordinē, bet pie mums ar šiem jautājumiem nodarbojas municipālā policija, kas šogad pret visām sūdzībām attiecas ļoti nopietni. Mums vietējiem vecpilsētas iedzīvotājiem ir jānodrošina, lai viņi varētu normāli dzīvot.
Vai bedres Tallinas ielās jau ir pagātne?
Katru pavasari tās atkal parādās, vasaras laikā mēs tās likvidējam. Klimats mums ir tāds, ka ziemā ceļi daļēji sabrūk. Bet mēs investējam. Nav vairs tāda situācija, kāda bija pirms desmit gadiem, kad ielas bija sliktā stāvoklī. Šodien autoceļu stāvoklis neietilpst Tallinas top 10 problēmu sarakstā.
Ar ko kaisāt Tallinas ielas ziemā? Piemēram, somi ielas kaisa ar smalkām granīta šķembām, kuras pēc tam pavasarī savāc.
Ielas ar sāli, bet ietves tiešām ar granīta šķembām. Tur ir savi plusi un savi mīnusi. Sāls bojā apavus, un sāli nemīl suņi, bet jāsaprot, ka sāls ir efektīvāka nekā granīta daļiņas no veselības aizsardzības viedokļa. Kā kopt ietves, ir aktuāla tēma Tallinā, un pilsētas mērija papildus investē, lai paaugstinātu ietvju kopšanas kvalitāti.
Kā jūs kā filozofs vērtējat mūsu trauksmaino laiku? Ar ko tas viss beigsies? Kari taču agrāk vai vēlāk parasti beidzas.
Viennozīmīgi, deviņdesmito gadu optimisms, kāds iestājās pēc aukstā kara beigām, tagad ir beidzies. Tas bija pārlieku liels un nepamatots. Liberālās demokrātijas pilna mēroga triumfa vietā visā pasaulē mēs tagad redzam konkurences atjaunošanos starp lieliem politiskajiem un militārajiem spēkiem.
Tā ka turpmākajos 50 gados es drīzāk redzu ģeopolitiskās situācijas saasināšanos visā pasaulē. Protams, mūsu reģionā mēs pirmām kārtām runājam par Krievijas agresīvo rīcību, bet globāli jāsaprot Ķīnas un ASV pretimstāvēšana turpmākajās desmitgadēs.
Mums šeit, Baltijas jūras malā, jāaizdomājas par to, kā noturēt savu demokrātiju, neatkarību, un es domāju, ka galvenā garantija būtu maksimāli saliedēta Eiropa. Pēdējos mēnešos notikušajai Trampa kunga atgriešanās Baltajā namā vajadzētu kalpot kā modinātājam Eiropas līderiem, tai skaitā mums, ka labākā garantija mūsu drošībai reģionā nevar būt nekas cits kā saliedēta un stipra Eiropa, un tajā ir pastāvīgi jāinvestē.
Ja mēs paskatāmies mūsu sabiedrībā notiekošajās diskusijās, tad nereti var dzirdēt, ka atkal nāk kādas direktīvas no Briseles un mums tas nepatīk. Nauda, kuru mums dod, gan patīk, bet pienākumi, kurus mums uzspiež, tie nav vajadzīgi. Es domāju, ka šo paradigmu ir vērts ātri un fundamentāli pārskatīt. Tas ir, jo stiprāka Eiropa, jo tuvāk mēs esam Eiropas centram, kas ne tikai ir labāk, bet tā ir vienīgā reālā garantija tuvākajām desmitgadēm šajā pietiekami turbulentajā laikā.
Lai Dievs dod, ka mēs kļūtu stipri un mūsu galvaspilsētas tik stipras, ka spētu stāvēt pretī visām
Es gan šajā gadījumā uz Dievu nepaļautos, bet katrā līmenī - pilsētas un valsts, darītu visu, lai šajā ģeopolitiskajā reģionā nostiprinātu mūsu saites ar sabiedrotajiem, šeit dzīvojošajām pamattautām, ar kurām mūs saista kopīga vēsture un vērtības.
