Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
“Vācijā apspriedām iespēju attīstīt ražotnes Latvijā un dažāda militārā aprīkojuma iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru,” atgriežoties no vizītes Vācijā, intervijā “Neatkarīgajai” atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Kādas pārmaiņas nākamais gads sola labklājības jomā? Vai pieaugs pabalstu un pensiju apmēri? Vai izeja no demogrāfijas bedres ir imigrantu ievešana? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
“Parasti Lietuvas tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties,” intervijā “Neatkarīgajai”, komentējot pašreiz Lietuvā notiekošās parlamenta vēlēšanas, teic lietuviešu politologs Toms Dapkus.
Kas notiks ar šobrīd pustukšo Rīgas brīvostu un citām Latvijas ostām; vai patiesi ostās jāsāk būvēt dārgi elitārie dzīvojamie rajoni un biroju telpas; kādēļ mēs labprātīgi atsakāmies arī no sankcijām nepakļautām kravām un cik saprātīgi rīkojamies naudas pelnīšanā – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas bijušo pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.
Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.
Kur izkūpēja “Park&Ride” projekti; ko Rīgas pilsēta iesāks ar “Rail Baltica” betona stabiem pie Daugavas; vai Rīgas mēram ir zināms, kā tad īsti cauri Rīgai virzīsies “Rail Baltica” un kas tādā gadījumā notiks ar pilsētu; kad Rīgā atgriezīsies regulārais prāmis uz Stokholmu; vai īstenosies iecere vienu Rīgas Centrāltirgus paviljonu atvēlēt ielu sportam; vai taisnība, ka tūristi met Rīgai lielu līkumu, un kādi starptautiski pasākumi Rīgā gaidāmi tuvākajā nākotnē – sarunas turpinājums ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi.
Kas iedzīvotājus sanikno Rīgas domes politiķu darbā; kā ietekmē pilsētas attīstību sekmīga Rīgas mēra un valdības sadarbība; kādēļ Rīgas mērs nedosies izlūkos kopā ar bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi; kas notiks ar Rīgas iekšpagalmiem; kā Rīgai sokas ar namu siltināšanu; vai paneļu mājām draud sabrukšana – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (“Jaunā vienotība”).
Joprojām jauna, vienmēr stilīga un tālredzīga – tā var raksturot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori Ievu Tarandu, kura Skolotāju dienā organizē zibakciju, lai atgādinātu sabiedrībai, ka ikviens skolotājs “ir jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas uzticīgi pilda savas valsts prāta un dvēseles uzlikto darbu”. Kādi šodien ir skolēni? Kā viņiem par daudz, bet kā pietrūkst? Par to un daudz ko citu – saruna ar Ievu Tarandu. Lai gaiša gandarījuma pilna Skolotāju diena!
No 17. līdz 24. septembrim Amerikas Savienotajās Valstīs pabija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un Latvijas uzņēmēju delegācija. Par to, kā šī vizīte noritēja, kas tika panākts, “nra.lv” saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Vai seno laiku tradīcijas vēl spēkā, kad varēja atnākt uz Valsts kanceleju, ar darbiniekiem izdzert pudeli vīna, izrunāt sarežģītus juridiskos un valsts pārvaldes jautājumus; kas notiek ar Valsts kancelejas ēdnīcu un kafejnīcu; kā ar algām valsts pārvaldes darbiniekiem, un kā Valsts kanceleja sastrādājas ar premjeri Eviku Siliņu un viņas biroju – intervijas trešā daļa ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Tikko atgriezies no ASV, kur piedalījās ANO Ģenerālajā asamblejā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sniedza ekspresinterviju “Neatkarīgajai”: par četrām asamblejas aktualitātēm, par kritiku, kas vērsta pret ANO, par daudzu valstu sentimentu attiecībā uz Krieviju, par Zelenska “miera plānu”, tikšanos ar Baidenu un daudz ko citu.
Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumus; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora - "Neatkarīgās" intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Par pensionāru nozīmīgumu valsts pārvaldē un par to, ka Saeimas deputāti var itin labi funkcionēt arī bez jauniem podiem un liftiem, par mīlestību uz pensiju likumu un valdību, kas nemuļļājas, par lāpstas pirmo dūrienu trasē “Rail Baltica”, kā arī par daudz ko citu – saruna ar ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku Pēteri Apini.
Par Izraēlas konfliktu ar teroristiem, par Ukrainu un Krieviju, par Latvijas un Eiropas vainas apziņu, par Izraēlas komunikāciju ar viedokļu līderiem, vēl par daudz ko citu – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.
Valsts pārvaldē vērojama tendence noslepenot dokumentus, faktus, pat normatīvos aktus. Vai tas nav pretrunā ar Satversmi un nerada draudus demokrātiskas valsts iekārtai – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekli Ringoldu Balodi.
Saruna ar politikas zinātņu doktoru Jāni Ikstenu par Evikas Siliņas valdības pirmā gada darba rezultātiem, par šīs valdības iekšējām pretrunām, par to, kuras ir galvenās mūsu valsts problēmas, un nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.
Kādas pilnvaras bauda Konkurences padome; kā sapurināt farmācijas nozares komersantus konkurējošā tirgus virzienā; vai Konkurences padome ir spējīga konstatēt neatļautas vienošanās; vai informāciju Konkurences padomei par pārkāpumiem var sniegt arī ar pārkāpumu nesaistītas nozares pārstāvji; ko nozīmē “rīta reidi”; kam jāuzņemas pierādīšanas nasta konkurences pārkāpumu lietās; uz kādiem likumiem balstās Konkurences padome, virzot pārkāpumu lietu izskatīšanu – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar zvērinātu advokātu biroja “RASNAČS” dibināju, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes docentu Lauri Rasnaču.