Kurp virzās Rīga un kurp tā jāvirza - nra.lv saruna ar ilggadējo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, tagad Rīgas domes deputāta amata kandidātu no partijas “Latvija pirmajā vietā” Leonīdu Loginovu.
Joprojām turpinās diskusijas saistībā ar likumu “Par ostām”, notiek grozījumu izskatīšana. Kā politiķi vēlas ievirzīt ostu pārvaldību?
Šis process velkas jau vairāk kā sešus gadus. Bija vairāki virzieni šai, ja tā var to dēvēt, reformai. Idejas ir bijušas negatavas un negatīvas, jo ostas normālai funkcionēšanai, manuprāt, tur neko nevajadzēja darīt. Taču iejaucās politiķi, kuri savus politiskos konkurentus vēlējās nepielaist pie teikšanas ostās, un tika izgudroti dažādi paņēmieni, kā to panākt. Tāpēc tika veikta tā saucamā reforma, kas paredzēja, ka ostu pārvaldes forma tiek mainīta, un ostas tiek pārveidotas par valsts akciju sabiedrībām. Tātad kopš 1994. gada pārvaldes forma normāli strādāja, bet tad pēkšņi savajadzējās to mainīt.
Taču likums joprojām “karājas gaisā”, punkts nav pielikts, līdz ar to ostām ir dažādas komplikācijas darbošanās laikā. Arī investīcijas nevar normāli piesaistīt, jo investori nesaprot, kāpēc likums bija tāds, bet varbūt būs citāds, jo tas pašlaik joprojām ir atvērts. Tad, kad jau iejaucās Valsts prezidents un daži valdības pārstāvji, likumu atkal ir sākuši stumt uz priekšu. Pašlaik ir tā stadija, kad grozījumi ir skatīti Ministru kabineta sēdē, tika pieņemts satiksmes ministra virzītais teksts, un likums ir nonācis Saeimā.
Salacgrīva jau sen nav nekādas mazās ostas - tās nenodarbojas tikai ar jahtām un zvejniekiem, bet arī pārkrauj diezgan ievērojamu daudzumu kravu. Tuvojas pat tāds brīdis, kad varbūt šīm ostām būs vairāk kravu nekā Ventspilij un Rīgai. Rīgai vēl aizvien ir diezgan ievērojams kritums.
Nav nekāda racionāla skaidrojuma, kāpēc astoņās ostās pārvaldes sistēma ir viena, bet divās pilnīgi citāda? Mazajās ostās un arī Liepājā uzņēmēju pārstāvji strādā valdēs jau no 1994. gada.
Ir dažādas pretenzijas, ja tie ostu uzņēmēju pārstāvji strādās valdēs, ka viņi lobēs paši sevi. Tā ir muļķīga atrunāšanās. Varētu jau atrast cilvēkus, kuriem par ostām ir zināšanas, bet kuriem nekas nepieder, taču jebkuram uzņēmējam ir izdevīgi, ka osta attīstās, ka ostā nāk ieņēmumi, un ar šiem ienākumiem osta var attīstīt infrastruktūru, ko lieto ikviens uzņēmējs ostā. Tāds piemērs funkcionē astoņās Latvijas ostās un nav bijis neviena skandāla.
Arī tā forma, ko Satiksmes ministrija tagad piedāvā - ka būs divi pārstāvji valdē no valsts un divi no pašvaldības - var nestrādāt. Savulaik Rīgas brīvostas pārvaldē bija pieci no valsts un pieci no pašvaldības pārstāvji, bet pie varas nāca Einars Repše un atsauca visus piecus valsts pārstāvjus. Gandrīz divus gadus valdes sēdes nenotika. Jo valstī pie varas bija “Jaunais laiks”, bet Rīgā - sociāldemokrāti. Tāpat arī Nila Ušakova laikā valstī valdīja vieni spēki, bet Rīgā citi, un lēmumu pieņemšana dažbrīd bija apgrūtināta. SM piedāvā, ka gala teikšana būs SM ministram. Bet nekur nav zvanīts, kurš tad tas būs. Ne vienmēr visi ministri ir bijuši ģēniji. Visādi eksemplāri ir redzēti.
Rezultātā cieš ostas, bizness, kravas?
Tieši tā - investori nenāk, pārkraušana samazinās. Bet kāpēc vajadzēja salauzt sistēmu pavisam? Tad tā arī skaļi vajadzēja pateikt, ka nepatīk viens vai otrs vadītājs. un viņu dēļ jāmaina likumus. Tāpēc vajadzēja reformas, un varbūt dažam galvā bija ideja arī kaut ko privatizēt ostas pārvaldē.
Tā nedrīkst rīkoties, tas ir pilnīgi aplami, un rezultāts ir bēdīgs - kravu kritums ir milzīgs un tas aizvien turpinās.
Bet politiķi jau nenes materiālu atbildību par zaudējumiem, tikai politisko atbildību...
Viņi nenes vispār nekādu atbildību. Par to, ka ir salauzta sistēma, par to, ka daudzas lietas notiek nepareizi, viņiem nekas nav.
Nupat biju aizbraucis uz Klaipēdu, kur pilna osta ar kravām, apjoms atšķirībā no Rīgas, nav samazinājies.
Tallinas ostā pēdējos četros mēnešos ir bijis kravu apjoma kāpums. Kāpēc Rīgā nav?
Rīgā šā gada pirmajā ceturksnī ir 8% mīnusā.
Kāpēc kaimiņos kravas ir, bet Rīgai nav?
Es nevaru teikt, ka vainīgi būtu ostas valdes locekļi. Kravu kustību nosaka daudzas, dažādas lietas - pa kurieni krava ies un kur paliks, to lemj tikai pircējs un pārdevējs. Osta kravu tikai saņem un pārkrauj. Politiķi ir paveikuši visu, lai kravu nebūtu.
Kad no Ventspils brīvostas pārvaldes tika padzīti pašvaldības pārstāvji, bija vērojams krass pārkrauto tonnu samazinājums, bet pašlaik, kā noprotams, jūtams Krievijas kravu trūkums?
Ne tikai. Mums jau politiķi ir pauduši lozungus, ka vajag sliedes nojaukt Krievijas virzienā. Bet ir jau arī Ķīnas, Kazahstānas, Uzbekistānas preces. Tad jau laikam arī tās nav vajadzīgas?
Bet doma par sliežu demontāžu Krievijas virzienā jau nav zudusi?
Nav zudusi. Kravu samazinājumam saskaitāmie ir daudzi, un tur nedrīkst teikt, ka “vainīgs viens ministrijas pārstāvis”. Ir liels kopums ar politiskiem uzstādījumiem, kurus politiķi paši ir izdomājuši. Eiropas valstis pērk gāzi un preces no Krievijas pa tiešo pat lielākos apjomos pagājušajā gadā nekā 23. Tāpat ASV pērk urānu, un katrs pērk, ko grib. Bet Latvija skrien vilcienam pa priekšu ar saviem uzstādījumiem - “nepirksim šo, nedarīsim to, viss kas uz Austrumu pusi, ir slikti”. Kaut gan paši ir aizmirsuši, ka zemeslode ir apaļa, un Latvija ģeogrāfiski atrodas tur, kur atrodas.
Kādas kravas pašlaik pārkrauj Rīgas osta?
Pašlaik daži termināļi pārkvalificējas. Mums bija divi ogļu termināļi, bet viens ir aizvērts ciet,otrs krauj graudus.
Vai ogles nedrīkst pārkraut?
Krievijas ogles nedrīkst, jo tās ir sankcijās. Ar kazahu oglēm vairāk nodarbojas Ventspils osta. Rīgā ogļu nav un domāju, ka arī nebūs. Pēdējās ogles bija no Indonēzijas, kuras veda uz Rīgu un pēc tam ar automašīnām uz Poliju. Loģistika prātam neaptverama! Loģistika kā zinātne un priekšmets vairs neeksistē, jo tur nav nekā loģiska - loģiski nekas nenotiek.
Vai dēļ kara?
Arī dēļ kara. Poļiem vajag ogles. Viņi privātmāju apkurei lieto ogles. Agrāk viņi veda ogles no Krievijas. Bet tagad jāved no tādām vietām kā Indonēzija. Aizpērn bija gadījums, ka atbrauca kuģis ar degošām oglēm, jo ogles, ja āra temperatūra pārsniedz 40 grādus, pie noteiktas faktoru sakritības mēdz aizdegties. Pāris mēnešus bija ņemšanās ar šīm oglēm, jo vajadzēja speciālas iekārtas un speciālus cilvēkus, kas tādos kā kosmonautu tērpos ogles dzēsa un izkrāva.
Poļiem šādas ogles ļoti dārgi izmaksā, bet galu galā par visu samaksā pircējs.
Naftas produktu no Krievijas vairs nav, bet kāda veida naftas produkti vēl ir?
Naftas produktu apjomi ir ļoti mazi. Atminos gadījumu, kad viens ostas uzņēmējs bija dabūjis līgumu vest naftas produktus no ostas uz Ukrainu. Vienu brīdi no mūsu ostas uz Ukrainu caur Latviju, Lietuvu un Poliju gāja simtiem autocisternu dienā. Polijas muita nav sevišķi labvēlīga pret kravām no Ukrainas un uz Ukrainu, taču šis pasākums ar naftas produktiem gāja kā pa sviestu.
No kā osta pelna, vai kravu apjoms dod kādu peļņu?
Nē, ostas pārvalde pelna tikai no kuģiem. Ostā ienāk kuģis, un atkarībā no tā tonnāžas tas samaksā ostas maksu. Un viss. To, ko krauj, to saņem stividors - privātais uzņēmējs. Tāpēc ostas pārvaldes galvenā funkcija ir rūpēties, lai uzņēmēji ostā strādā, lai maksā nodokļus, un, lai tas notiktu, osta auklējas ar kuģiem - ved viņus iekšā, pietauvo, apgādā ar visu tiem nepieciešamo, ved ārā.
Citu ieņēmumu ostai nav. Rīgas osta neko nesaņem no valsts budžeta. Ne valsts, ne pašvaldība nedod nevienu centu, bet tieši otrādi - pašvaldībai ienāk budžetā daļa no ostas ienākumiem.
Kad es biju Rīgas brīvostas pārvaldnieks, ostā pārkrāva 40 miljoni tonnu dažādu kravu. Katru gadu valsts kasei tas deva 600 miljonus eiro ienākumu. Pašlaik Rīgā ienāk kādi 12 - 15 miljoni tonnu. Tas attiecas uz visām ostām, jo no katras tonnas valstij tiek ienākumi. Un te nav kā ar “airBaltic”, kas visu laiku ir dabūjis no valsts simtiem miljonu. Rīgas osta no valsts neko nav dabūjusi.
Karš Ukrainā kādreiz beigsies, jo neviens karš nav mūžīgs. Varbūt Krievijā mainīsies režīms. Cik viegli vai grūti, vai neiespējami būs dabūt uz Rīgas ostu tās kravas, kas pašlaik ir aizgājušas uz citām ostām?
Atpakaļ neko nevar dabūt. Bet kravas jau nav apstājušās. Pašlaik ir samazinājusies ogļu pārkraušana, jo cena oglēm ir ļoti zema. Līdz ar to nav izdevīgi ogles vadāt un pārkraut.
Krievijā Ustjlugā un Primorskā ir sabūvēti milzīgi termināļi, kādus fantastikas filmās nevar redzēt, un nav iemeslu, kāpēc Krievijas kravām vajadzētu nākt uz Rīgu. Viens iemesls gan bija. Tas bija tāds, ka šajās Krievijas ostās pārkraušana bija piecas reizes dārgāka nekā Rīgā.
Kāpēc jaunā modernā terminālī pārkraušana ir piecas reizes dārgāka?
Tāpēc, ka krievi neskaitāmus miljardus ir ieinvestējuši šajos termināļos. Tādēļ viņiem pārkraušanas maksa ir lielāka.
Tad tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc daļu kravu varētu dabūt uz Rīgu?
Jā, tas tā varētu būt, jo mums jau pārkraušanas cenas bija zemas, bet mēs nebijām konkurētspējīgi. Krievijā transportēšana uz savām ostām pa dzelzceļu ir lētāka nekā mūsu virzienā. Viņiem tā saucamais eksporta tarifs bija lielāks, ja pa dzelzceļu krava tika virzīta uz Latviju, kamēr iekšējais tarifs bija daudz zemāks. Pret šādu nevienlīdzību notika kasīšanās, taču neko nevarēja izdarīt. Bet finālā viss tiek skaitīts kopā - cik maksā krava no Krievijas pa dzelzceļu, iekraušana ostā un nonākšana līdz pircējam. Mēs tur vienmēr centāmies ielīst pa vidu un piedāvāt izdevīgāku pārkraušanas maksu.
Ko pašlaik ved visvairāk?
Graudus. Graudi nāk no visām malām. Vēl labāk būtu, ja Ukrainas graudus varētu pa dzelzceļu vest uz Rīgu caur Baltkrieviju, bet pašlaik tas nenotiek politikas un kara dēļ.
Vai nav tā, ka ukraiņi šajā virzienā ir demontējuši kādu sliežu posmu?
Tā stāsta. Bet tā varētu būt lieta, ko ukraiņi, latvieši un baltkrievi varētu norunāt. Baltkrievi tam piekristu, jo viņiem tas būtu izdevīgi, jo, kāda viņiem jēga, ka tas dzelzceļš stāv tukšs? Un Baltkrievija jau fiziski ar Ukrainu nekaro.
Taču par to neviens nedomā, nerunā, un visi gatavojas vēlēšanām. Kaut arī Briselē tāds koridors ir saskaņots.
Pašvaldībai cieši jāsadarbojas ar ostu, jo ir taču ceļi, ūdensvads, kanalizācija, apgaismojums, elektrība. Kā pašlaik šī sadarbība sekmējas, vai nav problēmu?
Šajā ziņā nav problēmu. Vienīgi ceļi daudzviet pie ostas netiek remontēti un nesaskaņoti paliek transporta ierobežojumi pieostas rajonos.
Kādai tad īsti būtu jābūt ostu pārvaldības sistēmai?
Varētu būt tā, ka ostu pārvaldītu divi valsts, divi pašvaldības un divi ostas pārstāvji. Ostā strādā apmēram 100 kompānijas. Nav jau jāieceļ stividorus obligāti, var būt arī kuģu aģenti, vai kāds cits, ko izvirza Ostu asociācija.
Bet politiskajās aprindās un ministrijā ir ideja, ka būs uz konkursa pamata izvirzīti un izvēlēti cilvēki, kuri strādās ostu valdēs. Tas taču ir aplami! Mums ir daudz zinātnieku, labu speciālistu, taču vajag ostiniekus, kuri saprot lietas būtību. Ostā strādājot ir operatīvi jāpieņem lēmumi. Nevar taču ostas valdē ielikt zinātņu doktoru, kurš neatšķir ledlauzi no velkoņa. Tā ir diezgan specifiska lieta - ostām nevajag taisīt tādu pašu vadību kāda tā ir citām iestādēm. Tas neiet cauri. Tas ir aplami.
Bet politiķi tā grib.
“airBaltic” padome bija konkursa kārtībā izraudzīta, taču tika atlaista, jo izrādījās, ka viss ir aplami darīts. Uz Martina Gausa amatu arī bija izsludināts konkurss.
Un kas notika? Izrādījās, ka viss ir bijis slikti. Piemērs jau ir!
No paša sākuma nekas nebija labi.
Gausam bija laba alga - tātad viss bija labi...
Es tikšanās laikā ar satiksmes ministru viņam teicu, ka par Gausa atlaišanu viņam pieminekli vajag uzcelt.
Kur tad bija ministrija sākumā, ka neredzēja, ko “airBaltic” dara un plāno darīt? Beigās nodokļu maksātāji būs samaksājuši simtiem miljonus eiro, lai Gausam būtu laba alga!
Bet ostas nav prasījušas un nav saņēmušas nevienu eirocentu no valsts, tomēr ostām vajadzēja salauzt pārvaldes principu. Priekš kam? Priekš kam salauzt to, kas labi strādā?
Savulaik bija problēma, ka uz Rīgas ostu brauca pa 11. novembra krastmalu kokvedēji. Vai tagad, kad ir uzbūvēti jauni ceļi uz ostu termināļiem, problēma ir atrisināta?
Problēma nav atrisināta, jo pašvaldība ir pieņēmusi lēmumus ierobežot kravas transporta kustību pa pieostas ielām noteiktos laika periodos. Tas traucē ostas uzņēmēju darbu.
Agrāk bija ogļu terminālis gandrīz vai pie Vanšu tilta vecajā Eksporta ostā, un tagad tas ir aizvākts tālāk projām. Kravas, paldies Dievam, vairs nebrauc pa krastmalu, taču uz ostu brauc. Joprojām trūkst tiltu. Pašlaik būvē pārvadu no Kundziņsalas uz Tvaika ielu, kas ir labi, bet tie ir konteineri. Nav jau tā, ka tam būtu tūlīt jābūt prioritāram projektam.
Vai jādomā, ka līdzekļi netiek saimnieciski izmantoti?
Tur jau tā lieta! Nupat braucu pa Rīgu un skatos - puse ielas pārrakta, veidojas sastrēgumi, bet neredz, ka kāds tur strādātu - strādnieku objektā nav. Nav skaidrs, kā tiek plānoti un kā tiek saskaņoti autoceļu projekti! Tā vien liekas,ka organizatori dzīvo tālu projām.
Tie cilvēki jau nav slikti, bet viņi nav profesionāļi - ir salikti amatos “pa blatam” balstoties uz politiskiem apsvērumiem amatos salikti dažāda ranga vadītāji. Tas ir tāpat kā, ja mani noliktu uz skatuves diriģēt simfonisko orķestri. Es neesmu mūziķis, es varētu plātīt rokas, un orķestris skatītos uz mani, brīnītos un gan jau, ka kaut ko spēlētu... Diemžēl šāds “gan jau kaut kas” notiek realitātē Rīgas pilsētā - tā galvaspilsētā plāno un būvē ielas un tiltus.
Ja jums būtu vara, kā jūs organizētu darbu tā, lai osta un pilsēta sāktu pelnīt? Kas tiek darīts nepareizi?
Man šķiet, ka ir nepareizi runāt tikai par tūrismu un tūristiem. Tukši skatlogi ir tāpēc, ka cilvēki ir aizbraukuši projām. Tūristi ir sekundārs jautājums, bet rīdzinieki ir gājuši mazumā. Statistika rāda, ka Rīgā vairs ir tikai 600 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 47% ir latviešu. Un tie ir tikai tie, kas ir galvaspilsētā oficiāli reģistrēti. Liela daļa no šiem oficiāli reģistrētajiem nemaz Rīgā neuzturas, bet sen ir daudzās citās vietās. Bet Tallinā un Viļņā iedzīvotāju skaits palielinās.
Rīgā ne tikai pirmie stāvi ir tukši, taču arī augšējie stāvi ir tukši. Cilvēki dzīvo Kiprā vai Tenerifē, bet oficiāli skaitās, ka Rīgā.
To jau var redzēt arī pēc vēlēšanu aktivitātes - daudzi iedzīvotāji neaiziet vēlēt nevis tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka viņu šeit nav.
Rīgā vajag rīkoties tā, lai cilvēki vismaz nebrauc projām. Lai tā notiktu, vajag mainīt sistēmu. Pirmkārt, Rīgas mēru vajag vēlēt iedzīvotājiem. Arī Valsts prezidentu vajag ievēlēt iedzīvotājiem. Nevar būt tā, kā ir tagad, jo tad nekas nemainīsies.
Un jāpārveido līdzšinējā nodokļu pārdales sistēma. Pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu saņem nevis pašvaldība, kurā iedzīvotājs saņem algu, bet tā pašvaldība, kurā viņš ir pierakstīts. Tas ir aplami. Vajag būt tā, ka, ja cilvēks strādā Rīgā, tad Rīga saņem šo ienākuma nodokļa daļu. Tas būtu loģiski un pareizi, un to varētu viegli izdarīt.
Savulaik daudzus no Rīgas centra aizbaidīja augstā nodokļu likme par nekustamo īpašumu...
Ne tikai tas. Ir, kas negrib pilsētā dzīvot dzīvoklī un uzbūvē privātmāju Pierīgā. To gan nav daudz. Taču 13 - 14 tūkstoši iedzīvotāju no Rīgas gada laikā “pazūd”.
Un jo vairāk rīdziniekus biedē ar to, ka jābūvē bumbu patvertnes, jo vairāk viņi laižas projām. Varbūt tās vajag iekārtot un organizēt, bet nevajag to kladzināt pa visiem televizoriem! Cilvēks domā, ka rīt jau lidos bumvedēji un gāzīs virsū bumbas uz galvas. Ko viņš darīs? Ņems čemodānu un laidīsies projām. Latvijas austrumu iedzīvotājiem stāsta, ka viņiem vajadzēs evakuēties uz Kurzemi. Prātiņ, nāc mājās! Uz kādu Kurzemi? Te tikai 200 kilometri līdz Kurzemei. Bet tauta par šādiem tekstiem ir šokā, viņiem ir bailes te palikt. Man mazbērni jautā: “Opīt, vai tev sērkociņi, makaroni un konservi ir sagatavoti karam?”
Arī Tallinā un Viļņā tiek iekārtotas bumbu patvertnes, bet iedzīvotāji projām nebēg...
Varbūt. Es nezinu, kā ir pie viņiem, bet zinu, kā ir pie mums. Ja stāsta, ka šurp lidos bumbvedēji, tad no šejienes jārauj fraka.
Tas saliekas kopā, tas nav tikai dēļ bailēm, tas ir arī dēļ ekonomikas, dēļ cenām, kas šeit ir, dēļ nodokļiem, kādi šeit jāmaksā.
Kā dabūt tautu atpakaļ pilsētā?
Vispirms jāpanāk, lai nebrauc projām. Tie, kas ārzemēs ir atraduši, kur dzīvot un strādāt, un, ja viņiem ir labāki apstākļi, tad viņi atpakaļ nebrauks. Neviens nebrauks. Izņemot tos, kam tur ir kādas problēmas.
Vai kaut ko var līdzēt izmaiņas nodokļu politikā?
Daudz kas ir jāizmaina. Veselu grāmatu var sarakstīt, tikai nosaucot to, kas ir jāizmana. Vajag panākt, lai cilvēki sāk ticēt, ka uzlabosies dzīves apstākļi, vajag izmainīt valsts pārvaldes sistēmu. Cilvēkiem jānotic, ka pēc vēlēšanām nāks spēki, kuri izmainīs esošos bēdīgos apstākļus. Tas, kas pašlaik notiek, ir kaut kāds ārprāts.
“Latvijai pirmajā vietā” programmā Rīgai kā pozitīvs saimniekošanas piemērs no vēstures ir pieminēts Rīgas galva Džordžs Armitsteds. Vai ir pamats lolot cerības, ka Rīgā atgriezīsies “zelta laiki”?
Nezinu, vai tie laiki bija “zelta laiki”, bet ir pamats cerībām, ka ir cilvēki, kuri savedīs saimniecību kārtībā un kuri arī grib to savest kārtībā. Un kuri prot un spēj. Rainis teica: ”Ik katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!” Tāpēc ikvienam ir jāiet balsot par to sarakstu, par kuru viņš domā, ka tas kaut ko var izdarīt. Ikvienam! Pietiek raudāt un gaudot, jāiet un jābalso! Pacelsim Rīgu, pacelsim Latviju!
****
Politisko reklāmu apmaksā Leonīds Loginovs
