Šī noņemšanas ap pārtikas cenu problemātiku ir pavāju pašdarbnieku - ekonomistu ielas pļāpu tarkšķi. Publikai ne reizi netiek uzrādīti analītiķu analīzes materiāli . Jāanalizē ir milzīgs materiālu klāsts. Sākot ar zemkopības darbību izmaksām un ražošanas apjomiem pa produkcijas veidu grupām , visu grupu produktivitātes stāvoklis uz ES valstu fona. Seko loģistikas izmaksu stāvoklis dažādo attālumu Latvijas novados līnijā lauksaimnieks - pārstrādātājs Tad pārtikas ražotāju darbības un produktivitātes ekonomiskā analīze. Glabāšana un transports , visbeidzot tirdzniecības tīkls Latvijā un tā īpatnības.
Daži piemēri . stat. tabula TTT030m. ziņo ,ka 2025.g. maijā mazumtirdzniecības apgrozījums ir bijis mazāks nekā 2024.g. maijā , Mīnuss 17,639 miljoni eiro ! Cik pārdota tikai pārtika , pagaidām varam uzzināt pavecus datus tabulā IKP170. Izrādās ,ka pārtikas ,bez dzērieniem , realizācijas apjoms mazumtirdzniecībā ir tikai 18,5% ! Savukārt pārtikas veikalos tiek pārdotas preces kopā 43% apjomā no mazumtirdzniecības apgrozījuma. Vairākos tv raidījumos esmu dzirdējis kā runātāji šos 43% pieraksta kā pārdotās pārtikas apjomu . Reakcijas uz šādu interpretāciju nav kas liecina ,ka csp tabulu IKP170 neviens nav lasījis un pārdomājis . Diemžēl tas pats sakāms par mazumtirdzniecības veikalu Latvijā ainas tabulā URF020 analīzes trūkumu .
Nekad netiek norādīts ,ka Latvijā darbojas 11261 mazumtirdzniecības veikals bez auto-moto tirgotāju skaita. Gadu veci dati ziņo ,ka valstī ir bijuši 162 veikali ar kopējo apgrozījumu 8,7 miljardi eiro , turpretīm 10553 veikali ar darbinieku skaitu līdz 9 cilvēkiem apgrozījuši tikai 1,084 miljardus eiro gadā !!! 35 veikalos ar 34680 darbiniekiem apgrozīti - 6,575 miljardi eiro ! Tabula ISP100c. ziņo ,ka mājsaimniecību gala patēriņa izdevumi 2024.g. ir bijuši 23,6 miljardi eiro ! Pārtikas mazumtirdzniecība neveido pat 1/5 daļu mājsaimniecību izdevumu . Analizējot pārtikas mazumtirdzniecības situāciju valstī , uzkrītoša ir vietējas pārtikas apjoma problēmas apiešana ,nekad netiek uzrādīts ,ka vietējā pārtika veikalos veido tikai ap 27% no pārdotā apjoma. Pilnīgi tiek apiets eksporta un importa ietekmes uz pārtikas tirdzniecību jautājums.
Vari analizēt datus cik vien gribi, un tas ir arī jādara, kaut vai, lai zinātu cik kas kur maksā.
Tikai kāds tam sakars ar pārtikas cenām Latvijā?
Šeit darbojas kartelis, kuram pilnībā nospļauties uz KNAB, ekonomikas policiju, Valaini un valdību kopumā.
Mums vēl cenšas iestāstīt, ka neesam atgriezušies sociālismā!
Tad, kad mukām prom no PSRS'a mums stāstīja, ka visu regulē "brīvais tirgus", tagad izrādās, ka tā nav patiesība. Cenas regulē nevis tirgus, bet gan Jaunās vienotības, Progresīvo un zilzemnieku apvienotā partijas komiteja.
Neko šitā apvienība neregulē.
Pārtikas cenas Latvijā regulē tirgotāju kartelis.
Nu padraudēja ar pirkstu, šie uz kādiem pāris nēnešiem pierausi,s un tad atkal kartelis to procesu vadīs.
Aū, kur ir KNAB, ekonomkas policija, aū?