“nra.lv” saruna ar Rīgas domes deputāta kandidātu Emīlu Jakrinu (“Latvija pirmajā vietā”)
Lasot jūsu biogrāfiju, redzams, ka pieredze jums ir liela - ne tikai strādājot Rīgas domes uzņēmumos un struktūrās, bet arī privātajā biznesā. Jums un jūsu ģimenei pieder uzņēmums, restorāns “Vincents”, kur ēdienus ir baudījuši karaļi un firsti.
Ja pēc pašvaldību vēlēšanām dažādu sakritību rezultātā jūs kļūsiet par Rīgas mēru, kādi būs jūsu pirmie lēmumi?
Uz mēra amatu es nekandidēju, mūsu partijas Rīgas mēra kandidāts ir Ainārs Šlesers. Un domāju, ka galvaspilsēta ir pelnījusi viņu par mēru. Politiskā situācija rāda, ka viņš kļūs par mēru. Bet es esmu piekritis strādāt viņa komandā - ja viņš mani lūgs un rīdzinieki būs lēmuši, es palīdzēšu, cik varēšu.
Par Rīgas centru bieži dzirdami divi pretēji viedokļi - vieni saka, ka pēc kovida sērgas Rīgas centrs ir tukšs, nav vairs agrākā tūristu skaita, tur, kur bija kafejnīcas un restorāni, tagad ir apputējuši skatlogi ar uzrakstiem “Pārdod” un “Izīrē; citi nepiekrīt un saka, ka ir veikti pētījumi, kuros redzams, ka atgriezies ir pirmskovida tūristu skaits un tas vēl iet uz augšu. Kāds ir jūsu viedoklis par to?
Manai ģimenei pieder “Vincents”, esmu bijis līdzdibinātājs arī restorānam “Bibliotēka Nr.1” “Vernisāžā”. Jau kopš pusaudža gadiem esmu bijis ēdināšanas biznesā iesaistīts.
Nav taisnība, ka būtu atgriezies pirmskovida laiks. Tam ir arī objektīvi iemesli, jo cilvēki pierada ēst mājās. Turklāt tagad ir daudz lielākas iespējas ārpus mājas gatavoto ēdienu ar “Bolt” un “Wolt” saņemt sev pie durvīm. Daļai ēdinātāju tas ir ļoti izdevīgi. Bet ne visiem.
Tas arī netiek pietiekami labi kontrolēts, un daļai ēdinātāju, kas strādā puspelēkā zonā, gatavo ēdienus dzīvokļos, Pārtikas un veterinārā dienesta nepārbaudītās telpās, izmaksas ir daudz mazākas, un nevaram būt droši, ka tiek ievērotas higiēnas prasības. Līdz ar to tas ir objektīvais faktors, kāpēc rīdzinieki vairāk sēž mājās un mazāk apmeklē publiskas vietas.
Par tūristu daudzumu es stipri apšaubu, ka skaitļi ir tādi, kā dažas amatpersonas saka. Cik esmu runājis ar tūrisma nozares pārstāvjiem, viņi to neapgalvo. Varbūt statistikā parādās kādi dati par to, ka liels skaits ļaužu atbrauc no ārzemēm uz konferenci un aizbrauc, bet nav redzams, ka Rīga būtu tūristu galamērķis. Šis ir milzīgs laukums, kurā Rīgas pilsētai un tās vadībai jāstrādā.
Tallinā un Viļņā piektdienas vakaros centrā ir milzīgi daudz cilvēku - visi krogi pilni; arī Rīgā ir cilvēki, tomēr ne tik daudz. Kāpēc tā?
Jā, tāda problēma pastāv. Man ir igauņu biznesa partneri, mēdzu pie viņiem braukt, un Tallinā pat ziemā un pat darbdienas vakarā ēstuves ir pilnas.
Tallina ir strādājusi ar skandināviem, Viļņa ir strādājusi ar poļiem, bet Rīga - ar nevienu. Mēs savu priekšrocību, kas bija kā Baltijas centram, diemžēl esam pazaudējuši. Nākamajai vadībai jāatgriež Rīgai Baltijas galvaspilsētu līderes statuss.
Viens no redzamākajiem zaudējumiem ir regulārais prāmja reiss Rīga-Stokholma. Kad tas atkal būs?
Ainārs Šlesers ir solījis, ka prāmja satiksme tiks atjaunota. Tas ir jādara, jo šādam prāmim ir multiplicējošs efekts. Tāpat, ja Rīgas pašvaldība būs atbalstījusi lielus kultūras vai sporta pasākumus, varam cerēt, ka cilvēki, kas būs apmeklējuši Rīgu, atbrauks arī otrreiz, gribēs parādīt Rīgu saviem bērniem, izstāstīs draugiem, ka tā ir brīnišķīga pilsēta, uz kurieni braukt. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudziem eiropiešiem, nemaz nerunājot par tālākām zemēm, nav informācijas par Rīgu. Mums pašiem šķiet, ka Rīga ir kā Londona, taču esmu drošs, ka tā nav un Rīgu nezina. Tāpēc Rīgas domei jāstrādā, lai citu valstu cilvēki iekļauj Rīgu apmeklējamo pilsētu sarakstā, kaut vai kā vietu, kurp atbraukt, apskatīt vecpilsētu.
Savulaik bija Rīgas tūrisma aģentūra, kas reklamēja un vilināja ārzemniekus uz Rīgu. Pašlaik tā īsti tās vietā nav līdzīga kalibra institūcijas. Vai vajag reklamēt un vilināt?
To, kas savulaik bija, pašreizējā Rīgas domes vadība ir likvidējusi, un es neesmu dzirdējis, ka kaut ko līdzvērtīgu būtu ieviesusi. Taču Ainārs Šlesers uzskata, ka nav arī vajadzīga kāda īpaša struktūra, kas iztērēs miljonu naudas savām algām, bet ir jāinvestē Rīgas popularizēšanā “pa tiešo”. Ir jāinvestē lielu pasākumu atbalstīšanā - piemēram, autosportā. Rīgā ir brīnišķīga Biķernieku trase, bet tā tiek izmantota tikai par 10%, reiz divos gados organizējot pasaules rallijkrosa čempionāta posmu, bet šosejas aplis netiek pilnvērtīgi izmantots.
Autosports ir turīgu ļaužu sporta veids, katram dalībniekam līdzi ir daudzskaitlīgs apkalpojošais personāls un līdzjutēji. Ja mēs dabūtu uz Latviju, piemēram, “Porsche” kausa posmu ar 100 dalībniekiem, multiplicējošas efekts būs daudzi miljoni eiro Rīgai. Tas pats attiecas arī uz basketbolu un futbolu. Noteikti ir jāuzbūvē stadions, lai pastarpinātie efekti ienestu vairāk naudas un attīstības.
Vai Rīga spētu absorbēt šādus pasākumus?
Es domāju, ka vienu “Porsche” kausa posmu spētu, bet, ja vienlaikus ir kādi trīs lieli pasākumi, tad problēmas var rasties. Tā kā lielu konferenču maz, tūrisms švaks, pasākumu maz, arī viesnīcu apjoms ir salīdzinoši neliels pret to, cik šāda izmēra pilsētai vajadzētu būt. Pilsētas pašvaldības uzdevums ir veicināt nepastarpinātos veidos pilsētas izaugsmi. Manā skatījumā tas netiek darīts gandrīz necik.
Vai tūrisma plūsmu palielinās “Rail Baltica”, kad tiks uzbūvēts?
Godīgi sakot, esmu skeptisks. Ja skatāmies uz vidējām distancēm - uz Viļņu un Tallinu -, tad satiksme jau pašlaik ir brīnišķīga. Es bieži braucu uz Tallinu un Viļņu. Visas trīs viegli pieejamās metodes esmu izmēģinājis. Lidmašīna ir superfantastisks veids. Ja izdodas nopirkt “airBaltic” biļetes par labu cenu, tad tas ir to vērts. Esmu savulaik daudz braucis arī ar automašīnu, bet pašlaik, ņemot vērā satiksmes intensitāti un ātruma ierobežojumus, nav vairs tam jēgas un var aizbraukt ar autobusu.
Vai būtu labāk braukt ar “Rail Baltica” vilcienu? Nezinu. Ja cena būtu līdzīga, tad varbūt. Bet stipri apšaubu, ka būs liela atsaucība braukšanai uz Berlīni 13 stundas. Pieturu ir daudz. Ja igaunis no Tallinas brauc, tad viņam būs jāgaida, ka vilciens apstāsies Salaspilī, Rīgas centrā, lidostā. Tas būs ļoti ilgs ceļš.
Vilciens šādās distancēs visā pasaulē parasti tiek izmantots kravas pārvadājumiem.
Bet neticu, ka tiks intensīvi izmantots pasažieru vilciens starp mazajām Baltijas galvaspilsētām - tik cilvēku, kas pašlaik brauc ar “Lux Express” autobusu, tik viņu būtu arī kā potenciālo pasažieru vilcienam. Es domāju, ka vilciens nebūs nekāds spožais risinājums.
Nevar zināt, kad un vai vilciens tiks uzbūvēts, bet ir jau iebetonēti “zelta stabi” jeb balsti. Ko ar tiem darīt?
Tā ir šausmu ieleja. 2018. gadā, kad sāka strādāt tā laika valdība un par satiksmes ministru kļuva Tālis Linkaits, mēs ar viņu runājām un mudinājām neuzturēt spēkā ideju, ka “Rail Baltica” jāvirza cauri pilsētas centram. Līdz lidostai attālums ir mērojams teju vai kājām, aizvilkt turp tramvaju ir vismaz 10 reizes lētāk, ir autobusi un taksometri. Savienojums starp lidostu un centru pēc jebkura sevi cienoša eksperta aplēsēm ir nesaprātīgi dārgs. Tur joprojām nav nekāda risinājuma - būs jānojauc puse Torņakalna, mazie tilti būs jānojauc, pārbrauktuves būs jānojauc, Pārdaugava būs paralizēta. Jau viena mazā tiltiņa aizvēršana pašlaik ir radījusi lielas problēmas, bet, ja pāri dzelzceļam paliks tikai Ulmaņa gatves un Kalnciema ielas pārvads, problēmas būs milzīgas - arī ātrā palīdzība uz Stradiņa slimnīcu nevarēs aizbraukt.
Mēs, pilsēta, Satiksmes ministrijai par to dažādos veidos signalizējām, taču politiķi neklausījās. Sekas tam ir tādas, ka nekad stabi netiks pabeigti, un tajā nav nekādas loģikas. Ja runājam par militāro mobilitāti, tad droši vien šos priekšmetus no Vācijas izkraus Iecavā vai Lietuvā.
Tā dīvainība, kas izriet arī no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas secinājumiem, ir tāda, ka visi dzīvoja kaut kādā absolūti apburtā ilūzijā, ka nosacītā Baiba Rubesa visiem stāstīja, ka viss būs skaisti - Eiropas Savienība dos finansējumu, visu var būvēt, staciju par 600 vai 700 miljoniem, centrā staciju par vēl 300 miljoniem. Bet par sliežu klājumu vispār neviena atbildīgā amatpersona nedomāja. Tā ir utopija un absurds! Vispirms taču jāuzbūvē sliedes un pēc tam stacijas. Un tie “zelta pāļi” ir nācijas katastrofa. Kā vispār līdz kam tādam ir tikts? Tie stāvēs vismaz 10 gadus bez kādas jēgas, ja nesabruks.
Pastāv ideja būvēt pasažieru termināli. Vai nav risks, ka var iznākt kā ar “Rail Baltica” - kuģu nav, bet termināli būvēs?
Te ir nedaudz labāka situācija - kādi nebūt kruīza kuģi ienāk. Venēcija un Barselona atsakās no kruīza kuģu ienākšanas, bet kaut nu mums būtu šādas problēmas! Lai šie kuģi peld šurp, gan jau tiksim ar tiem galā!
Šo pilsētu problēma ir tāda, ka ienāk kruīza kuģis ar 3000 pasažieriem, kuri izmetas ārā, aizskrien apskatīt Gaudi parku, visu piemēslo un atgriežas uz kuģa. Pilsētā viņi neēd, jo ir paēduši uz kuģa. Šīm ar tūrismu bagātām pilsētām tas nepatīk.
Rīgai pasažieru termināli vajag, jo pašlaik pirmais, ko tūristi redz, ir kaut kādi nesaprotami objekti un betona taciņa, pa kuru viņi dodas uz vecpilsētu, kur pa ceļam jātiek pāri ielām ar intensīvu satiksmi. Lielāks vai mazāks terminālis ir nepieciešams, jo pasažieru kuģu satiksme notiek.
Vai šie kruīza kuģu pasažieri tāpat kā Barselonā un Venēcijā nopērk magnētiņu, uztaisa selfiju un brauc tālāk? Vai viņu atbraukšana ir izdevīga pilsētai?
Barselonā un Venēcijā ir tūristu pārsātinājums, Rīgā ir tūristu bads. Es neesmu jutis pats, ne dzirdējis no kāda kolēģa, ka šie tūristi no kruīza kuģiem būtu nevēlami. Tieši otrādi - ir vēlme, lai tūristu būtu vairāk. Kaut ko jau viņi tomēr apēd, kaut ko nopērk, ne tikai magnētiņus.
Jau ilgus gadus politiķu aprindās cirkulē doma, ka vajag novadīt auto satiksmi pa 11. novembra krastmalu pazemē. Cik tas ir reāli?
Tas tiešām ir ļoti sens plāns, par to domāja jau Ārgalis, Bojārs, Aksenoks un Birks. Skandināvu uzņēmēji interesējās par iespēju laist zem zemes 13. janvāra ielu. Tas būtu publiskās partnerības projekts. Arī par 11. novembra krastmalu nāca potenciālie investori interesēties. Ideja bija tāda, ka viņi izbūvē pazemes ceļu un infrastruktūru un pretī saņem virspusi, ko izmantot kā ārtelpas un restorānu, kafejnīcu celtniecībai. Man ir bažas, ka šābrīža situācija ir tāda, ka diezin vai simtu miljonu investīcijas var atmaksāties ar ēdināšanas biznesu, bet kādā nebūt kombinācijā starp privāto biznesu, pašvaldību, valsts iesaisti un Eiropas Savienību tādu projektu var un vajag realizēt.
Katru rītu un katru vakaru rodas auto sastrēgumi Mārupes, Siguldas, Ulbrokas, Jūrmalas un visos virzienos. Cilvēki strādā Rīgā, bet guļ Pierīgā. Vai šo problēmu var risināt?
Savulaik Rīgas mērs Andris Ārgalis teica, ka Jūrmalu vajag pievienot Rīgai. Tas būtu radikāls risinājums.
Lielākā daļa šo sastrēgumos sēdošo cilvēku strādā Rīgā, bet dzīvo Pierīgā un savu ienākuma nodokli maksā tur, kur dzīvo. Rīgas pilsēta uztur infrastruktūru, bet naudu saņem Pierīgas novadi. Šie novadi var atļauties skolas, sporta laukumus, kultūras namus par rīdzinieku naudu.
Ainārs Šlesers ir izteicies, ka strādās pie tā, lai šis nodoklis tiktu sadalīts uz pusēm - 50% Rīgai, 50% Pierīgas novadu pašvaldībām. Pašreizējā politiskajā situācijā mūsu partijai ir reāli uzvarēt ne tikai pašvaldību vēlēšanās, bet arī nākamā gada Saeimas vēlēšanās. Un tad šo problēmu varēs atrisināt.
Kā dabūt atpakaļ tos iedzīvotājus, kas pametuši Rīgas centru? Redzam daudz tumšu logu, tumšu skatlogu.
Citās Eiropas pilsētās centros nav patīkami dzīvot nevis tāpēc, ka tie ir pārāk tukši, kā Rīgā, bet tāpēc, ka pārāk pilni - katra telpa pirmajā stāvā ir veikals, birojs vai restorāns, un visas mājas ir viesnīcas. Piemēram, Amsterdamas centrā dzīvo maz vietējo, jo gandrīz visas telpas ir viesnīcas vai “bed&breakfast” tipa pansijas.
Savukārt Barselonā šāds pansiju bizness ir aizliegts, jo nekustamo īpašumu cenas kļūst astronomiski augstas, tos pērk tikai investori, lai pārdotu tālāk vai izīrētu. Vietvarai tas nepatīk.
Rīgai līdz tam ir ļoti tālu. Mums ir uzdevums atdzīvināt centru. Bet ir absurds, ka Rīgas pilsēta ir aizvākusi savas iestādes projām no Vecrīgas un Rīgas pilsētai piederošas mājas stāv tukšas. Tas nav pareizi. Ierēdņiem jāatgriežas Vecrīgā. Tas radīs vairāk dzīvības, un dzīvīgums varbūt būs faktors, ka kāds gribēs tur dzīvot.
Vēl no dzīvošanas Vecrīgā attur augstais nekustamā īpašuma nodoklis...
To var regulēt, pašvaldība var to darīt, pašvaldība var piešķirt iedzīvotājiem ievērojamas atlaides. Jūrmala ir piešķīrusi atlaides 90% apmērā. Arī Rīgas pilsētai ir jālemj, kur piešķirt nekustamā īpašuma atlaides, lai veicinātu biznesa attīstību.
Kādi lēmumi Rīgas domei iedzīvotāju labā jāpieņem paši pirmie?
Man paši galvenie šķiet tie lēmumi, kas sekmēs investīciju piesaisti un cilvēku plūsmas uz Rīgu. Rīgas pilsētai ir jābūt kā savas pilsētas popularizācijas vēstnešiem, jāmēģina lielās pasaules kompānijas piesaistīt, pierunāt, motivēt, arī solot no savas puses ieguldījumus infrastruktūrā.
Daudzos biznesos mūsdienās nav svarīgi, vai cilvēks strādā Honkongā, Ņujorkā vai Rīgā. Rīgai jāprot izteikt piedāvājumu. Tas jādara pilsētas vadībai, jo, ja uz ārzemēm aizbrauc klerks runāt par tūrismu, diezin vai viņu kāds uzklausīs.
Vai jūs zināt, kas jādara, lai Rīgu sadzird?
Jā, mēs zinām.
* * *
Politisko reklāmu apmaksā Emīls Jakrins
