"Runājot ar draugiem, kas nav saistīti ar teātri, vispozitīvākās atsauksmes esmu saņēmusi tieši par tiem darbiem, kas piedāvā vienkāršus, saprotamus stāstus un spēj sniegt dzīvas, nepastarpinātas emocijas,” par saviem aizvadāmās teātru sezonas iestudējumiem un nākamās sezonas iecerēm stāsta dramaturģe Justīne Kļava.
J. Kļavas kontā šajā sezonā jau ir izrādes “Pēdējā maltīte” un “Mīlas straume” Jaunajā Rīgas teātrī, bet priekšā pirmizrāde, kas tūlīt, tūlīt būs - “Lauzto siržu klubs" Dailes teātrī. Arī nākamajai sezonai plāni nav mazāki, lai gan šobrīd to saturs vēl nav publiskojams. “Šobrīd esmu maksimāli koncentrējusies uz nonākšanu atpūtas stāvoklī, pēc darbiem, par kuriem esmu nenormāli priecīga. ” stāsta Justīne. “Bet man vajag atvilkt elpu, izbraukt ārpus Rīgas. Staigājot gar jūras krastu, man atnāks visas atbildes par to, ko vajag rakstīt un ko gribas rakstīt.” Ja autore saka, ka tā viņai būs atpūta, tad ticēsim, lai gan gar jūras krastu viņa staigās, ne mirkli neaizmirstot to, ka “ar rakstošo cilvēku rēķinās, uz viņu gaida aktieri, režisors, scenogrāfs un šuvēju cehi. Man bail iedomāties, kas notiktu, ja es atnāktu un pateiktu, ka šoreiz neizdevās. Šajā laikmetā visu laiku jāspēj pieņemt lēmumi. Tas ir ļoti, ļoti dinamisks ritms.” Klausīsimies un skatīsimies, ko viņa stāsta un kā stāsta par noturēšanos šādā ritmā.
