Pasaule piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un Eiropa arvien straujāk atpaliek no ASV un Āzijas gan ekonomiskās, gan tehnoloģiskās attīstības ziņā. Tomēr Latvijai ir iespējas nostiprināties jaunajā pasaules kārtībā, ja tā rūpēsies par savu aizsardzību, ekonomisko attīstību un iekšējo noturību. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai jāturpina stiprināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem, Eiropas valstīm un transatlantiskajiem sabiedrotajiem.
Kad varētu beigties Krievijas un Ukrainas karš, un kas pasauli sagaida pēc tā? Žurnāliste Kristīne Kravcova sarunā ar vēdisko astrologu Jāni Riežnieku apspriež kara iespējamo noslēgumu, Donalda Trampa lomu un paaudžu konfliktu, kas var ietekmēt nākotnes notikumus.
Politiķu neizpildītie solījumi reģionu iedzīvotājiem ne tikai vairo vilšanos valsts varā, bet arī mazina sabiedrības vēlmi piedalīties vēlēšanās. Savukārt iedzīvotāju politiskā pasivitāte var radīt arvien lielākas problēmas demokrātijas pamatiem. Šādas atziņas pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs.
Mūziķis Andris Kivičs "nra.lv" pēcvēlēšanu diskusijā neslēpa savu attieksmi pret Latvijas politisko vidi, politiķu darbu un valstī samilzušajām problēmām. Viņš komentēja vēlēšanu rezultātus, pauda prieku par "Apvienotā saraksta" panākumiem, kritizēja politiķu izvairīšanos no tiešām atbildēm un solījumu nepildīšanu, kā arī nosauca jautājumus, kuru risināšanu gaida no nākamās valdības. Kivičs īpaši uzsvēra ekonomikas nozīmi, nodokļu slogu pašnodarbinātajiem, bērnu un vecāku atsvešināšanas jautājumu ģimenēs un politiķu atbildības trūkumu valsts līdzekļu izšķērdēšanā.
Mūsu sabiedrība tikai iegūtu, ja bērni un jaunieši pulcētos nevis vārtrūmēs vai lielveikalu pievārtēs, bet muzejos un citās kultūras iestādēs – prasīt bērniem naudu par iespēju baudīt kultūru nav nedz valstisks, nedz prāta darbs – par to “nra.lv” saruna ar 14. Saeimas deputāti, bijušo vidusskolas direktori Ilzi Verginu.
Optimisms, ko atnesa aukstā kara beigas, ir beidzies, un Eiropai ir jāatzīst, ka tā strauji atpaliek no Āzijas un Amerikas. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka ar deklarācijām un “skaistiem samitiem” vairs nepietiek, bet nepieciešama spēcīga aizsardzība, ekonomika un tehnoloģijas.
Kā tehnoloģiju attīstība mainīs Latviju, un vai mūsu dzeramā ūdens resursi nākotnē kļūs par īpašu vērtību? Žurnāliste Kristīne Kravcova sarunā ar vēdisko astrologu Jāni Riežnieku pievēršas tehnoloģiju pārmaiņām un Latvijas potenciālam nākotnē.
Vai taisnība, ka tās valstis un tos uzņēmumus, kuri neinvestē jaunākajās tehnoloģijās, piemeklē ātrs gals; vai Latvija virzās uz savu galu vai tomēr spēj airēt strauji mainīgajā tehnoloģiju un inovāciju virpulī – “nra.lv” saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru, akadēmiķi, profesoru Tāli Juhnu.
Mainoties pasaules kārtībai un pieaugot starptautiskajai nenoteiktībai, Latvijai jāstiprina sava ekonomika, jāattīsta inovācijas un jāspēj pašai radīt pievienoto vērtību. Šādu vēstījumu pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs, pārrunājot Latvijas vietu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un valsts turpmākās attīstības prioritātes.
Vai veiksmīgi investējam jaunajās tehnoloģijās, cik paši spējam radīt jaunas progresīvas tehnoloģijas un no tā visa nopelnīt – “nra.lv” saruna ar ilggadējo Ārvalstu investoru padomes locekli un valdes priekšsēdētāju, šobrīd VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekli Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.
Ja Ukrainai izdosies noturēties šajā ziemā, nākamā gada vidū karš var piedzīvot jaunu diplomātisko un politisko dinamiku. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Ukrainas noturība ir atkarīga ne tikai no situācijas frontē, bet arī no valsts energosistēmas spējas izturēt ziemas apstākļus.
Kā Somijas valsts kontrolētā enerģētikas akciju sabiedrība “Fortum Oyj” tiek galā ar tautas alkām pēc lētākas elektrības, valsts vēlmēm pēc dividendēm un uzņēmuma vajadzības pelnīt un investēt attīstībā; vai Somijas pieredze energokompānijas daļas tirgot biržā ir pozitīva, un cik droša ir Skandināvijas un Baltijas enerģētika kara apstākļos – “nra.lv” saruna ar “Fortum Oyj” viceprezidenti Gintu Cimdiņu.
Atpazīstama seja vairs nav droša ceļazīme uz panākumiem politikā, bet sabiedrības attieksmē pret ētera personībām mēdz izpausties nežēlība. Šādu vērtējumu “nra.lv sarunās” ar žurnālisti Kristīni Kravcovu pauda politologs Filips Rajevskis, atbildot uz jautājumu par Aivi Ceriņu.
Jaunajai Saeimai būs jāuzņemas liela atbildība, jo pašreizējā politiskā situācija Latvijas parlamenta vēsturē ir neierasta. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka jaunievēlētā parlamenta darba rezultāti var ietekmēt arī sabiedrības līdzdalību un uzticēšanos politikai kopumā, tostarp nākamajās Saeimas vēlēšanās 2030. gadā.
Vai astroloģijai varētu būt bijusi nozīme Krišjāņa Kariņa valdības veidošanā, un kādi pārbaudījumi nākotnē sagaida Kulbergu? Žurnāliste Kristīne Kravcova sarunā ar vēdisko astrologu Jāni Riežnieku apspriež politiķu astroloģiskos ciklus un prognozes par sarežģītu periodu, kas Kulbergam varētu sākties 2027. gadā un turpināties 2028. gadā.
Kā Ukraina spēj noturēties pret nemitīgajiem kiberuzbrukumiem, vai tikai Latvijā izceļas skandāli pēc katra kiberuzbrukuma; vai mākslīgais intelekts mūs sāk apdraudēt un kas sagaidāms kara frontē Ukrainā – “nra.lv” saruna ar kiberdrošības un digitālās politikas eksperti, Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomnieci Ievu Ilvesu.
Ekonomiskā attīstība, birokrātijas mazināšana un diasporas atgriešana Latvijā būs vieni no būtiskākajiem nākamās valdības izaicinājumiem. Pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs pārrunāja prezidenta pausto par valsts ekonomisko attīstību, sadarbību ar Ministru prezidentu un ārpolitiku, īpašu uzmanību pievēršot arī jautājumam par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju repatriāciju.
Valdības stabilitāti nosaka ne tikai balsu skaits, bet arī tas, vai tās pretinieki spēj vienoties par alternatīvu. Šādu domu “nra.lv sarunās” ar žurnālisti Kristīni Kravcovu pauda politologs Filips Rajevskis, apspriežot iespējamu Andra Kulberga vadītu valdību un tās izredzes noturēties.
Vairāk nekā 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasīja atcelt Saeimas deputātu degvielas un mājokļu īres kompensācijas. Nepilnos četros gados tām iztērēts aptuveni 1,1 miljons eiro, turklāt KNAB brīdinājis par iespējām šo sistēmu izmantot negodprātīgi. Taču nu jau aizgājusī Saeima pirms savas aiziešanas noraidīja priekšlikumu kompensācijas samazināt. Tā lēma kompensāciju regulējumu pārcelt uz citu likumu. Līdz jaunas kārtības pieņemšanai deputāti naudu turpinās saņemt pēc līdzšinējiem noteikumiem.
Latvijā, Somijā un Zviedrijā valsts uzturlīdzekļus vecāka vietā izmaksā nedaudz mazāk nekā 10% no kopējā nepilngadīgo bērnu skaita, liecina Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktora Edgara Līcīša sniegtā informācija. Sarunā ar “nra.lv” žurnālisti Kristīni Kravcovu viņš skaidroja, ka, salīdzinot valstis pēc bērnu īpatsvara, kuriem tiek izmaksāti valsts uzturlīdzekļi, problēmas mērogs visās trijās valstīs ir līdzīgs, neraugoties uz atšķirīgo ekonomiskās labklājības līmeni.