“VID (Valsts ieņēmumu dienesta) reforma ir ļoti labs piemērs, pēc kā būs jāvadās citās iestādēs,” intervijā ciklā ”nra.lv TV sarunas”, runājot par taupības pasākumiem un birokrātijas mazināšanu, sacīja “Jaunā vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Rīgas Jaunā teātra aktieris Andris Keišs, svinot savu 51. dzimšanas dienu kopā ar kolēģi Artusu Kaimiņu “nra.lv TV” studijā un nopūšot sveci uz dzimšanas dienas tortes, atzina, ka viņam esot visbanālākās vēlēšanās.
Keišam jubileja. 26. novembrī viņam palika 51. Kā jau ierasts viņš savu dzimšanas dienu pavada uz skatuves, bet pēc tam paviesojās arī nra.lv TV studijā.
Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts SIA “Latvijas koncerti” nu jau bijušais vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis nonācis uzmanības lokā, pateicoties Valsts kontroles un Konkurences padomes modrībai. Spēja savienot vairākus amatus, saņemt apjomīgu atalgojumu, neefektīvi pārvaldīt no valsts budžeta piešķirtos naudas līdzekļus, strādāt bez peļņas un tikt pārapstiprinātam amatā bez konkursa 20 gadus pēc kārtas raisa jautājumus par ministrijas īpašās attieksmes iemesliem pret vienu no tās pārraudzībā esošajām amatpersonām.
Saruna ar Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (“Jaunā vienotība”) par viņa iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) ar līgumu izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” piedāvātus līgumu.
Aktieris Gatis Gāga, runājot par dzīvi laukos, TV raidījumā “Nra.lv sarunas” sacīja, ka tas ir viņam personīgi sāpīgs jautājums, jo īpaši tā dēvētā skolu tīkla optimizēšana – kā mums patīk sliktas lietas nosaukt neitrālos vārdos, eifēmismos. Kādam varbūt neliekas tik traki – notiek optimizācija vai konsolidācija, bet tā ir iznīcība tai vietai.
No Austrālijas līdz Amerikai un, protams, arī Eiropai tiek eksportēti Daugavpilī ražotie binokļi, tēmēkļi un citas smalkas medību saimniecībai un ne tikai tai noderīgas lietas.
“Nesen gadījās sabiedriskajos medijos dzirdēt, ka Latvijas nodokļu sistēma esot viena no labākajām pasaulē. Ja tas tā būtu, vai tad arī pensiju sistēmai mums nevajadzētu būt vienai no labākajām pasaulē, jo objektīvi pensiju veido nodokļi?” “Nra.lv TV” vaicāja labklājības ministram Reinim Uzulniekam (ZZS). Pēc ministra teiktā, problēma ir tajā, ka mēs esam ļoti jauna valsts un pensiju sistēma tika izveidota 1996. gadā.
Turpmāk lielāku uzmanību plānots veltīt ģimenēm ar bērniem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un audžuģimenēm. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver – valstij vairāk jādomā par bērniem, nevis par prokuroru un diplomātu privilēģijām. Bet kā šis atbalsts izskatīsies reālos skaitļos?
Kā Daugavpils pilsētas domē tiek pieņemti lēmumi; kādi fakti pierāda, ka bezmaksas sabiedriskais transports un bezmaksas sporta nodarbības ir ačgārna pagātnes domāšana, kura nedod labumu nedz iedzīvotājiem, nedz pilsētas budžetam; kādēļ pilsēta jāvada saprātīgi, saimnieciski un radoši – saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu.
Domas un darbi cieši savijas Daugavpils pilsētas satiksmes ikdienā. Kā sabalansēt nemitīgi augošās iedzīvotāju vajadzības, labklājības prasību apmierināšanu ar finansiālām iespējām un pašu varēšanu; kāda nozīme ir pašu spējai saražot arī lielas lietas; kā attiekties pret apkārt notiekošo un kādēļ uz lietām jāraugās ar pozitīvu skatu – par to visu saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu eksotiskā vietā – Daugavpils tramvaju depo.
Saeimas deputāte un frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova (“Stabilitātei”) TV raidījumā: Nra.lv sarunas" pastāstīja, ko pagājušonedēļ darīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ministrijas tur rādījušas ļoti smukas prezentācijas ar bildītēm un grafikiem, kur tās var nopelnīt un kur nevar, kas izklausījās pēc cirka.
Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir viens no lielākajiem galvaspilsētas satiksmes projektiem, kura mērķis – novirzīt tranzīta un kravas plūsmu prom no centra, samazinot sastrēgumus un uzlabojot gaisa kvalitāti.
Rīgas domes deputāts Ansis Pūpols stāsta, ka, iespējams, tiks atļauta satiksmes plūsma pa Altonavas tiltu kā pagaidu risinājums, ja tam piekritīs eksperti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums sākās 2022. gada 24. februārī, kad tās bruņotie spēki uzbruka Ukrainai no vairākām pusēm — no Krievijas, Baltkrievijas un okupētās Krimas. Šis karš būtiski mainīja Eiropas drošības situāciju un lika NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus un pārvērtēt enerģētisko atkarību no Krievijas.