Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts SIA “Latvijas koncerti” nu jau bijušais vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis nonācis uzmanības lokā, pateicoties Valsts kontroles un Konkurences padomes modrībai. Spēja savienot vairākus amatus, saņemt apjomīgu atalgojumu, neefektīvi pārvaldīt no valsts budžeta piešķirtos naudas līdzekļus, strādāt bez peļņas un tikt pārapstiprinātam amatā bez konkursa 20 gadus pēc kārtas raisa jautājumus par ministrijas īpašās attieksmes iemesliem pret vienu no tās pārraudzībā esošajām amatpersonām.
Par G. Ķirša sastrādāto Kultūras ministrijā sācies pingpongs
Vaicājām ministrei Agnesei Lācei (“Progresīvie”) - kādēļ KM izrādījusi labvēlību pret G. Ķirsi, ļaujot viņam turpināt vadīt “Latvijas koncertus”, neskatoties uz vājajiem finanšu rādītājiem un vairākkārtējiem Valsts kontroles (VK) ziņojumiem par acīmredzamām problēmām kapitālsabiedrības pārvaldībā. Ministre norādīja: “Tas būtu jājautā tiem, kas viņu pārapstiprināja. Šajā gadījumā pēc anonīmā vēstulē saņemtās informācijas esam vērsušies gan Iepirkumu uzraudzības birojā, gan KNAB. Atbilde vēl nav saņemta, bet zinu, ka abas iestādes to vērtē. Arī to, vai tur vispār ir viņu kompetencei atbilstoši jautājumi, ko izskatīt. Mēs sagaidīsim šo izvērtējumu un tad, balstoties uz to un ja būs nepieciešamība, vērtēsim, kā tāda situācija radusies.”
Ministre norāda, ka viņai nav zināmas par G. Ķirša pārapstiprināšanu atbildīgās ministrijas amatpersonas, jo tā ir bijusi toreizējā kultūras ministra Naura Puntuļa izvēle. Šobrīd kapitālsabiedrību vadītāju amatiem tiekot rīkoti konkursi, un tāds tiks rīkots arī uz VSIA “Latvijas koncerti” nu jau vakanto vadītāja amatu.
Ķirsis jāpurina kompetentajām iestādēm
A. Lāce ir kultūras ministres amatā kopš 2024. gada jūnija, līdz ar to viņas ziņā nav bijis jautājums par G. Ķirša pārapstiprināšanu 2022. gada septembrī, tomēr viņa nesteidzas meklēt atbildīgos ministrijā, kamēr nav zināmi atbildīgo iestāžu secinājumi:
“Šobrīd G. Ķirsis ir noslēdzis savas darba gaitas “Latvijas koncertos”. Es nezinu, vai tas joprojām ir relevanti. Mēs vērtēsim saņemto informāciju no iestādēm - IUB un KNAB. Ja būs nepieciešamība, mēs, protams, vērtēsim rīcību gan pašā kapitālsabiedrībā, gan uzraudzībā.”
A. Lāce sarunā ar “Neatkarīgo” uzsvēra, ka šobrīd jautājums par G. Ķirša sastrādāto “Latvijas koncertos” un viņa pārapstiprināšana uzņēmuma valdē 2022. gadā ir atbildīgo iestāžu kompetencē.
Konkursi Ķirsim neesot bijuši vajadzīgi
Esam saņēmuši arī izvērstas atbildes no KM preses dienesta. Cita starpā vaicājām: “Pēc mūsu atrastajiem publiski pieejamiem datiem, 2022. gada septembrī Guntars Ķirsis bez konkursa ceturto reizi pēc kārtas tika apstiprināts kā vienīgais valsts loceklis VSIA “Latvijas koncerti”. Kuras kapitāldaļu turētāja pilnvarotās amatpersonas pieņēma lēmumu par Guntara Ķirša pārapstiprināšanu valdes locekļa amatā, un kāds šādiem lēmumiem bija pamatojums?”
Valsts sekretāre ar preses dienesta starpniecību sniedza šādu atbildi: “Kapitālsabiedrības valdes darbības novērtēšanu saskaņā ar KM iekšējiem tiesību aktiem veic izveidota komisija, kura vērtē kapitālsabiedrības valdes paveikto iepriekšējā darbības periodā. Saskaņā ar Kultūras ministrijas izdotu rīkojumu izveidota vērtēšanas komisija veica valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas koncerti” valdes priekšsēdētāja Guntara Ķirša iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanu un sniedza atzinumu ar atbalstu VSIA “Latvijas koncerti” valdes locekļa G. Ķirša iecelšanai uz nākamo pilnvaru termiņu atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta astotās daļas 1. punktam, kas nosaka, ka valdes locekļu nominēšanas kārtību nepiemēro, ja valsts kapitāla daļu turētājs pēc valdes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanas nolemj izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu.”
Salīdzinot atbildē minēto ar G. Ķirša darbības hronoloģiju, tomēr sanāk, ka nevis tā laika kultūras ministrs Nauris Puntulis, bet gan VSIA “Latvijas koncerti” kapitāla daļu turētāja, KM valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica 2022. gadā izvērtēja un nolēma izvirzīt G. Ķirsi uz nākamo pilnvaru termiņu.
Vai šis būs kārtējais valsts līdzekļu neefektīvs izlietošanas gadījums, kad atbildīgais netiks saukts pie atbildības, bet, ja arī atradīs, tad noteikti kāds mazākais no ierēdņiem izrādīsies vainīgs, jo vienkārši tā jābūt?
Īpašie izredzētie un parastie valdes locekļi
No preses dienesta atbildes izriet, ka KM paspārnē esošajās un pārraudzītajās kapitālsabiedrībās ir īpaši izredzētie vadītāji, kuri atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta astotajai daļai tiek vienkārši pārapstiprināti, pat ja ar viņu vadītās sabiedrības finanšu rādītājiem, maigi izsakoties, nav pamata lepoties. Savukārt uz citiem attiecināms tā paša KM piesauktā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. pants, tikai šī panta otrā daļa (nevis kā G. Ķirsim astotā daļa), ka atbilstoši korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem jānodrošina atklāts, godīgs un profesionāls valdes locekļu atlases konkurss, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.
Atminēsimies nesenos konkursus uz valdes locekļa amatiem Nacionālajā operā un baletā, Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī u.c.
Jāatgādina, ka G. Ķirša kā valdes locekļa amatu savienošana 10 gadu garumā valstij un pašvaldībai amata atlīdzībās ir izmaksājusi teju miljonu eiro, precīzāk, līdz 31.12.2024. G. Ķirsis saņēma 924 458,39 eiro kā darba algu. G. Ķirša algas ienākumi 2024. gadā bija 112 538,33 eiro. 2024. gada alga VSIA “Latvijas koncerti” bija 64 738,33 eiro gadā jeb 5394,86 eiro mēnesī. Arī Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Dzintaru koncertzāle” stipri neiepaliek, G. Ķirša alga 2024. gadā bija 47 800 eiro jeb 3983,33 eiro mēnesī. Nav jau problēma, ka valdes locekļa kā atbildības amats ir labi apmaksāts, bet jautājums, vai amatu savienošana un vairāku lielu algu saņemšana vienlaikus publiskā sektorā ir pieļaujama vai vēlama un atbilst KM piesauktajiem korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem.
Ministrijas atbilde uz “nra.lv” jautājumiem
Zemāk publiskojam KM valsts sekretārei uzdotos jautājumus un saņemtās atbildes:
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība tiek realizēta, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un no tā izrietošajos Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, kā arī pēc Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta izstrādātajās vadlīnijās un Kultūras ministrijas iekšējos noteikumos “Valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētāja, pārvaldības kārtība” noteiktajiem principiem. Iepazīstoties ar Valsts kontroles 2024. gadā veikto kultūras kapitālsabiedrību darbības izvērtējumu un ieteikumiem tās pārraudzības uzlabošanai, Kultūras ministrija ir veikusi vairākas darbības.
1) Kultūras ministrija, lai nodrošinātu datu iegūšanu un apkopošanu par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas pārstāvjiem, ir izvērtējusi vairākus datu apkopošanas variantus, kā rezultātā dati tiek apkopoti Kultūrkartes uzlabotajā versijā.
2) Sadarbībā ar kapitālsabiedrībām tiek izstrādāti vienoti principi kapitālsabiedrību gada pārskatu sagatavošanā.
3) Kā jau Valsts kontroles ziņojumā norādīts, Kultūras ministrija 2022. gadā jau tika veikusi izvērtējumu par valsts līdzdalības saglabāšanu kultūras kapitālsabiedrībās, kuru Ministru kabinets atbalstīja 2022. gada septembrī, vienlaikus nosakot arī kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskos mērķus. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šāds izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu veicams reizi piecos gados. Savukārt šā gada rudenī tika veikts kapitālsabiedrību juridiskā statusa izvērtējums un iesniegts Ministru kabinetā.
4) Sakarā ar Valsts kontroles ieteikumu vērtēt kapitālsabiedrību administratīvo resursu kapacitāti un izskatīt to optimizēšanas iespējas, kas izriet no konstatējuma, ka kapitālsabiedrību administratīvie darbinieki paralēli strādā vairākās darba vietās, KM vērsās VID ar informācijas pieprasījumu par visu kapitālsabiedrību strādājošo nodarbinātību.
Saskaņā ar VID sniegtajiem datiem par periodu no 2019. līdz 2022. gadam, kultūras kapitālsabiedrību administrācijās ir tikušas nodarbinātas 147 personas, no kurām 120 ir guvušas ienākumus arī citās darba vietās:
Pedagoģiskā darba veikšana KM ieskatā ir īpaši atbalstāma, jo sniedz būtisku ieguldījumu jauno kultūras jomas profesionāļu izaugsmē un nozares ilgtspējā.
Vairumā gadījumu papildu darbi ir veikti īslaicīgi un lielākoties NVO vai nelielās privātās SIA, uz ko nodarbinātajiem ir tiesības un darbinieku papildu nodarbinātība ir jākontrolē kapitālsabiedrības valdei kā darbinieku darba devējam.
Vienlaikus jāatzīmē, ka kultūras darbinieku atalgojums ir neliels un tas būtiski atpaliek no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā.
KM norāda, ka attiecībā uz diviem VSIA “Latvijas koncerti” darbiniekiem, par kuriem ziņojumā bija minēts, ka ir darba tiesiskajās attiecībās arī ar SIA “Dzintaru koncertzāle”, informējam, šīs personas vairs nestrādā SIA “Dzintaru koncertzāle”.
2. Pēc mūsu atrastajiem publiski pieejamiem datiem, 2022. gada septembrī Guntars Ķirsis bez konkursa ceturto reizi pēc kārtas tika apstiprināts kā vienīgais valsts loceklis VSIA “Latvijas koncerti”. Kuras kapitāldaļu turētāja pilnvarotās amatpersonas pieņēma lēmumu par Guntara Ķirša pārapstiprināšanu valdes locekļa amatā, un kāds šādiem lēmumiem bija pamatojums?
Kapitālsabiedrības valdes darbības novērtēšanu saskaņā ar KM iekšējiem tiesību aktiem veic izveidota komisija, kura vērtē kapitālsabiedrības valdes paveikto iepriekšējā darbības periodā. Saskaņā ar Kultūras ministrijas izdotu rīkojumu izveidota vērtēšanas komisija veica valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas koncerti” valdes priekšsēdētāja Guntara Ķirša iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanu un sniedza atzinumu ar atbalstu VSIA “Latvijas koncerti” valdes locekļa G. Ķirša iecelšanai uz nākamo pilnvaru termiņu atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta astotās daļas 1. punktam, kas nosaka, ka valdes locekļu nominēšanas kārtību nepiemēro, ja valsts kapitāla daļu turētājs pēc valdes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtēšanas nolemj izvirzīt viņu uz nākamo pilnvaru termiņu.
3. Kādēļ tieši Guntars Ķirsis tika pārapstiprināts valdes locekļa amatā, ja “Latvijas koncertu” finanšu rādītāji signalizēja par uzņēmuma zaudējumiem, nevis priecēja ar ieņēmumiem?
Analizējot visu G. Ķirša iepriekšējā pilnvaru termiņā paveikto, var konstatēt, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas koncerti” 2017. gadu ir noslēgusi ar peļņu 15 053 eiro apmērā, 2018. gadu - ar peļņu 11 772 eiro apmērā, 2019. gadu - ar peļņu 16 957 eiro apmērā, 2020. gadu - ar peļņu 11 066 eiro apmērā, bet tikai 2021. gadu kapitālsabiedrība noslēdza ar zaudējumiem 11 579 eiro apmērā. 2021. gadā kapitālsabiedrības darbību, līdzīgi kā visā kultūras nozarē, būtiski ietekmēja vīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze un ar to saistītie ierobežojumi. Publiski pasākumi ar ierobežotu apmeklētāju skaitu tika atļauti tikai laika periodā no jūnija līdz septembrim, kas būtiski ietekmēja kapitālsabiedrības darbību un finanšu situāciju tajā. Izvērtējot 2021. gada kapitālsabiedrības finanšu darbības rādītājus, tika rosināts turpināt veikt pastiprinātu kapitālsabiedrības finanšu pārraudzību, pieprasot kapitālsabiedrības valdei izstrādāt zaudējumu novēršanas plānu, lai būtu iespējams sekot līdzi finanšu situācijai kapitālsabiedrībā, kā arī tam, vai radušies zaudējumi tiek segti no nākamo gadu peļņas.
4. Vai varētu būt tā, ka Valsts kontroles konstatētās nepilnības “Latvijas koncertos” varētu būt saistītas ar Guntara Ķirša izdegšanu daudzajos darbos vienlaicīgi, piemēram SIA “Dzintaru koncertzāle” un SIA “Koncerti & Koncerti”?
Saskaņā ar normatīvo regulējumu kapitālsabiedrības valdei ar kapitāla daļu turētāju ir jāsaskaņo papildu ieņemamais amats, izņemot pedagoģiskais darbs, kā arī radošais darbs, ja tas tiek veikts ārpus valdes vadītās kapitālsabiedrības.
G. Ķirsis apvienoja VSIA “Latvijas koncerti” valdes locekļa amatu ar SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes locekļa amatu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto. G. Ķirsis nav informējis un saskaņojis ar Kultūras ministriju saistībā ar jebkāda amata ieņemšanu SIA “Koncerti & Koncerti”.
5. Kā Kultūras ministrijas kapitāldaļu turētājs realizē kontroli un pārraudzību pār ministrijas pārziņā esošajām valsts kapitālsabiedrībām?
Kultūras ministrija atbilstoši apstiprinātajiem iekšējiem noteikumiem “Valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētāja, pārvaldības kārtība” realizē pārraudzību pār ministrijas pārziņā esošajām valsts kapitālsabiedrībām, galvenokārt iesaistoties kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā. Regulāri tiek izskatīti un pieņemti lēmumi jautājumos, kuri ir valsts kapitāldaļu turētāja kompetencē saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un kapitālsabiedrības statūtiem, t.sk. valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ik gadu veic kapitālsabiedrības gada pārskata izskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī kapitālsabiedrībai noteikto finanšu un nefinanšu mērķu izpildes kontroli un kapitālsabiedrības darbības rezultātu novērtējumu.
