Nra video

“Lāpīt ekonomiku uz drošības rēķina nedrīkstam,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, runājot par imigrācijas ierobežošanu galvaspilsētā. Kādi pasākumi tiek apsvērti, lai mazinātu nelegālu uzturēšanos, un kādas ir reālās iespējas pašvaldībai kontrolēt situāciju?

Vakaros ejot pa Rīgas centra ielām, logi daudzviet paliek tumši. Cilvēki pārceļas uz Pierīgu. Vicemērs Edvards Ratnieks stāsta, ka Rīgā ir desmitiem tūkstošu brīvu dzīvokļu, kas stāv tukši un netiek izīrēti vai pārdoti.

Ādaži, Mārupe, Liepāja un citas pilsētas plaukst un zeļ, kamēr Rīga cīnās ar iedzīvotāju aizplūšanu, stāvvietu problēmām un tukšām ielām. Kāpēc galvaspilsēta atpaliek? Vai pie vainas ir kļūdas pilsētplānošanā, birokrātija, vai arī trūkst drosmīgas vīzijas? Māris Sprindžuks atklāti stāsta par Rīgas lejupslīdes cēloņiem un to, kā pārtraukt iedzīvotāju bēgšanu no pilsētas.

Mošeju būvniecības jautājums Rīgā nav pazudis no dienaskārtības. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka absolūti neatbalsta šādu iniciatīvu, uzsverot arī sabiedrības spiedienu pret to.

Zigmars Liepiņš ir vārds, ko zina ikviens, kam rūp Latvijas mūzikas vēsture. Komponists, kurš radījis neaizmirstamus skaņdarbus un muzikālās izrādes – no leģendārās rokoperas “Lāčplēsis”, kas kļuva par Trešās atmodas simbolu, līdz populārām dziesmām, kas joprojām skan Latvijas radiostacijās. Liepiņš ir arī ilggadējs Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors.

Latvieši bieži tiek raksturoti kā miermīlīgi un pacietīgi, taču vai ir robeža, kurai pāri ejot sabiedrība vairs klusēt nespēj? Komponists Zigmars Liepiņš dalās atmiņās par zinātniskā komunisma stundām un trīs frāzēm, kas šodien skan pārsteidzoši aktuāli – par revolūcijas situāciju, varu un lielkrievu šovinismu.

Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks atzīst, ka viņam nav iespēju darīt lietas ārpus savas jurisdikcijas, taču ir iespēja saukt visas iesaistītās puses pie viena galda un definēt mērķi satiksmes sistēmas attīstībai galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.

Pirms dažiem gadiem komponists Zigmars Liepiņš bija starp tiem, kurus izvirzīja Ministru kabineta balvai, taču pēdējā brīdī viņa vārds no saraksta pazuda. Kāpēc? Vai tā bija politiska atriebība, kandidātu pārskatīšana vai vienkārši nejaušība?

Rīgas vicemērs stāsta par to, kā novecojuši noteikumi bremzē attīstību, kāpēc mēs turpinām maksāt par liekām prasībām un kā panākt, lai sistēma kļūtu saprotama un ērta iedzīvotājiem.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka teju trešdaļai bērnu Latvijā konstatēta aptaukošanās. Līdzīga tendence vērojama visā Eiropā, un par vienu no iemesliem tiek minētas Covid-19 pandēmijas sekas. Tomēr Latvijā pastāv arī nopietnas problēmas ar prevenciju – profilaktiskais darbs veselības jomā joprojām ir nepietiekams.

“Šeit nav runas par to, ka kaut kam kaut ko liegs, jo tie ir Latvijas pilsoņi un viņiem ir Satversmē noteiktās tiesības. Bet runa ir par to, lai viņu EVAK vai citas valsts apdrošināšanu maksā mums, lai mēs pēc tam varam dot rēķinu Francijai, Vācijai, Īrijai vai Zviedrijai,“ tā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir gatavs nepopulāram lēmumam, proti, pārskatīt visu Latvijas pilsoņu pieejamību veselības aprūpei, ciklā “Nra.lv sarunas” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Civilās aizsardzības plāns, kurā bija noteikts termiņš līdz 2025. gadam apzināt, remontēt un aprīkot gan esošās patvertnes, gan pielāgotās būves, pieņemts jau pērnā gada sākumā. Tomēr iedzīvotāju zināšanas par tuvumā esošām pieejamām patvertnēm krīzes situācijā arvien ir pieticīgas. Sabiedrībā pagaidām trūkst arī zināšanu par rīcību ārkārtas situācijās.

Latvija saskaras ar dziļu demogrāfijas krīzi – 2024. gadā dzimušo skaits samazinājās par 13 %, sasniedzot tikai 12 571 jaundzimušo. Tāpat no 2023. gada dzimušo skaits samazinājās no 14 490 uz 12 571 – kritums par 1 919 bērniem.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pazīstams ar savu tiešo un bieži provokatīvo komunikācijas stilu, kas atšķiras no tradicionālajiem politikas standartiem. Viņa izteikumi bieži ir orientēti uz rezonansi publiskajā telpā, bet ne vienmēr ir konsekventi – gan faktu precizitātes, gan nostājas ziņā.

Zāļu vairumtirgotāji līdz šim jau cietuši vairāk nekā 28 miljonu eiro zaudējumus, norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri, komentējot sociālajos tīklos izskanējušās sūdzības par grūtībām atrast nepieciešamos medikamentus.

Edgars Rinkēvičs pauž pārliecību, ka esošās valdības stabilitāte ir lielā mērā atkarīga no spējas vienoties. Tomēr nākamo Saeimas vēlēšanu tuvums neraisa vēlmi pēc jaunas valdības ne koalīcijā, nedz arī opozīcijā, uzskata Valsts prezidents.

Hosams Abu Meri ir Latvijas Republikas veselības ministrs kopš 2023. gada. Savukārt pagājušā gada jūlijā viņa vadībā tika īstenota jauna uzcenojumu reforma farmācijas nozarē.

Latvijas ministrijās ir liels daudzums ekspertu, referentu, juristu, palīgu un tamlīdzīgu amatu. Tikmēr “restartētās” valdības plāns, cita starpā, paredzēja darbu pie birokrātijas un tēriņu samazināšanas valstī, kas loģiski sasaucas arī ar ierēdņu skaita samazinājumu.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzīst, ka šogad nozarei atvēlētais budžets būs nepietiekams. Tam par iemeslu, cita starpā, ir gan kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanās, gan pacientu skaita pieaugums.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atskatās uz diviem gadiem Valsts prezidenta amatā, kas bijuši piepildīti ar būtiskiem izaicinājumiem. Intervijā žurnālistei Elitai Veidemanei viņš skaidro, kā mainījusies valsts drošības izpratne, kādi risinājumi nepieciešami krīžu gatavībai, un kā šie divi gadi ir veidojuši viņa redzējumu par Latvijas attīstību.