Pilsēta, kur cilvēki dzīvo zem zemes: tur ir mājas, restorāni un pat baznīcas

© Mākslīgā intelekta ģenerēts attēls/MN

Austrālijas pilsētiņā Kūberpedijā iedzīvotāji atraduši neparastu veidu, kā pasargāties no ekstremāla karstuma, – ievērojamu ikdienas dzīves daļu viņi pārcēluši pazemē. Klinšu tuneļos ierīkotas dzīvojamās mājas, veikali, restorāni, viesnīcas un pat baznīcas. Pateicoties šādam risinājumam, pazemes telpās visu gadu saglabājas patīkama temperatūra, aptuveni 19 līdz 25 grādi, pat tad, kad virszemē termometra stabiņš tuvojas 50 grādu atzīmei, raksta “Unian.net”.

Kūberpedija atrodas Dienvidaustrālijas štatā, aptuveni 846 kilometrus uz ziemeļrietumiem no štata galvaspilsētas Adelaidas. Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem, pilsētiņā pastāvīgi dzīvo aptuveni 1400 cilvēku.

Šī apdzīvotā vieta ir pazīstama kā pasaules opālu galvaspilsēta, jo no šejienes nāk ievērojama daļa pasaulē iegūto dārgakmeņu. Pirmie kalnrači šeit ieradās 1916. gadā pēc bagātīgu opālu atradņu atklāšanas. Tomēr viņiem drīz nācās saskarties ar skarbajiem tuksneša klimatiskajiem apstākļiem.

Saskaņā ar Austrālijas Meteoroloģijas biroja datiem, janvārī vidējā maksimālā temperatūra šajā apkaimē sasniedz gandrīz 37 grādus. Vasarā karstums bieži pārsniedz 40 grādus, bet temperatūras rekords fiksēts divas reizes - 2019. gada 20. decembrī un 2026. gada 30. janvārī. Abos gadījumos termometra stabiņš sasniedza 48,3 grādus.

Situāciju vēl sarežģītāku padara intensīvais saules starojums un nelielais nokrišņu daudzums - gadā šeit nolīst vidēji tikai aptuveni 144,8 milimetri lietus. Turklāt mākoņainu dienu pilsētiņā ir vien aptuveni 67 gadā.

Lai nebūtu pastāvīgi jāpaļaujas uz gaisa kondicionēšanas sistēmām, iedzīvotāji sāka ierīkot mājokļus tieši klintīs - tā radās pazemes dzīvojamās telpas, kas kļuva par alternatīvu tradicionālajām ēkām.

Drošības apsvērumu dēļ šādām būvēm jāatrodas vismaz četru metru dziļumā, bet dažas no tām sniedzas gandrīz divreiz dziļāk.

Šādu mājokļu galvenā priekšrocība ir stabila temperatūra - pazemes tuneļos tā visa gada garumā svārstās aptuveni no 19 līdz 25 grādiem pēc Celsija. Tas ļauj iedzīvotājiem patverties no tuksneša svelmes, neizmantojot telpu dzesēšanas sistēmas nepārtraukti.

Laika gaitā Kūberpedijas pazemes infrastruktūra pārvērtusies par īstu pilsētu - papildus privātmājām šeit darbojas veikali, restorāni, kazino un frizētavas.

Pazemē ierīkotas arī viesnīcas tūristiem un vairākas reliģiskās celtnes.

View this post on Instagram

A post shared by Coober Pedy (@cooberpedysa)

Daļa pazemes būvju, kas izveidotas 20. gadsimta pirmajā pusē, ieguvušas Austrālijas nacionālā mantojuma objektu statusu un atrodas aizsardzībā.

Tomēr dzīve Kūberpedijā neaprobežojas tikai ar pazemi - arī virszemē darbojas viesnīcas un dažādi pakalpojumu sniedzēji.

Kūberpedijas popularitāti ceļotāju vidū veicināja 1987. gadā pabeigtā starpkontinentālās Stjuarta šosejas asfaltēšana. Tas ievērojami atviegloja nokļūšanu līdz attālajai tuksneša pilsētiņai.

Tagad tūristi šeit ierodas, lai apskatītu neparastās pazemes mājas un baznīcas. Vietējā tuksneša ainava piesaistījusi arī filmu veidotāju uzmanību.

Piemēram, Kūberpedijas tuneļos un to apkārtnē uzņemtas filmas "Trakais Makss 3: Aiz pērkona kupola” (1985) un "Melnā bedre” (2000).

Vēl viena neparasta vietējā atrakcija ir golfa laukums, kurā nav neviena zāles stiebriņa - spēlētāji līdzi nēsā nelielus mākslīgās zāles paklājiņus, uz kuriem pirms sitiena novieto bumbiņu.

Savukārt aptuveni 15 kilometru attālumā no pilsētiņas atrodas vēl viens ievērības cienīgs objekts - 5614 kilometrus garais Dingo žogs. Tas pasargā aitu ganāmpulkus no savvaļas suņu un citu plēsēju uzbrukumiem un tiek uzskatīts par garāko šāda veida būvi pasaulē.

Lasi arī:

Video