Cilvēki, kas iedvesmo

«No sirds vēlu mums visiem mīlēt citam citu un rūpēties citam par citu. Primāri par tuvākajiem. Ja mans bērns pienāk un mani apķer, nav jau nekas jāsaka. Ja mazdēliņš, pirms aiziet tālāk savās ikdienas gaitās, ienāk virtuvē, mani apķer un noglauda, neko jau nevajag teikt… Jo īsti mēs redzam tikai ar sirdi,» saka Latvijas Radio žurnāliste, spožā kultūras personība un vairāku grāmatu autore Lia Guļevska.

“Ja agrāk es domāju galvenokārt par sevi, kā pašam labāk atpūsties un izklaidēties, tad pēdējos piecus, sešus gadus es vairāk domāju, kā man sevi izpaust, kā parādīt sevi mazmeitām un ko viņām atstāt,” saka tautā mīlētais mūziķis, šlāgerdziedātājs, grupas “Baltie lāči” līderis Andris Baltacis, Dārtas (6) un Ditas (4 mēneši) opis.

"Normāli laime nav nepārtraukta, bet ir tādi mazi laimes izjūtas mirkļi, uzplaiksnījumi, reizēm pilnīgi iracionāli," intervijā žurnālam "Ieva" saka Dailes teātra vadītājs un aktieris Juris Žagars.

«Šajā laikā, kad pasaulē notiek karu daudzināšana, kad vērtību izpratnē ir iestājies haoss, man slāpst pēc būtiskā un jēdzīgā. Man slāpst pēc miera. Es esmu ticīgs cilvēks, un es katru dienu par to domāju –, ka laika vairs nav tik daudz, tāpēc to nedrīkst izniekot. Ir jādzīvo, redzot horizontu,» saka aktrise Ieva Aniņa.

Sestdien, 23. novembrī, Valmieras teātrī Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras novada pašvaldības atbalstu rīko 31. Gada balvas teātrī «Spēlmaņu nakts» 2023./2024. gada sezonas apbalvošanas ceremoniju.

«Kad, studējot uzņēmējdarbību, sapratu, ka daudz vairāk varētu sasniegt mūzikā, šī sajūta man nāca kā atvieglojums –, ka esmu atradis savu aicinājumu un ieguvis brīvību. Brīvību sapņot,» saka operdziedātājs Edgars Ošleja. Viņš kļuvis par Raimonda Paula jauno favorītu.

Otro sarunas daļu sāksim ar atziņu, kas bija kā zibens spēriens: “Es nevaru vainot citus nepareizu lēmumu pieņemšanā, jo, ja tu atbildi, tad atbildi par visu pilnībā, ja tevi sit, tad tevi sit pēc pilnas programmas.”

“Neko mēs nedrīkstam darīt bez iekšējās pārliecības par sava lēmuma pareizību, jo jebkura negatīva doma, ko esi palaidis kosmosā, jebkuras šaubas, bailes par neizdošanos, bažas - tas viss ģenerē nākamās bailes un neizdošanos,” secina “Producentu grupas 7” vadītājs, producents Aigars Dinsbergs.

«Man vienmēr ir bijis sapnis nospēlēt kādu jaudīgu vēsturisku personību, un nu tas ir piepildījies,» saka skatītāju mīlētais teātra un kino aktieris Andris Bulis.

“Man gribējās, lai mēs nesalīdzināmies, kura ir veiksmīgāka, kurai labāka dzīve. Šis salīdzināšanas laikmets sievietes dzen totālā izdegšanā, lai gan patiesībā mums nav jāpiedalās šajā “kura labāka” konkursā,” par jaunās grāmatas “Viņas var” ideju stāsta žurnāliste, vairāku grāmatu autore, kā arī raidījumu “Māmiņu sarunas ar Gundegu Rozi” un “Izlaušanās” vadītāja Gundega Roze, kura aicina sievietēm sadoties rokās. Jāteic, ka šis ir gana cēls mērķis mūsdienu sabiedrībā, bet ne neizdarāms.   

«Man svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī pats radošais process – kad redzu, ka ar katru soli tuvojos tam, ko esmu ieplānojis, kad saprotu, ka esmu uz pareizā viļņa, tas ir milzīgs gandarījums,» saka trompetists, komponists, dziedātājs un producents Andris Ābelīte.

“Kādreiz bija sapnis uztaisīt “Ghetto Games” un nopelnīt. Nevaru teikt, ka tas ir izdevies, taču šodien ir milzīgs emocionālais gandarījums par to, ka mēs iedvesmojam miljoniem cilvēkus visā pasaulē. To nevar nopirkt par naudu,” saka “Ghetto Games” līderis Raimonds Elbakjans.

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.

Ar "Amoralles" radītāju tiekos dienu pēc skates. Tā ir diena, kad vēl aizvien cilvēki runā par redzēto – gan neskaitāmās atsauksmēs "Instagram", gan dizainerei privāti atsūtot savu sajūsmu un pateicības vārdus, jo neko tādu modes cienītāji nebija gaidījuši. Modes skate bija īsts mākslas darbs, radot sajūtu, ka pretī sniedzas dzīvas skulptūras.

«Ja nu ir kāds joks, tad tā ir visa mana dzīve – no bērnības līdz pat šim brīdim. Tas viss ir viens liels, liels joks! Un lielākais humors ir tajā, ka es vispār vēl esmu dzīvs!» saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris Andris Bērziņš.

«Es biju laimīga, kad iestājās rudens, jo šī vasara man bija par garu. Es nezināju, ko darīt septembrī, kad vēl spīdēja saule. Jutos kā aizmigusi. Bet rudens dzestrums kopā ar uguns stihiju mani ir atmodinājis atkal radoši darboties,» saka dziedātāja, vokālā pedagoģe un mūziklu aktrise Annija Putniņa.

Pēc sarunas ar kompānijas “Forte Production” uzņēmēju, producentu Jāni Kļaviņu, galvā skan četri vārdi: “Te būs daudz jāupurē”. Turklāt pārsteidzošākais un vienlaikus aizkustinošākais ir tas, cik viegli Jānis spēj runāt par tēmām, kas daudziem varētu šķist neērtas.

«Pieaugušā vecumā, jo īpaši, ja esi atbildīgs par vēl kādu cilvēku, tu vairs nevari būt Pepija. Tu nevari dzīvot simtprocentīgi tikai šodienai, tev ir jādomā arī par rītdienu. Es, paldies Dievam, ar savu iekšējo bērnu vēl ļoti draudzējos, tāpēc esmu ļoti priecīga, ka vismaz uz skatuves varu sevī palaist vaļā Pepiju,» saka dziedātāja Ieva Sutugova.

Nebaidīšos teikt, ka šī ir producenta Jāņa Kļaviņa pēdējā laika atklātākā saruna. Bez liekām maskām, kas reizēm dzīvi sašūpo un liek maldīties. Tas tāpēc, ka abi uz sarunu tiekamies dienas pirmajā pusē.

«Savā pirmajā basketbola izlaidumā audzēkņiem teicu, ka tad, ja vēl būšu basketbola treneris un ja kādu dienu nopelnīšu medaļas, tad puse no medaļām pienāksies viņiem, jo tieši viņi bija mani pirmie audzēkņi. Tieši ar viņiem daudz kļūdījos, nezināju, ko darīt, kā darīt, bet daudz sapratu,» atklāj sporta skolotājs un basketbola treneris Krišs Matisons.

«Es būšu basketbolists,» tā vecmāmiņai Janīnai reiz teica mazais puika Krišs, kurš trenēties šajā sporta veidā Gulbenē sāka vienlaikus ar mācību uzsākšanu skolā 1.klasē. Vecmāmiņa toreiz mazliet neticīgi bilda: «Tad būs jāizaug garam.» Un Krišs izauga, sasniedzot 1,83  metrus. Pārauga savu tēti Jāni par galvastiesu. Krišs iestājās Sporta pedagoģijas akadēmijā, beidza to un kļuva par pedagogu. Tāpat kā viņa tētis.

«Dzīves laikā ir daudz ciešanu, ir sāpes un ir bēdas, bet – dzīve sniedz arī ļoti daudz prieka! Ir tikai jāiemācās prieku paņemt,» saka populārais teātra un kino aktieris, režisors, teātra-džeza kluba «Hamlets» vadītājs, nemainīgi vīrišķīgi šarmantais Rolands Zagorskis-Rolands.