Piedzīvojis vienu no pēdējo mēnešu lielākajiem Krievijas gaisa uzbrukumiem un redzējis kara izpostītās pilsētas, pianists Andrejs Osokins kopā ar nodibinājuma “Osokinu fonds” komandu atgriezies no Ukrainas.
Desmit dienu laikā tika īstenota plaša un daudzveidīga programma. Kijivā un Čerņihivā Andrejs Osokins sniedza koncertus ar orķestriem, vadīja meistarklases jaunajiem talantiem un tikās ar ukraiņu mūzikas skolu audzēkņiem, dāvājot viņiem mūzikas instrumentus un kaut uz brīdi - cerību un gaismu kara plosītajā ikdienā.
Brauciens sākās ar skarbu atgādinājumu par Ukrainas ikdienu - naktī pirms mēģinājumiem ar Ukrainas Nacionālās filharmonijas Akadēmisko simfonisko orķestri Kijiva, Odesa, Dņipro un citas pilsētas piedzīvoja pēdējo mēnešu laikā lielāko Krievijas uzbrukumu ar vairāk nekā 700 droniem un desmitiem raķešu.
“Mūs pamodināja spēcīgi sprādzieni Kijivā, tikai pēc tiem sekoja trauksmes sirēnas.
Šo nakti pavadījām viesnīcas bumbu patvertnē, sekojot līdzi ziņām par atkārtotiem uzbrukumiem, jau apzinātajiem bojāgājušajiem un ievainotajiem cilvēkiem.
Neskatoties uz smago un trauksmaino nakti, agri nākamajā rītā mēs jau bijām mēģinājumā ar orķestri. To izturēt ir ārkārtīgi grūti, taču vislielāko apbrīnu raisa paši ukraiņi, kuri pēc neskaitāmām šādām naktīm, ļoti smagas, aukstas ziemas turpina dzīvot un strādāt ar apbrīnojamu neatlaidību,” stāsta Andrejs Osokins.
Viesošanās laikā Ukrainā pilnās skatītāju zālēs notika vairāki saviļņojoši Andreja Osokina koncerti.
Pirmais no tiem izskanēja 18. aprīlī Kijivā, vēsturiskajā Ukrainas Nacionālās filharmonijas Kolonnu zālē.
Tajā Andrejs Osokins ar Ukrainas Nacionālās filharmonijas Akadēmisko simfonisko orķestri diriģenta Mikolas Djadjuras vadībā (Микола Дядюра) izpildīja Johannesa Brāmsa 1. klavierkoncertu.
“Brāmsa mūzika prasa milzīgu spēku un vienlaikus atkailinātu trauslumu. Tieši to es sajutu no klausītājiem Kijivā. Siltā uzņemšana un zālē valdošā enerģija pārvērta šo koncertu neaizmirstamā pārdzīvojumā,” uzsver pianists.
Nākamajā dienā, 19. aprīlī, sekoja koncerts Čerņihivā - pilsētā, kuru gan naktī, gan pa dienu agresors terorizēja ar “Shahed” droniem.
Kopā ar latviešu diriģentu Atvaru Lakstīgalu un Čerņihivas Akadēmisko simfonisko orķestri “Filharmonija” klausītājiem tika nodota daļiņa Latvijas caur Pētera Vaska un Lūcijas Garūtas emocionāli spēcīgajiem opusiem.
Abi koncerti noslēdzās ar ilgstošām stāvovācijām un asarām gan skatītāju, gan mūziķu acīs.
Klausītāji pēc koncertiem neslēpa aizkustinājumu un pateicās par Latvijas nepārtraukto atbalstu un iespēju caur mūziku kaut uz mirkli atgūt cerību uz normālu ikdienu.
Brauciena laikā Andrejs Osokins īpašu uzmanību veltīja jaunajiem Ukrainas mūziķiem.
Sadarbībā ar labdarības fondu “Vere Music Fund” Kijivā notika meistarklases talantīgiem klavierspēles audzēkņiem, par kurām pianists stāsta: “Bērni Ukrainā ārkārtīgi vēlas mācīties. Var just viņu emocionālo spriedzi, tādēļ mēģināju viņiem parādīt, kā caur mūziku var atbrīvoties, izteikt savus pārdzīvojumus, lielākās sāpes un cerības. Viņi dziļi ieklausījās katrā manā frāzē, mēģinot izspēlēt to, kam kara plosītajā ikdienā ir pārāk grūti atrast vārdus.”
Īpaši saviļņojoša brauciena noslēgumā bija tikšanās ar Čerņihivas apgabala mūzikas skolu audzēkņiem.
Koncertā, kas tika atklāts ar Latvijas un Ukrainas himnām, uzstājās vairāki “Osokinu fonda” Latvijā rīkoto mūzikas nometņu dalībnieki, bandūras ansamblis “Sokoliki” un arī Andrejs Osokins. Vairāki jaunieši jau spēlēja uz instrumentiem, kas viņiem tika uzdāvināti “Osokinu fonda” un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas iniciatīvas “Nosūti mūziku Ukrainai” laikā.
Šajā akcijā Čerņihivas apgabala mūzikas skolām cilvēki Latvijā ziedoja vairāk nekā 70 dažādus mūzikas instrumentus, kas jau turpina skanēt ukraiņu bērnu rokās.
“Bija neaprakstāmi aizkustinoši šīs tikšanās laikā dzirdēt bērnus dziedam Latvijas himnu un redzēt viņu tieksmi uz skaisto un gaišo, neskatoties uz bombardēšanām, mācībām pagrabos un bojāgājušajiem vienaudžiem.
Šī tikšanās mums vēlreiz atgādināja - karš var sagraut ēkas, bet tas nespēj salauzt cilvēka garu,” piebilst Andrejs Osokins.
Ceļojot cauri izpostītajām pilsētām - Čerņihivai, Bučai, Irpiņai, Hostomeļai un citām -, komanda savām acīm skatīja kara šausmas: sagrautas mājas, skolas, kultūras namus, kā arī saspridzināto Irpiņas tiltu, kas daudziem 2022. gadā bija vienīgais evakuācijas ceļš no kara plosītās pilsētas.
Blakus kara atstātajām rētām varēja redzēt neskaitāmas atjaunotas ēkas, sakoptas teritorijas, kas atklāj ukraiņu sīkstumu un savas zemes mīlestību.
“Katra vieta Ukrainā liek domāt par traģēdijām, bet tas, ko mēs visvairāk sajutām, ir neizmērojams spīts un dzīvotgriba.
Ukraiņi nesūdzas, viņi strādā un atjauno savu zemi. Šī nesalaužamā griba uzvarēt, dzīvot skaisti un brīvi ir vērtīgākais, ko guvām,” atzīst Andrejs Osokins.
Pēc braucienā pieredzētā “Osokinu fonda” komanda uzsver, cik vitāli svarīgi ir turpināt atbalstīt Ukrainu un apstādināt Krievijas teroru, kas katru dienu iznīcina un sakropļo cilvēkus Ukrainā.
“Šī ļaunuma apturēšana ir ne tikai Ukrainas, bet visas Eiropas pienākums. Mēs nedrīkstam pierast pie šī kara un nevaram ļaut sev atslābt.
Mums ir jābūt nesalaužami vienotiem cīņā pret tik asiņainu un negausīgu agresoru, jo mierīgas debesis virs mūsu galvām nav pašsaprotamas - par tām ik dienu ar savām dzīvībām maksā ukraiņi,” uzsver “Osokinu fonda” vadītāja Daiga Bināne.
Brauciena atskata video:
Video autore: Luīze Annija Zalcmane.
