Amalfi coast – izdzirdot šo vārdu salikumu, iztēle mūs aizved uz krāsainu jumtu ciematiem klintīs, ko ieskauj tirkīzzils ūdens, pilns baltu jahtu, atstājot aiz sevis baltu putu ceļus un pludmales, kurās gulēt ne tikai ar skatu raugoties tālajā Vidusjūras horizontā, bet arī vērojot krāsu pārejas klintīs izsētajās mājās, virs kuru jumtiem kaijas riņķo saules pielietajās debesīs. Vasara, silts vējš, jūras šalkas un miers… atvaļinājums.
Kalni tur nav melni, bet zaļi, jūra smaržo pēc arbūza, bet cilvēki uz visu skatās no augšas - burtiski. Dodamies uz mazāko balkānu valsti - Melnkalni.
Savu Meksikas mīlestības vēstuli es rakstītu pilsētai, kura, tevi pirmo reizi ieraugot, smaidīdama saka: “Mi casa es tu casa” (manas mājas ir tavas mājas) un tu smaidi atpakaļ, neko nesaki, bet nedaudz trīci no tās sajūtas, ka tieši te un šajā konkrētajā mirklī sākas jūsu romāns. Un pat tad, kad tas jau ir beidzies, brīžos, kad tu to atceries - tu vienmēr smaidi un varbūt arī atkal nedaudz trīci. Mīlestības vēstule pilsētai ar visgarāko nosaukumu un Meksikas “smaidiņa” tālākais maršruts raksta turpinājumā.
Labas dienas, labakas vakaras un labas naktis. Aviobiļetēm kļūstot dārgākām un pieejamo atvaļinājuma dienu skaitam sarūkot citos galamērķos weekend getaway var būt arī tepat – kaimiņos, Viļņā. Arī divas dienas ir pilnīgi pietiekami, lai sajustu šīs pilsētas garšu un secinātu, ka šī ir pilsēta ar savu raksturu, nostāju, šarmu, un pats galvenais – tā ir pilsēta cilvēkiem.
All roads lead to Rome... vai ne? Roma ir viens no tiem galamērķiem, kas liekus komentārus neprasa.
Sešpadsmit stundas gaisā un tu nolaidies Meksikā. Tad 95 dienu gara dzīve, sākot no Jukatanas pussalas džungļiem, Karību jūras hipnotizējoši zilās krāsas pludmalēm (nav šaubu, ka “Tiffany” zilais tonis patiesībā pieder šai vietai) cauri kalniem uz mezkāla agaves laukiem Oahakā un cukurniedru plantācijām Čiapas reģionā, līdz pat Meksikas pašam kodolam - Mehiko - un tavā Meksikas piedzīvoto vietu kartē ir iezīmējies tāds kā smaidiņš.
