Skaistums&Veselība

Kļūstot vecākam, ķermenis netiek cauri tik daudzām izmaiņām. Mati kļūst sirmi, pamanāt, ka uz sejas parādās dažas smalkas līnijas, un var nebūt tik daudz enerģijas kā agrāk, bet vecums var ietekmēt arī dzimumlocekli — tā formu, izmēru un darbību.

Četri ieradumi ir kaitīgi sirds veselībai. Pieredzējis amerikāņu kardioķirurgs ar 25 gadu pieredzi Džeremijs Londons nosaucis četrus ieradumus, no kuriem stingri iesaka izvairīties, lai saglabātu sirds veselību. Par kaitīgiem faktoriem dakteris pastāstīja, balstoties uz daudzu gadu dzīvības glābšanas praksi.

Infarkts un insults ir vieni no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem lielākajā daļā pasaules valstu, tostarp attīstītākajās valstīs. Šajā sakarā zinātnieki dažādās pasaules malās nenogurstoši meklē dažādas metodes šo slimību profilaksei.

Skaistas brīnumpārvērtības veic "Salvijas pārvērtības" Liepājā. Ar meikapa un aksesuāru palīdzību atklāt sievietē skaisto, netveramo, trauslo un īpašo. Nelieli otas pieskārieni spēj darīt brīnumus. Un skaistas esam mēs visas, tikai jāprot to pareizi izcelt un parādīt, sevi raksturo "Salvijas pārvērtības".

Trombi ir viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, tāpēc visiem ir jāseko līdzi savas sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklim, kuras darbība lielā mērā ir atkarīga no mūsu ēšanas paradumiem.

Nacionālās kafijas asociācijas 2023. gadā veiktais pētījums atklāja, ka 63% amerikāņu katru dienu dzer kafiju - tas ir vairāk nekā jebkurš cits dzēriens, izņemot ūdeni. Tajā pašā gadā kafija apsteidza tēju arī Apvienotajā Karalistē - saskaņā ar Britu Kafijas asociācijas datiem Apvienotā Karaliste patērē apmēram 98 miljonus tasīšu kafijas dienā. Aktuāls ir jautājums - cik daudz kafijas krūzīšu dienā ir par daudz? Atbildi meklē “The Guardian”.

Zinātnieki no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko pārskatīja zinātniskos pierādījumus un secināja, ka pietiekams ūdens patēriņš var pozitīvi ietekmēt vairāku slimību ārstēšanu. Viņu pētījums ir publicēts žurnālā “JAMA Network Open”.

Ziemā ādu ietekmē gan āra aukstie un mainīgie laikapstākļi, gan iekštelpu sausais gaiss. Tas var radīt diskomfortu, īpaši, ja āda ir sausa un jutīga, kā arī saasināt esošās ādas problēmas. Kā veiksmīgāk tikt galā ar ziemas radītajiem izaicinājumiem ādas labsajūtai, padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, dermatoloģe Elīza Sālījuma un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka diennakts laiks, kurā mēs vingrojam, ietekmē mūsu sniegumu un veselību, taču vai mēs varam apmācīt savu ķermeni sasniegt maksimumu dažādos diennakts laikos? Atbildi meklē BBC.

Jauns zinātniskais pētījums atklājis iekštelpu gaisa temperatūras ietekmi uz vecāku cilvēku kognitīvajām spējām, raksta “Medical Xpress”.

Ieaudzis nags ir ne tikai estētiska, bet arī medicīniska problēma. Regulāra pēdu kopšana, pareiza apavu izvēle un zināšanas par ķermeņa fizioloģiju palīdzēs novērst tā rašanos un saglabāt pēdu un ķermeņa veselību kopumā.

Medikamentu efektivitāte nenozīmē to drošību, un daudzi par to mūsdienās aizmirst, tāpēc turpinās plaši izplatīta tādu zāļu lietošana, kas patiesībā nodara lielu kaitējumu organismam.

Ziemeļkarolīnas universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka kombučas tējā atrodamajiem mikrobiem ir līdzīga iedarbība kā badošanās laikā. Viņu pētījumi publicēti žurnālā “PLOS Genetics”.

Pētījumi liecina, ka zems muskuļu un kāju spēks var saīsināt paredzamo dzīves ilgumu un pasliktināt kognitīvās funkcijas. Kāju spēka saglabāšana, veicot vingrinājumus, var palīdzēt aizsargāt pret tādām slimībām kā demence vai Alcheimera slimība. Šīs slimības ir saistītas ar hipokampa samazināšanos, un spēcīgāki kāju muskuļi pozitīvi ietekmē šo smadzeņu zonu.

Pasaulē apmēram 350 miljonus cilvēku ir skāris artrīts. Lai gan zāļu terapija var ļoti efektīvi samazināt artrīta simptomus, locītavu sāpes un stīvums joprojām var būt izaicinājums, ar ko jāsastopas ik dienu. Dabiskām artrīta ārstēšanas metodēm var būt liela nozīme sāpju mazināšanā - šeit ir daži paņēmieni, ko varat izmēģināt, lai palīdzētu efektīvāk pārvaldīt simptomus, saskaņā ar “thebestofhealth.co.uk”.

Spēja izdzēst sliktās un traumatiskās atmiņas varētu palīdzēt ārstēt dažādus garīgus traucējumus, un beidzot zinātnieki ir atraduši daudzsološu jaunu pieeju, kā novājināt negatīvās atmiņas, raksta “ScienceAlert”.

Elektroniskie grāmatu lasītāji, piemēram, "Kindle", "iPad" un citi, strauji iekaro savu popularitāti arī Latvijas lasītāju vidū, aizstājot tradicionālās grāmatas, ļaujot lietotājam ar vienu pogas klikšķi lejupielādēt grāmatu no interneta. Šāds lasīšanas veids tiek uzskatīts par ilgtspējīgāku, nereti - lētāku un ērtāku, bet vai tas nav kaitīgs redzei? Skaidro speciālisti no “thebestofhealth.co.uk”.

Zinātnieki no Hārvardas universitātes ir atklājuši, ka liela hēma dzelzs uzņemšana palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu par 26%. Pētījums tika publicēts žurnālā "Nature Metabolism".

Zinātnieki no Aalto universitātes Somijā ir izveidojuši unikālu karti, kas parāda, kā mīlestība pret dažādiem objektiem ietekmē smadzeņu darbību. Pētījums ir publicēts žurnālā “Cerebral Cortex”. Cilvēka smadzenēs atrastas sešas mīlestības formas.

Žurnāliste Aleksa Melardo 30 dienas kafiju aizstāja ar matcha jeb matča tēju un sajuta pārsteidzošas izmaiņas savā ķermenī, ko viņa aprakstīja izdevuma “Eat This Not That” lappusēs.

Pēdējos gados nereti nākas dzirdēt izskanām šaubas, vai tik populārās lauru lapas piešķir ēdienam garšu. Eksperti saka, ka tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no lapu daudzveidības, no tā, cik tās ir svaigas, un pat no tā, vai cilvēki spēj izgaršot to unikālo garšu, jo, kā liecina pētījumi, ne visi to spēj, raksta “Live Science”.

Smadzeņu atmiņa katru vakaru tiek "pārstartēta". Labs miegs dod ķermenim enerģiju, taču jauns Kornela universitātes pētījums atklāja, ka tas atjauno vēl vienu svarīgu funkciju: atmiņu. Zinātniskais darbs tika publicēts žurnālā “Science”.