Skaistums&Veselība

Kalcijs ir viens no svarīgākajiem minerālvielu elementiem bērna organismā - tas nepieciešams stipriem kauliem un zobiem, kā arī normālai muskuļu un nervu darbībai. Tieši bērnībā veidojas kaulu “rezerves”, kas būs svarīgas visai turpmākajai dzīvei. Bet vai ar veikala pienu un “glāzi piena katru dienu” pietiek? Skaidro “Very Well Health”.

LED gaismas terapijas maskas pēdējos gados kļuvušas par vienu no populārākajiem skaistumkopšanas gadžetiem. Sociālajos tīklos tās sola visu – no aknes mazināšanas līdz grumbu izlīdzināšanai un kolagēna veidošanās stimulēšanai. Taču vai šīs maskas patiešām darbojas, vai arī tas ir vēl viens dārgs skaistuma trends? Atbildes meklē “Womens Health”.

Regulāra tumšo gāzēto dzērienu lietošana var negatīvi ietekmēt nieru veselību. Portāls EatingWell paskaidro, ar ko tos aizstāt uzturā.

Mūsdienu dzīve bieži nozīmē ilgas stundas pie datora, transportā vai televizora. Ilgstoša sēdēšana ir tik ierasta, ka daudzi pat nedomā par sekām, tomēr pētījumi rāda, ka mūsu ķermenis nav radīts ilgstošai nekustīgai pozīcijai, raksta “Harvard.edu”.

Dzirde ir viens no cilvēka būtiskākajiem resursiem – tā nodrošina saziņu, telpisko orientāciju un apkārtējās vides uztveri. Spēja dzirdēt ļauj izbaudīt dabas skaņas, tuvinieku balsis un mūziku, kā arī savlaicīgi atpazīt potenciālus apdraudējumus. Vienlaikus dzirde ir viegli ievainojama, un tās bojājumi nereti ir neatgriezeniski, tāpēc profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir izšķiroša nozīme.

Insults joprojām ir viena no bīstamākajām mūsdienu medicīnas problēmām. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, tas ir otrais galvenais nāves cēlonis pasaulē, atpaliekot tikai no koronārās sirds slimības.

Gēni, uzturs, dzīvesveids – visiem zināmi faktori, kas ietekmē svaru, bet, kas īsti ir veselīgs svars, to TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro Skrides Sirds klīnikas endokrinologs Zane Svikle.

Trauksme, nemiers, sirdsklauves – sarunvalodā saistībā ar šiem simptomiem mēdzam dzirdēt apzīmējumu “veģetatīvā distonija”. Taču kas slēpjas aiz šī vārdu salikuma un ko iesākt pacientam, saskaroties ar tās simptomiem, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, psihiatre un psihoterapeite Sandra Pūce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Mājās šķiet, ka vietas vienmēr ir par maz, un tieši drēbju skapis bieži kļūst par haosa centru. Drēbes, kas sen nav vilktas, dažādi sīkie aksesuāri un sezonālas mantas var radīt ne tikai vizuālu troksni, bet arī lieku stresu. Labā ziņa ir tā, ka vietu skapī var atbrīvot ātri un efektīvi, neizmetot drēbes un saglabājot sakārtotību, raksta “The Spruce”.

Tā nav tikai pašhipnoze, bet gan veids, kā stiprināt savu pašintegritāti, atgādinot sev par savām pamatvērtībām. Kā patiesībā darbojas afirmācijas?

Gan ķiplokiem, gan ingveram piemīt unikālas uzturvērtības un antioksidanta īpašības, kas palīdz stiprināt imunitāti, bet kurš uzvar? Raksta “VeryWell Health”.

Latvijas ziema matiem ir īsts pārbaudījums. Auksts vējš, sauss iekštelpu gaiss, krasas temperatūras maiņas un cieši pieguļošas cepures ietekmē gan galvas ādu, gan matu struktūru. Rezultātā mati var kļūt elektrizēti, ātri taukoties pie saknēm, bet vienlaikus – sausi un trausli gali. Tieši tāpēc ziemā matu kopšanai jāvelta vairāk uzmanības nekā vasarā.

Niezi galvas ādā bieži vien saista ar "nepareizu" šampūnu vai sausu gaisu, taču realitāte ir daudz sarežģītāka. Kādi ir iespējamie niezes cēloņi?

Tev gribas čipsus, marinētus gurķus vai vienkārši šķiet, ka ēdiens “nav pietiekami sāļš”? Pastāvīga vēlme pēc sāļa nav tikai garšas kaprīze - eksperti norāda, ka dažkārt tas ir organisma signāls par šķidruma, minerālvielu vai pat enerģijas līdzsvara izmaiņām, raksta “Health magazine”. Svarīgākais ir saprast – vai tā ir vienkārši ieraduma lieta, vai arī ķermenis patiešām cenšas tev kaut ko pateikt.

Kosmētikas otiņas palīdz radīt skaistu grimu, bet tās var kļūt arī par baktēriju un netīrumu uzkrāšanās vietu. Katru reizi, kad ar otiņu pieskaries sejai, uz tās nonāk ādas tauki, sviedri, atmirušās šūnas un kosmētikas atlikumi, un, ja otiņas netiek regulāri tīrītas, tās var veicināt izsitumus, kairinājumu un pat iekaisumus. Tieši tāpēc to mazgāšana nav tikai estētikas jautājums – tās ir arī rūpes par ādas veselību. Kā pareizi mazgāt un kopt kosmētikas otas, raksta “Allure”.

Bezglutēna produkti jau sen tiek reklamēti kā veselīgāka alternatīva. Bet vai glutēna izslēgšana no uztura uzlabo labsajūtu, ja tam nav medicīniska iemesla?

Leģendārais "Dzintars Kredo Natur Balm" gadiem bija uzticams risinājums, kas efektīvi uzlaboja matu augšanu un samazināja izkrišanu. Pārtraucot tā ražošanu, daudzi lietotāji palika bez pārbaudīta līdzekļa.

Mēs bieži dzirdam vienu un to pašu padomu – dzer vairāk ūdens. Un tas tiešām ir svarīgi - ūdens uztur asinsriti, palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un nodrošina normālu vielmaiņu. Tomēr ir situācijas, kad ar ūdeni vien nepietiek, īpaši tad, ja organisms zaudē ne tikai šķidrumu, bet arī minerālvielas jeb elektrolītus. Kā atpazīt un rīkoties šādās situācijās, skaidro “Very Well Health”.

Acu krēms bieži tiek uzskatīts par obligātu soli ādas kopšanā. Mazs iepakojums, lielāka cena un solījumi par mazākām krunciņām, gaišākiem lokiem un stingrāku ādu - bet vai tas patiešām ir nepieciešams? Dermatologu viedokļi dalās – izrādās, ka viss atkarīgs no ādas vajadzībām, raksta “health.harvard.edu”.

Ir rīti, kad mati vairs nav tik svaigi kā gribētos, bet laika to mazgāšanai vienkārši nav. Tomēr neliels taukainums vai pieplakušas saknes nenozīmē sliktu matu dienu! Ar dažiem gudriem paņēmieniem iespējams panākt tīru, vieglu un koptu efektu dažu minūšu laikā, iesaka “Martha Stewart”.

Nesen veikts pētījums ir atklājis modeli starp pāriem laimīgās attiecībās. Un pats galvenais, tas prasa īpašas pūles.

Zivis jau izsenis tiek uzskatītas par veselīga uztura stūrakmeni, it īpaši senioriem, jo tās nodrošina augstas kvalitātes olbaltumvielas, omega-3 taukskābes un vitamīnus, kas ir svarīgi smadzeņu un sirds darbībai. Tomēr eksperti uzsver, ka ne visi zivju veidi ir piemēroti vecāka gadagājuma cilvēkiem, un svarīgs ir ne tikai to patēriņa biežums, bet arī zivju izvēle – dažas no tām var būt pat kaitīgas vecāka gadagājuma cilvēkiem, raksta izdevums “Fakt”.