Ar narkotikām saistīto nāves gadījumu skaits Vācijā ir rekordaugsts, un upuri kļūst arvien jaunāki. Daudzus no šiem nāves gadījumiem izraisa jauna veida narkotiku lietošana.
Kad ikdienas ziņas satrauc nervus un hroniska trauksme pārņem prātu, ķermenis un smadzenes lūdz pārtraukumu. Lai gan daudzi cilvēki vēršas pie nomierinošiem līdzekļiem, var iedvesmoties arī no japāņiem un izpētīt viņu unikālās pieejas stresa mazināšanai.
Vasara sniedz daudz gardu un barojošu produktu, un zemenes un avenes ir vienas no sezonas iecienītākajām ogām. Abas ogas ir bagātas ar vitamīniem un antioksidantiem, padarot tās par veselīgu papildinājumu jebkuram uzturam.
Mūsu izpratne par cilvēka smadzeņu darbību piedzīvo būtisku pavērsienu. Pētniekiem pirmo reizi izdevies tieši novērot procesus, kas līdz šim palika apslēpti. Nesen iegūti pierādījumi par dabisku attīrīšanās sistēmu, kas atrodas dziļi smadzenēs un muguras smadzenēs, vēsta "Science alert".
Karstā vasaras dienā var pamanīt interesantu ainu – kamēr vienam cilvēkam uz pieres jau veidojas sviedru lāses, otram joprojām ir sausa vai pat matēta āda. Kāpēc tā notiek? Vai tiešām daži cilvēki vienkārši "nesvīst"? Skaidro “Cleveland Clinic”.
Kad ārā ir karsts laiks, doma par ēst gatavošanu šķiet kā murgs. Daudzi no tās atsakās, iztiekot ar sviestmaizēm un aukstu arbūzu. Uztura speciāliste Lola Bigsa dalījās padomos par to, ko ēst un ko neēst karstā laikā, vēsta "Postimees".
Hipotermija var saasināt hroniskas slimības, tāpēc trihologs paskaidroja matu mazgāšanas ar aukstu ūdeni bīstamību. Matu mazgāšana ar aukstu ūdeni ir iespējama, taču tam var būt bīstamas sekas.
Gandrīz visas sirdslēkmes un insulti ir saistīti ar četriem galvenajiem riska faktoriem: paaugstinātu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, augstu glikozes līmeni asinīs un smēķēšanu.
Mūsdienās daudzi no mums lielāko dienas daļu pavada sēdus – pie datora, automašīnā vai uz dīvāna. Nereti dzirdēts arī biedējošs apgalvojums, ka ilgstoša sēdēšana var "nogalināt" dibena muskuļus. Vai tā patiesība? Skaidro “Cleveland Clinic”.
Paredzamais dzīves ilgums Vācijā ir sasniedzis jaunu vēsturisko rekordu gan sievietēm, gan vīriešiem. Federālais statistikas birojs ziņo, ka sieviešu vidējais dzīves ilgums pašlaik sasniedz 83,6 gadus, bet vīriešu — 79,1 gadu. Tas ir par vairākiem mēnešiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis pieaugums liecina par veiksmīgu atgūšanos pēc pandēmijas posma.
Veselības un svara zaudēšanas industrija liek mums ticēt, ka mums visas dzīves garumā ir jāzaudē centimetri un jācenšas kļūt slaidākiem, tomēr slavenais britu ārsts Amirs Hans apgalvo pretējo: veselīgas novecošanas un ilgmūžības atslēga var slēpties pavisam kur citur, raksta “limon.postimees.ee”.
GLP-1/GIP-1 zāles, piemēram, semaglutīds (pārdod ar zīmoliem “Ozempic” un “Wegovy”) un tirzepatīds (“Mounjaro”), efektīvi nomāc apetīti, palēnina gremošanu un palīdz cilvēkiem ilgāk justies paēdušiem.
Hronisks nogurums un matu izkrišana bieži vien nav tikai pārslodzes vai stresa sekas, bet gan signāls par iztukšotām organisma dzelzs rezervēm. Lai gan veselīgs uzturs ir dzelzs deficīta profilakses pamats, brīdī, kad feritīna līmenis ir nokritis zem normas, ir būtiski meklēt gan tā cēloņus, gan efektīvu risinājumu.
Droši vien vairākkārt esat dzirdējuši padomu: "Ievelc vēderu — tas padara jūs slaidāku." Šis vēstījums daudzu sieviešu prātos ir iesakņojies kopš jaunības: vai nu mamma teiks, lai neizgāžat vēderu, vai arī fitnesa instruktors atgādinās, ka naba jāpievelk pie mugurkaula.
Pat neregulārs miega trūkums nedēļas nogalē var ietekmēt cukura līmeņa asinīs regulēšanu. Arī cilvēki, kas darba nedēļā ievēro veselīgu dzīvesveidu, var palielināt diabēta risku, ja nedēļas nogalēs piekopj noteiktus ieradumus. Galvenie faktori ir samazināta fiziskā aktivitāte un biežāka pārēšanās, liecina „Eating Well”.
Ja vakaros ledusskapis atveras pats no sevis un roka pēc vakariņām vēl stiepjas pēc cepumiem, čipsiem vai saldējuma, iespējams, problēma nav gribasspēkā. Uztura speciālisti arvien biežāk runā par tā saukto "reverse meal" jeb apgriezto maltīti – ēšanas principu, kas palīdz samazināt vakara izsalkumu, mainot nevis ēdienkarti, bet gan dienas maltīšu sadalījumu, skaidro “Today's Dietitian Magazine”.
Matu mazgāšana šķiet pavisam vienkārša – samitrināt matus, ieputot šampūnu, izskalot un viss. Taču dermatologi norāda, ka ļoti daudzi cilvēki pieļauj vienu un to pašu kļūdu, kas ilgtermiņā var padarīt matus sausākus, trauslākus un grūtāk kopjamus, raksta “American Academy of Dermatology”.
Saules apdegumi vasarā ir bieža problēma, un lielākā daļa cilvēku tos cenšas ārstēt pašu spēkiem. Tomēr ir situācijas, kad ar mitrinošu krēmu vai tautas līdzekļiem vairs nepietiek un nepieciešama ārsta palīdzība. Par to “NRA.lv TV” sarunā ar Sondru Zaļupi stāstīja dermatoloģe Linda Kapteine-Veita.
Pastāvīgā koncentrēšanās uz perfekto dzīvi un bezgalīgiem termiņiem liek ignorēt ķermeņa signālus. Bet, kad mūsu psihe vairs nespēj izturēt slodzi, rodas fiziskas sāpes.
Vasaras karstumā ķermenis var bīstami pārkarst tikai dažu minūšu laikā. Zinot, kur uzlikt aukstu kompresi, var ievērojami atdzesēt ķermeni un samazināt karstuma dūriena risku, raksta “unian.net”.
