Skaistums&Veselība

Vai ideja, ka smadzenes, intensīvi domājot, sadedzina "milzīgi daudz kaloriju“, ir patiesa? Daži pat apgalvo, ka eksāmeni, programmēšana vai sarežģīti radošie uzdevumi varot aizstāt treniņu sporta zālē. Diemžēl realitāte ir daudz piezemētāka, bet… vienlaikus arī interesantāka, raksta “Very Well Health”.

Daudzi cilvēki pat neapzinās, ka dažas populāras mērces var būtiski ietekmēt kopējo kaloriju daudzumu viņu uzturā. Tāpēc uztura speciālisti mudina būt uzmanīgiem attiecībā uz to, ko pievienojam saviem ēdieniem.

Laiks, kad mēs pamostamies, patiešām būtiski ietekmē visas mūsu dzīves jomas, sākot no garastāvokļa un produktivitātes līdz pat fiziskajai un garīgajai veselībai.

Aromterapijas difūzeri ir populārs veids, kā mājās radīt patīkamu aromātu un nomierinošu vidi. Tomēr daudzi jautā - vai tos drīkst atstāt ieslēgtus uz nakti? Patiesība ir interesanta un saistīta gan ar gaisa mitrumu, gan eļļu koncentrāciju, gan drošību, skaidro “healthline.com”.

Kafija lielākajai daļai cilvēku ir kā mazs “ieslēgšanas slēdzis” no rīta, bet reizēm šķiet - efekts ir pazudis. Dzer to pašu, tikpat stipru, tikpat daudz… bet enerģijas sajūtas nav. Vai tiešām organisms pierod tik ļoti, ka kofeīns vairs nestrādā? Skaidro “The Guardian”.

Tuvojoties svētkiem, daudzi pamana, ka āda vairs nemirdz kā ierasts, to nomāc nogurums, stress un ziemas laikapstākļi. BENU Aptiekas piesaistītā dermatoloģe Elīza Sālījuma un BENU Aptiekas farmaceite Alise Galeja skaidro, kāpēc tā notiek un kā pareizi rīkoties, lai atgūtu veselīgu ādas izskatu.

Mēs bieži izvēlamies sporta veidu pēc tā, ko gribam sasniegt - notievēt, uzlabot formu, nostiprināt muskuļus, taču daudz retāk aizdomājamies, vai konkrētais treniņu veids sader ar mūsu nervu sistēmu. Un tieši šī saderība nosaka, vai sportošana sagādās enerģiju un prieku… vai tikai iztukšos un radīs apnikumu, skaidro “Psychology Today”.

Jau sen vairs nemedījam mamutus, taču ķermeņa stresa reakcijas mehānismi palikuši tādi paši kā mūsu tālo senču laikos.

Aknu slimības var rasties dažādu iemeslu dēļ, un visbiežāk vainīgi ir paši cilvēki. Galvenais cēlonis ir neveselīgs dzīvesveids: alkohola lietošana un pārtikas produktu ar augstu cukura, ogļhidrātu un tauku saturu lietošana uzturā. Turklāt arī pārmērīga dažu augļu lietošana var arī kaitēt aknām un palielināt bojājumu risku, raksta “postimees.ee”.

Izvēloties uztura bagātinātājus, svarīgi pievērst uzmanību to drošumam, sastāvam un iegādes vietai. No nezināmiem interneta pārdevējiem iegādāti produkti var būt bīstami veselībai. Savukārt, aptiekās pieejamie produkti ir reģistrēti PVD Uztura bagātinātāju reģistrā, atbilst kvalitātes prasībām un tiek uzglabāti atbilstošā temperatūrā.

Īsā atbilde: jā - pietupieni patiešām palīdz, bet ne vieni paši un ne tā, kā daudzi iedomājas. Lūk, godīgs, praktisks skaidrojums, kopā ar “Womenshealthmag.com”.

Parasti domājam, ka stress visvairāk ietekmē galvu un sirdi — domāšanu, koncentrēšanos, miegu, emocijas. Taču viena no pirmajām sajūtām, kas kļūst blāvāka, ir oža. Un tas nav nejauši: smadzenes stresa stāvoklī tiešā veidā “atslēdz” ožas sistēmu, jo tā tām šķiet mazsvarīga, salīdzinot ar izdzīvošanu, skaidro “verywellhealth.com”.

Ne visi materiāli un dvieļi ir piemēroti matu žāvēšanai - kā izvēlēties īsto? Skaidro “Martha Stewart”.

Svētku laiks daudziem tradicionāli saistās ar prieku un kopā būšanu, taču gada nogale var pastiprināt depresijas un trauksmes simptomus. Izmaiņas ikdienas ritmā, sociālo tīklu radītais salīdzināšanas spiediens un nostalģija rada emocionālu slogu, kas īpaši smagi skar cilvēkus ar trauksmi, depresiju, seniorus, jaunās māmiņas un cilvēkus ar hroniskām slimībām.

Daudzi no mums glabā atvērtas šampūna, kondicioniera un dušas želejas pudelītes - ērtības pēc. Taču šī prakse nav tik nekaitīga, kā varētu šķist. Mitrais, siltais un tumšais dušas mikroklimats veicina baktēriju, pelējuma un mikrobu vairošanos pudelītēs un to vāciņos. Tieši tāpēc var būt vērts pārdomāt, kur un kā glabā atvērtos higiēnas līdzekļus, raksta “Very Well Health”.

Daudzas sievietes sapņo par bieziem, spīdīgiem un spēcīgiem matiem, taču ar kosmētiku vien bieži vien nepietiek. Labus rezultātus sniedz sabalansēts uzturs, jo vitamīni un minerālvielas no pārtikas baro matus no iekšpuses un samazina lūšanu.

Mēs visi zinām, ka ogas ir būtiska cilvēka uztura sastāvdaļa, jo tās satur lielu daudzumu labvēlīgu vielu, kuras ir grūti atrast citos pārtikas produktos.

Droši vien daudzi ir pamanījuši arvien vairāk gadījumu, kad draugiem vai paziņām ir slimības, ko parasti saistītu ar vēlāku vecumu – hipertensija, 2. tipa diabēts vai varbūt pat tā, ko visi baidās nosaukt: vēzis.

Trauku mazgājamā mašīna lieliski tiek galā ar netīrumiem, taču pēc programmas beigām daudzi vēl tomēr traukus noslauka ar dvieli, bet citi — ļauj žūt pašiem. Kurš variants ir higiēniskāks? Atbilde nav intuitīva, bet diezgan vienkārša, ja saprot, kā mikrobi uzvedas mitrumā un uz virsmām, skaidro “Southern Living”.

Laipnība varētu būt ilga mūža noslēpums. Laipni cilvēki labāk tiek galā ar stresu un sarežģītām dzīves situācijām, kas pozitīvi ietekmē viņu nervu sistēmu un vispārējo veselību. Šī noturība savukārt var ietekmēt hronisku slimību, piemēram, hipertensijas vai lipīdu metabolisma traucējumu, gaitu.

Ziemassvētki nes sev līdzi bagātīgu aromātu gobelēnu, un viens jo īpaši ir zinātniski pierādīts, ka tas uzlabo veselību.

Vai labāk gulēt ar zeķēm vai basām kājām? Šķiet sīkums, bet patiesībā tas ietekmē miega kvalitāti, ķermeņa termoregulāciju un pat ādas veselību. Mīts, ka zeķes “karsē”, nav gluži patiess – dažiem tās tieši palīdz ātrāk iemigt, kamēr citiem traucē regulēt siltumu. Lai saprastu, kas der tieši tev, jāzina daži fizioloģiski mehānismi un var veikt arī vienkāršu paštestu, iesaka “Very Well Health”.