Pietiekamas fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs ir svarīgi ilgam mūžam, taču pētījumi rāda, ka ar to vien nepietiek. Cilvēkus, kuri nodzīvo līdz ļoti sirmam vecumam, vieno arī citi ikdienas paradumi.
Pēc gadiem ilgiem neveiksmīgiem svara zaudēšanas mēģinājumiem 46 gadus vecais Ādams, kurš dzīvo Londonā, atklāja metodi, kas bija ne tikai ārkārtīgi efektīva, bet arī viegli pieejama. Mainot savus ēšanas paradumus un pievienojot ēdienkartei vienkāršas, lētas uzkodas, viņš tikai septiņos mēnešos zaudēja gandrīz 50 kilogramus. Viņa svars samazinājās no 123,3 līdz 73,5 kilogramiem, vēsta "Postimees".
Virāki iecienīti dzērieni, ja tos regulāri lieto, var radīt risku aknām. Zinātnieki brīdina, ka to lietošana lielos daudzumos katru dienu ir īpaši kaitīga, vēsta "Prozoro".
Ja kaut kas garšo labi, tas droši vien ir kaitīgs. Mēs esam pieraduši domāt par burgeriem, vīnu un šokolādi kā ienaidniekiem, kas stāv starp mums un ilgu mūžu. Taču zinātne ir sākusi runāt citā valodā. Izrādās, ka daži no mūsu iecienītākajiem produktiem palīdz saglabāt asu prātu un veselu sirdi.
Kad vasaras vakari kļūst īsāki un no rīta arvien biežāk pamostamies tumsā, mainās ne tikai mūsu dienas režīms. Daudzi cilvēki rudenī jūtas nogurušāki, mazāk enerģiski un drūmāki – to mēdz dēvēt par rudens vai “blūzu”, un viens no vitamīniem, par kuru šajā laikā ir vērts padomāt, ir D vitamīns.
Kas notiek ar ķermeni, ja cilvēks pamostas nakts vidū, dažas stundas pavada nomodā un tikai pēc tam atkal dodas gulēt? Anna Foksa nolēma to pārbaudīt pati, un eksperimenta rezultāti viņu patīkami pārsteidza.
Šie vienkāršie vingrinājumi palīdz novērtēt ķermeņa stāvokli un laikus pamanīt pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu kritienu risku. Pēc 65 gadu vecuma pat šķietami vienkāršs kritiens var radīt nopietnas sekas. Kauli kļūst trauslāki, bet atveseļošanās pēc traumām bieži prasa ilgāku laiku.
Sīpols ir viens no tiem produktiem, kas mūsu virtuvē parādās gandrīz nemanot — zupās, mērcēs, salātos, sautējumos un ceptos ēdienos. Taču, stāvot pie veikala plaukta, var rasties pavisam praktisks jautājums: kuru labāk izvēlēties — balto vai sarkano?
Abi ir veselīgi, bet to sastāvs nav pilnīgi vienāds, raksta “Martha Stewart”.
Vasaras noslēgums var būt izaicinošs vēdera komfortam – pikniki, dārza svētki, ceļošana, grilēšanas un ražas sezona. Kā šajā laikā rūpēties par vēdera veselību un labsajūtu? Noderīgos padomos dalās digitālās klīnikas Medon gastroenteroloģe Natālija Beinaroviča un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Jūs droši vien nekad pat nebijāt iedomājušies, ka labroču un kreiļu smadzenes var atšķirties. Nē, ne vizuāli, ne pat pēc izmēra. Viss ir atkarīgs no orgāna darbības veida, saka eksperti.
Mutes dobuma vēzis, jo īpaši mēles vēzis, arvien biežāk tiek diagnosticēts jauniešiem. Slimība var skart arī tos, kuri nesmēķē un daudz nedzer, taču zinātnieki vēl nevar droši pateikt, kas ir šo izmaiņu pamatā. Somu profesore Tūla Salo paskaidroja, ko ārsti pašlaik zina un kādām pazīmēm pievērst uzmanību.
Kefīrs jau izsenis tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem raudzētajiem piena produktiem – tas satur olbaltumvielas, kalciju, B grupas vitamīnus un dzīvas baktēriju kultūras, kas palīdz uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru. Tāpēc uztura speciālisti norāda, ka regulāra kefīra lietošana var sniegt vairākus ieguvumus veselībai.
Sejas skrubis kādreiz bija gandrīz obligāta skaistumkopšanas rutīnas sastāvdaļa. Noskrubējam ādu, noskalojam un uzreiz šķiet — seja ir gludāka, tīrāka un starojošāka, taču šeit viegli iekrist slazdā: ja pēc vienas lietošanas rezultāts patīk, rodas vēlme to atkārtot biežāk, bet dermatologi brīdina, ka pārāk intensīva vai bieža eksfoliācija var bojāt ādas aizsargbarjeru un izraisīt sausumu, apsārtumu un kairinājumu.
Vēdera uzpūšanās ir viena no biežākajām sūdzībām pēc maltītes. Daudzi uzreiz vaino konkrētus produktus – pupiņas, kāpostus vai gāzētos dzērienus –, taču gastroenterologi norāda, ka reizēm pie vainas nav tas, ko ēdam, bet gan tas, ko darām uzreiz pēc ēšanas, raksta “Cleveland Clinic”.
Kartupeļi ir viens no tiem produktiem, kas Latvijas virtuvē parādās atkal un atkal — vārīti ar dillēm, cepti krāsnī, biezenī vai kraukšķīgu frī kartupeļu veidā. Paši par sevi tie nav “slikts” ēdiens. Gluži pretēji — kartupeļi nodrošina organismu ar kāliju, C vitamīnu, šķiedrvielām un citām uzturvielām.
Granola izklausās pēc gandrīz ideālām brokastīm: auzas, rieksti, sēklas, žāvēti augļi un varbūt vēl mazliet medus. Uz iepakojuma bieži redzami vārdi “dabīgs”, “pilngraudu”, “bez rafinēta cukura” vai “bagāts ar šķiedrvielām”.
Zinātnieki ir atklājuši, ka noteiktos atpūtas posmos nervu sistēma apzināti pārslēdz uzmanību no ārējām skaņām uz savu iekšējo orgānu darbību, ziņo "neurosciencenews.com".
Daudzi dienu sāk ar tasi kafijas, lai ātrāk pamostos, taču izrādās – šis iecienītais dzēriens var sniegt arī vēl kādu ieguvumu. Pēc ekspertu teiktā, kafijā esošais kofeīns spēj īslaicīgi paātrināt vielmaiņu un palīdzēt organismam efektīvāk izmantot taukus kā enerģijas avotu.
Tomēr tas nenozīmē, ka kafija viena pati palīdzēs atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, raksta “Verywell Health”.
Līdz ar rudens tuvošanos daudzi vecāki sāk meklēt savām atvasēm jaunus apavus bērnudārzam un skolai, un pēdējos gados arvien biežāk uzmanību piesaista baskāju jeb barefoot apavi. Daudzi apgalvo, ka tie ļauj pēdai attīstīties dabiskāk, taču vai tie patiešām ir labāki? Speciālisti norāda – atbilde nav tik vienkārša, skaidro “Royal College of Podiatry”.
Runājot par veselību vecumā, lielākā daļa cilvēku domā par muskuļu spēku, izturību un sirds veselību. Tomēr ir vēl viens svarīgs faktors: reakcijas laiks.
Vasaras iedegums pamazām sāk izbalēt, taču ir veidi, kā panākt, lai āda vēl ilgi izskatītos mirdzoša un kopta – viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir regulāra ādas atmirušo šūnu noņemšana ar maigu skrubi, raksta “American Academy of Dermatology”.
