Skaistums&Veselība

Kas ir katrs no tiem un kā vislabāk varētu būt izmantot divējādo pieeju. Ja nepieņemat savu ķermeni, tas var izraisīt vēl negatīvākas emocijas un pat veicināt ēšanas traucējumu attīstību.

Mūsdienu dzīves straujais temps bieži vien liek mums izvēlēties neveselīgus pārtikas produktus — tādus, kas ir ērti un ātri pagatavojami. Tomēr daži no šiem pārtikas produktiem ne tikai kaitē veselībai, bet, pēc ekspertu domām, var arī saīsināt paredzamo dzīves ilgumu.

Daudzi ziemā sūdzas: “Segai nav vainas, bet es joprojām salstu.” Bieza sega pati par sevi negarantē siltumu - ķermeņa temperatūru ietekmē viss gultas komplekts, istabas mikroklimats un pat mūsu pašu fizioloģija. Labā ziņa: pirms skrien pēc jaunām, dārgām segām vai elektriskajiem sildītājiem, ir vairāki vienkārši mājas testi, kas palīdz noteikt, kur īsti rodas problēma - matrača konstrukcijā, gultasveļas materiālā vai organisma asinsritē, raksta “Sleepfoundation.com”.

Kas sliktāk – viena glāze vīna katru vakaru vai piecas glāzes vienā vakarā, bet reizi nedēļā? Vai lēts alkohols aknas bojā vairāk nekā dārgs? Cik ļoti aknām kaitē cukurs, medikamenti un uztura bagātinātāji? Un cik jēdzīgi ir visādi aknu detoksi? “Delfi.lv” raidījumā “Zinātne vai muļķības” skaidroja hepatoloģe Sniedze Laivacuma.

Atmetiet ierastos ēdienus. Ilgmūžības eksperts Dens Būetners atklājis ideālu brokastu noslēpumu ilgākam mūžam.

Ārsti ir identificējuši jaunā koronavīrusa paveida "Stratus" galveno atšķirīgo pazīmi, vēsta Prozoro.

Regulāri apgriez matu galus, lieto eļļas, maskas, kondicionieri - un tomēr pēc pāris nedēļām atkal redzi sašķēlušos galus? Šķelšanās ne vienmēr nozīmē, ka kopšana nav pietiekama - bieži vainīgi ir paradumi, ikdienas sīkumi un pat “labās lietas”, ko darām nepareizi, raksta “Allure”.

Pamosties pats, minūti pirms modinātāja - tā nav nejaušība, bet gan sakārtots bioloģiskais ritms. To var ietekmēt ikviens, taču lielākā daļa cilvēku dzīvo režīmā, kas hroniski izjauc miega signālus: neregulārs aizmigšanas laiks, spilgts ekrānu apgaismojums, stress un “dusmas uz modinātāju”. Lai atkal pamostos dabiski, nav jādzīvo perfekti - pietiek ar dažām konsekventām darbībām, kuras smadzenes atpazīst kā “laiks gulēt” un “laiks mosties”.

Labs iekštelpu gaiss nav tikai komforta jautājums - tas ietekmē miegu, koncentrēšanos, ādas stāvokli un pat ikdienas enerģijas līmeni. Taču daudzi no mums neapzinās, cik viegli mājas gaiss var kļūt smagnējs, putekļains vai pārāk mitrs, un cik daudz ko iespējams uzlabot bez dārgiem gaisa attīrītājiem vai mitruma sensoriem, skaidro “Very Well Health”.

Kurkuma ir viena no vērtīgākajām garšvielām, ko plaši izmanto ne tikai ēdiena gatavošanā, bet arī medicīnā.

Ja jums ir grūti no rītiem sākt darbu un sapņojat par pasauli, kurā darbs sākas ne agrāk par pulksten 10.00, Oksfordas universitātes zinātniekiem ir labas ziņas - pētījums liecina, ka agrie rīti patiesībā kaitē veselībai un samazina produktivitāti, raksta “Mixnews”.

Skaistas pārvērtības veic "Salvijas pārvērtības" Liepājā. Ar meikapa un aksesuāru palīdzību sievietē tiek atklāts skaistais, netveramais, trauslais un īpašais. Nelieli otas pieskārieni spēj darīt brīnumus.

Ziemā āda strādā dubultā režīmā - aukstums ārā, siltums un sausums telpās, krasas temperatūras maiņas - tas viss izjauc ādas līdzsvaru un liek tai kļūt sausai, jutīgai, apsārtušai un blāvai. Paradoksāli, bet vairums ziemas ādas problēmu rodas nevis no laikapstākļiem, bet no tā, ko mēs paši darām - bieži vien labu nodomu vadīti. Kā izvairīties no biežākajām ziemas ādas kopšanas kļūdām? Raksta “Women’s Health”.

Ja cilvēkam ir 60 gadi, bet viņa artērijas ir kā 30, 40 gadus vecam cilvēkam, viņa bioloģiskais vecums būs mazāks, bet dzīves kvalitāte – lielāka. Šādu patiesību TV24 raidījumā “Ārsts atbild” atklāj RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride.

Naidīga uzvedība pusaudža gados var paātrināt bioloģisko novecošanos līdz 30 gadu vecumam. Šādi secinājuši Virdžīnijas Universitātes zinātnieki, kas veica 17 gadus ilgu pētījumu, kurā piedalījās 123 dalībnieki. Pētījums publicēts žurnālā "Veselības psiholoģijas žurnāls" (JHP), ziņo TengriLife.

Kosmētika nav mūžīga - arī tad, ja izskatās, ka nekas nav mainījies, tās sastāvs pamazām degradējas, baktērijas vairojas un produkta efektivitāte krītas. Tomēr ir labi jaunumi: daļu kosmētikas var lietot ilgāk, ja to glabā pareizi, kamēr citos gadījumos “pagarināšana” var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Lūk, skaidrs un praktisks ceļvedis, kopā ar “Women’s Health”.

Pacientu skaits ar 2. tipa cukura diabētu turpina pieaugt, un šis diabēta veids visciešāk ir saistīts ar tādiem riska faktoriem kā liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids. Saslimstības rādītāji pieaug visās vecuma grupās, taču īpaši satraucoši ir novērojumi par bērnu skaita palielināšanos, kuriem diagnosticēta aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts. Par diabēta attīstības riskiem un būtiskākajiem profilakses soļiem stāsta endokrinoloģe Una Gailiša un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ikvienam ir dienas brīži, kad galva strādā spilgtāk, idejas dzimst vieglāk un darbi raisās bez piepūles. Bet ir brīži, kad šķiet – smadzenes aizveras, koncentrēšanās spējas krīt, un pat vienkāršākais uzdevums prasa divtik daudz laika. Tas nav slinkums vai motivācijas trūkums - tās ir mūsu iekšējās bioloģiskās svārstības jeb bioritmi, raksta “Very Well Health”.

Skaistumkopšana pēdējos gados ir kļuvusi par miljonu industriju, un kopā ar to aug arī produktu skaits, ko cilvēki cenšas iekļaut savā rutīnā. Serumi, esences, toniki, maskas, eļļas, ampulas, migliņas… Brīžiem šķiet, ka rūpes par seju prasa ne mazāk laika kā sports vai ēst gatavošana. Taču dermatologi arvien biežāk uzsver: āda neprasa tik daudz, kā mums mēdz stāstīt reklāmas. Patiesībā “optimālais skaits” produktu ir pārsteidzoši neliels. Cik daudz produktu jūsu ādai vajag patiesībā? Skaidro “Women’s Health”.

Cukurs ir viena no visvairāk apspriestajām uztura tēmām pasaulē - daļa cilvēku to cenšas lietot pēc iespējas mazāk, citi savukārt to pat īsti nepamana, jo tas slēpjas gandrīz visos gatavajos pārtikas produktos. Bet cik daudz ir “par daudz”? Un kā vispār saprast savu ikdienas cukura patēriņu, lai tas nekļūtu par slogu veselībai? Šeit - stāsts par sarežģīto vienkāršā valodā, kopā ar “Very Well Health”.

Vistas nūdeļu zupa atbalsta organismu saaukstēšanās laikā un palīdz novērst atūdeņošanos. Kā padarīt šo zupu pēc iespējas barojošāku, raksta Verywell Health.

Vai kafija patiešām var izraisīt dehidratāciju? Zinātnieki veica pētījumu, sadalot cilvēkus, kuri regulāri dzēra trīs līdz sešas tases kafijas dienā, divās grupās - viena grupa nākamās četras dienas dzēra arī ūdeni, bet otra dzēra tikai kafiju. Pētījuma rezultāti tika publicēti “PubMed”.