Līdz ar pavasara iestāšanos un dārza darbu sezonas sākumu rūpēsimies ne tikai par apkārtējās vides sakopšanu, bet arī par savu veselību. Lai izvairītos no traumām un pārslodzes, būtiski darbus uzsākt pakāpeniski un bez pārspīlējumiem. Kā mazināt traumu un diskomforta risku dārza darbu laikā, noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Ārsti skaidro, kad sirmi mati ir brīdinājuma zīme. Līdz nesenam laikam priekšlaicīga sirmošana tika uzskatīta par tīri kosmētisku iezīmi, ko vieglāk nomaskēt.
Mūsu smadzenes strādā visu diennakti, nepārtraukti apstrādājot informāciju, regulējot garastāvokli un nodrošinot pareizu ķermeņa darbību. Tomēr daudzi cilvēki joprojām koncentrējas tikai uz sirds veselību, pilnībā aizmirstot par nepieciešamību rūpēties arī par savām smadzenēm.
Tu ieej dušā ar pilnīgi ikdienišķu nodomu - nomazgāties, atslābināties, varbūt vienkārši “izvēdināt galvu”. Un tad, pilnīgi negaidīti, prātā iešaujas ideja, risinājums vai atbilde uz jautājumu, ar kuru visu dienu esi cīnījies.
Vakars, dīvāns, telefons vai televizors - šķiet pilnīgi nevainīgs ieradums. Taču arvien vairāk pētījumu rāda, ka tieši gaisma vakarā var ietekmēt ne tikai miegu, bet arī svara pieaugumu!
Vai esi dzirdējis par šo mazliet dīvaino, bet intriģējošo ieteikumu - palikt lauru lapu zem spilvena pirms gulētiešanas? Izklausās pēc vecmāmiņu ticējuma vai kārtējā “TikTok trika”, bet, kā raksta dzīvesstila un veselības eksperti portālā “healthline.com”, augiem un to aromātiem patiešām var būt ietekme uz miegu, stresu un pašsajūtu.
Daudzi vitamīni tiek plaši reklamēti tiešsaistē, taču par tiem trūkst pierādītas efektivitātes. Dažiem uztura bagātinātājiem trūkst pietiekamu zinātnisku pierādījumu, kas nozīmē, ka to regulāra lietošana nesniedz gaidīto efektu un var būt vienkārši naudas izšķiešana. Sarakstā ir iekļauts kolagēns, kas tiek plaši reklamēts sociālajos tīklos, vēsta RBC.
Augsts asinsspiediens jeb hipertensija rodas, kad asinis nepārtraukti spiežas uz artēriju sieniņām - tas liek sirdij strādāt vairāk nekā parasti, lai sūknētu asinis pa visu ķermeni. Laika gaitā šī slodze var bojāt asinsvadus un palielināt nopietnu komplikāciju, piemēram, sirdslēkmes un insulta, risku, raksta “Eating Well”.
Līdz ar pavasari un pirmajām siltajām dienām daudziem no mums parādās kāds šķietami nekaitīgs ieradums - atstāt ūdens pudeli auto salonā. Bērnu dzērienu pudeles, sporta ūdens pudeles vai vienkārši plastmasas iepakojums paliek uz sēdekļa “uz īsu brīdi”. Taču saulē sakarsusi automašīna var pārvērst šo ikdienišķo priekšmetu par reālu risku jūsu veselībai, raksta “Very Well Health”.
Vīns var ietekmēt novecošanās procesu, pateicoties tā polifenolu saturam, kas ir vielas, kas palīdz mazināt iekaisumu, oksidatīvo stresu un uzlabo vielmaiņu.
Pēdējā laikā pistācijas ir burtiski visur - desertos, uzkodās un pat greznajā “Dubaijas šokolādē”. Tās izskatās eleganti, garšo izteiksmīgi un rada sajūtu, ka izvēlies kaut ko veselīgāku nekā ierastos saldumus.
Zinātnieku aprindām bija nepieciešams vairāk nekā gadsimts, lai pierādītu saistību starp tradicionālo tabakas smēķēšanu un vēzi. Veipošana ir salīdzinoši jauna parādība, un līdz nesenam laikam pētniekiem trūka datu, lai pārliecinoši paziņotu par tās tiešajām briesmām. Tomēr tagad situācija ir mainījusies.
Pēc incidenta ar teju vai traģiskām sekām ārsti brīdina par D vitamīna piedevu pašlietošanu bez uzraudzības. Pusmūža vīrietis tika hospitalizēts ar smagiem simptomiem kritiskas uztura bagātinātāju pārdozēšanas dēļ, vēsta "Unilad".
Daudzu iecienīts brokastu ēdiens var būt nozīmīgs zarnu vēža profilaksē. Britu zinātnieks paskaidroja, ka regulāra noteiktu pārtikas produktu lietošana var ievērojami samazināt šīs bīstamās slimības attīstības risku, vēsta "Daily Express".
Labam miegam ir svarīgs pareizs spilvens, matracis un vismaz 8 stundas, kas pavadītas gultā. Bet ir kāds pārsteidzoši vienkāršs faktors, ko daudzi ignorē - temperatūra guļamistabā, raksta “sleepfoundation.com”.
Vai tiešām tik vienkārša lieta kā 10 pietupieni ik pēc stundas var kaut ko mainīt? Izklausās gandrīz smieklīgi - pārāk maz, lai būtu efekts… vai tomēr nē? Atbildi meklē “healthline.com”.
Kāpšana pa kāpnēm bieži tiek reklamēta kā vienkārša vingrošanas alternatīva: tai nav nepieciešama sporta zāle vai aprīkojums, un to ir viegli iekļaut savā ikdienas rutīnā. Bet vai šis ieradums tiešām ir noderīgs ikvienam?
Vai zinājāt, ka jūsu miega paradumi var ietekmēt arī jūsu smadzeņu veselību? Tieši tāpēc, ja jūsu ķermenim ir viens vai vairāki hroniski miega traucējumi, tas var liecināt par nopietnākām problēmām, tostarp demences attīstību, norāda “Huffpost”.
Kad skatāmies uz pazīstamiem attēliem, smadzenes darbojas automātiskajā režīmā, taupot enerģiju. Bet, tiklīdz parādās neatbilstība — kaut kas "nesakrīt", kaut kas kairina aci —, smadzenes pārslēdzas no automātiskā režīma uz aktīvās apstrādes režīmu.
