Daudziem no mums ir pazīstama šī sajūta: visu dienu apetīte ir normāla, bet, tuvojoties vakaram, pēkšņi pārņem spēcīga vēlme ēst — īpaši kaut ko treknu, sāļu vai saldu. Lai gan šķiet, ka šis ir vienkārši “slikts ieradums”, patiesībā vakara izsalkumam ir pavisam reāli fizioloģiski un emocionāli iemesli, raksta “health.com”.
Ilgas stundas pie datora ir kļuvušas par ikdienu – un līdz ar to arī acu nogurums, dedzināšana un miglaina redze. Šīs sajūtas nav tikai “pārgurums” - tās ir pazīmes, ka acs muskuļi un asaru plēvīte tiek sistemātiski noslogoti. Par laimi, vairums problēmu ir atgriezeniskas, ja acu higiēnai pievērš uzmanību pareizajā veidā, raksta American Academy of Ophthalmology.
Matu kopšana sākas ar pareizu šampūnu un balzamu, bet viens no godīgākajiem signāliem par matu stāvokli slēpjas matu ķemmē. Tā ir kā neliela “kontroles lapa”, kur katra šķipsna, puteklītis un sakrājušies nosēdumi stāsta, kas notiek ar galvas ādu un matiem ikdienā. Ja iemācās šo informāciju nolasīt, var savlaicīgi pamanīt problēmas un arī saprast, ko vajadzētu mainīt savā kopšanas rutīnā, stāsta “Women’s Health”.
Pienāk laiks iet gulēt, bet paslēpjaties zem segas un sākat grozīties. Prāts rosās, un pavadāt ilgas minūtes – dažreiz pat vairāk nekā pusstundu – grozoties gultā, nespējot aizmigt. Skatāties pulkstenī, laiks paiet, un jūs neaizmiegat. Kļūstat arvien nervozāks. Parādās baismīgais bezmiegs, kas ir kļuvis par vienu no visbiežāk sastopamajām veselības problēmām mūsu praksē.
Bērnu kauli aug nepārtraukti — tie sabiezē, pagarinās, nostiprinās, un šajā procesā galvenā loma ir kalcijam un D vitamīnam. Lielākā daļa vecāku zina, ka kalcijs vajadzīgs kaulu veselībai, taču nereti rodas jautājums: vai veikalā nopērkamie piena produkti patiešām šo kalciju sniedz pietiekamā daudzumā? Un vai tie vispār ir uzticams avots? Skaidro “Healthline.com”.
Stāsti par cilvēkiem, kuri vienas nakts laikā nosirmojuši no šoka vai bailēm, klīst kopš seniem laikiem. Tie parasti parādās filmās, karavīru atmiņās vai literatūrā — un rada sajūtu, ka dramatisks notikums tiešām var “izdedzināt” matu pigmentu vienā mirklī. Bet vai tas ir iespējams arī reālajā dzīvē? Skaidro “healthline.com”.
Psihologi atklājuši negaidītu celulīta cēloni. Tā var būt arī iekšēja stresa izpausme. Celulīta faktori var būt hormonālās izmaiņas, stress, miega trūkums un mazkustīgs dzīvesveids.
Novembris visā pasaulē tiek aizvadīts, pievēršot pastiprinātu uzmanību vīriešu veselībai — gan fiziskajai, gan emocionālajai labbūtībai. Šis mēnesis kļūst par iespēju atgādināt par profilaktisku pārbaužu nozīmi, savlaicīgu diagnostiku un rūpēm par sevi. Lai palīdzētu vīriešiem labāk izprast riskus, simptomus un veselības uzturēšanas principus, ar ieteikumiem dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 urologs dr. Georgijs Kirakozovs un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Nereti domājam, ka sāls lielākoties atrodams čipsos un ātrajās uzkodās, tomēr realitātē lielākais sāls apjoms mūsu uzturā nenāk no “našķiem”, bet gan no produktiem, kurus uztveram kā ikdienišķus un pat veselīgus, raksta “Very Well Health”.
Kas ir katrs no tiem un kā vislabāk varētu būt izmantot divējādo pieeju. Ja nepieņemat savu ķermeni, tas var izraisīt vēl negatīvākas emocijas un pat veicināt ēšanas traucējumu attīstību.
Mūsdienu dzīves straujais temps bieži vien liek mums izvēlēties neveselīgus pārtikas produktus — tādus, kas ir ērti un ātri pagatavojami. Tomēr daži no šiem pārtikas produktiem ne tikai kaitē veselībai, bet, pēc ekspertu domām, var arī saīsināt paredzamo dzīves ilgumu.
Daudzi ziemā sūdzas: “Segai nav vainas, bet es joprojām salstu.” Bieza sega pati par sevi negarantē siltumu - ķermeņa temperatūru ietekmē viss gultas komplekts, istabas mikroklimats un pat mūsu pašu fizioloģija. Labā ziņa: pirms skrien pēc jaunām, dārgām segām vai elektriskajiem sildītājiem, ir vairāki vienkārši mājas testi, kas palīdz noteikt, kur īsti rodas problēma - matrača konstrukcijā, gultasveļas materiālā vai organisma asinsritē, raksta “Sleepfoundation.com”.
Kas sliktāk – viena glāze vīna katru vakaru vai piecas glāzes vienā vakarā, bet reizi nedēļā? Vai lēts alkohols aknas bojā vairāk nekā dārgs? Cik ļoti aknām kaitē cukurs, medikamenti un uztura bagātinātāji? Un cik jēdzīgi ir visādi aknu detoksi? “Delfi.lv” raidījumā “Zinātne vai muļķības” skaidroja hepatoloģe Sniedze Laivacuma.
Regulāri apgriez matu galus, lieto eļļas, maskas, kondicionieri - un tomēr pēc pāris nedēļām atkal redzi sašķēlušos galus? Šķelšanās ne vienmēr nozīmē, ka kopšana nav pietiekama - bieži vainīgi ir paradumi, ikdienas sīkumi un pat “labās lietas”, ko darām nepareizi, raksta “Allure”.
Pamosties pats, minūti pirms modinātāja - tā nav nejaušība, bet gan sakārtots bioloģiskais ritms. To var ietekmēt ikviens, taču lielākā daļa cilvēku dzīvo režīmā, kas hroniski izjauc miega signālus: neregulārs aizmigšanas laiks, spilgts ekrānu apgaismojums, stress un “dusmas uz modinātāju”. Lai atkal pamostos dabiski, nav jādzīvo perfekti - pietiek ar dažām konsekventām darbībām, kuras smadzenes atpazīst kā “laiks gulēt” un “laiks mosties”.
Labs iekštelpu gaiss nav tikai komforta jautājums - tas ietekmē miegu, koncentrēšanos, ādas stāvokli un pat ikdienas enerģijas līmeni. Taču daudzi no mums neapzinās, cik viegli mājas gaiss var kļūt smagnējs, putekļains vai pārāk mitrs, un cik daudz ko iespējams uzlabot bez dārgiem gaisa attīrītājiem vai mitruma sensoriem, skaidro “Very Well Health”.
Ja jums ir grūti no rītiem sākt darbu un sapņojat par pasauli, kurā darbs sākas ne agrāk par pulksten 10.00, Oksfordas universitātes zinātniekiem ir labas ziņas - pētījums liecina, ka agrie rīti patiesībā kaitē veselībai un samazina produktivitāti, raksta “Mixnews”.
Skaistas pārvērtības veic "Salvijas pārvērtības" Liepājā. Ar meikapa un aksesuāru palīdzību sievietē tiek atklāts skaistais, netveramais, trauslais un īpašais. Nelieli otas pieskārieni spēj darīt brīnumus.
