Skaistums&Veselība

27.jun
Ziņu plūsma, kas pārpildīta ar paziņojumiem, un ikdienas mājsaimniecības rūpes var izsist no līdzsvara pat visizturīgākos cilvēkus. Kad ārējā pasaule pārvēršas pastāvīgā vētrā, vienīgā patvēruma vieta kļūst spēja atrast enkuru sevī.
26.jun
Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par zarnu mikrobiomu – miljardiem baktēriju, kas dzīvo mūsu gremošanas traktā un ietekmē ne tikai gremošanu, bet arī imunitāti un vielmaiņu. Taču zinātnieki atklāj arvien jaunas saiknes starp zarnām un smadzenēm, un viens no interesantākajiem virzieniem ir fermentētu produktu ietekme uz emocionālo pašsajūtu, raksta “Harvard Medical School”.
26.jun
Droši vien ikviens ir piedzīvojis situāciju, kad vasaras vakarā odi izvēlas kost tikai vienam cilvēkam, kamēr pārējie var mierīgi baudīt atpūtu. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka galvenie iemesli ir asinsgrupa, ķermeņa temperatūra vai izelpotais oglekļa dioksīds, taču jaunākie pētījumi liecina – nozīmīga loma var būt arī baktērijām, kas dzīvo uz mūsu ādas, raksta “The Washington Post”.
25.jun
Vasarā ķirši ir vieni no iecienītākajiem sezonas gardumiem - tos pievieno desertiem, ēd svaigus vai izmanto ievārījumu gatavošanai. Taču pēdējos gados arvien biežāk izskan arī kāds cits apgalvojums – ķirši varot palīdzēt gulēt labāk. Vai tā patiešām ir? Atbildes meklē “Sleep Foundation”.
25.jun
Mūsdienās kafija ir vairāk nekā tikai dzēriens: tas ir pārbaudīts un uzticams veids, kā sākt dienu, tikt galā ar termiņiem un atpūsties starp uzdevumiem. Daudzi cilvēki to dzer gandrīz automātiski, pat neaizdomājoties, kur beidzas ieradums un sākas atkarība. Kā kofeīns ietekmē veselību, cik tases dienā ir drošas un vai ir vērts atteikties no kafijas?
25.jun
Vasarā daudzi cilvēki pamana nepatīkamu problēmu – vakarā kurpes kļūst par šauru, gredzenus grūtāk noņemt, bet kājas šķiet smagas un nogurušas. Īpaši bieži tas notiek karstās dienās, ilgstoši sēžot, stāvot vai ceļojot. Kā ar to cīnīties? Izmēģini atsvaidzinošu citrusaugļu vannu mājas apstākļos, iesaka “Mayo Clinic”.
25.jun
Mūsdienu steidzīgajā ikdienā daudzi ēd starp darbiem, pie datora, automašīnā vai ritinot telefonu. Maltīte nereti kļūst par vēl vienu uzdevumu dienas sarakstā, kuru nepieciešams paveikt pēc iespējas ātrāk. Taču zinātnieki brīdina – pārāk ātra ēšana var ietekmēt ne tikai ķermeņa svaru, bet arī gremošanu, sāta sajūtu un pat vispārējo pašsajūtu, raksta “Cleveland Clinic”.
24.jun
Jauns pētījums ir atklājis pārsteidzošu iemeslu, kāpēc cilvēkiem attīstās sirmi mati.
24.jun
Var paiet ilgi gadi, pat nepamanot saules iedarbību, līdz beidzot slimība liek apmeklēt onkologu. Jo ātrāk sāksiet domāt par ādas vēža profilaksi, jo labāk.
22.jun
Galvassāpes saistām ar stresu, nogurumu vai saaukstēšanos, tomēr vasarā tās var kļūt par negaidītu problēmu arī pilnīgi veseliem cilvēkiem. Nereti šķiet, ka viss ir kārtībā – saulains laiks, atvaļinājums, vairāk laika ārā –, tomēr galva sāp biežāk nekā citos gadalaikos. Kāpēc tā? Skaidro “Mayo Clinic”.
21.jun
No karavīra elpošanas līdz karstā ūdens maģijai – kā attīrīt prātu no satraucošām domām, izmantojot simtiem gadu senas metodes.
21.jun
Lai zaudētu vēdera taukus, nav jābadojas vai jāievēro diēta. Ir trīs lietas, kā efektīvāk atbrīvoties no vēdera taukiem un ir  vairāki faktori, kas ietekmē panākumus. Ar pareizu uzturu, pareiziem vingrinājumiem un lielu pacietību tiksiet apbalvoti, raksta portāls “Bunte”.
21.jun
Sāpes vēderā, smaguma sajūta pēc ēšanas vai nepatīkama vēdera pūšanās ir problēmas, ar kurām dzīves laikā saskaras gandrīz ikviens. Jau gadu desmitiem viens no populārākajiem mājas līdzekļiem šādos gadījumos ir piparmētru tēja. Daudzi to dzer pēc sātīgām maltītēm vai brīžos, kad vēders, šķiet, "trako", taču vai šim senajam padomam ir arī zinātnisks pamatojums? Skaidro “nhs.uk” veselības eksperti.
20.jun
Pēc šā raksta izlasīšanas, iespējams, vēlēsities doties uz darba vietas biroju, pat ja ārā līst lietus vai esat pārāk slinks, lai sagatavotos. Zinātnieki ir atklājuši, ka šis ierastais un ērtais attālinātais darbs patiesībā var radīt pretēju efektu, vēsta interneta vietne “science.org”.
20.jun
Cilvēkiem, kuri jau ir zaudējuši svaru vai ievēro diētu - jauni pētījumi liecina, ka vienkāršs ikdienas soļu skaits var palīdzēt novērst svara pieaugumu.
20.jun
Daudzi cilvēki saulainā dienā labprāt apsēžas pie loga mājās, birojā vai automašīnā, cerot ne tikai izbaudīt siltumu, bet arī uzņemt organismam tik svarīgo D vitamīnu - tomēr izrādās, ka šajā jautājumā pastāv viens būtisks "bet", skaidro “Cleveland Clinic”.
20.jun
Čia sēklas jau sen tiek uzskatītas par vienu no populārākajiem superproduktiem. Tās pievieno pārslām, jogurtiem, putrām un desertiem, un nesen sociālajos tīklos popularitāti ieguvusi jauna tendence: ēst žāvētas sēklas, kam seko ūdens dzeršana, ziņo TCN.
19.jun
Zinātniski pierādīts: vienkāršā "5+2 formula" pagarinās dzīvi un palīdzēs saglabāt jaunību. Zinātnieki ir pārliecināti, ka ikviens var nodzīvot līdz sirmam vecumam un justies enerģisks. Viss, kas nepieciešams, ir vienkārši mainīt savus paradumus. Mēģiniet sākt jau šodien.
19.jun
Antibiotikas ir viens no nozīmīgākajiem medicīnas sasniegumiem, kas glābj dzīvības un palīdz ārstēt bakteriālas infekcijas. Tomēr līdztekus slimību izraisošajām baktērijām tās var ietekmēt arī mūsu organismā dzīvojošās labvēlīgās baktērijas, īpaši zarnās, tāpēc daudzi cilvēki antibiotiku kursa laikā vai pēc tā saskaras ar gremošanas traucējumiem, vēdera pūšanos, diskomfortu vai caureju. Vai vienmēr jālieto tā sauktās labvēlīgās baktērijas? Skaidro “Harvard Health Publishing”.
19.jun
Svētku svinēšana un vasaras ceļojumi būs daudz patīkamāki, ja tiem sagatavosieties laikus. Papildus pārdomātam svētku mielastam un aizsardzībai pret odiem un ērcēm svarīgi parūpēties arī par līdzi ņemamo aptieciņu. Par to, kam jābūt svētku un ceļojuma aptieciņā un kā pareizi uzglabāt medikamentus, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
19.jun
Sabalansēts uzturs ir īpaši svarīgs, mums novecojot. No kādiem pārtikas produktiem vajadzētu izvairīties pēc 60 gadu vecuma un kādas alternatīvas ir pieejamas?
18.jun
Lielākā daļa cilvēku domā, ka smadzenes attīstās bērnībā, nobriest jaunībā un pēc tam pakāpeniski noveco. Taču jauns pētījums liecina, ka realitāte ir daudz sarežģītāka - zinātnieki atklājuši, ka smadzeņu attīstība nenotiek vienmērīgi, un dzīves laikā ir vairāki izteikti pagrieziena punkti, kuros smadzeņu savienojumu organizācija būtiski mainās, raksta “Nature”.