Tiešās līnijas ar Vašingtonu ir pārtrauktas. Augsta ranga vācu ģenerālis un eksperti ceļ trauksmi par sekām Vācijas drošībai, ziņo Vācijas laikraksts “Berliner Zeitung”.
Armijas inspektors ģenerālleitnants Kristians Freidings intervijā ASV žurnālam "The Atlantic" pastāstīja, ka saziņa ar viņa kolēģiem Pentagonā ir "pārtraukta, tiešām pārtraukta". Lai gan agrāk viņš varēja sūtīt tiešus ziņojumus Amerikas aizsardzības amatpersonām "dienā un naktī", tagad viņam jāpaļaujas uz netiešām metodēm: "Mūsu vēstniecībā Vašingtonā kāds cenšas atrast kādu Pentagonā."
Šie paziņojumi tika sniegti vasarā, bet publicēti tikai tagad - laikā, kad valda paaugstināta nenoteiktība par ASV turpmāko atbalstu NATO, raksta “Berliner Zeitung”.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio pēkšņi atcēla savu dalību ilgi plānotajā NATO sanāksmē Briselē. Tā ir pirmā reize kopš 1999. gada, kad kāds Amerikas valsts sekretārs ir izlaidis oficiālu alianses sanāksmi.
Atkarība visās kritiskajās jomās
Pašreizējo Bundesvēra spēku izvietojuma analīze atklāj, cik lielā mērā tie ir atkarīgi no Amerikas atbalsta. Vācijai pašlaik ir aptuveni 900 karavīru, kas izvietoti deviņās ārvalstu misijās trīs kontinentos - no Kosovas un Irākas līdz Sarkanajai jūrai. Gandrīz visās šajās vietās Bundesvērs paļaujas uz ASV spējām.
Sakari ar Pentagonu ir "pārtraukti, patiesi pārtraukti"
Tas ir īpaši redzams izlūkošanā un novērošanā. Vācijai ir tikai ierobežotas savu satelītu iespējas, un tā gandrīz pilnībā ir atkarīga no amerikāņu izlūkošanas datiem. "Mēs esam gandrīz pilnībā atkarīgi no ASV izlūkošanas satelītattēlu un visa, kas ar tiem saistīts, ziņā," tirdzniecības izdevumam “Defense News” apstiprināja kāds Eiropas aizsardzības eksperts. Nav paredzēts, ka plānotais Eiropas satelītu tīkls “Iris” sāks darboties pirms 2027. gada.
Šīs atkarības caurstrāvo visas galvenās militārās jomas. Satelītsakaros Vācijas bruņotie spēki galvenokārt izmanto amerikāņu sistēmas, jo viņu pašu satelītsakaru iespējas ir ierobežotas. Stratēģiskajā gaisa transportā Vācija paļaujas uz milzīgajām ASV C-17 un C-5 transporta lidmašīnām; Eiropas A400M lidmašīnas nevar aizpildīt šo robu. Pat degvielas uzpildē no gaisa, kas ir būtiska tālajām operācijām, ASV gaisa spēki dominē ar savu floti.
NATO austrumu flangu nevar aizstāvēt bez ASV koordinācijas
Visnopietnākās sakaru pārtraukšanas sekas būtu NATO austrumu flanga aizsardzībai. Kopš 2025. gada Vācija vada brigādi Lietuvā, tieši uz robežas ar Krieviju - tā ir pirmā pastāvīgā Bundesvēra izvietošana ārzemēs kopš Otrā pasaules kara. Šī vienība ir pilnībā integrēta NATO aizsardzības plānos, kas savukārt balstās uz Amerikas vadību un koordināciju.
Pētījumi skaidri parāda: “Ja Krievija ātri uzbruktu Baltijas valstīm, NATO nevarētu efektīvi aizstāvēt savu teritoriju bez Amerikas Savienotajām Valstīm.” Tā teikts Atlantijas padomes analīzē. Vācu brigāde Lietuvā Krievijas karaspēka pārvietošanos bez savlaicīga amerikāņu brīdinājuma pat nepamanītu. ASV izmanto sarežģītu izlūkošanas satelītu, RC-135 signālu izlūkošanas lidmašīnu un “Global Hawk” dronu tīklu, kas nepārtraukti uzrauga Krievijas spēkus no Kaļiņingradas līdz Baltkrievijas robežai.
Bez šiem datiem un bez koordinācijas ar ASV vienībām Polijā saskaņota aizsardzība vai pretuzbrukums būtu haotisks. Pati NATO komandstruktūra sabruktu. Tradicionāli vissvarīgākos vadības amatus ieņem ASV ģenerāļi, tostarp Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā (SACEUR).
Vācijas kodolenerģijas koplietošana ir apdraudēta
Īpaši jutīga joma ir kodolieroču koplietošana. Vācijas “Tornado” lidmašīnas (drīzumā F-35) ir paredzētas amerikāņu B61 kodolbumbu piegādei krīzes gadījumā. Tas prasa ārkārtīgi ciešu politisko un militāro koordināciju ar Vašingtonu, kas kontrolē kodolieročus un kurai ir to palaišanas kodi. Pēc ekspertu domām, sakaru pārtraukšana "faktiski iznīcinātu" šīs iespējas. Vācija, kurai nav savu kodolieroču, tiktu atrauta no amerikāņu kodolieroču lietussarga.
Sekas būtu jūtamas visā pasaulē. Irākā un Jordānijā ASV vadītās koalīcijas pret ISIS ietvaros ir izvietoti 285 vācu karavīri. Viņi ir pilnībā atkarīgi no amerikāņu izlūkošanas, loģistikas un evakuācijas spējām. Koalīcijas reāllaika mērķu noteikšana, novērošanas droni un satelītattēli galvenokārt nāk no ASV avotiem.
Līdzīgi nedroša situācija ir arī attiecībā uz jūras operācijām. Vācijas karakuģi atrodas Vidusjūrā (operācija “Irini”) un Sarkanajā jūrā (operācija “Aspides”), lai aizsargātu tirdzniecības kuģus.
Vācijas valdība un citas Eiropas valstis ir atzinušas šo ievainojamību. Vācijas jaunā Kosmosa drošības stratēģija 2025. gadam paredz strauju nacionālās satelītu izlūkošanas un signālu izlūkošanas paplašināšanu, lai "samazinātu atkarību no dalībniekiem, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis". ES izstrādā savu militāro satelītu tīklu “Iris”. Tomēr šo projektu operatīvās gatavības sasniegšanai būs nepieciešami gadi.
Eksperti brīdina, ka drošības iestādes klusē
Aizsardzības eksperti brīdina, ka Eiropa pašlaik nespētu risināt augstas intensitātes konfliktu bez Amerikas Savienotajām Valstīm. "ASV piedāvā spēju ātri izvietot spēkus," skaidro kāds NATO plānotājs. Eksperti nav vienisprātis par to, vai Eiropa spēs novērst šīs nepilnības piecu vai tomēr desmit gadu laikā.
Militārais pretizlūkošanas dienests ( MAD), Vācijas bruņoto spēku izlūkošanas aģentūra un trešais lielākais Vācijas izlūkdienests, atbildot uz pieprasījumu, paziņoja, ka tas izmanto "360 grādu pārskatu", lai "agrīnā stadijā atklātu jebkādu naidīgu darbību". Aģentūra atteicās komentēt konkrētu sadarbību ar ASV izlūkdienestiem. Federālais izlūkdienests (BND) paziņoja, ka tas parasti publiski nekomentē izlūkošanas atklājumus. ASV Aizsardzības departaments uz pieprasījumiem neatbildēja.
Drošības eksperts un komentētājs Jans Uve Petke vietnē “LinkedIn” brīdina par Eiropas "pašnāvniecisko nezināšanu". "Pastāvīgā sašutuma" laikmetam ir jābeidzas. Runa nav par citu agresiju, bet gan par to, lai Eiropa beidzot rīkotos. Joahims Krauze, Ķīles universitātes Drošības politikas institūta emeritētais direktors, šo notikumu sauc par "satraucošu". Bijušais ASV ģenerālis Bens Hodžess to formulē vēl tiešāk: "Amerikas Savienotās Valstis patiešām uzskata Eiropu par nenozīmīgu, izņemot, iespējams, dažus biznesa mērķus."
Pats Freidings intervijā situāciju rezumē kodolīgi: "Pie tavām durvīm klauvē ienaidnieks, un vienlaikus tu zaudē labu draugu." Viņš, domājams, runā par Putina Krieviju un Trampa Ameriku.
