Pasaulē

Daudzas Eiropas valstis ir atjaunojušas obligāto militāro dienestu. Vācijā, saskaņā ar nākamās koalīcijas valdības plānu, militārais dienests paliks brīvprātīgs. Vismaz tuvākajā nākotnē, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Sakaru sistēmas bruņotajos spēkos dēvē par armijas nervu. Mūsdienīgas kaujas operācijas, kurās ir iesaistīti dažādu veidu karaspēki, bez efektīviem sakaru līdzekļiem nav iespējamas. Polijas armijā sakaru jomā šobrīd nav tā labākā situācija, bet drīz tas mainīsies, jo bruņotajos spēkos tiks ieviesta jaunā lāzera informācijas tehnoloģija, kas nodrošina ātru un drošu datu pārsūtīšanu. Lāzera tehnoloģija ir izturīga pret traucējumiem un noklausīšanos, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas nodokļu ieviešana un OPEC+ negaidītais lēmums strauji palielināt naftas ieguvi var radīt nopietnas sekas naftas eksportētājvalstīm, tostarp Krievijai, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

Uzņēmumu akciju cenas pirms Lieldienām pārliecinoši pazeminājās atpakaļ uz 7. aprīļa līmeni, kad ASV valdošās Republikāņu partijas politiķu un finansētāju delegācija piespieda ASV prezidentu Donaldu Trampu atlikt viņa 2. aprīlī izsludināto ievedmuitu likmju spēkā stāšanos.

To cilvēku skaits, kas vēlas atstāt okupētās Ukrainas teritorijas, palielināsies. Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu līdz 2025. gada 10. septembrim visiem ukraiņiem, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, okupētās teritorijas ir jāatstāj vai jāreģistrējas kā migrantiem. Tajā pašā laikā tie, kuri vēlas šīs teritorijas pamest, apgalvo, ka kļūst arvien grūtāk to izdarīt. Kas notiek ar cilvēkiem Krievijas okupētajās teritorijās, pēta "currenttime.tv" un “Radio Liberty” projekts "Azovas reģiona ziņas".

ASV gatavojas iesaistīties cīņā par varu Arktikas reģionā. Tomēr ASV ir akūts tādu kuģu trūkums, kuri var pārvietoties ledus klātos ūdeņos. Tāpēc, lai neatpaliktu no Krievijas un Ķīnas, kas arī izvērtušas savu darbību šajā reģionā, ASV apsver iespēju pasūtīt jaunus ledlaužus Somijas kuģu būvētājiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Martā apritēja tieši 11 gadi, kopš Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Daudzas starptautiskās organizācijas un valstis ir atzinušas šīs Krievijas darbības par nelikumīgām, nosodījušas tās un noteikušas sankcijas Maskavai. Cilvēki, kuri tolaik pameta Krimu, “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” interneta portālam "currenttime.tv" stāsta par savu dzīvi svešumā, kā viņiem visvairāk pietrūkst, vairs nevēlas tur atgriezties, tomēr pauž cerību, ka Krima kādreiz atkal piederēs Ukrainai.

ASV prezidenta Donalda Trampa mierizlīguma nosacījumi Ukrainai pamazām atklāj patiesos Baltā nama mērķus. Kā ierasts, ārvalstu mediju vidē izplatās atšķirīgi, pretrunīgi vērtējumi par sarunu gaitu un perspektīvām, tomēr informatīvo fonu nosaka galvenokārt pašu sarunu dalībnieku komentāri.

Visu pasaules valstu, tajā skaitā Latviju iekļaujošās Eiropas Savienības izredzes panākt pieņemamus nosacījumus eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm kļuvušas atkarīgas no Ķīnas spējas ne tikai pašai boikotēt tirdzniecību ar ASV, bet arī organizēt starptautisko tirdzniecību pasaulē, apejot ASV.

Visu ziemu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās mēģināja sagrābt iniciatīvu kaujas laukā, bet tajā pašā laikā centās izvairīties no sakāves, atkāpjoties no Krievijas Kurskas reģiona. Ko atnesis kara ceturtais pavasaris un kāpēc zūd cerības uz pamieru Ukrainā, analizē “Radio Brīvība” savā interneta portālā "svoboda.org".

Norvēģijas sabiedriskais medijs "NRK" atklājis jauna veida krāpniecību ar viltotiem apdrošināšanas dokumentiem. Tā ļauj ekspluatēt kuģus, kuri pārvadā Krievijas naftu. Šāda krāpniecība nodrošina pamatīgas naudas plūsmas uz Vladimira Putina "kara kasi", vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Gan agresors, gan savas valsts aizstāvji izsmēluši spēkus un resursus, taču pamiers nedodas rokā — katru reizi, kad starpnieki tādu sākuši piedāvāt, Krievijai arvien kaut kas “nav bijis pieņemami”. Skaidrojam, kāpēc tā.

ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu karš pret pārējo pasauli cietis pilnīgu neveiksmi. Pēc tirgus un ASV parādu vērtspapīru ienesīguma krituma Tramps 13. aprīlī bija spiests paaugstinātos tarifus pasaules valstīm uz laiku atlikt, bet dažām no Ķīnas importētām preču grupām atcelt, galvenokārt elektronikai. ASV prezidents komentēja, ka tas ticis darīts “bez liekiem strīdiem un no tīras sirds”. Ķīna, kurai tika piemērota 145% tarifu likme un, pēc Trampa pārliecības, noteikti bija jāpakļaujas un “jānoslēdz darījums”, nepiekāpās ASV prezidenta spiedienam. Pats darījumu meistars Tramps paziņoja: “Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs ir lepns vīrs. Es viņu ļoti labi pazīstu, bet viņi nezina, kā pieiet šim darījumam. Viņi tiks par to skaidrībā.”

Turcijas prezidenta Redžeps Tajips Erdogans Antālijā notiekošajā diplomātijas forumā kārtējo reizi atgādināja, ka situācijā, kad ASV pārstāj būt Eiropas drošības garants, Eiropa varot paļauties uz Turciju.

ASV prezidenta Donalda Trampa 2. aprīlī izsludinātie muitas tarifi ir saprotams, bet šoreiz neveiksmei lemts mēģinājums apturēt valsts deindustrializāciju pēc parastās amerikāņu metodes - ar dzīvošanu uz citu rēķina.

Igaunijas parlaments Rīgikogu trešdien grozīja Baznīcu un draudžu likumu, lai nodrošinātu, ka reliģiskās organizācijas, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst izmantot, lai kurinātu naidu vai vardarbību pret citu valsti, tautību, reliģiju vai kultūru, ziņo Igaunijas nacionālā televīzija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".

Banku un apdrošināšanas sabiedrību interešu grupa "Finance Finland" ierosina valstij katram jaundzimušajam, uz kuru attiecas Somijas sociālais nodrošinājums, piešķirt 300 eiro ieguldījumiem. Saskaņā ar "Finance Finland" izpilddirektora Arno Ahosniemi teikto, ar pašreizējo dzimstības līmeni sākotnējais kapitāls 300 eiro apmērā valstij izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Vācijā vēl nav izveidota jauna valdība, bet viena no tās prioritātēm jau ir skaidra – liela mēroga investīcijas aizsardzības jomā. Tas ir tas, kas Vācijas armijai nepieciešams vissteidzamāk, jo situācija nav iepriecinoša – sabrukusi militārā infrastruktūra, personāla trūkums, novecojušas ieroču sistēmas, kaujas dronu un munīcijas trūkums, kā arī nepieciešamība veikt bruņoto spēku digitālo transformāciju, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

Trampa tirdzniecības kara sekas: vai Trampa tirdzniecības karš tuvinās kara beigas Ukrainā? Trampa tarifi paplucina Krievijas budžetu, samazina Krievijas naftas ieņēmumus un militārās spējas, vājinot Krievijas pozīcijas Ukrainas miera sarunās. Pasaule atbildi parādā nepaliek.

"Bail dzīvot, kad saproti, kādi viņi atgriežas." Krievijā turpinās vardarbīgi noziegumi, kurus pastrādājuši iebrukuma Ukrainā dalībnieki. Kā lēš Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka"("verstka.media''), trīs gadu laikā mājās atgriezušies kara "veterāni" nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 750 cilvēku. Šī statistika turpina augt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv," atsaucoties uz "Sibir.Realii"("sibreal.org").

"Agrāk palaida 150 "Shahed" raķetes mēnesī, tagad tikpat tiek palaistas vienā dienā." Krievijas raķešu modernizācija un apšaudes taktikas maiņa sarežģī Ukrainas aizsardzību, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Ķīnas un ES apņēmība atbildēt ASV tarifu spiedienam iezīmē pasaules tirdzniecības kara sākumu. Situācija finanšu tirgū pēc ASV prezidenta lēmumiem par importa tarifu celšanu kļuvusi ārkārtīgi svārstīga. Pasauli gaida virkne notikumu. Dažas valstis sarunās ar ASV tarifus cer mazināt, bet Ķīna un ES iedarbinās atbildes pasākumus jau 10. un 15. aprīlī.