ASV prezidenta amata kandidātu Donalda Trampa un Kamalas Harisas publiskās debates TV kanālā ABC tika gaidītas ar milzīgu interesi. Tās plānoja skatīties vairāk par 60 miljoniem ASV iedzīvotāju.
Ir nopietnas cerības, ka ukraiņiem beidzot atļaus izmantot tālas darbības raķetes, kas sasniegs mērķus dziļāk Krievijā. Vai tas mainīs kara gaitu un dos stratēģiskus panākumus? Par to “Neatkarīgajai” stāsta divi militārie speciālisti – Jānis Garisons un Juris Maklakovs.
Venēcijas kinofestivālā izrādītā Krievijas-Kanādas režisores Anastasijas Trofimovas dokumentālā filma “Krievi karā” izraisījusi plašu sašutumu Ukrainā un to cilvēku vidū visā pasaulē, kuri ar sirdi un dvēseli jūt līdzi Ukrainas ciešanām.
6. augusta rītausmā artilērija likvidēja Krievijas bruņoto spēku nocietinājumus uz robežas, un svešā valodā runājoši, Rietumos apmācīti kareivji devās iekšā Krievijas teritorijā — kaut kas nebijis kopš Otrā pasaules kara. Un visi to ir uztvēruši apbrīnojami mierīgi, pat tie, pa kuru zemi tagad bradā NATO parauga zābaki.
Piedzīvojot vēsu uzņemšanu Ķīnā, Azerbaidžānā un vairs neriskējot rādīties Dienvidāfrikā vai Armēnijā, šajās dienās Vladimirs Putins ieradies Mongolijā ar visai neskaidriem mērķiem.
Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).
Krievijas un Ukrainas dronu karā puses ne tikai sacenšas arvien ātrāku, lielāku, tālāk lidojošu, klusāk lidojošu, miniatūrāku un visādos citos veidos daudzveidīgāku dronu izstrādē, bet arī uzbrūkošo dronu likvidācijā, kas tagad jau ir atsevišķs kara vešanas aspekts.
No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”
Pagājušajā nedēļā uz Vašingtonu devās īpaša Ukrainas delegācija, kuras sastāvā ir Ukrainas premjerministra pirmā vietniece Jūlija Sviridenko, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, ģenerālštāba pārstāvji un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. Vizītes mērķis bija izspiest (tas būtu precīzākais vārds) no Pentagona atļauju izmantot Rietumu raķetes apšaudēm pa militāriem mērķiem Krievijā.
Kamēr visas pasaules skatieni pievērsti kaujām Donbasā un Kurskas apgabalā, tikmēr aprit divi gadi tikpat svarīgam procesam — ukraiņu izlūkvienību iesaistei cīņās Āfrikā pret turienes teroristu organizācijām, algotņu grupējumiem un tirānisku līderu vadītiem kaujinieku grupējumiem.
Par Putina šizofrēniskajiem “apsvērumiem” un par Kēnigsbergas jautājuma atlikšanu vēl uz 70 gadiem, par Sudžas iedzīvotāju padošanos Putina propagandai un Kurskas virziena perspektīvām, par to, ka vēsturiskās un politiskās pīles dažkārt mēdz lidot – “Neatkarīgās” saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā tieši uz tās Neatkarības dienu ierodoties Indijas premjerministram Narendram Modi, galvenās gaidas bija — kādu vēsti viņš varētu nodot no agresorvalsts līdera Vladimira Putina, pie kura indiešu premjers viesojās pirms mēneša.
Sociālās tiešsaistes platformas “Telegram” izveidotāja, Krievijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Francijas pilsoņa Pāvela Durova aizturēšana sestdien, 24. augustā, Parīzes lidostā “Le Bourget” aktualizējusi jautājumu par dažādu tiešsaistes (interneta) platformu izveidotāju atbildību par to, kas šajās platformās notiek.
Ukrainas neatkarības 33. gadadienā bija sarindoti vairāki pārsteigumi — ne tikai sekmīgais pretuzbrukums nu jau pašas Krievijas teritorijā, ne tikai Indijas premjerministra vizīte un Rietumu paziņojumi par jaunu atbalstu, bet arī pirmais sauszemes trieciens pa Voroņežas apgabalu ar jauno raķeti “Paļanycja” – latviski karaša.
Šajā nedēļas nogalē Ukraina svin 33 gadus neatkarīgas valsts statusā, un varam droši teikt: mūsdienās neviena cita Eiropas valsts nav cietusi tik smagi un atkārtoti kā Ukraina, un neviena cita valsts nav spējusi pārciest tik briesmīgus pāridarījumus, no tiem izejot ar paceltu galvu.
Pretuzbrukuma operācijas trešajā nedēļā ukraiņu karavīri sākuši izteikt piesardzīgus stāstus par to, cik ilgi un pamatīgi gatavots prettrieciens, kuram — vismaz plānošanas stadijās — it kā esot bijis nosaukums “Nolādētās zemes”.
Kremlis zibenīgi iznīcināja “Wagner” grupu pēc Prigožina gājiena uz Maskavu, bet faktiski atļauj Ukrainai nostiprināties Kurskas apgabalā, kā izskatās, uz ilgāku palikšanu: vēsture ļauj saprast, kāpēc no Kremļa puses seko it kā bezzobaina reakcija.
Iespējams Krievijas Federācijas armijas iebrukums Baltijā līdz šim tika uzskatīts par vienu no “bāzes scenārijiem”, bet tagad tāda varbūtība ievērojami samazinājusies, kad ukraiņiem nevis nākas atturēt Krievijas armiju, bet krieviem jau nākas aizstāvēties pret ukraiņiem.
Ukrainas bruņoto spēku negaidītais un vismaz pagaidām sekmīgais iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, rada daudzus jautājumus. Gan par šī iebrukuma mērķiem, gan par šīs pārdrošās militārās operācijas sekām.
Šveicē notiks referendums, kurā tiks izlemts, vai bagātākajiem cilvēkiem par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku (52,82 miljoni eiro) būs jāmaksā papildus 50% nodoklis. Šo priekšlikumu izvirzīja Šveices Jaunie sociālisti un savāca nepieciešamo parakstu skaitu referenduma sarīkošanai par to. Šveices Jaunie sociālisti sadarbojas ar Šveices Sociāldemokrātisko partiju, kura ir viens no lielākajiem spēkiem parlamentā, taču ir daudz kreisāki par sociāldemokrātiem.
"Krievijai ir tieši tikpat daudz laika kā mums – līdz 2024. gada novembrim. Maksimums – līdz 2025. gada februārim. Mums ir jāieņem stingra pozīcija potenciālajām sarunām, tāpēc noteikti jācenšas 2024. gadā pieņemt nestandarta lēmumus un pārņemt iniciatīvu no krievu puses,” intervijā “Ukrainskaja pravda”* saka militārais analītiķis Mihailo Samuss.
Ukrainas armijai šonedēļ rīkojot reidus pa Kurskas apgabalu, starptautiskajās ziņās nonāca Sudžas sādža, jo tajā atrodas sūkņu centrāle, kas joprojām pumpē Krievijas gāzi cauri Ukrainai uz Eiropu. Nav pārtraukts arī naftas tranzīts, kas daudziem liek uzdot jautājumu — kāpēc tas joprojām notiek?
