Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Polija nopietni baidās, ka Krievijas armija varētu sākt karu arī tās teritorijā. Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumiem, ka Krievijai “nav interešu” Austrumeiropā, Polijas līderi neslēpj, ka valsts joprojām dzīvo “pirmskara laikos”, un prognozē kara sākšanos ar Krieviju pēc trim gadiem.
“Parasti Lietuvas tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties,” intervijā “Neatkarīgajai”, komentējot pašreiz Lietuvā notiekošās parlamenta vēlēšanas, teic lietuviešu politologs Toms Dapkus.
Jaunākajā “BestBrokers” pētījumā, kurā tika aplūkotas nekustamo īpašumu cenas 62 valstīs un analizēts, cik tie ir pieejami, salīdzinot ar katras valsts vidējo algu, par uzvarētāju negaidīti kļuva valsts, kas tiek uzskatīta par vienu no dārgākajām Eiropā, raksta “postimees.ee”. Latvija Eiropas reitingā atrodas 9. vietā.
Lietuvā ir aptuveni 2,4 miljoni balsstiesīgo, kuri svētdien, 13. oktobrī, bija tiesīgi parādīt savu politisko izvēli Seima vēlēšanās. Pēc notikušajām aptaujām ir skaidrs, ka uzvarēt varētu Lietuvas sociāldemokrātu partija, tomēr pēc divām nedēļām ir plānota vēlēšanu otrā kārta, un tad jau viss būs redzams. Kādu ietekmi vēlēšanas Lietuvā atstās uz Latviju un vai vispār atstās?
Divus mēnešus ilgst ukraiņu ekspedīcijas spēku sekmīgais gājiens pa Kurskas apgabalu Krievijā, tikmēr divus gadus ilgst krievu armijas “gaļas viļņu” triecieni pa Ukrainas provinces pilsētām — un arī sekmīgi. Pasaule ir tik nobažījusies kā nekad.
Pasaules uzmanība joprojām piesaistīta Izraēlas un Irānas militārajiem soļiem. Vai piepildīsies nelāgās prognozes un šis konflikts izvērsīsies plašākā karā, kas ietekmēs pārējos procesus pasaulē, tostarp Ukrainas spējas aizstāvēt savu valsti no iebrucējiem? Daudz jautājumu. Maz atbilžu.
Rainai Ņištai jau sajucis palīdzības vešanas reižu skaits no Latvijas uz fronti — vairāk nekā simts. Pēdējās reizes bijušas uz Pokrovsku, kur dienē Rainas jaunais vīrs un kur viņa ar domubiedriem palīdz 151. atsevišķajai mehanizētajai brigādei.
2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?
Kādēļ “Estonia” traģēdijas izmeklēšanas lietā soda cilvēkus nevis par informācijas slēpšanu, bet tās noskaidrošanu; kādu iemeslu dēļ patiesība "Estonia" gadījumā dodas rokā tik grūti; kādēļ mistiskā veidā gāja bojā Latvijas autors, kurš pētīja notikušo traģēdiju.
Paejot trīsdesmitajai gadskārtai kopš prāmja “Estonia” bojāejas rudens vētrā, ir redzams: Zviedrijas valdība arī šodien turpina konsekvento politiku — darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai novērstu patiesības noskaidrošanu par to, kas īstenībā izraisīja 852 cilvēku nāvi.
Skandāls ar Leonīda Volkova piekaušanu Viļņā, iesaistot Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, mūsu prokuratūras un policijas iesaistīšana Krievijas opozicionāru rēķinu kārtošanā deviņdesmito gadu stilā parāda: ukraiņi dara pareizi, turot no sevis šādus “opozicionārus” pa gabalu.
Baltkrievijas ārējās tirdzniecības galvenās ostas agrāk bija Klaipēda Lietuvā un Ventspils Latvijā. Pēc sankciju ieviešanas pret Aleksandra Lukašenko režīmu šis virziens praktiski ir apstājies. Minska izmisīgi meklē jaunas iespējas Krievijas ostās. Tikmēr Latvijas ostu speciālisti rūpīgi seko līdzi notiekošajiem procesiem.
Tā kā Krievijas cietumā noindētā Putina ienaidnieka Alekseja Navaļnija politisko mantinieku cīņā par monopoltiesībām būt vienīgajiem “īstenajiem” opozicionāriem izskanējis arī Latvijas vārds, tad, lai izvairītos no pārsteidzīgiem secinājumiem, nepieciešams izskaidrojums: kas ir kas šajā pamatīgajā putrā.
Divarpus gadu garumā pasauli nav beiguši pārsteigt ukraiņu izlūki, diversanti, dronu operatori un partizāni okupētajās teritorijās. Vairāki avoti tagad noņēmušies skaidrot, no kurienes tāda kompetence un zināšanas, kam Krievija īsti neko nevar likt pretī.
Septembris Ukrainas politikā bijis zīmīgs ar ministru maiņu — nomainīta trešdaļa valdības, premjerministram knapi saglabājot amatu, taču par pašām izmaiņām vēl interesantāks izrādījās fakts, ka šoreiz izpalika šādos gadījumos teju vai obligātā histēriskā publiskā bļaušana gan no Ukrainas pretinieku, gan atbalstītāju puses.
Kad niršanas centrs kādā applūdušā karjerā netālu no Bristoles Apvienotajā Karalistē 2022. gadā pēkšņi tika slēgts, daudzi nirēji palika neizpratnē, tomēr gandrīz divus gadus vēlāk viņi saņēma atbildes – Apvienotajā Karalistē bāzētais okeāna tehnoloģiju uzņēmums “DEEP”, kas iegādājās niršanas vietu un izveidoja tajā pētniecības centru un uzņēmuma pilsētiņu, pagājušā gada septembrī atklāja savu misiju “pielāgot dzīvi zem ūdens cilvēkiem”, raksta CNN.
Gadsimtu gaitā vairākkārt izpildījusies vēsturiska sakarība — Krievija izskatās stipra tik ilgi, kamēr spēj iekarot jaunas teritorijas, bet iekšēji sabrūk pēc zaudēta ārējā kara. Apspiestajām tautām rodas iespēja izrauties. Bet vai ir jēga prognozēt, kad tas notiks nākamreiz?
Par Izraēlas konfliktu ar teroristiem, par Ukrainu un Krieviju, par Latvijas un Eiropas vainas apziņu, par Izraēlas komunikāciju ar viedokļu līderiem, vēl par daudz ko citu – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.
Kārtējā bēda uzbrukusi Ramzanam Kadirovam — vispirms Īlons Masks izsmējis Čečenijas līderi par domu, ka viņš varētu būt Kadirovam “Cybertruck” pikapu uzdāvinājis, bet tad attiecīgo automašīnu attālināti izslēdzis dalības dēļ karā pret Ukrainu, kaut arī Kadirovs to pircis par bargu naudu. Šī epizode ir tikai viena no daudzajām cīņā par IT lomu karā.
ASV Federālā tirdzniecības komisija (Federal Trade Commission jeb FTC) apsūdz “Meta”, “Google”, “TikTok” un citus uzņēmumus lietotāju personiskās informācijas vākšanā un dalīšanās tajā ar trešajām pusēm, raksta “The Guardian”.
Libānā uzsprāgst tūkstoši peidžeru un arī citas jauno tehnoloģiju ierīces – tās sākumā vibrē, tad dūmo, pēc tam aizdegas un uzsprāgst. Pasaule ir dziļā neizpratnē, kas īsti notiek, cilvēki ar aizdomām skatās uz saviem mobilajiem tālruņiem, datoriem, planšetēm.
Krievijas propagandisti regulāri izplata pastāstiņus, kā Putins “opjatj vseh obhitril” (atkal visus apmānīja), un parasti tas notiek īsi pirms kārtējās hrestomātiskās Kremļa izgāšanās. Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons bez plātīšanās turpina sistemātiski apspēlēt visus savus, Francijas, vienotās Eiropas un NATO, kā arī Ukrainas atbalsta pretiniekus.
