Tallinā vasaras beigās sāks darboties divas ūdeņraža uzpildes stacijas, kas tapušas sadarbībā ar uzņēmumiem "Alexela" un "Utilitas". Viena atvērsies Vao, kur atrodas arī ūdeņraža ražošana, otrā – uz Pēterburgas šosejas. "Alexela" tuvākajos gados plāno būvēt ūdeņraža uzpildes stacijas arī Pērnavā un Tartu, raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR interneta portāls "rus.err.ee".
Pirms dažiem mēnešiem ERR ziņoja, ka "Utilitas" Vao ir uzstādījis elektrolīzeru (ūdeņraža ražošanas iekārtu) un pagājušā gada decembrī sāka ražot "zaļo ūdeņradi". "Utilitas" solīja jau martā sākt ūdeņraža ražošanu un atvērt divas ūdeņraža uzpildes stacijas, lai Tallinā varētu sākt darboties 30 "Bolt" zīmola ūdeņraža taksometri. Valsts projektam, kas sākās 2021. gadā, piešķīra piecus miljonus eiro.
"Alexela" pārstāvis Arturs Dianovs sacīja, ka ūdeņraža degvielas uzpildes stacijas projekts šobrīd tuvojas pabeigšanai, iesniegts pieteikums ekspluatācijas atļaujai un gaidāms, ka visas nepieciešamās atļaujas tiks saņemtas līdz vasaras beigām.
Pēc A. Dianova domām, ūdeņraža degvielas uzpildes stacija daudz neatšķiras no parastās degvielas uzpildes stacijas. "Piemēram, mēs degvielas uzpildes staciju uz Pēterburgas šosejas integrējam esošajā degvielas uzpildes stacijā. Tā ir ļoti līdzīga saspiestās gāzes uzpildes stacijai," sacīja A. Dianovs.
Degvielas uzpildes stacijās ar ūdeņradi tiks uzpildīti 30 "Bolt" taksometri. Tomēr, pēc A. Dianova domām, ir arī citas ieinteresētās personas.
"Pirmajā posmā galvenie klienti noteikti būs sabiedriskā transporta vai taksometru uzņēmumi. Mums jau ir bijušas, un mēs risinām sarunas ar pirmajiem pretendentiem, partneriem. Šķiet, ka Igaunijā ir daudz entuziastu, kas vēlas ceļot ar ūdeņraža transportlīdzekļiem," viņš sacīja.
A. Dianovs piebilda, ka tuvākajā nākotnē ūdeņraža uzpildes stacijas Igaunijā plānots būvēt arī citās pilsētās.
"Mēs esam izvirzījuši sev mērķi ar ūdeņraža uzpildes stacijām aprīkot Pērnavu un Tartu, kur tās arī tiks integrētas ar esošajām degvielas uzpildes stacijām," sacīja A. Dianovs. "Runājot par laika grafiku, es varu teikt, ka tagad mēs veicam iepirkumus. Tas ir atklāts process, ko atbalsta arī Vides investīciju centrs. Mēs ceram iepirkumus pabeigt līdz rudenim," viņš piebilda. Vēl nav skaidrs, kad tiks pabeigta šo degvielas uzpildes staciju būvniecība.
Pēdējos gados Igaunija ūdeņraža enerģijas attīstībā ir ieguldījusi vairākus miljonus eiro. Tallinas Tehnoloģiju universitātes Virumā koledžas lietišķās ķīmijas profesors Alans Nīdu sacīja, ka šādi izmēģinājuma projekti ir nepieciešami, lai saprastu, vai ūdeņradim ir nākotne Igaunijā vai nē.
"Mēs saskaramies ar diezgan sarežģītu izvēli. Mēs īsti nezinām, kāds būs nākotnes enerģijas nesēju sajaukums. Manuprāt, tika izdarīta salīdzinoši saprātīga izvēle, lai mēģinātu veikt izmēģinājuma projektus, lai izprastu reālās izmaksas," sacīja A. Nīdu.
Igaunijā ir uzsākti arī citi ūdeņraža izmēģinājuma projekti. 2023. gada beigās Tallinas osta saņēma 10 miljonus eiro ūdeņraža ražošanas uzsākšanai Mūgā.
"Eesti Energia" sola izveidot ūdeņraža ražošanu netālu no Purtse vēja parka un atvērt degvielas uzpildes stacijas Tartu un Saugā. Turklāt ar ūdeņradi darbosies trīs autobusi. Visvērienīgākais projekts tiks īstenots Paldiski, kur atvasinātais NH3 izmantos ūdeņradi amonjaka ražošanai.
Tomēr pirmo ūdeņraža rūpnīcu atvērs "Utilitas", kas finansējumu saņēma 2021. gadā. Saskaņā ar uzņēmuma biznesa analīzes vadītāja Aivo Lokka teikto, papildus elektrolīzerim tiks uzstādītas ūdeņraža attīrīšanas un dzesēšanas iekārtas. Projektā ietilpst arī jau minētās divas degvielas uzpildes stacijas. Degvielas uzpildes staciju iekārtas jau ir uzstādītas un gaida visaptverošu testēšanu. Kas attiecas uz automašīnām, 30 "Toyota Mirai" automašīnas jau ir Igaunijā.
Ar automašīnām, kas katra maksā aptuveni 74 000 eiro, taksometra pakalpojumus piedāvās "Bolt". Izņemot ražošanas iekārtu, degvielas uzpildes staciju un automašīnu izmaksas, ar ūdeņradi darbināms taksometrs patērētu aptuveni tikpat daudz degvielas kā benzīna automašīna. "Apmēram 10 eiro uz 100 kilometriem," aprēķināja A. Lokks.
Saskaņā ar uzņēmuma aplēsēm, 30 "Toyota Mirai" automašīnas gada laikā patērēs aptuveni 40 tonnas ūdeņraža. Elektrolīzers Vao varēs saražot 120 tonnas gadā. Lai gan sākotnēji netiks daudz saražots, A. Lokks uzskata, ka, tiklīdz degvielas uzpildes stacijas darbosies, pieprasījums palielināsies.
"Igaunijā jau ir entuziasti, kuriem ir automašīnas un citas iekārtas, kas patērē ūdeņradi. Turklāt Narvā tiek būvēta magnētiskā iekārta, kas patērēs ūdeņradi. Bija arī pirmie kontakti ar viņiem. Esam saņēmuši arī cenu pieprasījumus no Latvijas un Somijas. Mums ir piekabes, lai transportētu ūdeņradi," paskaidroja A. Lokks.
Lēnām, bet, iespējams, neatgriezeniski ūdeņradis sāk ieņemt savu vietu pasaules un arī Latvijas enerģētikā. Ūdeņraža izmantojums, piemēram, tiek testēts sabiedriskā transporta nodrošināšanā. Latvijā vēl nav tam vajadzīgās infrastruktūras, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs.
Ūdeņraža izmantošana transporta un enerģētikas nozarē strauji attīstās, tiek radīti ne tikai ar ūdeņradi darbināmi autobusi, trolejbusi un automašīnas, bet arī ūdeņraža velosipēdi, ūdeņraža droni un citas inovācijas. Šobrīd ikdienā gan pārsvarā redzam tikai ar ūdeņradi darbināmu sabiedrisko transportu.
Rīgā jau vairākus gadus kursē ūdeņraža trolejbusi. Savukārt SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) ir iesaistījusies starptautiskā projektā "H2Value", kura mērķis ir izveidot pirmo starpreģionu zaļā ūdeņraža vērtību ķēdi Dienvidigaunijā (Tartu reģionā) un Zemgalē (Jelgavas reģionā). Martā siltumapgādes uzņēmuma "Gren Jelgava" teritorijā uzstādīja ūdeņraža ražošanas iekārtas, lai JAP līdz 2026. gada beigām pilsētā var testēt pasažieru autobusu, ko darbinās ūdeņradis, rakstīja pašvaldības portāls "jelgava.lv".
"Ar šo projektu Jelgavā mēs turpinām jau 2020. gadā uzsākto izpētes darbu, lai kopīgi pētītu un izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai," skaidroja JAP valdes loceklis Gints Burks, atgādinot, ka 2021. un 2023. gadā JAP pilsētā testēja divus ar ūdeņradi darbināmus autobusus. Pirmajos testos autobuss pilsētā kursēja aptuveni nedēļu.
Savukārt, lai autobusu nodrošinātu ar ūdeņradi, "Gren Jelgava" teritorijā tiks uzstādītas iekārtas ūdeņraža ražošanai. To īstenos vēl viens projekta partneris - SIA "AI Cooperation".
"Tas ir būtisks solis - līdz šim, pilsētā testējot ūdeņraža autobusus, bija jādodas uz Rīgu, lai autobusu uzpildītu, jo Jelgavā šādas iespējas nebija," piebilda G. Burks, uzsverot, ka šajā projektā autobusa testēšana varēs noritēt pilnvērtīgāk.
Galvenais projekta "H2Value" uzdevums ir sekmēt Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanu un pāreju uz zaļo ekonomiku, jo vienīgie izmeši, ko rada ar ūdeņradi darbināmi autobusi, ir ūdens. Šādi autobusi ar vienu uzlādi spēj nobraukt līdz 400 kilometriem, un to uzpildes ilgums ir salīdzinoši īss - līdz desmit minūtēm.
Līdzīgs process šajā projektā tiek īstenots Dienvidigaunijā, Tartu, kur arī tiek izvietotas ūdeņraža ražošanas iekārtas un testēšanai tiks nodota ar ūdeņradi darbināma kravas automašīna. Projekta kopējais budžets ir 4 284 280 eiro.
Ūdeņraža autobusi ir kas ļoti līdzīgs elektroautobusiem. Tie ir elektriskās piedziņas transportlīdzekļi, tikai enerģija tiek uzkrāta ūdeņradī. Līdz ar to tiem ir līdzīgas problēmas, piemēram, ar pielāgošanos Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Ziemā šie transportlīdzekļi bieži patērē stipri vairāk enerģijas, nekā to norādījuši ražotāji.
Piemēram, ar ūdeņradi darbināms autobuss tērē apmēram vienu kilovatstundu uz kilometru, lai brauktu. Ziemā tas pats autobuss tērē vēl tikpat, lai uzturētu transportlīdzekļa temperatūru salonā. Līdz ar to svarīgi apgūt dažādus knifus, kā enerģiju taupīt.
Situāciju uzlabotu arī tas, ja ūdeņraža cena būtu zemāka. Šobrīd Latvijā pieejama tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija, kas atrodas Rīgā. Turklāt tā ir vienīgā Baltijā. To mainīt nākotnē plāno uzņēmums "Latvenergo", "lsm.lv" atklāja uzņēmuma pārstāvis, ūdeņraža projekta vadītājs Pēteris Lesničenoks.
"Ūdeņradi "Latvenergo" plāno ražot paši. "Latvenergo" ir sagatavojis divus pilotprojektus - mazu un lielu. Mazu, lai saprastu tehnoloģijas, un lielu, lai varētu nodrošināt kaut kādu industriālu procesu, vai tas ir ārējais klients, vai transporta nozare, vai pašpatēriņš. Ir dažādi iespējamie ceļi, bet ūdeņraža ražošana, tieši izmantojot atjaunīgo elektroenerģiju, kas nāk no saules un vēja enerģijas, ir tas, ko "Latvenergo" saredz kā lielu vērtību," skaidroja P. Lesničenoks.
