Azerbaidžāna atklāti apsūdz Krievijas varas iestādes spīdzināšanā, noziegumos un nostāda Krievijas Federāciju sarežģītā situācijā. Kamēr Kremlis ir iestrēdzis karā ar Ukrainu, šī bijusī PSRS republika izvirza ultimātus, raksta “dialog.ua”.
Vēl nepieredzēts konflikts starp Baku un Maskavu uzņem apgriezienus. Azerbaidžāna ir oficiāli apsūdzējusi Krievijas valdību savu pilsoņu slepkavībās un spīdzināšanā, un šī ir pirmā reize, kad tā tik skarbi un publiski apstrīd Kremļa rīcību. Krīze atspoguļo jaunu ēru - bijušās padomju republikas vairs nebaidās rīkoties pret kara novājināto Krieviju. Nekad agrāk Krievija nav saskārusies ar tik liela mēroga skandālu ar bijušo padomju republiku Kaukāzā, kas tieši apsūdz tās Maskavas slepenos dienestus slaktiņos un pieprasa atbildību. Azerbaidžānas Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu pret Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB), “Rosgvardija” un Krievijas Iekšlietu ministriju par tīšu slepkavību ar īpašu nežēlību, sazvērestību un spīdzināšanu. Apsūdzību līmenis ir nepieredzēts. Aģentūra apgalvo, ka divi Azerbaidžānas pilsoņi, brāļi Huseins un Zijadins Safarovi, tika tīši nogalināti reida laikā Jekaterinburgā. Eksperti uzskata, ka tas ir tikai sākums un konfrontācija starp abām valstīm drīz sasniegs vēl augstāku līmeni. Tiesu medicīnas ekspertīze apstiprināja Maskavas noziegumu. Autopsija uzrādīja vissmagākos ievainojumus upuriem. Huseinam Safarovam bija ribu lūzumi, hematomas un sasitumi, viņa krūškurvis bija pilnībā deformēts. Zijadina brālim eksperti konstatēja vairākus lūzumus, asiņošanu un nopietnus iekšējo orgānu bojājumus. Azerbaidžānas Tiesu medicīnas biroja ģenerāldirektors Adalats Hasanovs atzīmēja: "Mēs pat nevarējām atrast vienu no ribām - tā tikusi izņemta. Krievijas puse uzstāja, ka viņam bijusi sirds mazspēja, taču mūsu dati to pilnībā atspēko."
Azerbaidžānas Ģenerālprokuratūras oficiālajā paziņojumā presei teikts: "Azerbaidžānas pilsoņi un citas Azerbaidžānas tautības personas, kuras bija praktiski bezpalīdzīgas un nespēja aizstāvēties no sitieniem, tika spīdzinātas un guva smagus miesas bojājumus no vairākiem sitieniem ar cietiem, neasiem priekšmetiem pa dažādām ķermeņa daļām."
Šī krīze demonstrē vēl nebijušu pavērsiena punktu - bijušās Padomju Savienības republikas vairs nebaidās publiski apsūdzēt Maskavu. Azerbaidžāna rīkojas no spēka pozīcijas, ko iepriekš neviens neuzdrošinājās darīt. Kara ar Ukrainu fonā Kremlis ir nonācis neaizsargātā stāvoklī - spiests izkliedēt savus resursus un uzmanību, zaudējot kontroli pār attiecībām pat ar tām valstīm, kas gadu desmitiem ir palikušas lojālas. Bailes no Maskavas ir beigušās. Krievijas karš ar Ukrainu ir kļuvis par pavērsiena punktu, demonstrējot Krievijas vājumu, kas brūk zem iekšējo un ārējo krīžu svara. Kijivai tas ir vēl viens pierādījums Krievijas impērisko ambīciju sabrukumam. Tas, kas pirms desmit gadiem šķita neiespējami (tiešs un skarbs Baku ultimāts), šodien ir kļuvis par jaunu normu. Krievija vairs nezina, kā pārvaldīt konfliktus postpadomju telpā, un zaudē pēdējās spiediena sviras.
Maskava apzināti kurina konfliktu ar Azerbaidžānu, cenšoties sodīt Baku par neatkarīgo ārpolitiku, ciešajām saitēm ar Turciju un atbalstu Ukrainai.
Krievijas un Azerbaidžānas attiecību pasliktināšanās nav nejauša. Pēc Krimas tatāru tautas Medžlisa vadītāja Refata Čubarova teiktā, Maskavas rīcība ir apzināta un provocēta. Politiķis sīkāku informāciju publicēja savā “Facebook” kontā. "Ir pieci galvenie iemesli, kāpēc Maskava ir uzbrukusi Azerbaidžānai ar naidu," sacīja Čubarovs. Viņš detalizēti uzskaitīja katru no tiem.
Pirmkārt, Baku pastāvīgi stiprina savu neatkarīgo ārpolitiku. Šī neatkarība kaitina Kremli, kas ir pieradis kontrolēt postpadomju telpu. Otrkārt, Azerbaidžānas un Turcijas saites stiprinās. To alianse kļūst arvien spēcīgāka, un Ankaras ietekme Dienvidkaukāzā manāmi pieaug. Turklāt vērojama attiecību sasilšana starp Turciju un Armēniju, kas arī grauj Maskavas stratēģiskās intereses reģionā. Trešais iemesls ir Azerbaidžānas aktīvā loma Tjurku valstu organizācijā. Šī struktūra kļūst arvien spēcīgāka, izspiežot modeļus, kuros Krievijai bija centrālā loma. Kremlis uztver tjurku tautu pieaugošo solidaritāti kā draudus, jo īpaši ņemot vērā, ka ievērojams skaits tjurku etnisko grupu dzīvo pašā Krievijā. Ceturtais iemesls ir Azerbaidžānas principiālā nostāja Ukrainas jautājumā. Baku neatzīst Krievijas Krimas un citu okupēto teritoriju aneksiju, sniedz humāno palīdzību Ukrainai un stingri atbalsta tās teritoriālo integritāti. Visbeidzot, Maskava ir noraizējusies par Azerbaidžānas pieaugošo lomu Eiropas enerģijas tirgū. Eiropas vēlme samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem padara Baku par svarīgu spēlētāju reģiona enerģētikas arhitektūrā, kas grauj Krievijas pozīcijas.
Pašreizējo konflikta kārtu izraisīja Krievijas drošības spēku brutāls un plaša mēroga reids pret Azerbaidžānas diasporu 27. jūnijā. Pēc cilvēktiesību aktīvistu teiktā, aizturēšana notikusi ar ārkārtēju nežēlību. Tika arestēti aptuveni 50 cilvēki, daudzi tika spīdzināti, un divi no viņiem nomira no gūtajām traumām. Neskatoties uz Azerbaidžānas sabiedrības sašutumu un starptautisko kritiku, Maskava nav atvainojusies un, gluži pretēji, turpina palielināt spiedienu. Konflikts strauji pārsniedz tiesībaizsardzības pasākumus, iegūstot politisku un starpetnisku dimensiju. Eksperti brīdina: ārpolitiskās izolācijas un iekšējo problēmu apstākļos Kremlis var mēģināt radīt jaunu spriedzes perēkli Kaukāzā, lai novērstu uzmanību no neveiksmēm citās frontēs. Azerbaidžāna, kā liecina pēdējo nedēļu notikumi, ir kļuvusi par vienu no šī kursa mērķiem.
