Pēdējos gados Igaunijā ciršanas apjoms mežos ir bijis politisks lēmums, bet pašlaik topošais jaunais Meža likums rada lielāku stabilitāti, jo saskaņā ar to ministrs pieņems lēmumu nākamajiem pieciem gadiem. Jauno ciršanas apjomu varēs noteikt tikai perioda beigās, Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR programmā "Otse uudistemajast" paziņoja Igaunijas Valsts meža apsaimniekošanas centra (RMK) vadītājs Miks Marrans.
Valdības Igaunijā mainās ik pēc dažiem gadiem, katrs jaunais ministrs stājas amatā un pieņem jaunus lēmumus par ciršanas apjomiem, un tas nozīmē nepārtrauktas izmaiņas RMK kā aptuveni puses Igaunijas mežu īpašniekam.
Miks Marrans sacīja, ka saskaņā ar pašreizējo Meža likumu aprēķina periodu nosaka klimata ministrs, agrākais vides ministrs, un pēdējos gados tas ir bijis politisks lēmums, kas parasti tiek pieņemts gada beigās. Lai gan jaunais plāns tiks izstrādāts uz pieciem gadiem, katru nākamo gadu tiks pieņemts jauns ministru lēmums.
"Meža likums, kas pašlaik tiek izstrādāts, rada zināmu stabilitāti, ministrs pieņem lēmumu viena gada laikā, un tas ir spēkā nākamos piecus gadus," viņš sacīja, piebilstot, ka tas pats vai nākamais ministrs pēc pieciem gadiem varēs izlemt, kāds būs nākamais plāns.
Tomēr pašreizējās ikgadējās izmaiņas samazinājuma apjomā nenozīmē, ka RMK būs problēmas ar pārdošanas līgumu izpildi, kas noslēgti uz ilgāku laiku. Pēc M. Marrana domām, viņu parakstītajos līgumos vienmēr ir iekļauta elastība. Kopumā klientiem ir zināms garantētais daudzums, bet tas tiek pārskatīts reizi gadā.
Princips, ka Igaunijas mežu var sadalīt 70:30 starp apsaimniekošanas mežiem un aizsargājamiem mežiem, kas tika ierakstīts jaunākajā koalīcijas līgumā, M. Marranam šķiet ļoti saprātīgs.
"Es par to esmu runājis pēdējos gados, ka varētu būt "in-out" princips. Ja, piemēram, mēs nolemsim, ka 70 procentiem jābūt komerciāliem mežiem un 30 procentiem aizsargājamiem mežiem, tad, ja parādīsies jaunas dabas vērtības, iespējams, tās būs jāiekļauj dabas aizsardzības ierobežojumos, un procentuālais īpatsvars palielināsies līdz 31-32. Tad, no otras puses, komerciālā meža portfelī esošais mežs ir jānodala no dabas aizsardzības meža," situāciju aprakstīja RMK vadītājs.
Viņš salīdzināja pašreizējo dabas aizsardzības mežu principu ar pirksta ielikšanu līdakas mutē - vienā virzienā tas ir ļoti viegli, bet otrā virzienā ir grūti. "Ja mēs varētu īstenot "in-out" principu, ierakstīt to likumā un arī izstrādāt īstenošanas mehānismus, tas noteikti būtu ļoti saprātīgi un apsveicami," piebilda M. Marrans.
Pēc viņa domām, šobrīd nav tāda piemēra, kad aizsargājams mežs būtu pārvērsts par apsaimniekošanas mežu, bet proporcijas ieviešana likumā nodrošinātu šāda mehānisma rašanos.
Latvijā pieļaujamais ciršanas apjoms jau tiek noteikts turpmākajiem pieciem gadiem. Latvijā pašlaik ir spēkā 2025. gada 21. janvārī izdotais Ministru kabineta rīkojums "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.-2030. gadam".
Saskaņā ar Meža likuma 45. pantu apstiprināts kopējais maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē 2026.-2030. gadam 81 998,35 hektāru platībā - 24 677 175 kubikmetri likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa).
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā esošajos mežos apstiprināts ciršanas apjoms - 77 211,30 hektāru platībā un 23 047 390 kubikmetru likvīdās koksnes; aģentūras "Meža pētīšanas stacija" valdījumā esošajos zinātniskās izpētes mežos - 1840,00 hektāru platībā 676 990 kubikmetru likvīdās koksnes; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošajos mežos - 2194,80 hektāru platībā 732 070 kubikmetru likvīdās koksnes; Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos mežos - 562,65 hektāru platībā 155 415 kubikmetru likvīdās koksnes, un Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošajos mežos - 189,60 hektāru platībā 65 310 kubikmetru likvīdās koksnes.
Valsts meža dienests uzrauga, vai valsts mežos netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē, par pamatrādītāju izmantojot maksimāli pieļaujamo galvenās cirtes apjomu hektāros.
Koku ciršanas maksimālajā apjomā 2026.-2030. gadam valsts mežos galvenajā cirtē neieskaita to koku ciršanas apjomu, kam apliecinājums izsniegts atbilstoši maksimāli pieļaujamam koku ciršanas apjomam 2021.-2025. gadā, bet kas tiks nocirsts 2026.-2030. gadā. Apliecinājumus 2026.-2030. gada ciršanas apjomam galvenajā cirtē valsts mežos Valsts meža dienests izsniedz, sākot ar 2025. gada 1. novembri.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (2021.-2025. gadu), aprēķinātais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms ir samazināts par 9,5% jeb 8591,5 hektāriem.
